Polijas un Lietuvas pierobežas teritoriju iedzīvotāji esot sākuši pamest reģionu pēc Vācijas kanclera Frīdriha Merca paziņojuma par diapazona ierobežojumu atcelšanu ieroču izmantošanai Ukrainai – ziņo vācu laikraksts "Bild". Turpretim Lietuvas interneta medijs "respublika.lt" noliedz vāciešu izplatīto informāciju un uzsver, ka reģionā nekas tamlīdzīgs nenotiek.
Suvalku koridors ir 100 km garš posms uz Lietuvas robežas ar Poliju, kuru ieskauj Krievijas Kaļiņingradas apgabals un Baltkrievija. Teritorija nosaukta Polijas tuvākās pilsētas Suvalku vārdā.
Saskaņā ar publikāciju “Bild”, situācija Suvalku koridorā, kas savieno Lietuvu un Poliju un vienlaikus atdala Baltkrieviju un Krievijas Kaļiņingradas apgabalu, esot sākusi ievērojami pasliktināties. Vietējie iedzīvotāji baidoties no Krievijas iespējamā uzbrukuma NATO "Ahilleja papēdim", kuram tā varētu uzbrukt no abām pusēm un kura okupācija Baltijas valstis izolētu no pārējās alianses.
Lietuvas un Polijas varas iestādes nav paziņojušas par evakuācijas plāniem, bet militārā personāla skaits uz vietas palielinās, un ir plānots stiprināt robežu aizsardzību.
ASV digitālais medijs "Politico" 18. aprīlī rakstīja, ka Lietuva modernizē un stiprina Suvalku koridoru, lai aizstāvētos pret iespējamo Krievijas uzbrukumu Eiropas Savienībai un NATO.
Lietuvas aizsardzības viceministrs Toms Gadliausks skaidroja, ka Viļņa vēlas stiprināt ceļus, tādējādi nodrošinot uzticamāku militāro un civilo sakaru koridoru. "Šie ceļi mums ir ļoti svarīgi no drošības un aizsardzības viedokļa," viņš uzsvēra.
Situāciju reģionā tika lūgts komentēt Lietuvas Aizsardzības ministrijai.
Tā norādīja, ka pēdējā laikā Suvalku koridors stiprina savu aizsardzības un militāro infrastruktūru. Lietuvas un sabiedroto karaspēka skaits palielinās, un plānota militāro vienību attīstība Dienvidlietuvas un Austrumlietuvas reģionos. Lai apturētu ienaidnieku, tiek un tiks īstenoti arī pretmobilitātes pasākumi. Pastāvīgi notiek kopīgas mācības ar Polijas un citu NATO valstu karavīriem. Tas parāda, ka Lietuva kopā ar saviem sabiedrotajiem konsekventi stiprina šī stratēģiski svarīgā reģiona drošību.
Krievijas Ārējā izlūkdienesta vadītājs Sergejs Nariškins apstiprināja, ka NATO valstis stiprina savas pozīcijas Kaļiņingradas apgabala tuvumā. "Mēs redzam alianses valstu militārās gatavības palielināšanos, tostarp to pozīciju stiprināšanu uz robežas ar Baltkrieviju un Krievijas Kaļiņingradas apgabalu," viņš sacīja.
Pēc S. Nariškina teiktā, Krievija reģistrē militārā bloka valstu agresīvo centienu pieaugumu pret Maskavu un Minsku, kas izpaužas arī šo valstu īpašo dienestu darbībā.
2024. gada decembrī amerikāņu žurnāls "Newsweek" publicēja iespējamo trešā pasaules kara karti. Izdevuma žurnālisti dalījās pieņēmumos, kur varētu uzliesmot konflikts starp Krieviju un Eiropu. Viena no iespējamām frontēm bija Somijas robeža. Raksta autori arī uzskatīja, ka Krievija, iespējams, mēģinātu sagrābt Suvalku koridoru.
Iepriekš arī "Bild", atsaucoties uz Vācijas Aizsardzības ministrijas slepenu dokumentu, Suvalku koridoru nosauca par visticamāko sadursmes vietu liela mēroga militārā konflikta gadījumā starp Krieviju un NATO. Saskaņā ar medija aprakstīto scenāriju, konflikts varētu sākties jau 2025. gada vasarā. Tomēr materiāla autori nesāka prognozēt šāda konflikta eskalācijas sekas.
