6. jūnija naktī Krievija veica kārtējo Ukrainas apšaudi: tika palaistas raķetes no jūras, zemes un gaisa, izmantoti uzbrukuma droni “Shahed”. Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka tā ir “atbildes reakcija par teroristu uzbrukumiem”, sīkāk nepaskaidrojot, par kādiem tieši teroristiem un uzbrukumiem ir runa. Kāpēc gan vēlreiz būtu jāatgādina Putina pavalstniekiem par neseno Ukrainas SBU plaša mēroga diversiju operāciju – triecienu nācijas lepnumam – Krievijas stratēģiskajai aviācijai?
Tāpēc Maskava ierasti sameloja par “triecieniem Ukrainas militāriem un rūpnieciskiem mērķiem” pēc tam, kad tikpat ierasti apšaudīja civilos objektus, galvenokārt daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas vairākās Ukrainas pilsētās.
Atbildes triecienu komentēja Krievijas opozīcijas medijs “Volya” (“Воля”): “Pirmo reizi kopš 24. aprīļa un piecas dienas pēc Ukrainas SBU uzbrukumiem Krievijas stratēģiskās aviācijas lidlaukiem Krievija uzlidojumiem izmantoja stratēģiskos bumbvedējus - sešus TU-95MC un divus TU-160.
Ja paseko Krievijas militārās aviācijas uzlidojumu statistikai kopš 2025. gada sākuma, 6. jūnija naktī gaisā paceltie astoņi “stratēģi” ir tas pats lidmašīnu skaits, kas parasti tiek izmantots vienai raķešu triecienu operācijai. Taču vēl 2024. gadā Krievijas gaisa spēki (VKS) vienā tādā uzlidojumā izmantoja 10 līdz 12 bumbvedējus - katrā trešajā operācijā piedalījās ТU-22М3, bet tagad to nebija. Krievija nav gatava tūlītējam masveida “atriebības triecienam”, uz ko tā cer visi Z propagandisti, tomēr mēģināja parādīt, ka viss notiek atbilstoši plānotajiem pasākumiem - “strādājam ierastā režīmā, viss ir kārtībā”.
Saskaņā ar pašu Krievijas militārpersonu atzinumu, masīva stratēģisko bumbvedēju trieciena sagatavošanai nepieciešamas vismaz 7 līdz 10 dienas, vēlams vairākas nedēļas, savukārt 6. jūnija “atbildes trieciens” tika organizēts piecu dienu laikā. Protams, Krievijas solītais masveida trieciens nekur nepaliks, bet būs krietni vēlāk. To nosaka lidmašīnu tehniskais stāvoklis un munīcijas piegādes - papildus lidmašīnām VKS zaudēja arī raķešu rezerves - 1. jūnija SBU diversiju laikā lidlaukā “Oļeņja” cietušie bumbvedēji bija kaujas gatavībā un jau nokomplektēti ar raķetēm. Krievija nepacēla gaisā visas savas stratēģiskās lidmašīnas nevis mīļā miera labad un nevis tāpēc, ka visa šī aviācija tika iznīcināta (diemžēl tas neatbilst patiesībai - tā saņēma tikai spēcīgu triecienu), bet tāpēc, ka tai tika nodarīts nopietns kaitējums un zaudēti ievērojami resursi.
Lai ietaupītu katra gaisa kuģa lidojuma resursu - galu galā tie ražoti lielākoties padomju laikā, un būtu pietiekams laiks tos pēc lidojuma saremontēt -, Ukrainas bombardēšanai VKS pēc rotācijas principa izmantoja 30 līdz 35 trīs bumbvedēju tipu lidmašīnas. Tagad tiek lēsts, ka pēc Ukrainas 1. jūnija diversijām Krievijai atlicis mazāk par pusi no kaujas spējīgā stratēģisko bumbvedēju parka, kas spēj sasniegt Ukrainu. Bojāto lidaparātu remontam saskaņā ar “pasaulē otras spēcīgākās armijas” labākajām tradīcijām būs jāaizņemas rezerves daļas no citiem gaisa kuģiem, kas dažādu iemeslu dēļ nav tehniskā kārtībā. Visdrīzāk Krievija izjūt arī raķešu trūkumu - Krievija tās ražo ierobežotā tempā jaudu un komplektējošo daļu trūkuma dēļ. 2024. gadā Krievijas tālā aviācija raķešu uzlidojumus parasti veica ar 6-8 dienu intervālu, dažreiz divas dienas pēc kārtas. Krievijas militārpersonas un militāri rūpnieciskā kompleksa speciālisti apgalvo, ka šāds raķešu triecienu “grafiks” saistīts ar raķešu piegādēm no rūpnīcām līdz gaisa bāzēm.”
Līdz šim masīvākais Krievijas stratēģiskās aviācijas raķešu uzbrukums noticis 2024. gada 17. novembrī, tajā piedalījās 16 TU-95, 7 TU-160 un 2 TU-22M3 - 25 lidmašīnas. Tagad, lai ko tādu atkārtotu, Krievijai ir jāpārdislocē uz valsts Eiropas daļu bumbvedēji no aviācijas bāzēm Tālajos Austrumos un Sibīrijā. Šis piespiedu solis samazinās lidmašīnu lidojuma resursus un padarīs tos neaizsargātākus pret iespējamiem jauniem Ukrainas uzbrukumiem.
Pat Kremlim lojālie mediji kritizēja, pauda sarūgtinājumu un neizpratni par Krievijas “formālo atbildi”: “…trieciens principiāli neatšķīrās no citiem ne mērķu, ne mēroga ziņā - tā bija tīri formāla “atriebība”. Atbildes trieciena mērogu acīmredzami iespaidoja gan iznīcinātie bumbvedēji, gan KF Sauszemes spēku 26. raķešu brigādes (dislocēta KF Ļeņingradas apgabala Lugas pilsētā - red.) kaujas spēju un efektivitātes zudums. Trieciena mērķi izrādījās “pavisam ikdienišķi”, piemēram, rūpnīca "Motor" un militārā koledža Luckā, noliktavas Ternopiļā, Kijivas pretgaisa aizsardzības sistēmas, Ukrainas enerģētikas infrastruktūras objekti - bija mēģinājumi iznīcināt transformatoru apakšstacijas. Visos gadījumos tika izšautas X-101 tipa raķetes.”
“Izvēlētie mērķi liecina, ka trieciens gatavots vēl pirms SBU 1. jūnija operācijas “Zirnekļtīkls” un bija diezgan ikdienišķs - par “adekvātu atmaksu” to nekādi nevar nosaukt. Paši ukraiņi gaidīja raķešu triecienus valdības kvartālam Kijivā, taču tie nenotika. No militārā viedokļa “atmaksas triecieni” vispār jāatzīst par sliktu praksi, pilnīgi veltīgu resursu šķērdēšanu, lai izdabātu Z patriotiski noskaņotajām Putina atbalstītāju glubinnij narod masām (Putina bijušā palīga un ideologa Vladislava Surkova izgudrots termins “глубинный народ” - Krievijas iemītnieku pamatslānis - red.) un apmierinātu to vēlmi pēc atriebes, kas neapsīkst vēl kopš Krimas tilta pirmās spridzināšanas 2022. gada oktobrī. Pilnvērtīga kara ietvaros tam vispār nav jēgas.”
“Krievijas militāri politiskajai vadībai būtu iedzīvotājiem jāizskaidro, ka visas “atbildes” ir KF bruņoto spēku (KF BS) regulārās kaujas darbības frontē un visi, kas vēlas palīdzēt atriebties ukraiņiem par iznīcinātajiem tiltiem/vilcieniem/lidmašīnām, var doties uz tuvāko rekrutēšanas punktu un parakstīt ar KF BS līgumu, kas paredz iespēju saņemt dažādus bonusus un prēmijas par katru iznīcināto ienaidnieka objektu vai kaujas tehnikas vienību. Jebkuram “atriebības aktam” ir jēga tikai neaktīva kara apstākļos, piemēram, kad ASV bombardēja Jemenu, reaģējot uz Jemenas nemiernieku mēģinājumiem apšaudīt amerikāņu kuģus Sarkanajā jūrā. Tomēr pat tur tas nedarbojās.”
SBU oficiāli paziņoja, ka diversiju operācijā bojāta 41 Krievijas VKS lidmašīna, taču 100% verificētas informācijas nav. Kara statistika parādās ar krietnu novēlošanos - kā ierasts, abas puses pārspīlē savus un noniecina pretinieka panākumus.
Tīmeklī apskatāmi 41 video ar diversiju epizodēm, kas nepierāda 41 lidmašīnu bojāeju, - gala rezultāts tiek pielāgots oficiālam paziņojumam. Daži bumbvedēji tika bojāti, bet netika iznīcināti, citi sadega. Visdrīzāk pilnībā nodega uzlidojumu operācijās izmantotie borti, kas bija pilni ar degvielu, daļa bojāto lidmašīnu varēja būt avārijas stāvoklī. Ir dati par diviem A-50 - viens no tiem tas pats, kas iepriekš cieta Ukrainas diversijā Baltkrievijā.
Aptuvenā Krievijas zaudējumu bilance: 12 TU-22M3; 8 TU-95; 2 A-50; 1 AN-12. Kopā varētu tikt bojātas vai iznīcinātas 23 lidmašīnas. Arī Ukrainas mediji, atsaucoties uz avotiem SBU, raksta, ka daudzi pieejamie zemas kvalitātes diversiju video vēl nav nopludināti - tos var publicēt vēlāk vai nepludināt vispār, tāpēc faktiskais zaudējumu apmērs var būt arī lielāks. Piemēram, līdz šim nopludināti septiņu bojātu TU-95 video, bet no citiem avotiem kļuvis zināms, ka tie ir bijuši astoņi.
Aģentūras “Reuters” aptaujātie Rietumu eksperti uzskata, ka Krievijai nav ar ko aizstāt operācijas "Zirnekļtīkls" gaitā iznīcinātos bumbvedējus. Tie netiek ražoti jau vairākas desmitgades, bet jauni gaisa kuģi būs jāgaida vēl ilgi. Krievijas kodolbruņojuma potenciālu šie zaudējumi gan īpaši neietekmēs - to galvenos spēkus veido uz sauszemes bāzētās un zemūdens raķetes.
Džastins Bronks, Lielbritānijas Karaliskā apvienoto dienestu institūta (RUSI) aviācijas eksperts: “Tomēr iznīcinātie un bojātie bumbvedēji TU-95MS un TU-22M3 veidoja tāla darbības rādiusa aviācijas parku, ko Krievija jau kopš kara sākuma izmantoja Ukrainas pilsētu, militāro un enerģētikas infrastruktūras objektu u.c. mērķu apšaudēm ar parastajām raķetēm. Pirms pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā Krievijas rīcībā bija 50 līdz 60 TU-95MS, apmēram 60 TU-22M3, kā arī apmēram 20 smagie bumbvedēji TU-160M, kas spēj pārvadāt kodolraķetes. Krievija zaudējusi vismaz 10% no TU-95MS un TU-22M3 parka. TU-95M un TU-22M3 aizstāšana būs problemātiska.”
Londonas Starptautisko stratēģisko pētījumu institūta kosmiskās aviācijas tehnikas eksperts Duglass Barijs: “Bumbvedējus pārtrauca ražot vēl padomju laikos, atlikušās lidmašīnas tika modernizētas. To analogu ražošana ir maz ticama, nav arī skaidrs, vai Krievijai pieejami šiem modeļiem piemēroti lidmašīnu korpusi. Turklāt Rietumu sankcijas ierobežo rezerves daļu, piemēram, avionikas elektronisko sistēmu mikroprocesoru eksportu uz Krieviju, kaut arī daļēji tos izdodas iegādāties, izmantojot alternatīvos kanālus.”
Krievija ražo reaktīvos virsskaņas bumbvedējus TU-160M, par to skaitu precīzu datu nav. Taču skaidrs, ka tā nav sērijveida ražošana. Krievijai trūkst tehnoloģisko jaudu - tā uzbūvē no viena līdz četriem eksemplāriem gadā. “Reuters“: (..) kā optimistiski izteicies kāds Z blogeris - četrus gadā.”
Amerikas Zinātnieku federācijas pārstāvis Hanss Kristensens: “Gausi virzās arī jaunās paaudzes PAK DA (a/s “Tupoļev” perspektīvais tālās aviācijas komplekss - red.) stratēģiskā bumbvedēja-raķešu nesēja projekts. Izmēģinājumi plānoti 2026. gadā, ražošana - 2027. gadā. Pēc tālās aviācijas flotes daļējas zaudēšanas procesu būtu nepieciešams paātrināt, taču tas, visticamāk, nav iespējams.”
Papildus šiem vienkāršajiem apsvērumiem ir vērts pievērst uzmanību Krievijas un Ukrainas rīcības politiskajām sekām. Zināms, tieši Donalda Trampa pielaidīgā nostāja ļāva Putinam pat pēc mierizlīguma sarunu sākuma apšaudīt Ukrainu, kaut gan iepriekš raķešu uzbrukumi izraisīja vislielāko ASV neapmierinātību. Baltā nama vēstījums Kremlim bija: jūs varat iekarot tik daudz teritoriju, cik vēlaties, bet apšaudīt ar raķetēm Kijivu - tas Trampam nepatīk. Līdzīga nostāja ir arī Trampa tuvākajiem līdzgaitniekiem, un pat lielākais Ukrainas atbalstītājs Trampa komandā Kīts Kellogs atzina, ka Krievija būs spiesta atbildēt pēc Ukrainas 1. jūnija diversijas.
Baltajā namā pret Krievijas agresiju pakāpeniski veidojas zināma tolerance - KF bruņotie spēki būtībā “pēc noklusējuma” saņem no Vašingtonas pilnīgu rīcības brīvību. Ja ASV “pievēra acis” pēc viena trieciena, tad pievērs arī pēc nākamā, jo kas gan traucē to pasludināt par atriebības triecienu?
Trampa komentārs par Ukrainas diversijām: “(..) nu, viņi pagājušajā naktī deva Putinam iemeslu sabombardēt viņus ellē ratā - lūk, kas man visvairāk nepatika. Kad es to (SBU uzbrukumu Krievijas lidlaukiem - red.) ieraudzīju, es teicu: nu viss, tagad sekos trieciens.”
Savukārt Kremļa propagandistus iedvesmo izdevuma “The Atlantic” (kura galvenais redaktors Džefrijs Goldbergs netīši tika pievienots Baltā nama un Pentagona amatpersonu “slepenajai” tērzēšanas grupai saziņas lietotnē “Signal”, 26. martā nopludinot amatpersonu saraksti) publikācijas tēzes: “Ukrainas 1. jūnija speciālā operācija izraisīja dusmas Baltajā namā; privātās sarunās Tramps atzinis, ka ir vīlies par eskalāciju; Baltajā namā atsākušās diskusijas par plāniem atteikties no turpmākā atbalsta Ukrainai; ideju palielināt spiedienu pret Kijivu aktīvi virza Trampa bijušais padomnieks un viens no vadošajiem MAGA kustības ideologiem Stīvs Benons.”
Savukārt Volodimirs Zelenskis turpina mēģinājumus iespaidot Trampu, veltot viņam pārmetumus par atbalstu Kremlim: “Ja kāds neiestājas pret karu, kur tiek zaudētas dzīvības, tas nozīmē līdzdalību un atbildību. Jums jārīkojas izlēmīgāk.” Tas izklausās visai izaicinoši uz Rietumu preses publikāciju fona par Trampa antipātijām un pat naidu pret Zelenski. Maz ticams, ka Zelenska replikas spēj izraisīt ko citu, izņemot Trampa dusmas. Zelenskis šādu nostāju atļāvās paust uzreiz pēc sava biroja vadītāja Andreja Jermaka 4. jūnija vizītes ASV Ukrainas delegācijas sastāvā un tikšanās ar ASV valsts sekretāru Marko Rubio. Informācija par vizīti joprojām skopa, bet zīmīgi, ka pats Zelenskis aicināts netika - Jermaks viņu aizvietoja, bet ASV laikrakstā “The Washington Post” uzreiz parādījās raksts par to, ka Ukraina plāno operāciju, līdzīgu 1. jūnija diversijai - uzbrukumu Krievijas Klusā okeāna flotei.
“Reuters”, atsaucoties uz anonīmiem avotiem: “ASV uzskata, ka Krievija dažu dienu laikā organizēs jaunu liela mēroga triecienu Ukrainai. Šī būs atbilde par uzbrukumu Krievijas Federācijas stratēģiskās aviācijas lidlaukiem. ASV amatpersona: "Triecienam izmantos dažādu veidu bruņojumu, ieskaitot raķetes un dronus” (..) “pilnvērtīga Krievijas atbilde vēl ir priekšā." Nenosaukts avots Rietumu diplomātiskajās aprindās apgalvo, ka “šoreiz gaidāmi uzbrukumi Ukrainas valdības ēkām, lai nosūtītu Kijivai skaidru signālu”. Militārais eksperts Maikls Kofmans prognozē, ka “tā var būt arī SBU ēka, uzbrūkot ar vidēja darbības rādiusa raķetēm (domātas virsskaņas ballistiskās raķetes “Orešņik” - red.). Cits augsta ranga Rietumu diplomāts paredz, ka frontē sagaidāma “milzīga un nežēlīga Krievijas uzbrukuma ofensīva".
Ir acīmredzams, ka Krievija un Ukraina nevienosies un mūs gaida konflikta eskalācija: Krievija gatavo atbildes triecienu un uzbrukumu frontē, Ukraina - jaunas diversijas ienaidnieka aizmugurē, Eiropa bruņojas, bet ASV apsver jaunas sankcijas.
