Dzelzceļa projekts "Rail Baltica" nedrīkst kļūt par kārtējo apsēstību un uzticības jautājumu Igaunijas Reformu partijai, kas jāīsteno tāpat kā iepriekš, neizvēloties līdzekļus un neskaitot naudu, un par kuru jebkāda būtiska diskusija ir aizliegta, paziņojis Igaunijas Centra partijas priekšsēdētājs Mihails Kolvarts, kurš savu viedokli paudis Igaunijas nacionālajai raidorganizācijai ERR ("err.ee").
“"Rail Baltica” ir kļuvis par ideoloģisku projektu, kas arvien vairāk tiek pamatots ar tādām vērtīgām tēmām kā savienojamība ar Eiropu un dažkārt drošība. Bet projekts, kurā tiek ieguldīti miljardiem nodokļu maksātāju naudas un kuram tiek upurēta reālā dabiskā vide, ir pelnījis reālas debates," paziņojis Centra partijas priekšsēdētājs.
M. Kolvarts norādīja, ka, lai gan līdz šim jebkura kritika pret "Rail Baltica" tiek vērtēta kā prokremlisks noskaņojums un teikts, ka viss ir vislabākajā kārtībā, tagad Baltijas valstu transporta ministri ir lūguši Eiropas Savienību (ES) "Rail Baltica" piešķirt papildu 10 miljardus eiro.
"Tas skaidri parāda, ka projekts nav ilgtspējīgs tā pašreizējā formā un plānošanā ir pieļautas lielas kļūdas," ir pārliecināts Centra partijas priekšsēdētājs. Viņš norādīja, ka "Rail Baltica" jau ir ievērojami samazināts, salīdzinot ar sākotnējo projektu - samazināts viaduktu skaits un divi sliežu pāri ir kļuvuši par vienu.
"Tomēr projekts ir kļuvis tik daudz dārgāks, nekā prognozēts, ka šobrīd tiek pieprasīta papildu summa, kas ir vairāk nekā divas reizes lielāka nekā līdz šim visos gados. Ņemot vērā šo neprecizitāti, kurš var ticami prognozēt "Rail Baltica" rentabilitāti un ikgadējās izmaksas nodokļu maksātājiem?" jautāja M. Kolvarts.
M. Kolvarts atgādināja, ka 2019. gadā aviokompānija "Nordica" pārtrauca lidojumus uz Igauniju."Nordica" (uzņēmuma nosaukums AS "Nordic Aviation Group") bija Igaunijas valstij piederoša lidsabiedrība, kas darbojās no 2015. līdz 2024. gadam.
"Tomēr šis zaudējumus nesošais uzņēmums Reformu partijas vadībā tika saglabāts dzīvs vēl piecus gadus, un tur tika apglabāti miljoniem nodokļu maksātāju naudas, pirms tam oficiāli tika atļauts bankrotēt," viņš sacīja.
Centra partijas priekšsēdētājs piebilda, ka "Rail Baltica" nedrīkst kļūt par vēl vienu apsēstības un uzticības jautājumu Reformu partijai, kas jāturpina pašreizējā veidā, neizvēloties līdzekļus un neskaitot naudu, un par kuru jebkāda būtiska diskusija ir aizliegta.
"Ministru prezidents ir lielījies, ka nepieciešamības gadījumā varam sākt būvēt arī Latvijas daļu. Un tas pats premjerministrs runā par to, ka nodokļu paaugstināšanai nav alternatīvas, jo visi valsts budžeta izdevumi ir būtiski," M. Kolvarts kritizēja arī Igaunijas premjerministru Kristenu Mihalasu.
Baltijas valstu premjerministru tikšanās laikā Igaunijas ministru prezidents Kristens Mihalass sacīja, ka Igaunija varētu būvēt arī "Rail Baltica" robežas otrā pusē no Iklas, vajadzības gadījumā atbalstot Latviju, lai dzelzceļš, kas savieno trīs Baltijas valstis, tiktu pabeigts līdz 2030. gada beigām, kā plānots.
"Mēs esam pārliecināti, un es varu būt pārliecināts, ka [Latvijas Ministru prezidente] Evika Siliņa darīs visu iespējamo, lai līdz noteiktajam termiņam pabeigtu dzelzceļu. Jau notiek būvdarbi uz vienas trešdaļas no mūsu dzelzceļa daļas, un līdz 2026. gada beigām tiks uzbūvēts maršruts caur visu Igauniju," kopīgā preses konferencē Rīgā ar E. Siliņu un Lietuvas premjerministru Gintautu Palucku sacīja K. Mihalass (tā viņa teikto atreferē ERR).
"Bet, ja iespējams un nepieciešams, mēs varētu turpināt būvniecību arī Latvijā," piebilda K. Mihalass, atbildot uz žurnālista jautājumu, kas atsaucās uz novembrī Rīgā teikto, it kā tas būtu joks.
"Rail Baltica" posms uz ziemeļiem no Rīgas, virzienā uz Igaunijas robežu, ir aktuāla tēma, jo Latvijā ir bijuši apgalvojumi, ka valsts to nevarēs pabeigt noteiktajā termiņā, un līdz šim tam ir veikts ļoti maz sagatavošanās darbu.
Tajā pašā laikā K. Mihalass, tāpat kā abi pārējie premjerministri, uzsvēra, ka viņi sagaida papildu naudu no ES "Rail Baltica" pabeigšanai un ņem vērā, ka tas tiks iekļauts arī ES jaunajā septiņu gadu budžetā (DFS), jo tas ir svarīgs projekts visai Eiropai.
Tomēr Igaunijas premjerministrs uzsvēra, ka, lai gan Igaunijai ir aptuveni 400-500 miljonu eiro finanšu deficīts "Rail Baltica" pabeigšanai, Igaunija to spēj segt ar citu ES fondu atbalstu, nevis Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI), kas šobrīd tiek izmantots šim mērķim.
"Mēs varam pārvaldīt gan laika, gan maršruta, gan naudas ziņā," uzsvēra K. Mihalass. Valdības preses pārstāvis vēlāk ERR uzsvēra, ka piedāvājums būvēt nenozīmē, ka Igaunija to darīs no savas kabatas.
Latvijas premjerministre E. Siliņa ierosināja, ka projekts varētu būt visu trīs premjerministru biroju politiskajā redzeslokā. Latvijas gadījumā gan to pavada fons - šonedēļ notiks pašvaldību vēlēšanas, un opozīcija mēģināja gāzt premjerministri. Viena no pašreizējās koalīcijas partijām Zaļo un zemnieku savienība "Rail Baltica" neļauj tērēt vairāk par 15 procentiem no kopējās summas no valsts budžeta, raksta Igaunijas medijs "err.ee".
""RB Rail" ir kopuzņēmums visām Baltijas valstīm. Mēs apspriedām, kā mēs varam samazināt tā izmaksas. Bet ir skaidrs, ka katrai valstij ir savs projekta vadītājs un veidotājs, tāpēc projekts ir labāk jāuzrauga. Es aicināju iepriekšējos Baltijas valstu valdību vadītājus un izteicu šo priekšlikumu, ka mums ir jāpārbauda šis projekts premjerministru līmenī. Protams, tā var būt politiska kontrole," sacīja E. Siliņa.
"RB Rail" vadībā notiek pārmaiņas, mainījies arī attīstības kompānijas "Latvijas Rail Baltica" vadītājs. Savukārt Lietuvas valdības vadītājs uzskata, ka 2030. gads ir reāls termiņš galvenā maršruta izvēlei.
"Lietuvā šogad tiks pabeigti 140 kilometri dzelzceļa. Mēs esam gatavi meklēt alternatīvus finansējuma avotus, ja ES atbalsts nākamajā finansēšanas periodā nebūs pietiekams. Es uzskatu, ka projekts ir jāpabeidz līdz 2030. gadam. Ja nepieciešama palīdzība, mēs esam gatavi palīdzēt viens otram," sacīja Lietuvas premjerministrs Gintauts Palucks.
Patlaban notiek sagatavošanās darbi galvenās līnijas būvniecībai no Rīgas, precīzāk, no Iecavas uz Lietuvu. Latvieši nepiedāvā nekādu termiņu dzelzceļa būvniecībai no Rīgas uz Igauniju, jo šiem darbiem nav naudas, vēsta Igaunijas medijs ERR.
