Saskaņā ar Eiropas Savienības statistikas dienesta "Eurostat" galīgajiem datiem, 2025. gada aprīlī gada inflācija Igaunijā bija 4,4%, kas ir otrā augstākā starp Eiropas Savienības (ES) valstīm un pirmā starp eirozonas valstīm, ziņo Igaunijas Nacionālā raidorganizācija ERR savā interneta portālā "err.ee".
Augstāks inflācijas līmenis bija tikai Rumānijā (4,9%), bet Ungārijai (4,2%) bija trešā vieta. Salīdzinājumam - vidēji inflācija eirozonā bija 2,2%, bet ES - 2,4 procenti.
Eirozonā otro vietu ieņēma Nīderlande, kur aprīlī patēriņa cenas pieauga par 4,1%, bet trešo vietu dalīja Horvātija un Latvija - pa četriem procentiem.
Viszemākais gada inflācijas līmenis bija Francijā (0,9%), Kiprā (1,4%) un Dānijā (1,5%).
Lielāko ieguldījumu kopējā cenu kāpumā eirozonā aprīlī deva cenu kāpums pakalpojumiem un pārtikas produktiem.
Igaunija joprojām ir viena no valstīm, kur cenu pieauguma temps daudzus mēnešus pēc kārtas ir pārsniedzis Eiropas vidējo rādītāju.
Pagājušā gada novembrī un decembrī Igaunija inflācijas ziņā ierindojās trešajā vietā eirozonā, bet janvārī tā nokritās līdz tabulas vidum, liecina "Eurostat". Februārī Igaunija inflācijas ziņā ierindojās pirmajā vietā starp eirozonas valstīm un trešajā vietā starp ES valstīm.
Martā eirozonas līderes bija Igaunija un Horvātija inflācijas ziņā, katrā no tām patēriņa cenas pieauga par 4,3% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Gada inflācija eirozonā 2025. gada martā bija 2,2%, salīdzinot ar 2,3% februārī. Gadu iepriekš šis skaitlis bija 2,4%, liecina ES statistikas dienesta "Eurostat" 16. aprīlī publicētie galīgie dati.
Gada inflācijas līmenis Eiropas Savienībā 2025. gada martā bija 2,5%, salīdzinot ar 2,7% februārī. Gadu iepriekš šis skaitlis bija 2,6%.
Eirozonā ietilpst šādas valstis: Beļģija, Vācija, Igaunija, Īrija, Grieķija, Spānija, Francija, Horvātija, Itālija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Austrija, Portugāle, Slovēnija, Slovākija un Somija.
Eiropas Savienībā ietilpst: Beļģija, Bulgārija, Čehija, Dānija, Vācija, Igaunija, Īrija, Grieķija, Spānija, Francija, Horvātija, Itālija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Ungārija, Malta, Nīderlande, Austrija, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovēnija, Slovākija, Somija un Zviedrija.
2025. gadā inflācija Latvijā saglabājas mērenā līmenī, tomēr joprojām ietekmē dažādus ekonomikas aspektus.
Inflācijas rādītāji Latvijā 2025. gada februārī pieauga līdz 3,7%, ko ietekmēja pārtikas, alkohola, tabakas izstrādājumu, kā arī atpūtas un kultūras pakalpojumu cenu kāpums. Finanšu ministrija prognozē, ka vidējā inflācija 2025. gadā būs zem 3%, ar iespējamu nelielu samazinājumu līdz gada vidum. Lai gan inflācija Latvijā ir samazinājusies salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, tā joprojām ietekmē ekonomiku vairākos veidos. Cenu pieaugums, īpaši pārtikas un pakalpojumu sektoros, var samazināt mājsaimniecību pirktspēju, ja algu pieaugums nekompensē inflāciju. Augstākas izejvielu un darbaspēka izmaksas palielina uzņēmumu izdevumus, kas var novest pie cenu paaugstināšanas vai peļņas samazināšanās. Inflācijas līmenis ietekmē centrālo banku lēmumus par procentu likmēm, kas savukārt ietekmē aizņēmumu izmaksas un investīciju aktivitāti. Inflācija var disproporcionāli ietekmēt zemāko ienākumu grupas, jo lielāka daļa viņu izdevumu tiek tērēta pamatvajadzībām, kuru cenas pieaug.
Lai gan inflācija Latvijā 2025. gadā ir salīdzinoši stabila, tās ietekme uz ekonomiku un iedzīvotāju labklājību joprojām ir nozīmīga. Tādēļ svarīgi ir sekot līdzi inflācijas tendencēm un pielāgot gan individuālos, gan uzņēmējdarbības finanšu plānus atbilstoši mainīgajiem apstākļiem.
