Pasaulē

"Karš Igaunijā tiek apspriests pārāk bieži, radot cilvēkos bailes, tostarp bažas par bēgšanu no valsts. Tomēr karš nav nenovēršams," gada nogales intervijā Igaunijas televīzijā ETV sacīja prezidents Alars Kariss. Viņš uzsvēra, ka investīcijas valsts aizsardzībā ir svarīgas, lai karu novērstu, taču piebilda, ka arī kultūra un izglītība ir vienlīdz svarīgas.

Ir pagājis gads, kopš tika slēgta robeža starp Somiju un Krieviju. Lēmumu par robežas slēgšanu Somijas varas iestādes pieņēma, ņemot vērā draudus no augošajām migrantu plūsmām. Tie caur Krieviju mēģināja iekļūt Somijā, lai lūgtu tur patvērumu. Decembra vidū četrās Somijas pilsētās notika demonstrācijas, kurās protestētāji pieprasīja atvērt robežu legāliem ceļotājiem. Gada laikā krievvalodīgie somi vairākkārt ir izgājuši ielās, protestējot pret slēgto robežu. Situācija uz Somijas austrumu robežas nav vienkārša.

Var jau būt, ka pēc gadiem vēsturnieki 2024. gadā saskatīs kaut ko citu, ar ko šis gads būs bijis iezīmējies pasaules vēsturē, bet šobrīd nav šaubu, ka šī gada nozīmīgākais notikums ir Donalda Trampa atkārtota ievēlēšana par ASV prezidentu 5. novembrī.

Tūrisms neapsīkst arī ziemā. Ir iezīmējušies tūristu iecienītākie galamērķi ziemas sezonā. Tie ir Eiropas siltākie piekrastes reģioni. No desmit visvairāk apmeklētajiem galamērķiem septiņi atrodas Dienvideiropā, liecina Eiropas Komisijas mājaslapā apkopotā informācija.

"Mūs jau vairs nav jēgas uzskatīt par dzīvajiem,” saka Krievijas armijas nemitīgajās apšaudēs izdzīvojušie Ukrainas pilsētas Severskas iedzīvotāji. Par to, kā notiek dzīve, ja to var nosaukt par dzīvi, frontes zonā, reportāžu sagatavojuši “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” ziņu platformas “Current Time” žurnālisti.

Lai arī reti kurš apstrīdēs to, ka cilvēces attīstītākā daļa ir cieši saistīta ar eiropeisko kultūrtelpu jeb kristietības tradīciju, vienlaikus daļa no šīs attīstītās sabiedrības izvirza smagas apsūdzības kristietībai un līdz ar to arī visai Rietumu civilizācijai kā tādai. Rietumi esot visa ļaunuma sakne, bet vēl dziļāk parokoties – kristietība. Lūk, patiesais visu pasaules netaisnību cēlonis.

Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss intervijā mediju grupai “Funke”, kas publicēta “Deutsche Welle” 22. decembrī, pauda, ka Krievijas Federācija NATO teritorijai Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss intervijā mediju grupai “Funke”, kas publicēta “Deutsche Welle” 22. decembrī, pauda, ka Krievijas Federācija NATO teritorijai varētu uzbrukt dažu tuvāko gadu laikā. B. Pistoriuss brīdināja arī par Krievijas radītajiem hibrīddraudiem. Pirms nedēļas līdzīgi par karu ar NATO runāja Krievijas aizsardzības ministrs.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šonedēļ paziņoja, ka nepiekritīs Krievijas gāzes tranzītam, ja tā plūdīs caur Azerbaidžānu. Kijiva varot apsvērt Krievijas gāzes tranzītu caur Ukrainu, ja Krievija naudu par gāzi saņems tikai pēc kara beigām, raksta Polijas interneta medijs "wnp.pl".

Ukrainas Galvenās izmeklēšanas pārvaldes Ternopiļas apgabala policija uzsākusi kriminālizmeklēšanu par iespējamiem vardarbības faktiem Ukrainas armijā. Pastāv pamatotas aizdomas, ka Ukrainas bruņoto spēku 211. pontonu tiltu brigādes komandieris Oļegs Poberežņuks pret saviem padotajiem piekopis vardarbību. Izmeklēšana sākta, balstoties uz izdevuma “Ukrainska Pravda” publikāciju "Inženieru ģimenes iebiedēšana, naudas izspiešana, nepotisms un citi 211. pontonu tiltu brigādes noslēpumi", ziņo “Radio Brīvā Eiropa” un “Radio Brīvība” ziņu platformā “Current Time”.

Pēdējās nedēļās virs vairāku ASV štatu dzīvojamiem rajoniem, ierobežotām teritorijām, kritiskās infrastruktūras objektiem un armijas bāzēm ir pamanīti lidojoši objekti, kas varētu būt droni. Novērojumi ir radījuši intensīvu spiedienu uz federālajām aģentūrām, lai tās sniegtu vairāk informācijas par lidojošajiem objektiem. Valsts amatpersonas iedzīvotājus mudinājušas nomierināties un uzsvērušas, ka nav pierādījumu, kas liecinātu, ka droni rada draudus valsts drošībai, savā portālā "cnn.com" ziņo ASV televīzijas kanāls CNN.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēlas risināt sarunas ar Ukrainu, taču bez Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska līdzdalības, jo neatzīstot viņa varas leģitimitāti. Kijiva atbild: mēs risināsim sarunas pēc saviem noteikumiem, ziņo Polijas interneta medijs "wnp.pl".

Polijā sākts īstenot nacionālo programmu drošas valsts robežas izveidei – "Shield East" – "Austrumu vairogs". Nocietinājumi un inženiertehniskās barjeras uz robežas ar Krieviju un Baltkrieviju ir paredzēti ne tikai tam, lai apturētu agresoru, bet arī lai kavētu hibrīdkaru ar imigrantu izmantošanu. Polija uzskata, ka barjera uz robežas ir tikai viens no valsts drošības sistēmas elementiem. Vissvarīgākais ir labi apmācīta, bruņota un spēcīga armija, raksta Polijas interneta medijs "wnp.pl".

Daudzas Ukrainas pilsētas, kuru tuvumā notiek cīņas, palikušas bez bankām un citām finanšu iestādēm. Banku filiāles tiek slēgtas un evakuētas, arī bankomāti slēgti. Cilvēki netiek pie skaidras naudas, lai iegādātos pārtikas preces. Kā bankas Ukrainā piegādā skaidru naudu ciematiem pie frontes līnijas, tām apdzīvotajām vietām, kuras atrodas zem Krievijas artilērijas uguns, pēta sabiedriskās  raidorganizācijas "Radio brīvā Eiropa/Radio Brīvība" mediju platformas “Current Time” žurnālisti.

Kamēr pa Rīgas ielām laiski klaiņo retais iebraucējs, tikmēr Čehijas galvaspilsētu katru gadu apmeklē astoņi miljoni tūristu. Prāgas iedzīvotājiem par to nemaz nav prieks. Tūristu pūļi ierodas pilsētā galvenokārt pēc lētā alkohola. Ko piedāvā pilsētas vadība? To pētījuši mediju platformas “Deutsche Welle” (DW) žurnālisti.

“Radio brīvā Eiropa” un “Radio brīvība” (RFE/RL) Krievijas biroja līdzstrādnieki Marks Krutovs* un Sergejs Dobriņins* izanalizējuši slepenu militāro pētījumu centru, kas ir bēdīgi slavens ar savu lomu Padomju Savienības bioloģisko ieroču programmā un kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā ir ievērojami paplašinājies.

Ceturtdien “Carnegie Europe” rīkotajā pasākumā Briselē, greznajā “Concert Noble” zālē, ar savu pirmo lielo runu NATO ģenerālsekretāra amatā uzstājās Marks Rite. Tā bija viņa programmatiskā runa, kurā jaunais NATO ģenerālsekretārs iezīmēja savu misiju šajā atbildīgajā amatā un nosprauda galvenos mērķus pasaulei tik sarežģītā laikā.

Katru piektdienu Krievijas Tieslietu ministrija papildina savu tā saucamo ārvalstu aģentu sarakstu. Sarakstā iekļautie cilvēki automātiski tiek ieskaitīti valsts ienaidnieku kārtā – viņiem draud naudas sodi un pēc tam arī kriminālatbildība par to, ka viņi sociālajos tīklos nav norādījuši savu statusu vai arī nav iesnieguši, piemēram, valsts pieprasītos nepieciešamos ziņojumus par saiknēm ar ārzemēm. Par to, kā izpaužas šīs represijas un karš pret saviem pilsoņiem, informāciju apkopojuši ziņu platformas “www.currenttime.tv” žurnālisti.

Kijivā dzelzceļa atzars no galvaspilsētas uz lidostu uzbūvēts pusgada laikā par 17 miljoniem eiro, darbi tika pabeigti jau 2018. gadā bez steigas un skandāliem. Ukraiņiem nekādi mistiskie spēki neradīja sadārdzinājumu un pārrāvumu projekta uzraudzībā – Latvija šo ukraiņu pieredzi pagaidām ignorē.

Visu pasauli pārsteidzis Sīrijas prezidenta Bašara al Asada varas straujais sabrukums, tāpēc tagad jāsāk apsvērt, kādas tālejošas sekas var atplūst arī līdz mums — kaut vai tajā apstāklī, ka Krievijai atbrīvojas resursi, kurus tā līdz šim izmantoja Sīrijā. Aktualizējas gāzes tranzīta jautājums no Kataras caur Sīriju uz Eiropu.

Lai arī Sīrijas diktatora Bašara Asada režīms pēdējo nedēļu laikā bija pamatīgi sašūpojies, tā krišanas straujums naktī no sestdienas uz svētdienu bija visai negaidīts.

Kā Polija gatavojas iespējamam Krievijas iebrukumam Austrumeiropā; kāpēc poļi jūtas salīdzinoši droši un pasargāti no ienaidnieka tīkojumiem; vai izdosies nosargāt Suvalku koridoru; kā uzņēmēji raugās uz Eiropā brīvi plūstošām precēm un produktiem no Ukrainas; kādēļ Polijai izdodas uzbūvēt modernas automaģistrāles un pa tās dzelzceļiem ripo ātri, moderni vilcieni – par šīm un citām tēmām “nra.lv” saruna ar Latvijas Republikas vēstnieku Polijas Republikā Juri Poikānu.

Ar Ziemeļkorejas 12 tūkstošu karavīru un virsnieku ierašanos palīgā Krievijai nebūs līdzēts. Tādēļ Krievija aktivizē jauniesaucamo tvarstīšanu ielās, stacijās, bāros un citās sadzīviski aktīvās vietās. Noķert jauniesaucamos nemaz nav tik viegli. Viņiem pieejamas arī instrukcijas, kā no iesaukšanas izvairīties – vēsta ziņu platforma “Current Time”.