Lietuvas Aizsardzības padome pieņēmusi lēmumu – no nākamā gada aizsardzības izdevumu daļu palielināt no 3% līdz 5,5% no IKP. No kādiem finansējuma avotiem tiks ņemti līdzekļi? Lietuvas ziņu portāls "respublika.lt" lasītājiem piedāvā ekonomista, Viļņas universitātes Ekonomikas un biznesa administrācijas fakultātes asociētā profesora Aļģirda Bartkus viedokli. Viņš ieskicē trīs dažādus scenārijus.
Politiskās cīņas karstumā migrācijas jautājums Vācijā kļuvis par svarīgāko vēlēšanu kampaņas tēmu. Ir partijas, kas vēlas apgrūtināt ārzemnieku iekļūšanu Vācijā. Tomēr, ja viņi tur nokļūst, jau šobrīd tiek domāts, kā no viņiem vieglāk atbrīvoties. Ir pieci iemesli, kāpēc Vācijas migrācijas un patvēruma politika ir svarīga Vācijas kaimiņvalstīm, vēsta Polijas ekonomikas ziņu portāls "wnp.pl".
Sanktpēterburgas pilsētas tiesa Krievijā paziņojusi spriedumu 29 gadus vecajam Ukrainas pilsonim Ivanam Zabavskim. 2022. gadā viņš no Harkivas devās uz okupētu ciematu, lai izvestu māti no apšaudes. Tur viņu aizturēja Krievijas militāristi, un viņš tika apsūdzēts spiegošanā. 30. janvārī Ivanam tika piespriests 11 gadu cietumsods stingrā režīma cietumā, ziņo “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” savā portālā "currenttime.tv", atsaucoties uz "Sever.Realii".
Krievijas diktatoram Putinam karš ar Ukrainu bija vajadzīgs tāpēc, lai pie viņa ierastos Ķīnas diktators un ASV prezidents kopīgi pārzīmēt pasaules karti apmēram tāpat, kā Putina priekšteča Staļina laikā tas tika darīts pirms 80 gadiem, 1945. gada 4.-11. februārī Jaltā.
Somijā būs arvien vairāk simtgadnieku. Problēma ir tā, ka Somijas sabiedrība nav paredzēta tik ilgmūžīgiem pilsoņiem. Pēc Tamperes Universitātes gerontoloģijas profesores Anu Sirēnas domām, Somijas sabiedrībai ir jāpielāgojas tam, ka cilvēki dzīvos arvien ilgāk. Dēļ pieaugošās ilgmūzības ir jāpārveido izglītības sistēmu, sociālo nodrošinājumu, veselības aprūpi, un pensiju sistēmu, vēsta Somijas nacionālā televīzija YLE savā interneta portālā "yle.fi".
Jaunais Lietuvas kultūras ministrs Šarūns Birutis mudina neidentificēt krievu tautu ar Putinu un "nelikt Kremļa zīmogu visai krievu kultūrai". Viņš nepiekrīt, ka krievu kultūrai, galvenokārt klasiskajai, ir jāizsludina tā sauktais garīgais boikots vai karantīna uz kara laiku Ukrainā. Lietuvā par šiem jautājumiem vēršas plašumā publiska diskusija, ziņo “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” savā interneta portālā "currenttime.tv".
Polijas pilsētas Gdiņas Jūras tehnoloģiju centra Pētniecības un attīstības centrs ir viens no inovatīvākajiem un attīstošākajiem Polijas bruņojuma grupas uzņēmumiem. Gdiņā bāzētā uzņēmuma "OBR CTM" zinātnieki prezentēja savu koncepciju par risinājumiem Baltijas jūras kritiskās infrastruktūras un Baltijas valstu drošības paaugstināšanai, kas paredz intensīvu informācijas apmaiņu par potenciālajiem draudiem. Projekts "Digital Baltic" tapis kā starptautiskās sadarbības priekšlikums Eiropas Aizsardzības fonda ietvaros, raksta Polijas ekonomikas ziņu portāls "wnp.pl".
Donalda Trampa vēlme iegūt ASV valdījumā Grenlandi radījusi pamatīgu spriedzi Ziemeļvalstīs. Jebkura reāla politiska vai ekonomiska darbība Grenlandes virzienā šobrīd var izraisīt ļoti tālejošas sekas pašreizējā pasaules kārtībā. Ne velti Ziemeļvalstu aizsardzības ministri Somijas aizsardzības ministra Anti Hekenena vadībā tikās Helsinkos. Kā Ziemeļvalstis plāno rīkoties neskaidrajā drošības situācijā, par to Somijas nacionālās televīzijas YLE žurnālisti raksta savā portālā "yle.fi".
Daudz ko var pārmest ASV prezidentam Donaldam Trampam, bet ne savu priekšvēlēšanu solījumu nepildīšanu. Ir sākta nelegālo migrantu ķerstīšana, un pat vairākas lidmašīnas ar šiem imigrantiem nogādātas Kolumbijā, Gvatemalā un citur. Iekavās piebildīsim: no 11 miljoniem. Ir apturēta ASV palīdzība pasaulei (izņemot Izraēlai un Ēģiptei) un faktiski likvidēta milzīga šīs palīdzības organizēšanas struktūra – USAID. Aizliegts federālajiem ierēdņiem jebkādā veidā norādīt savus vietniekvārdus (viņš/viņa). Ir izdarīti arī daudzi citi žesti, kuri ir nepārprotami tīkami Trampa vēlētājiem un apjūsmotājiem visā pasaulē.
Vai nevar sanākt tā, ka Latvijai par uzdrīkstēšanos lūgt Ziemeļvalstu policijai kabeļrāvēju kuģus aizturēt un tos pārmeklēt vēl nāksies maksāt brangu naudu kuģu īpašniekiem un frakta turētājiem par kuģa un kravas dīkstāvi? Izrādās – jautājums ir vietā, un uz to aptaujātās amatpersonas tā īsti pat nespēj atbildēt.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins 28. janvārī paziņoja, ka nav gatavs parakstīt miera līgumu ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Tas viss notiek uz jaunās ASV vadības spiediena fona sākt sarunas ar Ukrainu, vēsta "Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība" savā interneta portālā "currenttime.tv".
ASV prezidents Donalds Tramps cer, ka NATO sabiedrotie vairāk tērēs munīcijai. Eiropas valstis savus aizsardzības budžetus ir palielinājušas kopš Krievijas visaptverošā iebrukuma Ukrainā 2022. gadā. Daudzi līderi ir teikuši, ka tēriņu pieaugums bruņošanās vajadzībām kalpos par biedu Maskavai. Tomēr kāpināt tēriņus nav nemaz tik vienkārši. Kas NATO valstīm Eiropā traucē palielināt aizsardzības izdevumus, aplūkojot trīs lielvaras – Vāciju, Franciju un Lielbritāniju, analizē “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” savā interneta portālā "rferl.org".
Ukrainas Drošības dienests (SBU) mēneša laikā saņēmis vairāk nekā 1300 ziņojumu par ukraiņu vervēšanu, ko veikuši Krievijas specdienesti. Krievijas speciālie dienesti internetā jauniešiem sola naudu par ļaunprātīgas dedzināšanas un sabotāžas izdarīšanu Ukrainā, bet pēc tam, kad darbs ir paveikts, Krievijas kuratori vienkārši pazūd, vēsta “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” savā portālā "currenttime.tv". Ātri parunājām, ātri savervēja
ASV prezidents Donalds Tramps vēl pirms savas inaugurācijas nāca klajā ar idejām, kas liecina par viņa vēlmi paplašināt ASV teritoriju, atņemot to citām valstīm. Viņš minēja Kanādas pievienošanu ASV, draudēja sagrābt Panamas kanālu un atdzīvināja ideju par Dānijai piederošās Grenlandes pārņemšanu.
Eiropā 2024. gadā bija rekordliels periodu skaits ar negatīvām elektroenerģijas cenām – gandrīz divas reizes vairāk nekā 2023. gadā, ziņoja "Montel Analytics". Arī Polijā elektroenerģijas cenas ir negatīvas. Vai tas nozīmē būtiskus ieguvumus enerģijas patērētājiem? Ne vienmēr, norāda Polijas ekonomikas ziņu portāls "wnp.pl".
Ķīnieši prot radīt labi strādājošas tehnoloģijas par salīdzinoši zemām izmaksām, kuras turklāt ātri kļūst populāras. Spilgts piemērs ir “TikTok”, “Instagram” un “Pinterest” krustojums “RedNote”. Tikmēr pēdējās dienās tehnoloģiju medijos karstais temats ir kāds cits ķīniešu darinājums – “ChatGPT” līdzinieks “DeepSeek”, kas pāris dienu laikā piesaistījis miljoniem lietotāju, kļūstot par visvairāk lejupielādēto bezmaksas lietotni ASV un pirmdien radot akciju krituma paniku ASV akciju tirgū.
Termins “labais krievs” parādījās 2022. gadā, kad to sāka lietot viena no Krievijas emigrācijas opozīcijas grupām kā sava veida marķieri tiem, kas pametuši Krieviju un nosoda karu un Putina režīmu. Šim “labumam” vai “labestībai” netika sniegti nekādi kritēriji, izņemot publisku norobežošanos no Krievijas valdības ārpolitikas un iekšpolitikas. Tomēr šis termins nostiprinājās un, lai arī dažkārt ar sarkasma pieskaņu, ir iegājies žurnālistu un politologu leksikā.
Eiropā pastāvīgi ir izvietoti aptuveni 65 000 ASV karavīru, savukārt rotācijas kārtībā Eiropā atrodas vairāki desmiti tūkstošu ASV militārpersonu. ASV prezidents Donalds Tramps nesen darīja zināmu, ka tiek plānots izvest no Eiropas ap 20 000 amerikāņu karavīru. Ko tas nozīmē Latvijai?
Polijas finanšu ministrs Andžejs Domaņskis otrdien Briselē paziņoja, ka Eiropas Savienības (ES) ministri ir vienojušies: enerģijas cenu pazemināšana ir būtiska, jāatjauno Eiropas konkurētspēja. Starp idejām, kā tikt pie zemākām cenām, minēti ieguldījumi kodolenerģētikā un pārvades infrastruktūrā, raksta Polijas ekonomikas ziņu portāls "wnp.pl".
Lietuvas valsts prezidents Gitans Nausēda apgalvo, ka Valsts aizsardzības padome (VGT) ir piekritusi laika posmā no 2026. līdz 2030. gadam katru gadu valsts aizsardzībai piešķirt 5–6% no IKP. Taču Lietuvā lēmums par straujo līdzekļu kāpinājumu aizsardzībai pieņemts ar ļoti lielām bažām, raksta kaimiņvalsts interneta ziņu portāls "respublika.lt".
Krievijas Aizsardzības ministrijas nolīgtie uzņēmumi, kas strādāja ar bijušā aizsardzības ministra Sergeja Šoigu komandu, mēnešiem kavē darbinieku algas. Atklāti divi šādi gadījumi, kuros simtiem darbinieku Tālo Austrumu būvlaukumos vairākus mēnešus nesaņēma naudu.
Neskatoties uz sarežģīto situāciju Baltkrievijā, situācija kopumā ir optimistiska – tuvāko 3–6 gadu laikā var pavērties logs pārmaiņām, jo karš Ukrainā tā vai citādi beigsies un tas noteikti ietekmēs Baltkrieviju, uzskata ANO īpašais ziņotājs, bijušais Latvijas sabiedrības integrācijas ministrs Nils Muižnieks. Viņa ieskatu par Baltkrieviju plaši atreferē Vācijas sabiedriskā raidorganizācija “Deutsche Welle” (DW).
