Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks finanšu jautājumos Boriss Kņigins un Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka izmantoja aizejošās 14. Saeimas deputātus kā pastkastīti ziņas nodošanai nākamajai Saeimai: vai nu nākamgad sagādājiet medicīnas nozarei vēl 826 miljonus eiro, vai arī valsts medicīnas pakalpojumu saņemšana kļūs par kaut ko līdzīgu laimestam loterijā.
21. oktobrī notika Ilgtspējīgas attīstības komisijas, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas un Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas kopsēde. Deputāti šādā komplektācijā noturējuši jau daudzas sēdes ar uzdevumu panākt, lai Latvijā tiktu uzlabota valsts apmaksāto medicīnas pakalpojumu sniegšana. Viņu pēdējā sēde mazāk nekā pāris nedēļas pirms tagadējā deputātu sastāva pilnvaru beigām pielika šiem centieniem treknu punktu. Veselības ministrijas amatpersonas apliecināja, ka ar 2,3 miljardiem eiro, cik šogad valsts ieplānojusi iztērēt medicīnas nozares vajadzībām, nākamgad pietiks tikai tam, lai nozare dažnedažādu iestāžu iemiesojumā turpinātu pastāvēt, bet par šo iestāžu darba novešanu līdz konkrētu cilvēku ārstēšanai nāksies piemaksāt. Vai nu valsts piemaksās uzreiz par nākamo gadu 826 miljonus eiro, vai arī pacienti maksās par sevi un saviem bērniem katrā gadījumā atsevišķi. Varbūt valsts izrādīs savu labo gribu, palielinot medicīnas budžetu vismaz simboliskā vai varbūt oficiālo inflāciju kompensējoša apmērā, bet lielāko daļu naudas sametīs Latvijas iedzīvotāji atbilstoši katrs savai maksātspējai un slimību izraisīto sāpju līmenim.
Saeimas komisiju kopsēdes darba kārtībā biji divi jautājumi. Viens par medicīnas finansējuma vajadzībām un izredzēm nākamajā gadā un otrs par bērnu veselības aprūpes un pakalpojumu pieejamību. Izskatīti šie jautājumi tika, sākot no jautājuma par bērniem. Saeimas deputāti uzklausīja Veselības ministrijas paskaidrojumus attiecībā uz Valsts kontroles revīzijas ziņojumu ar nosaukumu, kāds Latvijā uzturēto medicīnu raksturo labāk par visu, kas jebkad dzirdēts un redzēts: “Bērnu veselības aprūpe - loterija pēc dzīvesvietas”.
Jā, loterijas jēdziens tik tiešam ir pats galvenais, kas raksturo medicīnu Latvijā. Valsts kontrole ar šo vārdu ir pateikusi vairāk, nekā būtu gribējusi. Medicīniskās palīdzības loterija attiecas ne tikai uz bērniem un ne tikai attiecībā uz bērnu un jebkuru citu pacientu dzīvesvietām, bet principā uz visu medicīnu.
Loteriju medicīnā tieši attiecībā uz bērniem ilustrē gadījums, kas "Neatkarīgajā" tika pieminēts šā gada sākumā, atstāstot vienu no pirmajām Saeimas komisijas un apakškomisiju kopsēdēm 21. janvārī. Tad deputāti mēģināja iebilst Veselības ministrijas plāniem likvidēt bijušajos rajonu centros vēl atlikušās slimnīcas. Viņi norādīja ka tādā gadījumā pārāk garš būs ceļš un pārāk ilgs būs laiks, kamēr mediķi nokļūs pie smagi saslimuša vai negadījumā cietuša cilvēka un pēc tam nogādās šo cilvēku līdz nopietnai ārstēšanai slimnīcā vai nu Rīgā, vai kādā no Latvijā atstājamām reģionālajām slimnīcām. Deputāti satraucās par pārāk būtiskām dzīves jeb drošības līmeņa atšķirībām starp cilvēkiem Rīgā un vēl dažās vietās slimnīcu tuvumā no vienas puses un visā pārējā valsts teritorijā no otras puses. Diemžēl, bet nācās publiski mierināt gan deputātus, gan lauku teritoriju iedzīvotājus ar tobrīd svaigo bēdu stāstu par Bērnu klīnisko “universitātes slimnīcu”, kā no turienes “nepilnus divus gadus vecu bērnu ar pneimoniju no slimnīcas pusnaktī aizsūta mājās. Diagnozi mamma nejauši atklāj pati” utt. Tātad nav rīdziniekiem nekādu nepamatotu privilēģiju medicīnas pieejamības ziņā attiecībā pret lauciniekiem.
Piemērs parāda, ka medicīnas loterijā piedalās visi Latvijas iedzīvotāji neatkarīgi ne no viņu dzīves vietas, ne no vecuma. Par pieaugušo ārstēšanai radītajām "universitātes slimnīcām" iespējams savākt ne mazāk krāšņas medicīniskās palīdzības izgāšanās buķetes kā par Bērnu slimnīcu.
Bērnu piesaukšana tiek izmantota par līdzekli daudzu politisko un birokrātisko karjeru būvēšanai gan individuālā, gan iestāžu līmenī. To apliecina arī Valsts kontroles izvēle veikt revīziju “Bērnu veselības aprūpe - loterija pēc dzīvesvietas” un citu iestāžu atsaucība šim pasākumam. Saeimas komisijas prasīja un Veselības ministrija atbildēja par revīzijas rezultātā izteikto prasību izpildi.
Uzstājās Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka (attēlā).
Saeimas komisiju sēdē piedalījās arī Valsts kontroles darbiniece, kas S. Jankas sacīto un rādīto pieņēma bez nekādiem iebildumiem. Tādējādi Veselības ministrija atklāja ne tikai savu, bet arī Valsts kontroles patieso seju vienā vienā S. Jankas prezentācijas lapas fragmentā, kurā uzskaitītas Veselības ministrijas apņemšanās izpildīt Valsts kontroles prasības. Izrādās, ka Valsts kontrole nebūt neprasa, lai valsts apmaksātā medicīniskā palīdzība bērniem kļūtu pieejama drīzākā laikā nekā tagad, nemaz nerunājot par to, lai ārstēšana beigtos ar izārstēšanu, nevis ar komplikācijām. Nē, Valsts kontrole prasījusi un Veselības ministrija apņemas punktā 1.1. vispirms "izvērtēt" kaut ko, bet beigās izvērtēt arī "izvērtējumu". Te uzrakstīto apliecina fragments no S. Jankas rādītās prezentācijas lapas.
No tās pašas lapas pretējā stūra uz eksponēto fragmentu pārcelta norāde uz 2032. gadu kā gala termiņu solījumiem "izvērtēt" un tālāk, nākamajos apņemšanās punktos "nodrošināt", “stiprināt", vēlreiz "nodrošināt" un gala beigās gan "uzraudzīt un izvērtēt".
Nav ne vārda par to, lai līdz 2032. gadam valsts būtu apgādājusies ar pietiekamu daudzumu ārstu un ar naudu viņu darba apmaksāšanai un darbam nepieciešamo nosacījumu radīšanai, lai pie ārsta (uz izmeklējumiem, uz procedūrām utt.) bez ilgas atrašanās rindās tiktu ja ne visi bērni, tad bērni ar noteiktām slimībām vai varbūt vēl kādā citā dalījumā.
VM valsts sekretāra vietnieks finanšu jautājumos Boriss Kņigins (attēlā) nāca klajā ar ultimātu, cik vēl vajadzēs piemaksāt Latvijas valstij vai iedzīvotājiem, lai medicīnas iestādes ne vien turpinātu eksistēt, bet arī turpinātu sniegt pakalpojumus.
Lai šo pakalpojumu apmērs daudzmaz atbilstu iedzīvotāju gaidām un politiķu sakāpinātajiem solījumiem, vajadzētu piemaksāt 826 miljonus eiro.
Lai medicīnas nozare neiepītos parādos, kas apdraud iestāžu pastāvēšanu, vajagot piemest vismaz 77,8 miljonus eiro.
Komisiju deputātus ar Ilgtspējas komisijas priekšsēdētāju Uģi Mitrevicu priekšgalā šokēja ne tik daudz summu lielums, cik 77,8 miljonu eiro sadalījums, lielāko izdevumu pieauguma porciju atvēlot datorsistēmu drošības uzlabošanai. B. Kņigins skaidroja, ka prasītie tēriņi nemainītu IT sistēmu ikdienas darbu no tagadējo lietotāju viedokļa, bet nodrošinātu pret tādu datu noplūdi, kāda Latvijā pazīstama ar CSDD zīmolu.
Droši vien arī tāda drošība vajadzīga kaut vai pret krāpniekiem, kuri, nopirkuši no e-veselības nozagtu informāciju, ar jaunu sparu mestos izmānīt no iedzīvotājiem naudu, uzdodoties par ārstiem vai par kapračiem. Vēl citus cilvēkus būtu vērts šantažēt ar šādas informācijas publiskošanas draudiem. Jebkurus izdevumus medicīnas budžetā pamatot ir iespējams, bet gala secinājums tāds, ka šī budžeta tērēšanai aizvien mazāk saistības ar cilvēku ārstēšanu.
