Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko vērsies Kremlī ar lūgumu sniegt finansiālu palīdzību, lai segtu Baltkrievijas budžeta deficītu un atbalstītu valsts galvenās nozares, raksta Ukrainas interneta medijs "dialog.ua".
Minska vērsusies pie Kremļa ar lūgumu steidzami sniegt finansiālu atbalstu. Baltkrievijas finanšu ministrs Jurijs Seliverstovs sacīja, ka nauda ir nepieciešama, lai segtu budžeta deficītu un investīcijas galvenajās nozarēs, tostarp naftas pārstrādē. Par to ziņoja vietējā aģentūra "Belta".
Saskaņā ar prognozēm 2025. gadā Baltkrievijas budžeta deficīts būs aptuveni 4,5 miljardi Baltkrievijas rubļu, kas ir aptuveni 1,6% no valsts IKP. Situācija ir katastrofāla. J. Seliverstovs uzsvēra, ka Minska paļaujas uz Krievijas aizdevumiem, gan lai tieši segtu izmaksas, gan finansētu atsevišķus projektus. Viņš paskaidroja, ka šie jautājumi tiek aktīvi apspriesti, tostarp augstākajā līmenī.
Baltkrievija joprojām ir viena no lielākajām starpvalstu aizdevumu saņēmējām no Krievijas, parāds Maskavai jau pārsniedz astoņus miljardus ASV dolāru. Minska ir nonākusi situācijā, kad regulārs ārējais finansējums kļūst par nepieciešamību.
Tomēr arī pašai Krievijai tagad ir nopietnas problēmas. Militārie izdevumi tās budžetā ir palielinājušies līdz visu laiku augstākajam līmenim - vairāk nekā 40 procentiem no visiem valdības izdevumiem.
Krievijas ekonomika izjūt sankciju sekas, naftas ieņēmumu samazināšanos un inflācijas spiedienu. Nacionālā labklājības fonda rezerves ir gandrīz nulle, un iekšzemes aizņēmumi pārspēj rekordus. Budžeta deficīts šogad jau ir pārsniedzis pusotru procentu no IKP un turpina augt. Centrālā banka uztur augstu pamatlikmi, inflācija ir tuvu 10 procentiem, un reģioni ir spiesti samazināt sociālās programmas, lai finansētu karu un atbalstītu okupētās teritorijas.
Ņemot vērā iepriekš minēto, Lukašenko lūgums izskatās kā izaicinājums. No vienas puses, sabiedroto attiecībām ir nepieciešama Kremļa palīdzība. No otras puses, Krievijas ekonomika arvien vairāk nespēj tikt galā ar šādu slodzi. Ja tā piekritīs jaunajai daļai, Maskava nostiprinās savu kreditora lomu, bet riskē vēl vairāk iestrēgt finansiālā atbalstā atkarīgajiem režīmiem.
Atteikums varētu destabilizēt iekšējo situāciju Baltkrievijā, kas joprojām ir svarīgs Kremļa politiskais un militārais partneris. Katru gadu Minskas atkarība no Maskavas tikai pieaug. Tajā pašā laikā Putina resursi nav bezgalīgi. Šī formula tuvākajā nākotnē sola jaunus interešu konfliktus.
