Plašsaziņas līdzekļos un interneta sociālajos tīklos pēdējā laikā izplatīts daudz informācijas un baumu par ASV prezidenta Donalda Trampa veselības stāvokli un pat arī it kā nāvi, kas gan ir izdomāta ziņa. Pat ja dūmi ir bez uguns, neviļus rodas pārdomas – ja nu piepeši Tramps savārgst, kas tad notiks ar ASV un ar pasauli, kā saskaņā ar ASV Konstitūciju un tradīcijām situācija tiktu risināta?
Politisko procesu vērotājiem nav paslīdējušas garām nepamanītas Trampa pietūkušās kājas un zilumi uz rokas, viņa dīvainās grimases un tas, ka viņš uz vairākām dienām bija pazudis no aprites. Sociālajā vietnē “X” vairākās publikācijās apgalvots, ka Tramps pagājušajā nedēļā pārcietis smagu insultu.
Politologs Kārlis Daukšts intervijā nra.lv sacīja, ka vadoņu prombūtne bieži izraisa konspiroloģiskas un arī parastas teorijas. “Bet ļoti svarīgs bija ASV viceprezidenta Vensa paziņojums, ka viņš ir gatavs uzņemties prezidenta funkcijas. Tas bija viens no nopietnākajiem rādījumiem, ka ar Trampa veselību kaut kas nav pilnīgā kārtībā. Protams, ka Vensa iespējamā nākšana pie varas neko labu pasaulei nenesīs - to var prognozēt droši. Viņš ir ne tikai neprognozējams, viņš ir stiprā diezgan apšaubāmu cilvēku ietekmē. Viņš ir izdevis grāmatu, kurā apraksta marginālu spēku iespaidu uz politiku un turklāt savos darbos atsakās no valsts jēdziena - valsts viņam neeksistē, viņam eksistē korporācijas, korporāciju vadība. Viņam eksistē korporācija, kura aizvietos visus demokrātisko vēlēšanu procesus,” paredz Kārlis Daukšts.
“Daudzi domā, ka, ja Trampu dabūs nost no teikšanas, tad varēs uzelpot. Taču Venss ir ne mazāk neprognozējams. Un ne mazāk bezkaunīgs kā Tramps,” intervijā “nra.lv” sacīja bijušais ārlietu ministrs un bijušais premjers Valdis Birkavs.
“Ja Trampam būs veselības problēmas un viņa funkcijas pildīs Venss, daudzi negribēs viņu turēt par prezidentu visā atlikušajā Trampa pilnvaru laikā. Ja demokrātiem un republikāņiem Kongresā izdosies vienoties, un to varētu sekmēt Vensa kļūdas, tad visticamāk gada laikā tiks noteiktas jaunas vēlēšanas.
Bet viss ir atkarīgs no Trampa veselības stāvokļa. Tramps var laiku pa laikam parādīties, lai atbalstītu Vensu.
Nav zināms, kas Trampam par slimību. Konstitucionāli var noteikt, ka viņš nevar pildīt ASV prezidenta pienākumus, bet tāpat vajag kopīgu republikāņu un demokrātu lēmumu.
Ja Tramps nevarēs turpināt strādāt, tad tā būs konstitucionāla krīze - no sākuma vēl nē, bet vēlāk diezgan ātri tā kļūs par konstitucionālu krīzi,” norāda Valdis Birkavs, bet piebilst: “Tramps nav tik vecs, lai neizvilktu visus četrus gadus. Pie mūsdienu medicīnas cilvēki dzīvo ilgi. Man kaimiņos dzīvo viens kungs, kurš aizraujas ar golfa spēli. Es biju domājis, ka viņam ir kādi 83 gadi tāpat kā man, taču viņam ir 95!
Es domāju, ka Trampu apglabāt ir par agru. Bet Venss ir jāpapēta sīkāk. Viņš ir jauns, enerģisks, ļoti izglītots.
Es pašlaik daudz studēju Anglijas vēsturi. Ir tomēr milzīga nozīme personībām, valstsvīru personīgajām īpašībām! Tramps ir bezkaunīgs līdz riebumam, uzticēties viņam nevar, bet viņš nav muļķis. Bet kam tad var uzticēties? Daudzi Anglijas karaļi ir bijuši vēl daudz bezkaunīgāki un neuzticamāki. Cilvēka daba nemainās, un visos laikmetos ir bijuši līderi ar tādām īpašībām - ārējie apstākļi ir mainīgi, bet cilvēka daba nemainās,” spriež Valdis Birkavs.
Gadījumos, kad ASV prezidents kļūst smagi slims un vairs nespēj pildīt savus pienākumus, tiek piemērots ASV Konstitūcijas 25. grozījums (25th Amendment, 1967. gads).
Ir paredzēti varianti dažādām situācijām. Piemēram, ja prezidents pats atzīst, ka nespēj pildīt amata pienākumus (piemēram, operācijas vai smagas slimības laikā), viņš rakstiski paziņo to Kongresam. Šādā gadījumā ASV viceprezidents kļūst par pagaidu prezidentu (Acting President) līdz brīdim, kad prezidents rakstiski paziņo, ka atkal spēj pildīt savus pienākumus.
Konkrēts piemērs - Ronalds Reigans operācijas laikā 1985. gadā īslaicīgi nodeva varu viceprezidentam Džordžam Bušam vecākajam.
Taču, ja izveidojas situācija, kad prezidents pats to nedara, taču viņš acīmredzami nespēj rīkoties, tad viceprezidents kopā ar ministru kabineta vairākumu (vismaz puse no kabineta locekļiem) var rakstiski paziņot Kongresam, ka prezidents nespēj pildīt amata pienākumus. Šajā situācijā viceprezidents nekavējoties pārņem pienākumus kā pagaidu prezidents.
Gadījumā, ja prezidents nepiekrīt un rakstiski paziņo, ka tomēr ir spējīgs pildīt amatu, tad strīdu izšķir Kongress - ar 2/3 balsu Senātā un Pārstāvju palātā. Tautas pārstāvji lemj, vai prezidents tiešām ir darbnespējīgs.
Visbeidzot, ja iestājas prezidenta nāve vai notiek viņa atkāpšanās, viceprezidents nekavējoties kļūst par pilntiesīgu prezidentu.
Tas ir noticis vairākkārt, piemēram, pēc Džona Kenedija slepkavības 1963. gadā, kad amatā stājās Lindons Džonsons.
Konstitūcijas 25. grozījums tika veikts pēc Džona Kenedija slepkavības un ilgstošām debatēm. Pirms tam nebija skaidra mehānisma, kas notiek, ja prezidents ir smagi slims, bet vēl dzīvs (piemēram, Vudro Vilsona gadījumā 1919. gadā viņa sieva faktiski slēpa, cik nespējīgs viņš bija pēc insulta).
1919. gadā Vudro Vilsonu piemeklēja smags insults. Tolaik nebija veikts 25. grozījums. Prezidenta sieva Edīte Vilsone faktiski pildīja prezidenta lomu “aizkulisēs”. Valsts funkcionēja bez skaidra konstitucionāla mehānisma.
No 1955. līdz 1957. gadam Dvaitu Eizenhaueru piemeklēja sirdslēkmes, viņš pārcieta operāciju, viņu traumēja insults. Protams, nebija 25. grozījuma. Notika neformāla vienošanās ar viceprezidentu Ričardu Niksonu par pagaidu pienākumu pārņemšanu. Šis gadījums radīja vajadzību pēc skaidriem noteikumiem.
1963. gadā tika noslepkavots Džons Kenedijs, un viceprezidents Lindons Džonsons nekavējoties kļuva par prezidentu. Tas arī pamudināja ASV pieņemt 25. grozījumu. |
1973.-1974. gadā Ričarda Niksona prezidentūras laikā valsti skāra ne tikai politiskā krīze, bet arī prezidenta veselības problēmas (stress, alkohols). 25. grozījums jau bija spēkā, taču netika izmantots - Niksons atkāpās. Viceprezidents Džeralds Fords kļuva par prezidentu.
1981. gadā notika Ronalda Reigana slepkavības mēģinājums. Viņš tika smagi ievainots. 25. grozījums netika piemērots. Viceprezidents Džordžs Bušs īslaicīgi darbojās “de facto” kā valsts vadītājs.
1985. gadā Ronalds Reigans pārcieta kolorektālo operāciju. Stājās spēkā 25. grozījuma 3. sadaļa - operācijas laikā Reigans nodeva varu viceprezidentam Džordžam Bušam.
Visbeidzot, 2021. gadā Džo Baidenam tika veikta kolonoskopija, anestēzija. Stājās spēkā 25. grozījuma 3. sadaļa - uz laiku vara tika nodota viceprezidentei Kamalai Harisai. Harisa kļuva par pirmo sievieti, kas īslaicīgi pildīja prezidenta pienākumus.
