Jau ceturto mēnesi kā Ukraina aizliegusi savos dzelzceļa tīkos izmantot Baltijas valstu vagonus. Par šo diskriminējošo lēmumu valsts uzņēmums “Ukrainas dzelzceļš” pat nav uzskatījis par vajadzīgu oficiāli informēt vagonu īpašniekus. Dīvainākais šajā stāstā ir tas, ka no nodokļu maksātāju naudas dotētais “Latvijas dzelzceļš” (LDz) par zaudējumiem Ukrainā nav informējis savu saimnieku Satiksmes ministriju. Ja Neatkarīgā nesāktu uzdot jautājumus par šo nedraudzīgo Ukrainas žestu, joprojām neziņā par notikušo būtu gan Satiksmes, gan Ārlietu ministrijas, gan arī premjere Evika Siliņa.
Ukrainas vēstniecībai Latvijā otrdienas rītā nosūtījām jautājumus ar lūgumu skaidrot notiekošo, taču līdz piektdienas vakaram atbildi tā arī nesaņēmām.
Ukrainas nacionālais dzelzceļa operators, a/s “Укрзалізниця” (“Ukrainas dzezceļi", UDz, “Ukrainian railways”), kas atbild par lielāko daļu valsts kravu un pasažieru pārvadājumu, šī gada 26. februārī pieņēma lēmumu, ka sākot ar 1. martu aizliegs ārvalstu - arī Baltijas valstu - vagonu izmantošanu savā teritorijā.
LDz atzīst, ka “ierobežojumi ietekmē vagonu īpašniekus, kuriem Ukrainas teritorijā atrodas vagoni, tostarp LDz koncerna uzņēmumu “LDZ Cargo”. No šiem vagoniem ierobežojumu laikā netiek gūti ieņēmumi, bet vagoni iespēju robežās no Ukrainas teritorijas tiek izvesti, lai tos izmantotu citur.
Ukrainā nenotiek tranzīta pārvadājumi, līdz ar to starptautiskās loģistikas ķēdes ierobežojums neietekmē.”
LDz izvairījās precizēt, cik Latvijas vagonu palikuši Ukrainā. Mazliet runātīgāki izrādās igauņi. Portāls “baltictimes.com” norāda, ka Ukrainā pašlaik tiek izmantoti vairāk nekā 500 kravas vagoni, kas pieder Igaunijas kompānijām. Kopējā ekonomiskā vērtība ir aptuveni 20 miljoni eiro, kuru statusu varētu definēt ar vārdu "iesaldēts". Arī LDz jādomā, vai šos vagonus "atsaldēt” ar metāllūžņu pārkausēšanas metodi, jeb saglabāt cerībā uz pārvadājumu atsākšanos kaut cik sasniedzamā nākotnē.
Ukrainas lēmums nozīmē, ka palielināsies LDz zaudējumi, pilnīgi un galīgi zūdot ieņēmumiem par LDz vagonu lietošanu svešu kravu pārvadāšanai svešā teritorijā. LDz apliecināja “Neatkarīgajai", ka tā pārstāvji esot vairākas reizes tikušies ar UDz pārstāvjiem, kuri kaut ko LDz solījuši, bet tas nav novedis līdz LDz ritoša sastāva izmantošanai noteikto ierobežojumu atcelšanai.
Ukraina nav galvenā, kuras dēļ LDz jau kopš 2022. gada nespēj pastāvēt bez valsts dotācijām: pagājušajā gadā LDz saņēma 46,8 miljonus eiro 2022. un 2023.gada zaudējumu segšanai, šogad uzņēmumam varētu būt nepieciešami 26 miljoni eiro par pagājušā gada zaudējumiem un tagad vēl vairāk, ja LDz bija ierēķinājis, ka šogad no Ukrainas saņems vismaz kaut kādu atlīdzību.
Latvijas valsts iestāžu oficiālā versija tāda, ka LDz nav apgrūtinājis ne Satiksmes ministriju, ne citas instances ar saviem zaudējumiem Ukrainā. Tā kā vienā balsī “Neatkarīgajai” apliecināja gan Satiksmes, gan Ārlietu ministrijas. Satiksmes ministrija turpina gaidīt no LDz skaidrojumu, ko prasījusi tikai pēc tam, kad saņēma “Neatkarīgās” jautājumu, vai UDz lēmums nav nonācis Latvijas un Ukrainas ministriju un valdību apspriežamo jautājumu sarakstā. Līdz ar to jānotic, ka neko par šo lietu nezina Ministru prezidente Evika Siliņa, kuras preses pārstāve Anna Ūdre ieteica “ar šiem jautājumiem vērsties primāri Satiksmes ministrijā”.
Ārlietu ministrija apliecināja, ka ir pajautājusi Satiksmes ministrijai, kādas tai ziņas par Latvijas uzņēmumu interešu aizskaršanu Ukrainā. Citiem vārdiem sakot, cik lielus zaudējumus LDz rada UDz lēmums un vai tie pietiekami lieli, lai to dēļ tērētu laiku u.c. resursus? Pagaidām “Neatkarīgajai” nav atbildes no Ukrainas vēstniecības Latvijā, vai Ukraina neuzskata par vajadzīgu nogludināt jautājumu par dzelzceļa ritoša sastāva izmantošanas tiesībām Baltijas valstīs un Ukrainā, kas katrā gadījumā deklarē savu ciešo savienību un sadarbību.
Gandrīz četri mēneši starp Ukrainas valsts uzņēmuma lēmumu un tā publiskošanu Latvijā pagājuši tāpēc, ka, kā “Neatkarīgajai” paskaidroja LDz, “oficiāli UDz nav informējis vagonu īpašniekus, bet šāda informācija, ka UDz uz laiku ir ieviesis kursēšanas konvenciju ārvalstīs reģistrētajiem (ne tikai Baltijas valstīs) vagoniem, saņemta neoficiāli no vagonu nomniekiem un komunikācijā ar UDz vadību”.
Ir jāpaskaidro, kas tā tāda “kursēšanas konvencija” un kāpēc Latvijai pamats apvainoties par nedraudzīgu žestu no Ukrainas puses pret Baltijas valstīm. Droši vien pēc oficiālās terminoloģijas tā arī iznāk, kā rakstīts LDz atbildē, ka konvencija ieviesta, bet pēc būtības tā ir apturēta - praktiski atcelta. Proti, izbeigta vienošanās starp valstīm ar 1520 mm platuma sliežu ceļiem, ka tā savstarpēji norēķināsies par to, ka, sacīsim, LDz piederošie vagoni, platformas u.tml. ritoša sastāva vienības tiks izmantotas Ukrainā, bet UDz ritošais sastāvs - Latvijā. Tāda vienošanās bija visiem ļoti izdevīga laikā, kad kravu un visvairāk tranzītkravu bija ļoti daudz. Tad LDz nevajadzēja Eirāzijas plašumos meklēt rokā savu ritošo sastāvu, lai tajā iekrautu tieši tās kravas, kuru pārvadāšana pasūtīta LDz. Visi dzelzceļa uzņēmumi kāpināja savu peļņu ar to, ka, no vienas puses, drīkstēja savu pasūtījumu izpildei iznomāt pirmās pa rokai pagadījušās citu uzņēmumu ritošā sastāva vienības un, no otras puses, saņemt nomas maksu no citiem uzņēmumiem. Tāda bija skaista, tagad gandrīz pasakaina pagātne, kuras atgriešanās nav paredzama.
Tagad ir tā, kravu dzelzceļa kravu pārvadājumi daudzos maršrutos pilnīgi izbeigušies. Līdz ar to dzelzceļa vagoni stāv tukši un arī dzelzceļa sliedes stāv tukšas, kā to redzējuši visi, kuriem gadījies būt Rīgas Šķirotavas stacijas u. tml. dzelzceļa mezglu tuvumā. Situācija Ukrainā dzelzceļam nav labāka kā Latvijā. Vietējiem pārvadājumiem Ukrainai pietiek un pāri paliek ar saviem vagoniem. Ja no nosacītajiem 1 000 vagoniem kravu pietiek tikai 100 vagoniem, tad tikai loģiski, ka ukraiņi izmantotos savus vagonus, atstājot bez pielietojuma vēl 400 savus un 500 Ukrainas teritorijā palikušos citu valstu vagonus. Šādai vagonu atlasei ne vienmēr vajadzīgs pamatojums ar dokumentu. Visticamāk, ka tāda atlase iesākta jau sen, bet noformēta uz Krievijas iebrukuma Ukrainā trešo gadadienu. Ziņu portāls “odessa-journal.com” informē, ka UDz ieviestais aizliegums preču pārvadāšanai ārvalstu vagonos Ukrainas teritorijā stājies spēkā 2025. gada 1. martā un paliks spēkā “līdz turpmākam paziņojumam”. “Ierobežojumu ieviešana tiek pamatota ar nepieciešamību aizsargāt Ukrainas vagonu īpašniekus vagonu uzkrāšanās dēļ,” teikts UDz valdes locekļa Vjačeslava Jeremina lēmumā, kas juridiski pamatots ar Ukrainas dzelzceļa statūtu 29. pantu: “UDz ir tiesības, vienojoties ar Satiksmes ministriju, ieviest pagaidu ierobežojumus pārvadājumiem uz noteiktām teritorijām dabas katastrofu, citu ārkārtas apstākļu iestāšanās vai nepiekrautu transportlīdzekļu uzkrāšanās galamērķos laikā.”
Ukrainas Transporta tehnoloģiju un komerciālo operāciju departamenta direktora vietnieks Valērijs Tkačovs skaidro, ka lēmums ir balstīts uz diviem iemesliem - tas ir saistīts ar ievērojamu vagonu pārpalikumu Ukrainā un to, ka vairākās Āzijas valstis jau iepriekš paspējušas aizliegt ārvalstu, tajā skaitā Ukrainas dzelzceļa ritošā sastāva ekspluatāciju.
