“Pēdējās dienās Polijas valdības un NATO struktūru vadošie pārstāvji publiski apstiprināja reālu bruņota konflikta draudu esamību 2027. gadā,” mikroblogošanas vietnē “X” raksta poļu drošības eksperts Pjotrs Brižskis.
Polijas premjerministrs Donalds Tusks sestdien brīdināja sabiedrību, ka Eiropai un Polijai līdz 2027. gadam jābūt gatavai nopietnam konfliktam ar Krieviju. Tāpēc viņa vadītā valdība nākamos divus gadus izmantos, cik vien iespējams, lai stabilizētu situāciju Polijā un gādātu par drošību. Viņš norādīja uz līdzīgu vērtējumu, ko izteicis jaunais sabiedroto augstākais komandieris Eiropā ģenerālis Alekss Grinkevičs, ar kuru Polijas premjeram bijusi saruna neilgi iepriekš.
“Tusks un aizsardzības ministra vietnieks Sezarijs Tomčiks norādīja, ka gan Polijas izlūkdienesti, gan NATO augstākie komandieri signalizē par pieaugošu militāras darbības risku no Krievijas un Ķīnas puses. Jaunais Sabiedroto spēku komandieris Eiropā ģenerālis Alekss Grinkevičs brīdināja, ka Pekina tuvākajos gados varētu uzbrukt Taivānai, savukārt Maskava vienlaikus varētu veikt agresīvas darbības pret NATO valstīm, potenciāli izraisot globālu konfliktu. Viņaprāt, Rietumiem, proti, Eiropas Savienības dalībvalstīm un Amerikas Savienotajām Valstīm, ir ne vairāk kā astoņpadsmit mēneši, lai sagatavotos potenciālai sadursmei.
Visnopietnākais brīdis varētu būt 2027. gads. Aizsardzības ministra vietnieks Sezarijs Tomčiks apstiprināja, ka Polijas izlūkdienestu rīcībā ir informācija, kas atbilst NATO sniegtajai informācijai, un viens no šīs informācijas publiskas izpaušanas mērķiem ir nosūtīt preventīvu signālu potenciālajiem agresoriem. Viņš uzsvēra, ka Polija uztver šos draudus nopietni un aktīvi gatavojas jebkurai iespējamai situācijai. Aizsardzības budžets pieaugs līdz rekordaugstam 5% no IKP, kas veido ceturto daļu no visiem valsts izdevumiem.
Aizsardzības ministrs Vladislavs Kosinjaks-Kamišs paziņoja, ka Polijas bruņoto spēku modernizācija tiks pabeigta 2026. gadā. Šī ir viena no vērienīgākajām modernizācijas programmām Eiropā, kas ietver modernu pretgaisa aizsardzības sistēmu iegādi, bruņoto un artilērijas spēku attīstību, dronu sistēmu ieviešanu un mākslīgā intelekta integrāciju kaujas un loģistikas sistēmās. Polijas armijā jau ir vairāk nekā 210 000 karavīru, un tā ir lielākais sauszemes spēks Eiropā pēc Turcijas. Svarīgs šo sagatavošanās darbu elements ir tā sauktās dronu revolūcijas attīstība. Nacionālā aizsardzības ministrija ir izveidojusi Bezpilota ieroču sistēmu inspekciju, kas, sākot ar septembri, sāks piegādāt pirmos kaujas un apmācības dronu komplektus deviņām izvēlētām vienībām, tostarp GROM vienībai.
Vienlaikus Kibertelpas aizsardzības spēkos tika izveidots Mākslīgā intelekta ieviešanas centrs ar mērķi ātri ieviest progresīvus algoritmus vadības, aizsardzības un loģistikas atbalstam. Ministrs Kosinjaks-Kamišs arī paziņoja par tikšanos ar ģenerāli Grinkeviču, kuras laikā tiks apspriestas NATO reģionālo plānu detaļas un iespējamie kopīgās atbildes scenāriji uz Krievijas vai Ķīnas rīcību. Arī Baltijas valstis - Lietuva, Latvija un Igaunija - ir ļoti nopietni reaģējušas uz kara draudiem. To valdības palielina aizsardzības izdevumus, attīsta infrastruktūru NATO spēku izvietošanai un ievērojami paplašina rezervju spējas un civilās mobilizācijas sistēmas. Lietuva ir sākusi būvēt fiziskas barjeras un nocietinājumus gar robežām ar Baltkrieviju un Krieviju, savukārt Igaunija investē kiberaizsardzības un izlūkošanas attīstībā.
Kopā ar NATO Baltijas valstis plāno savās teritorijās izvietot papildu amerikāņu un vācu karavīrus, kā arī aprīkojumu, kas ļaus ātri reaģēt draudu gadījumā. Protams, iespējamais uzbrukums Polijai ir atkarīgs arī no situācijas Ukrainas un Krievijas frontē, no tā, vai Krievija pārtrauks notiekošo karu, un no tās ekonomiskā un militārā stāvokļa. Tas noteiks, vai un, ja tā, cik daudz laika tai būs nepieciešams, lai atjaunotu spēkus, kas ir gatavi uzbrukumam. Polijā tiek gatavota arī īpaša rokasgrāmata bruņota konflikta gadījumā. Tas tiks publicēts elektroniskā formātā šovasar un izplatīts visās mājsaimniecībās drukātā veidā.
Tajā būs ietverta konkrēta informācija par krājumu sagatavošanu, evakuāciju, reaģēšanu uz trauksmes signāliem un valsts dienestu darbību. Polija arī atjauno savu civilo aizsardzību, kas ir nemilitārs sektors, kas atbalsta pilsoņus krīzes un kara laikā. Visu šo darbību mērķis - gan armijas modernizācija, gan pilsoņu informēšana - ir palielināt valsts noturību un atturēt potenciālos agresorus, pirms tie veic jebkādas militāras darbības. Polijas un NATO iestādes ir skaidri pateikušas, ka ir informētas par draudiem un negrasās pasīvi gaidīt, kā notikumi attīstīsies.”
