"Šis gads mums parādīs patiesu priekšstatu par valsts sagatavotības pakāpi nodrošināt cilvēkiem patvērumu," sacīja Polijas Valsts ugunsdzēsības dienesta galvenā komandiera vietnieks Jozefs Galica. Iekšlietu ministrija strādā pie regulas, kas noteiks, kādi nosacījumi jāievēro patvēruma vietām, un ieviesīs konsekventus standartus to organizācijai un aprīkojumam, raksta Polijas pašvaldību portāls "portalsamorzadowy.pl".
Regulējuma izstrāde ir noteikta Civilās aizsardzības likumā, kas stājās spēkā šā gada 1. janvārī. Kā uzsver eksperti, Polijā šajā jomā vēl ir daudz darāmā. Problēma ir patvertņu speciālistu trūkums, kas varētu atbalstīt un paātrināt šo procesu.
"Civilās aizsardzības iestādes, t.i., vietējās pašvaldības iestādes, mērs, var novērtēt to, kas ir viņu resursos. Viņi to vērtē ar Valsts ugunsdzēsības dienesta un rajona būvuzraudzības inspektoru palīdzību, kuri novērtē ēku, pamatojoties uz rīkojumu, vai nu vizuāli uz vietas, vai ar dokumentācijas palīdzību, kas dažkārt ir, bet dažkārt tās nav.
Patiesībā mēs to vērtējam veidā, vai nu tā ir piemērota, vai tai nepieciešama modernizācija, vai tā būs piemērota, vai arī tā nekad nebūs piemērota," skaidroja Valsts ugunsdzēsības dienesta galvenā komandiera vietnieks J. Galica.
Iepriekšējā inventarizācija, ko Valsts ugunsdzēsības dienests veica 2023. gadā, parādīja, ka Polijā patvertnēs (aptuveni divos tūkstošos objektu) var paslēpties vairāk nekā 300 tūkstoši cilvēku, kā arī tika izvēlēti 224 tūkstoši avārijas patvertņu vietu. Kopumā uz vietu patvertnēs un slēptuvēs var paļauties mazāk nekā 4% Polijas iedzīvotāju. Kā uzsver Valsts ugunsdzēsības dienesta galvenā komandiera vietnieks, statistikā bija iekļauts viss, kas bija pieejams, bet netika vērtēta šo ēku reālā tehniskā sagatavotība cilvēku drošības nodrošināšanai.
"Lielākā daļa patvertņu, kas darbojās līdz šim, tika uzceltas aukstā kara laikā. Parasti tās ir novārtā atstātas, pelējušas ēkas, kas neatbilst pamatparametram, kas saistīts ar patvertnes darbību, t.i., ventilācija. Jāveic vesela virkne testu, novērtējot patvertņu mehāniskos parametrus, ņemot vērā to mitruma stāvokli, nestspējas kvalitāti, veikto darbu kvalitāti, ieskaitot izmantotos materiālus, kāds ir to stāvoklis, īpaši tērauda armatūras stāvoklis.
Pēc tam būtu jāveic remonta un ventilācijas darbi, un gala darbs, protams, ir aprīkojums. Parasti šāda veida ēkām ir atšķirīgs mērķis nekā tas, kam tās tika uzbūvētas, un tāpēc tām jābūt aprīkotām ar to, kas nepieciešams, lai patvertne darbotos," sacīja "Lukasiewicz" pētniecības tīkla direktora vietnieks komercializācijas jautājumos no Keramikas un būvmateriālu institūta, inženierzinātņu doktors Mihals Vicoreks.
"Mēs gaidām galīgo dokumentu, kas būs tehniskie nosacījumi, kas būs vadlīnijas dizaineriem, kā veidot aizsargkonstrukciju. Mēs visi šodien mācāmies," sacīja J. Galica.
"Mūsdienās ir ļoti maz speciālistu. Un ir labi, ka mēs šim jautājumam pievēršamies, konsultējoties ar dažādām struktūrām. Kā ugunsdzēsēji, veidojot savu atbildības jomu par patvēruma konstrukcijām, mēs paļaujamies uz speciālistiem no tehniskajām universitātēm: Poznaņas Tehnoloģiju universitātes, Varšavas Tehnoloģiju universitātes, bet galvenokārt speciālistiem no Militārās Tehnoloģiju universitātes," piebilda J. Galica.
Civilās aizsardzības likums paredz, ka kolektīvajai civilās aizsardzības plānošanai jānodrošina vietas kolektīvās aizsardzības iestādēs vismaz 50% un aizsardzības struktūrās - vismaz 25% iedzīvotāju (attiecīgi 25% un 15% ārpus pilsētu administratīvajām robežām).
"Pateicoties Civilās aizsardzības likuma izveidei, ir sākta īpašu noteikumu ieviešana, kas noteiks, kādi parametri un prasības jāievēro ēkām, kuras var klasificēt kā patvertņu ēkas sabiedrībai," sacīja M. Vicoreks.
Februārī iesniegtais regulas projekts pašlaik ir atzinuma izskatīšanas stadijā. Tajā tiks noteikti noteikumi civilās aizsardzības struktūrām ārkārtas patvēruma vietu organizēšanai, tostarp to izvēle, atbilstības pārbaude un sagatavošana izmantošanai krīzes situācijās. Tiks norādīti arī avārijas patvertņu vietu minimālie tehniskie un funkcionālie standarti attiecībā uz attālumu, ietilpību, augstumu un aprīkojumu. Regulā tiks precizēti arī atsevišķi stāvošu konstrukciju veidi, kas var būt ārkārtas patvēruma vietas.
Likums paredz šādas kolektīvās aizsardzības objektu kategorijas: patvertnes - telpas ar slēgtu un hermētisku struktūru, kas aprīkotas ar filtrēšanas un ventilācijas ierīcēm vai reģeneratīviem absorbētājiem, slēptuves, t.i., objekti ar nehermētisku struktūru, un avārijas patvēruma vietas, t.i., ēkas, kas pielāgotas cilvēku īslaicīgai paslēpšanai.
"Patvertņu būvniecība ir izšķiroša no cilvēku un valsts drošības viedokļa. Mēs runājam par patvertnēm ar pamatparametriem, un tā galvenokārt ir izturība pret gaisa trieciena viļņiem ar īpašiem parametriem vērtību diapazonā megapaskālos," sacīja inženierzinātņu doktors no Keramikas un būvmateriālu institūta.
"Patvertnēm jābūt spējīgām samazināt gamma starojuma koeficientu, kas ir svarīgi no kodolbriesmu viedokļa. Mums jāpievērš uzmanība arī jautājumiem, kas saistīti ar izturību pret iznīcināšanu ar ložu šrapneļiem vai mazkalibra ieročiem, kā arī ar bezpilota lidaparātiem," sacīja zinātnieks.
"Vēl viens jautājums ir saistīts ar ugunsdrošību. Šādām ēkām jābūt noteiktai pretestībai, lai ugunsgrēka gadījumā, kas izceļas tiešā tuvumā, tās radītu drošību cilvēkiem, kuri ir patvērušies iekšpusē. Turklāt ir mehāniskas problēmas, kas saistītas ar izturību pret gruvešiem," viņš piebilda.
Lai tur esošie cilvēki izdzīvotu, kolektīvās aizsardzības objektiem jābūt aprīkotiem arī ar atbilstošu ventilāciju, evakuācijas ceļu, komunālajiem pakalpojumiem, notekūdeņu apglabāšanu un citiem risinājumiem.
"Mums jāpievērš uzmanību arī citai regulai, kas tika izstrādāta, pamatojoties uz Civilās aizsardzības likumu. Tā uzliek par pienākumu sabiedriskajām ēkām ņemt vērā nepieciešamību nodrošināt aizsargēkas funkciju," sacīja eksperts.
Noteikumi attiecas uz daudzģimeņu dzīvojamām ēkām un komunālajiem objektiem, piemēram, skolām, slimnīcām, birojiem, dzelzceļa stacijām un tiesām. No 2026. gada 1. janvāra attīstītājiem būs pienākums projektēt šādas ēkas, ņemot vērā iespēju organizēt ārkārtas patvēruma vietas. Tas attiecas uz pazemes garāžām, kas jāpielāgo patvertnes funkcijai.
"Ir ļoti svarīgi, lai mazāk apdzīvotās vietās, kur mēs runājam par vienģimenes mājām, nodrošinātu aizsardzību, izmantojot mazas, mobilas patvertnes, kas ir pilnībā vai daļēji izraktas telpās vai uz to virsmas. Šādas patvertnes ir populāras Ukrainā un Šveicē," uzsvēra M. Vicoreks.
"Saliekamo patvertņu būvniecība vienģimenes māju vai dažu mazu kopienu vajadzībām man šķiet izšķiroša no civilās aizsardzības drošības viedokļa. Vēl nav skaidru plānu šajā jautājumā. Es domāju, ka tā ir laba ideja, un notiek darbs, lai tās iekļautu projektā arī vienģimenes māju īpašniekiem, pamatojoties uz atvieglojumiem attīstītājiem, kas būvē lielas ēkas, lai kaut kādā veidā līdzfinansētu vai citādi veicinātu šāda veida ieguldījumus," sacīja inženierzinātņu doktors.
