Komentāri

Trīs Krievijas iznīcinātāju SU-35 ielidošana un ilgstoša uzturēšanās Igaunijas gaisa telpā bez mazākajām atrunām jāvērtē kā ārkārtīgi nopietna provokācija. Runa nav par kaut kādu “leņķa nogriešanu”, kad lidmašīna formāli uz dažām sekundēm ielido citas valsts gaisa telpā, vienkārši lai saīsinātu maršrutu. Runa ir par acīmredzamu provokāciju. 12 minūšu lidojums Igaunijas teritorijā ir nepārprotams signāls: nu, un ko jūs uz to teiksiet?

Ar šādu virsrakstu ietekmīgais laikraksts “Financial Times” (šodien, kad savas pozīcijas zaudējuši tādi agrāko gadu grandi kā “The New York Times” un “Washington Post”, varbūt pat pasaulē ietekmīgākais) apkopo ASV prezidenta Donalda Trampa uzkrītoši grezno vizīti Londonā, draudīgi piebilstot, ka citādi ar Apvienoto Karalisti varot būt cauri. Tā varot tikt sagrauta.

Nupat publiskotie SKDS veiktie amatpersonu reitingu mērījumi liecina: lai arī Evikas Siliņas valdības ministru sabiedrības vērtējums joprojām ir negatīvs, gandrīz visiem ministriem tas ir augstāks nekā šā gada sākumā. Par ko tas liecina?

Juristu biedrība "Tiesiskums.lv" mēģinās atgūt tās ieskatā prettiesiski iekasētās obligātās iepirkumu komponentes jeb OIK maksājumus, kuri 18 gadu garumā bija iekļauti visos elektrības rēķinos. Te ir runa par kopsummā 2,9 miljardiem eiro, no kuriem 1,9 miljardus ir samaksājuši elektroenerģijas galalietotāji. Ja, pieņemsim, biedrība tiesā vinnēs un valstij būs pienākums izmaksāt par OIK savulaik iekasēto naudu, nav saprotams, kur valdība ņems tik milzīgu naudu, lai to varētu izmaksāt.

Starp nopietnajām ziņām pasaules preses uzmanības centrā trešdien bija Izraēlas sauszemes karaspēka iebrukums Gazā. Šo notikumu par galveno bija izvēlējušies tādi izdevumi kā “The New York Times”, “Los Angeles Times”, “The Boston Globe”, “The Washington Post”, “Financial Times” un citi.

Vienošanās valdībā par nākamā gada budžetu pagaidām vēl ir iestrēgusi, jo izlīduši daži īleni no maisa – starp koalīcijas partijām nav vienprātības par koku ciršanas vecuma samazinājumu, ko vēlas Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), bet pret ko asi iebilst “Progresīvie”.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) vadītā Zemkopības ministrija (ZM) ir rosinājusi grozījumus Meža likumā, bet cita valdošās koalīcijas partija “Progresīvie” sola šos grozījumus nepieļaut.

Lai arī 2026. gada valsts budžeta tālāka virzīšana ir nedaudz iepauzēta (vakar iepriekš plānotā  budžeta konceptuāla pieņemšana valdībā un tālāka virzīšana uz Saeimas komisijām tika atcelta), politiskajā vidē nav šaubu, ka budžets tiks pieņemts bez lielas aizķeršanās. Notiks tradicionālās virves vilkšanas sacensība, bet vairāk izskatam, nevis pēc būtības. Kaut vai tāpēc, ka “īstā” budžeta pieņemšana notiek nevis rampas gaismā publiskajā telpā, bet gan šaurā lokā, bez nevēlamu liecinieku klātbūtnes.

Kādreiz bija populārs izteikums, ka vēsture jāzina, lai izvairītos no kļūdām nākotnē. Parasti līdzīgas frāzes tiek uztvertas kā rudens lapu čaboņa – pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā. Taču tagad ar zināmu satraukumu jākonstatē: šī nākotne, par kuru mūs brīdināja vēsture, ir pienākusi. Tā klauvē pie mūsu māju durvīm.

Aizvadītajā nedēļā atkal no jauna uzliesmoja domstarpības starp ZZS un “Progresīvajiem”. Pirms Saeimas vasaras brīvdienām jau bija šo partiju saķeršanās saistībā ar partijas “Latvija pirmajā vietā” rosinātajiem grozījumiem Satversmē par to, ka ir tikai divi – vīriešu un sieviešu – dzimumi. Šoreiz ZZS vadītā Zemkopības ministrija rosināja grozījumus Meža likumā, bet “Progresīvie” sola šos grozījumus nepieļaut. Pagaidām pušu pozīcijas izskatās nelokāmas. Vai tas var novest pie dziļākas krīzes valdībā?

Demokrātiskā sistēmā teorētiski vajadzētu būt tā: politiķi izdomā, kā vajadzētu būt, un pēc tam sabiedrībai (vēlētājiem) piedāvā savu attīstības vīziju. Sabiedrība izvērtē šīs politiķu piedāvātās vīzijas un izvēlas sev tuvāko. Kurš piedāvājums iegūst visvairāk balsu, tas tiek realizēts.

Ir jautājumi, kuri acīmredzami prasās pēc steidzama risinājuma, jo problēma samilst, bet politiķi, kuriem tā jārisina, cenšas izlikties to neredzam, bāž galvu smiltīs un cer, ka gan jau tā kaut kā pati no sevis atrisināsies. Viena no šādām problēmām ir darbaspēka trūkums, no vienas puses, un augošā sabiedriskā pretestība visu veidu imigrācijai, no otras. Ko darīt?

Publiski pieejamie statistikas dati liecina, ka Sabiedrības integrācijas fondā (SIF) pēdējos gados spēji pieaudzis gan nodarbināto personu skaits, gan arī viņu amata slodžu skaits. 2023. gada decembrī SIF nodarbinātie bija 58, bet 2025. gada jūnijā jau 81, kuri pildīja 88 amata slodzes.

Rīgas pilsētas tiesā šonedēļ sāka skatīt krimināllietu, kurā par mēģinājumu 2021. gadā izkrāpt vairāk nekā 40 miljonus eiro vērto zāļu ražotājas AS “Olainfarm” akciju kontrolpaketi apsūdzēti  “Olainfarm” kādreizējie padomes locekļi, “Prudentia” valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš un maksātnespējas administrators un zvērināts advokāts Haralds Velmers, SIA “Olmafarm” (tolaik “Olainfarm” vairākuma daļu turētāja) bijusī valdes locekle Milana Beļēviča, kā arī Čehijas kompānijas “Black Duck Invest” pārstāvji Tibors Bokors un Vojteks Kačena.

Pārkāpjot NATO gaisa telpu, trešdienas rītā, 10. septembrī, Polijā ielidoja vairāki Krievijas droni. Vairums tika notriekti, bet agresora iebrukums ir likumsakarīgs, vērtējot Krievijas dronu uzbrukumu intensitāti Ukrainā. Ielidošana nebija nejauša, tā bija Maskavas militāristu provokācija: ko iesāks NATO dalībvalsts?

“Ejot garām kādai vasarnīcai, sadzirdēju klusus smilkstus. Tā kā vārtiņi bija pusvirus, bet cilvēku nebija, es iegāju palūkoties, kas tur notiek. Ieraudzīju pieķēdētu pusauga sunīti, kam bļodās nebija ne miņas no ūdens un pārtikas. Viņš izskatījās novājējis.” Tālāk tīmeklī ir garš stāsts par to, kā šis cilvēks klauvējis pie mājas durvīm, neviens nav atsaucies, tad viņš nolēmis atbrīvot sunīti no ķēdes un paņemt sev līdzi. Tā bija acīmredzama “tradicionālā” situācija: pavasarī paņemts dzīvnieciņš, rudenī – pamests kā apnikusi mantiņa.

Pasaules politiķi, militāristi, apskatnieki ir gandrīz vienisprātis – trešdienas Krievijas dronu masveida (vismaz 19) ielidošana Polijas gaisa telpā nav nejaušs starpgadījums, kad kāds drons novirzījies no kursa un kaut kur aizklīdis. Tā bija apzināta, mērķtiecīga provokācija, kuras uzdevums bija notestēt Polijas un NATO reakciju pirms 12. septembrī plānotajām militārajām mācībām “Zapad-2025”.

Gandrīz 17 miljoni eiro – tāda ir summa, kas tiks izmaksāta 56 Latvijas zinātnisko institūciju realizējamajiem projektiem. Ir noslēdzies Fundamentālo un lietišķo projektu projekts (FLPP) un pieņemts lēmums par finansējuma piešķiršanu, kā īstenošana tiks sākta 2026. gada 1. janvārī. Kopumā projektu konkursā tika izvērtēti 623 iesniegumi no 30 zinātniskajām institūcijām. Inženierzinātņu tēmas sabiedrībai ir mazāk saprotamas, taču sociālo zinātņu sadaļa liek ieplest acis… Bet – jā, naudas mums ir vairāk nekā jebkad agrāk, tāpēc pētīt var pilnīgi visu.

Bēdīgi slavenajiem salātu un “Bolt” kurjeru labklājības “pētījumiem” pievienojies jaunākais brālītis “ANTI-MOB: Antidženderisma diskurss Latvijas publiskajā telpā un literatūrā”. Tāpat kā iepriekšējie: 300 000 eiro “svarā”.

Ceturtdien laikraksts “Financial Times” ziņoja, ka ASV plāno samazināt militāro palīdzību Krievijas pierobežas valstīm Eiropā. Tajā skaitā Latvijai un pārējām Baltijas valstīm. Kā laikrakstam norādījusi kāda vārdā neminēta Baltā nama amatpersona, šāda palīdzības samazināšana notiekot atbilstoši “prezidenta Trampa otrā prezidentūras termiņa pirmajā dienā parakstītajam rīkojumam par ASV ārējās palīdzības izvērtēšanu un sakārtošanu”. Lietuvas aizsardzības ministrija apstiprinājusi, ka no Pentagona esot saņemta informācija par šīs palīdzības neturpināšanu.

Tiem, kuri rūpējas par dabas resursu ilgtspēju, piemēram, Meža attīstības fondam, Medību saimniecības attīstības fondam un Zivju fondam, plānots budžeta taupīšanas vārdā atņemt 50% finansējuma, taču saimnieciskās darbības aizliedzējiem un kampaņu taisītājiem Latvijas Vides aizsardzības fondam (LVAF) tikai 15%, liecina skatīšanai valdībā sagatavotie priekšlikumi.

Deputāti no Saeimas frakcijas "Apvienotais saraksts" (Latvijas zaļā partija, Latvijas Reģionu apvienība un Liepājas partija) jau vasarā pamanījuši, ka ārlietu ministre Baiba Braže savā “Facebook” kontā par savu dzīves gājumu stāsta faktus, kas atšķiras no tā CV, ko viņa iesniedza Saeimā pirms uzticības balsojuma viņas kandidatūrai par ārlietu ministri.