Norvēģija vēlas aizliegt ceriņus, kas tur tiek uzskatīti par invazīviem augiem. Arī Zviedrijā augs tiek uzskatīts par invazīvu, bet pagaidām bez to aizliegumiem, vēsta Zviedrijas nacionālā televīzija savā interneta portālā "svt.se".
"Droši vien nav neviena auga, kas būtu tik mīļš kā ceriņi," televīzijai sacīja Karlskrūnas dārza augu pārdevēja Hanna Jurjaka. Daudziem zviedriem ceriņu smarža ir cieši saistīta ar skolas izlaidumiem, vasaru un siltumu. Neskatoties uz burvīgo klātbūtni dārzos un parkos, ceriņi ir iekļauti Zviedrijas Sugu informācijas centra nacionālajā invazīvo sugu sarakstā, kur tiem ir klasificēts ļoti augsts risks kaitēt sugu bioloģiskajai daudzveidībai.
"Ceriņi ir invazīva suga, bet tā nav regulēta, un tāpēc pret augu nav nepieciešami nekādi pasākumi," sacīja Zviedrijas Vides aizsardzības aģentūras invazīvo svešzemju sugu koordinators Henriks Lange.
Ceriņi ir rotājuši zviedru dārzus kopš 1500. gadiem, bet tikai 1800. gados tie sāka izplatīties savvaļā, kur apdraud vietējo bioloģisko daudzveidību.
Ceriņu krūms var izaugt liels, vairojoties ar sakņu dzinumiem un izplatoties ar sēklām, kas veidojas no ziediem. H. Jurjaka uzsver gan pārdevēju, gan klientu atbildības nozīmi, lai novērstu ceriņu izplatīšanos ārpus zemes gabala robežām.
"Mēs varam palīdzēt viens otram, mēs, kas pārdodam augus, informējam klientus par augu īpašībām, un tad arī klients var pieņemt lēmumu un darīt savu darba daļu," sacīja H. Jurjaka.
Ceriņš ir kļuvis par neatņemamu Latvijas mājsaimniecību un pilsētvides ziedošās ainavas sastāvdaļu. Taču lielu izbrīnu rada tas, ka šis krāšņais krūms mūsu dārzos ir ienācējs, un tā audzēšanas vēsturei Latvijā ir aptuveni 200 gadu. Kurzemē dēvēts par pliederi, Latgalē - par beseņu un besakūku, mainījis dzimumu no cerīnes uz ceriņu, parastais ceriņš Syringa vulgaris kopā ar dažiem radagabaliem ir kļuvis par pašsaprotamu un neatņemamu košumkrūmu latviešu dārzos.
Latvijā ceriņi tiek audzēti kopš 19. gadsimta otrās puses. Jau 1870. gadā Šoha dārzniecībā Salaspilī varēja iegādāties šķirņu ceriņus, bet 20. gadsimta sākumā - arī vairākas franču selekcionāru Lemuānu dzimtas kokaudzētavā radītās skaistāko ceriņu šķirnes. 19. gadsimta beigās populārākās bija šķirnes ‘Andenken an Ludwig Späth’ un ‘Fürst Bülow’, kas izveidotas Špētu dzimtas kokaudzētavā Vācijā. Turklāt šķirne ‘Andenken an Ludwig Späth’ nav zaudējusi savu nozīmi arī mūsdienās, kad sastopams bagātīgs ceriņu šķirņu klāsts.
Viena no pirmajām vietām Latvijā, kur aizsākās ceriņu šķirņu audzēšana, ir Dobele. 19. gadsimta otrajā pusē ievērojamais mācītājs un etnogrāfs Augusts Bīlenšteins vācu mācītājmuižā izveidoja parku, kas bija ievērojams ar daudzām retām augu sugām, tai skaitā ceriņiem. Viena no viņa kolekcijas šķirnēm, kas aug arī Dārzkopības institūta ceriņu kolekcijā, ir ‘President Grevy’.
Latvijā lielākās un bagātīgākās ceriņu kolekcijas atrodas Dārzkopības institūtā, arī Latvijas Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī un Kalsnavas arborētumā.
Dārzkopības institūta Ceriņu dārza kolekcijas pamatlicējs ir ievērojamais dārznieks un selekcionārs Pēteris Upītis (1896-1976). Institūta Ceriņu dārza kolekcija ir izveidota uz Pētera Upīša selekcionēto ceriņu šķirņu un hibrīdu bāzes, to papildot ar citās valstīs izveidotām šķirnēm.
Kolekcijas mērķis ir saglabāt un uzturēt Pētera Upīša darba augļus, iepazīstināt apmeklētājus ar ceriņu daudzveidību un selekcionāru veikumu. Kopš izveidošanas ceriņu stādījums kļuvis par iecienītu apskates objektu Dobelē, kas piesaista plašu apmeklētāju loku.
Ceriņu dārza kopējā platība ir 4,5 hektāri, kuros aplūkojama lielākā ceriņu kolekcija Baltijā - ap 240 dažādu ceriņu šķirņu un hibrīdu. Lielāko kolekcijas daļu veido Pētera Upīša veikums, ko papildina Laimoņa Kārkliņa un ārzemju selekcionāru šķirnes.
