Komentāri

Formāli atbilstoši normatīvajiem aktiem darbaspēka ievilināšana Latvijā notiek it kā likumīgi. Taču joprojām nav skaidrības, kā no varas puses notiek un vai vispār notiek ievilinātā ārvalstnieku darbaspēka kontrole, un nav pārliecības, vai valdība ir apzinājusi vai mēģinājusi apzināt sekas šādai īpaši nekontrolētai darbaspēka ievilināšanai.

Publicistu Lato Lapsu, kas ir pazīstams ar daudzām grāmatām par vēsturi un ceļojumiem, bet visvairāk ar nesaudzīgi atmaskojošiem žurnālistiskās izpētes darbiem par sabiedrībā pazīstamām politikas, biznesa un tiesībsargājošo iestāžu personām, ceturtdien aizturēja policija.

Ikgadējās Saeimas ārpolitikas debates ir viena no mūsu parlamentārisma tradīcijām. Vairums tradīciju ar gadiem, zaudējot savu sākotnējo nozīmi, kļūst par parastu rituālu. Pēdējos gados, mainoties politiskajai situācijai pasaulē, šī rituālā tradīcija varēja piedzīvot būtisku transformāciju, atkal kļūstot par nozīmīgu Latvijas reālās politikas sastāvdaļu. Jautājums: vai tā tāda ir kļuvusi?

ASV prezidents Donalds Tramps vēl pirms savas inaugurācijas nāca klajā ar idejām, kas liecina par viņa vēlmi paplašināt ASV teritoriju, atņemot to citām valstīm. Viņš minēja Kanādas pievienošanu ASV, draudēja sagrābt Panamas kanālu un atdzīvināja ideju par Dānijai piederošās Grenlandes pārņemšanu.

Valsts policija rosinājusi prokuratūrai apsūdzēt bijušo Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) pasniedzēju, Senās mūzikas katedras vadītāju Māri Kupču par izvarošanu un seksuālu vardarbību pret studentēm. Pierādījumu gan nav nekādu, vien pliki apgalvojumi, tomēr tas netraucē “rosināt apsūdzēt” nevēlamo, bet nu jau bijušo pasniedzēju. Par rosinājumu apsūdzēt Māris Kupčs uzzināja no medijiem.

Ķīnieši prot radīt labi strādājošas tehnoloģijas par salīdzinoši zemām izmaksām, kuras turklāt ātri kļūst populāras. Spilgts piemērs ir “TikTok”, “Instagram” un “Pinterest” krustojums “RedNote”. Tikmēr pēdējās dienās tehnoloģiju medijos karstais temats ir kāds cits ķīniešu darinājums – “ChatGPT” līdzinieks “DeepSeek”, kas pāris dienu laikā piesaistījis miljoniem lietotāju, kļūstot par visvairāk lejupielādēto bezmaksas lietotni ASV un pirmdien radot akciju krituma paniku ASV akciju tirgū.

Baltijas valstu kopuzņēmuma “RB Rail” padome plāno šodien, 30. janvārī, pieņemt lēmumu apturēt visas projekta aktivitātes Latvijā. Piekritīsiet, beidzot kāda lieliska ziņa no šī kantora. Parādījusies cerība, ka beidzot tiks pārtraukta bēdīgi slaveno “Daugavas pāļu” un acīs mazāk krītošo “Mārupes arku” būvēšana. Varētu teikt, sen jau bija laiks.

Latvijas Bankas (LB) prezidenta vēlēšanu procedūra kļuvusi par esošās Evikas Siliņas valdības “firmas zīmi”. Cirks – tas ir populārākais vārds, kā sabiedrība raksturo riņķa danci ap piektdien it kā panākto vienošanos par vienotu koalīcijas kandidātu – Santu Purgaili – un pirmdien paziņoto, ka “vienotajam kandidātam” koalīcijā balsu nepietiek.

Termins “labais krievs” parādījās 2022. gadā, kad to sāka lietot viena no Krievijas emigrācijas opozīcijas grupām kā sava veida marķieri tiem, kas pametuši Krieviju un nosoda karu un Putina režīmu. Šim “labumam” vai “labestībai” netika sniegti nekādi kritēriji, izņemot publisku norobežošanos no Krievijas valdības ārpolitikas un iekšpolitikas. Tomēr šis termins nostiprinājās un, lai arī dažkārt ar sarkasma pieskaņu, ir iegājies žurnālistu un politologu leksikā.

Eiropā pastāvīgi ir izvietoti aptuveni 65 000 ASV karavīru, savukārt rotācijas kārtībā Eiropā atrodas vairāki desmiti tūkstošu ASV militārpersonu. ASV prezidents Donalds Tramps nesen darīja zināmu, ka tiek plānots izvest no Eiropas ap 20 000 amerikāņu karavīru. Ko tas nozīmē Latvijai?

Janvāra pavasarīgajā miglā aizgājis Jānis Peters. Atskatīdamies uz padarīto, pamādams ar grumbaino roku palicējiem. Sirsnību acīs saglabājis un rāmu, siltu valodu atmiņās atstājis. Mēs paliekam un daudz ko atceramies. Dzejnieka Jāņa Petera pirmā grāmata “Dzirnakmens” maksāja 12 kapeikas. Neliela grāmatiņa, vien ar 60 lappusēm, ko bija piepildījis divdesmit deviņus gadus jaunais dzejnieks, bija kā uzarta zeme, kurā mita mīlestības dārgakmeņi un atziņu dzirnakmeņi.

Valdības koalīciju veidojošās partijas piektdien beidzot vienojās, ka Latvijas Bankas (LB) prezidenta amatā virzīs līdzšinējo LB prezidenta vietnieci Santu Purgaili.

Rīga vairs nav iedzīvotāju skaita ziņā lielākā pilsēta Baltijā. Šī gada sākumā Viļņas iedzīvotāju skaits pieaudzis līdz 607,4 tūkstošiem. Rīgas dati šā gada sākumā vēl nav apkopoti, bet tiem ir lejupejoša tendence.

Sabiedrības sašutumu nesen izraisīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā izskanējusī doma: pašvaldībām trūkstot līdzekļu, tāpēc pašdarbības kolektīviem būšot pašiem jāpiemaksā par piedalīšanos pasākumos pirms 2028. gada dziesmu un deju svētkiem. Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) vadītāja Signe Pujāte komisijas sēdē uzsvēra, ka samaksa no kolektīvu dalībniekiem starpsvētku pasākumos tiks prasīta pirmo reizi, taču citu iespēju neesot. Par šo un citām tēmām sarunājos ar vairākiem nacionāli domājošiem cilvēkiem: ar Ēriku Hānbergu, Janīnu Kursīti un Uldi Marhilēviču.

Kaut kas koordinācijā nogājis greizi – Amsterdamas policisti viesojušies Rīgā un brīdinājuši par futbola trakumiem – “nra.lv” atklāj Saeimas aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis.

Nav pamata brīnīties par to, ka Rīga kļūst arvien “krāsaināka”: derīga uzturēšanās atļauja patlaban ir vairāk nekā 130 000 trešo valstu pilsoņu. Īpaši daudz ir ieceļotāju no Indijas un Vidusāzijas, sevišķi – no Uzbekistānas. Tiešajos reisos no Uzbekistānas Rīgā katru nedēļu ielido vairāki simti uzbeku. Uz kāda pamata viņi šeit tiek ielaisti – nav skaidrs. Robežsardzes pārstāvji apgalvo, ka viņi iztaujājot ieceļotājus. Turpināsim pētīt šo jautājumu. Bet ir vēl kāds aspekts, par ko skaļi netiek runāts.

Vispirms jāapsveic futbola kluba “RFS” futbolisti un visi mūsu līdzjutēji ar fantastisko uzvaru “Daugavas” stadionā. Uzvara ar rezultātu 1:0 pret Amsterdamas “Ajax” ir patiesi vēsturisks sasniegums. Kā jau pēc spēles atzīmēja daudzi: tas viņiem būs karmiskais sods par izrādīto necieņu pret mūsu Brīvības pieminekli.

Vakar četras Latvijas uzņēmēju organizācijas (Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Finanšu nozares asociācija un Ārvalstu investoru padome) parakstīja deklarāciju, kurā apņēmās izstrādāt valdības izdevumu samazināšanas plānu.

22. janvārī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā izskanēja doma: pašvaldībām trūkstot resursu, tādēļ pašdarbības kolektīviem, iespējams, būs pašiem jāpiemaksā par piedalīšanos pasākumos pirms XXVIII Dziesmu un deju svētkiem, kas notiks 2028. gadā. Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) vadītāja Signe Pujāte komisijas sēdē norādīja, ka dalības maksa no kolektīvu dalībniekiem starpsvētku pasākumos tiks prasīta pirmo reizi, taču citu iespēju neesot. Tas notikšot Salaspilī un Siguldā. Iespējams, arī citur.

Pašreizējās norises ar “airBaltic” mantu tik ļoti atgādina vēsturi – “Latvenergo” trīs miljonu nozagšanu vai shēmas ar “Latvijas kuģniecību”. Cerams, ka šie laiki ir jaunie laiki un tādas neglītības vairs nav iespējamas. Negribas ticēt, ka atkal kaut kādas lielas summas pazudīs vai izrādīsies, ka nacionālā aviokompānija ir tukša un tai vispār nav nekādas mantas, ja neskaita milzīgus parādus. Par to uztraucas “nra.lv”, un ne par ko vairāk.

Lai kāda katram būtu attieksme pret jauno ASV prezidentu Donaldu Trampu, gandrīz visi ir vienisprātis, ka pasauli gaida pamatīgas izmaiņas. Pat tie gudrīši, kuri parasti ar “filozofisku” mieru un neslēptu augstprātību norāda: nekas nemainās, šoreiz savu “viedumu” patur pie sevis. Jautājums: kā šīs pārmaiņas ietekmēs Latviju?

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien paziņoja, ka NATO dalībvalstīm jāpalielina savi aizsardzības izdevumi līdz 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). “Viņi [dalībvalstis] var to atļauties, taču tiem jābūt 5%, nevis 2%,” norādīja Tramps. Latvijas iekšzemes kopprodukts 2023. gadā bija 43,63 miljardi eiro. Pieci procenti ir aptuveni 2,181 miljards eiro. Kur ņemt tādu naudu? Turklāt Latvijas IKP 2024. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2023. gada 3. ceturksni, samazinājās par 2,4%. Šo situāciju analizē Jānis Sārts, Māris Kučinskis, Juris Dalbiņš un Gaidis Zeibots.