Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs izziņojis Ukrainas mierizlīguma sarunu otro kārtu 2. jūnijā Stambulā. Ukraina publicēja pamiera memorandu, kas paredz visu veidu karadarbības un uzbrukumu pārtraukšanu uz sauszemes, jūrā un gaisā.
Stambula par tikšanās vietu tika izvēlēta par spīti Rietumu sabiedroto iebildumiem, bet ar nosacījumu, ka pusēm pirms tam jāapmainās ar priekšlikumiem karadarbības izbeigšanai. Tomēr Krievija savu memorandu nepublicēja, solot ar to iepazīstināt tikai Stambulā. Atšķirībā no Eiropas valstīm, par Maskavas nostāju un priekšlikumiem atzinīgi izteicās tikai ASV valsts sekretārs Marko Rubio.
Ukrainas memoranda saturu ASV novērtēja kā “diezgan labu” un “saprātīgu”: “starptautiskajiem partneriem” vajadzētu kontrolēt uguns pārtraukšanas režīmu”. Savukārt, atbildot uz eiropiešu pārmetumiem, Krievija atkal pieprasīja sasaukt kārtējo butaforisko ANO sanāksmi.
Teorētiski vienošanos varētu panākt, bet praksē situācija ir cita. Abas puses sarunās izvirza abpusēji nepieņemamus nosacījumus. ASV prezidents Donalds Tramps sarunās ienāca ar “pamiera priekšlikumu bez sākotnējiem nosacījumiem”, uz ko Putins atbildēja ar prasību atdot Krievijai teritorijas, kas nav pat iekarotas.
Putina runasvīrs Peskovs paziņoja, ka Maskava iepriekš neatklās savu prasību sarakstu, neskatoties uz to, ka to pieprasa ASV un Ukraina, iesniedzot savus nosacījumus. Ukrainas Ārlietu ministrija uzskata, ka šāda Krievijas nostāja liecina par nodomu kārtējo reizi izvirzīt nepieņemamas prasības - Krievija dara visu, lai sarunas izgāztos. Taču iepriekš Trampa īpašais sūtnis Ukrainā un Krievijā Kīts Kellogs aicināja Ukrainu no sarunām jebkurā gadījumā neatteikties. Tāpēc Ukraina, visticamāk, dosies uz Stambulu ASV spiediena ietekmē.
ASV dienas laikraksts “Washington Post”: “Ukraina var sastapties ar Vašingtonas spiedienu dalībai Krievijas pirmdien ierosinātajās tehniskajās sarunās, pat ja Maskava iepriekš nepiedāvā savu memorandu. Kremļa atteikums atklāt savus nosacījumus ir mēģinājums izvairīties no kritikas par sarunu priekšvakarā izvirzītajām prasībām.”
Turcijas ārlietu ministrs Hakans Fidans šajā sakarā Putinu brīdināja: “Ukraina, tāpat kā Eiropas valstis, izrādīja elastību un ASV pieeju atbalstīja." Bet "ja Krievija nav gatava demonstrēt līdzīgu piekāpšanos, tā var nokļūt sarežģītā situācijā - gan saistībā ar ASV pozīcijas maiņu, gan starptautiskās sabiedrības acīs, kas iestājas par pamieru".
Vienlaikus ASV prezidents Donalds Tramps turpina apgalvot, ka "ne tikai Putins, bet arī Zelenskis ir ļoti spītīgs". Un, komentējot Putina izlocīšanos, uzstājas ar aicinājumiem "Vladimir, apstājies!" garā: “Es viņu ļoti labi pazīstu, mēs daudz kam kopā esam izgājuši cauri. Biju ļoti pārsteigts, kad sāka palaist raķetes uz Kijivu - tieši brīdī, kad, kā man šķita, mēs bijām tuvu tam, lai vienotos. Un pēkšņi - apšaudes, mirušie... es kļuvu par liecinieku lietām, kas mani nepatīkami pārsteidza. Un man nepatīk pārsteigumi, it īpaši tādi. Šajā ziņā biju ļoti vīlies... Mani šokēja tas, ka tiek apšaudītas tādas pilsētas kā, piemēram, Kijiva, kamēr norisinās sarunas. Tas mani ļoti pārsteidz. Un tas rada vilšanos. Tika nogalināti pieci tūkstoši cilvēku. Lielākā daļa no tiem ir militārpersonas, bet ir arī civiliedzīvotāji.”
Bet kā atbildi Putins uz Stambulu nosūtīja savu palīgu Medinski ar memorandu, kura saturs visiem jau aptuveni zināms.
Izdevums “The Atlantic”, atsaucoties uz avotiem, raksta par iespēju pastiprināt sankcijas pret Krieviju, ja 2. jūnija sanāksmē Stambulā netiks panākts progress, kā arī par Donalda Trampa apsvērumiem sarunas pamest. "Prezidents ir saniknots, bet vēlas arī noslēgt darījumu. Viņš cenšas izdomāt labāko veidu, kā to panākt, bet ticiet viņam, ja viņš saka, ka no sarunām aizies," pastāstījis viens no ASV prezidenta ārlietu padomniekiem. Vienlaikus Baltais nams paudis bažas par globālo gāzes cenu kāpumu, ja pret Krieviju tiks ieviesti bargāki pretpasākumi, un par to, ka sekundārās ASV sankcijas varētu "sadusmot" ASV tirdzniecības partnerus, kuri pērk Krievijas energoresursus, tostarp Ķīnu un Indiju.
To intervijā telekanālam “ABC News” apstiprinājis Trampa īpašais sūtnis Kīts Kellogs, komentējot Krievijas prasību sniegt rakstiskas garantijas par NATO nepaplašināšanos uz austrumiem - par to arī iepriekš ticis ziņots medijos. "Ukrainas pievienošanās NATO nav apspriežama. Mēs neesam vienīgā valsts, kas tā uzskata. Es varu jums nosaukt vismaz četras NATO valstis, kuras arī šaubās. Taču, lai kāds varētu pievienoties, ir nepieciešama visu 32 NATO valstu piekrišana," tā Kellogs atbildēja uz jautājumu, vai Tramps piekritīs Putina prasībām par alianses nepaplašināšanu. Kellogs apstiprināja, ka tas ir "viens no punktiem, ko Krievija izvirza". "Un viņi runā ne tikai par Ukrainu, bet arī par Gruziju, Moldovu. Mēs sakām: "Labi, visaptveroši - mēs varam apturēt NATO paplašināšanos līdz jūsu robežām." Tas ir viņu drošības jautājums," piebildis Trampa īpašais sūtnis.
Iepriekš Lavrovs uzskaitīja Krievijas prasības kā daļu no Ukrainas mierizlīguma: “Putina pamiera nosacījumi ir sankciju atcelšana un rakstisks solījums nepaplašināt NATO,” ziņu aģentūrai “Reuters” sacījis anonīms avots Kremlī. Tas attiecas uz Ukrainas, Gruzijas, Moldovas un citu bijušo padomju republiku atteikšanos no dalības NATO. Putins pieprasa ne tikai neitrālu Ukrainas statusu un sankciju daļēju atcelšanu, bet piedāvā arī “iesaldētās naudas” jautājuma risinājumu - divas trešdaļas Krievijas Centrālas bankas iesaldēto finanšu līdzekļu ārvalstīs apmaiņā pret nesalīdzināma mēroga Ukrainas teritorijām un saistībām, neskaitot vēl nez kādas tikai Kremlim saprotamas "krievvalodīgo iedzīvotāju aizsardzības garantijas". Apmaiņai Maskava ir gatava atteikties no savām iesaldētajām rezervēm Rietumos, lai atjaunotu Ukrainu, kuru tā pati mērķtiecīgi iznīcināja, bet ar nosacījumu par līdzekļu izlietojuma kontroles garantijām. Atlikušo trešdaļu paturot sev - “Krievijas kontrolēto Ukrainas teritoriju vajadzībām”.
“Reuters”: avoti atzīmē, ka "Putins ir gatavs noslēgt mieru, bet ne par katru cenu", un, ja viņš sapratīs, ka nespēj panākt mieru ar saviem nosacījumiem, viņš mēģinās tos uzspiest ar varu - demonstrējot ukraiņiem un eiropiešiem, ka "rītdienas miers būs vēl sāpīgāks".
Acīmredzot šī ir Krievijas versija "memorandam" ar Ukrainas "miera līguma aprisēm", ar ko Putins telefonsarunas laikā solīja iepazīstināt Trampu.
Krievija, kas piemēro Ukrainai NATO un kodolieroču embargo, atgādina maniaku, kurš, vicinot asiņainu nazi, aizliedz upurim valkāt ložu necaurlaidīgu vesti.
Ukrainas sarunas ir parādījušas, ka katrai no pusēm ir atšķirīga izpratne par kompromisiem, un tā patiešām ir slikta zīme.
CNN: “Trampa Ukrainas retorika ir tukšvārdīga. Runājot par kara izbeigšanu Ukrainā, prezidenta Donalda Trampa izteikumi un publikācijas sociālajos tīklos kļuvušas bezjēdzīgas. Izredzes noslēgt pamieru un miera līgumu arvien sarūk, un to izredzes tagad atkarīgas no tā, vai Tramps spēs nedēļas nogalē izskanējušos verbālos uzbrukumus Putinam atbalstīt ar reālām darbībām. Kremlī ir pārliecināti, ka nespēs.
Nedrīkst ignorēt Krievijas un rietumvalstu konflikta saasinājuma draudus, kas var beigties arī ar tiešu sadursmi. Tas nopietni satrauca Baidenu. Trampa piesardzība, ik reizi testējot Krievijas "sarkanās līnijas", ne reizi vien ir kaitinājusi viņa kritiķus. Uz Trampa fona, kurš nekad nav steidzies kritizēt Putinu, Baidens tagad izskatās pēc vanaga.”
Putina mērķis ir visa Ukraina, to atzīst arī Tramps - viņš licis noprast, ka kompromisa risinājumam ar zināmiem nosacījumiem ir gatavs Ukrainu sadalīt. Eiropas un Volodimira Zelenska mērķis ir Krievijas stratēģiskā sakāve, taču viņu pieļaujamais kompromiss ir konflikta iesaldēšana - atteikšanās no taisnīga mierizlīguma tūlīt un tagad.
Trampa stratēģiskais mērķis ir neļaut Putinam maisīties pa kājām ASV lielajā spēlē ar Ķīnu, un viņš ir gatavs kompromisam (kompensācijai) atdot Putinam daļu Ukrainas - te viņu intereses sakrīt. Tādējādi Trampa un Putina kompromiss ir Ukrainas sadalīšana.
