Tas būs lielākais enerģētikas projekts Polijas vēsturē – dārgāks nekā atomelektrostacija. Pirmā elektroenerģija no atkrastes vēja parkiem valsts energosistēmai tiks piegādāta jau 2026.–2027. gadā. Poļi lēš, ka pēc projekta realizācijas elektroenerģijas cenas samazināsies par 50%, raksta Polijas ekonomikas ziņu portāls "wnp.pl".
“Saskaņā ar aplēsēm, visu plānoto atkrastes vēja parku projektu īstenošanas izmaksas var sasniegt līdz 300 miljardiem Polijas zlotu (70 723 500 000 000 eiro)," intervijā NVS Eiropas Ekonomikas kongresa laikā sacīja starptautiskā advokātu biroja "Baker McKenzie" pārstāvis Arkadiuss Ratajčaks.
Tas nozīmē, ka atkrastes vēja enerģija var patērēt vairāk līdzekļu nekā plānotā Polijas atomelektrostacija, kuras budžets pašlaik tiek lēsts aptuveni 200 miljardu Polijas zlotu (47 149 000 000 000 eiro) apmērā.
Polijas piekrastē sākts investīciju projekts, kas gadiem ilgi var noteikt valsts enerģētikas vidi. Runa ir par atkrastes vēja parku būvniecību Baltijas jūrā - projektu, kas tikko pārgājis no plānošanas fāzes uz konkrēto īstenošanas posmu.
"Tie jau darbojas jūrā. Sākas pirmo iekārtu montāža - gan pašas turbīnas, gan pārvades infrastruktūra, kas nogādā enerģiju uz sauszemi," pastāstīja A. Ratajčaks.
Atkrastes vēja parku attīstības pirmajā posmā Polijā tiks būvēti parki ar kopējo jaudu 5,9 tūkstoši MW. Visas šīs investīcijas ir jāapgūst līdz 2030. gadam.
Otrajā posmā pēc 2030. gada tiks īstenoti projekti ar plānoto kopējo jaudu 12 GW.
Saskaņā ar Polijas Vēja enerģijas asociācijas datiem, 18 GW atkrastes vēja parku būvniecība samazinās elektroenerģijas cenu līdz pat 50 procentiem, salīdzinot ar variantu ieviest sistēmā tikai 5,9 GW (pirmais posms). Saskaņā ar aplēsēm, galalietotāju elektroenerģijas iegādes izmaksu ietaupījums naudas izteiksmē sasniegs 60-70 miljardus Polijas zlotu (14 144 700 000 000-16 502 150 000 000 eiro).
Bet, pēc A. Ratajčaka domām, jūrā nav tikai elektrība. Tas ir arī impulss vietējās rūpniecības attīstībai un iespēja veidot jaunas kompetences.
"Polija var kļūt par tehnoloģisko bāzi ne tikai saviem uzņēmumiem, bet arī projektiem citās reģiona valstīs," atzīmēja A. Ratajčaks. Īpaši labumu var gūt kuģu būvētavas, tērauda konstrukciju ražotāji, uzņēmumi, kas nodarbojas ar jūras loģistiku vai inženierzinātnēm.
Pirmā elektroenerģija no atkrastes vēja parkiem valsts energosistēmai tiks piegādāta jau 2026.-2027. gadā.
"Šis nav nākotnes projekts. Mēs runājam par perspektīvu, kas mērāma mēnešos, nevis desmitgadēs," uzsvēra eksperts no "Baker McKenzie". Turpmākas iekārtas tiks uzstādītas pēc 2030. gada.
Atkrastes vēja parku elektroenerģijas izmaksas bieži izraisa emocijas un ir publisku diskusiju priekšmets. Tomēr, pēc A. Ratajčaka domām, šie jautājumi ir jāaplūko ilgtermiņā.
"Tā būs stabila, paredzama enerģija, bez emisijas maksas, ražota vietējā līmenī. Uzņēmumi, kas to izmantos, varēs plānot savu darbību labu laiku iepriekš un ar mazāku cenu šoku risku," viņš uzsvēra.
Pēc eksperta domām, laikā, kad pieaug nenoteiktība preču tirgos un klimata pārmaiņas, paredzamība kļūst par galveno vērtību. Šajā kontekstā atkrastes vēja enerģija var nodrošināt Polijai lielāku energoapgādes drošību.
Publiskajā telpā joprojām izskan jautājumi, vai Polijai vienlaikus būtu jāiegulda kodolenerģijā un vējā. A. Ratajčakam par to nav šaubu: "Tie nav konkurējoši risinājumi. Tie papildina viens otru."
Viņš uzsver, ka, lai gan enerģijas ražošana no atkrastes vēja ir stabilāka nekā uz sauszemes, tā joprojām ir pakļauta laika apstākļu mainīgumam.
"Situācijās, kad ir mazāk enerģijas, atomelektrostacijas var darboties kā buferis, nodrošinot piegādi sistēmai. Rezultātā viss enerģētikas modelis iegūst lielāku elastību un noturību," skaidroja A. Ratajčaks.
