Izpēte

Īstais, pasaules vēsturē svarīgais 2022. gads šoreiz sākās ne 1. janvārī, bet 24. februārī. Ne uz visiem uzņēmumiem vai cilvēkiem Latvijā šāda datumu nobīde attiecas tik lielā mērā kā uz Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcu (DLRR), kuras klientu lielākā daļa nāca no tagad karojošām valstīm. Gada nogalē palūkosimies, kā rūpnīca pielāgojusies šai situācijai un kādi tai plāni uz 2023. gadu un tālāku nākotni.

2009. gadā likvidētās valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību padomes jau 2012. gadā sāka atjaunot tie paši politiskie spēki, kuri tās likvidēja, tādējādi iezīmējot politisko liekulību un vēlmi kontrolēt uzņēmumus, konstatē “Neatkarīgā”, pētot, ar ko Latvijā nodarbojusies “Vienotības” politiķa Andra Grafa pārstāvētā Lietuvā dibinātā biedrība “Baltijas korporatīvās pārvaldības institūts” (BKPI).

Aizejošā Krišjāņa Kariņa valdība atstāj aiz sevis nevis dziļu demogrāfisko bedri ar jau sataustāmu dibenu, bet velšanos līdz bedres dibenam vēl nezināmu laiku.

Divu gadu laikā valsts ieguldījumi nacionālās aviokompānijas “airBaltic” tā sauktajā glābšanā mērāmi nu jau vairāk nekā 300 miljonu eiro apmērā. Aviokompānija šajā laikā cietusi ievērojamus zaudējumus, šī tendence saglabājas arī 2022. gadā. Neraugoties uz to, “airBaltic” ir viens no galvenajiem TV3 izklaides šova “Dejo ar zvaigzni” atbalstītājiem, kā arī atrodams vēl citu raidījumu sponsoru vidū.

Lietuvā dibinātā Baltijas korporatīvās pārvaldības institūta (BKPI) viceprezidenta un partijas “Jaunā Vienotība” politiķa Andra Grafa mēģinājumi pirms trim gadiem ietekmēt ekonomikas ministra lēmumu mainīt “Latvenergo” padomi demonstrē, kā ārzemēs dibinātas biedrības piesegā var bīdīt konkrētas ekonomiskās intereses.

Laikā, kad, satumstot novembra debesīm, ļaudīs tomēr uzdzirkstī patriotisms un lepnums par savu valsti, nereti tiek salīdzināta mūsdienu Latvija ar to, kāda tā bija pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados pirms PSRS okupācijas. Daudzi to uztver kā labklājības laiku, lai gan turība ir visai relatīvs jēdziens, tāpat kā iespējas paust savu viedokli.

Tiesībsargs nav apmierināts ar vēl esošā Ministru kabineta rīcību valsts sociālo pabalstu pārskatīšanas jomā. “Valdībai jārīkojas atbilstoši pašas noteiktajiem kritērijiem un pabalsti ir jāpārskata,” “Neatkarīgajai” norāda Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītāja Ineta Rezevska.

SIA “Laflora”, ar kuru a/s “Latvenergo” turpina slepenas sarunas par Kaigu purva vēja parka projekta iegādi, ir vienīgais privātais uzņēmums, kurš figurē Ministru kabinetā (MK) caurlūkotajos dokumentos par vēja parku attīstību valstī.

“Neatkarīgās” rīcībā ir nonācis kāds interesants vai, precīzāk, ļoti neinteresants Valsts kancelejas sagatavots dokuments ar daudzsološu virsrakstu “Valsts pārvaldes modernizācijas plāns 2023.–2027. gadam”. Interesants šis plāns ir tāpēc, ka, ietinot visu skanīgu frāžu kokonā, tas būtībā iezīmē ierēdņu armijas pašmērķīgu tālāku transformāciju “atbilstoši mūsdienu prasībām”, tās pašas ierēdniecības lomas un pozīciju nostiprināšanu un nesatricināmību, kā arī “pieticīgi” aplēš, ka šo “valstiski nozīmīgo inovāciju” ieviešanai no valsts budžeta katru gadu būs nepieciešami n-tie un n-tie miljoni eiro.

Latvijā ik mēnesi pārtikas pakas saņem vismaz divdesmit tūkstoši iedzīvotāju. Tomēr straujais pārtikas cenu kāpums sagādā problēmas nodrošināt savas ģimenes ar ēdienu ne tikai trūcīgajiem, bet arī cilvēkiem ar ienākumiem virs trūcīgā un maznodrošinātā statusa.

Ticēsim Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktoram Arvīdam Ozolam, ka no Latvijā cirstiem kokiem iegūti šķeldu drīkst kurināt bez CO2 emisiju kvotu pirkšanas veidā uzlikta nodokļa. Pateiksimies Krievijas un Baltkrievijas diktatoriem par savu valstu ekonomisko robežu slēgšanu, kas pasargā labo Latvijas šķeldu no sliktas šķeldas piemaisījumiem.

Akciju sabiedrības “Attīstības finanšu institūcijas Altum” 30% akciju turētājs Ekonomikas ministrija (EM), paužot atbalstu “Altum” valdes priekšsēdētājam Reinim Bērziņam, pauž aicinājumu vērsties drošības iestādēs par amatpersonas ietekmēšanu no starptautiskām sankcijām pakļautu uzņēmēju puses.

Nožēlojamas algas, daudzviet vēl nožēlojamāks aprīkojums, cilvēku masveida aiziešana no darba, civilās aizsardzības plānu neesamība un reālām briesmām pakļauti neskaitāmi Latvijas iedzīvotāji – tas viss ir mantojums, ko jaunajam iekšlietu ministram atstājusi Kariņa iepriekšējā valdība. Pēc šī paša Kariņa “taisnīgā sadalījuma” visu šo haosu mēģināt kaut cik savest kārtībā acīmredzot tiks uzticēts “Apvienotajam sarakstam” (AS).

Pacientu organizācijas vērsušās pie valdības veidotājiem ar atklātu vēstuli, aicinot koalīcijas partijām būt drosmīgām un uzņemties Veselības ministrijas vadību, lai nodrošinātu iesākto darbu un attīstītu veselības aprūpi valstī, veidojot uz pacientu vērstus veselības pakalpojumus.

Pēdējā laikā sašutumu “cepienu” varētu sagādāt visai bēdīgā pensiju 2. līmeņa statistika, kas, visticamāk, atbalsojas arī pensiju 3. līmenī un uzkrājošajā apdrošināšanā, jo ieguldījumu segmenti ir visai līdzīgi. Jebkurā gadījumā tas attiecas uz faktiski visiem likvīdākajiem uzkrājumu veidiem – tādiem, kuriem ir iespējami operatīvi noteikt tirgus vērtību un uzkrājumu portfeli pārdot, lai to pārvērstu naudā.

Tiesu administrācija izvairās sniegt “Neatkarīgajai” atbildes pēc būtības, cik daudz naudas tā maksājusi Lietuvā dibinātajai biedrībai “Baltijas korporatīvās pārvaldības institūts” (BKPI) un tās viceprezidentam, partijas “Vienotība” politiķim Andrim Grafam.

Pēdējos divus gadus Zāļu valsts aģentūrai ar tās vadību nav veicies – kad no aģentūras vadītāja amata, aizrotējot uz Veselības inspekciju, atstādināja Svenu Henkuzenu, jaunu vadītāju veselības nozarē svarīgajā valsts iestādē tā arī nav izdevies atrast.

Iesākumā kāda neparasta pateicība – paldies visiem tiem aptuveni 270 apvienības “Attīstībai/Par” (AP) potenciālajiem atbalstītājiem, kuri sāpoša vēdera, neizgulētu paģiru, nepārvarama slinkuma vai jebkāda cita iemesla dēļ 1. oktobrī neaizgāja uz 14. Saeimas vēlēšanām un neatdeva savu balsi par minētajiem politikāņiem, neļaujot tiem pārvarēt 5% barjeru. Ja tā būtu noticis, tad Latvijai vēl četrus gadus nāktos sadzīvot (vai knapi izdzīvot) ar “atparistu” vadīto “medicīnas nozares reformu”, viņu divkosību, iespējamu alkatību un citām “prioritātēm.” Nule kā dienasgaismu ieraudzījušais veselības ministra Daniela Pavļuta atvadu vēstījums tautai tikai lieku reizi apliecina, cik baisus laikus veselības aprūpē (un ne tikai) patiesībā esam pārdzīvojuši un par kādu mata tiesu esam izvairījušies no to turpināšanās.

Finanšu trillera cienīgās ainas, kad norises pasaules vērtspapīru tirgos kādu var izputināt vai vismaz krietni sarežģīt dzīvi, nemet līkumu Latvijai. To pieredzējām gan 2008. gadā, kad globālās tirgus tendences paspilgtināja iepriekš pārmērīgās kreditēšanas un nekustamā īpašuma burbuļa sekas arī mūsu valsti, savukārt tagad zināmas problēmas var radīt pensiju fondu aktīvu cenu kritums.

Zemestrīces un tai sekojošā cunami radītā avārija Fukušimas atomelektrostacijā pagājušajā desmitgadē radīja jaunu pavērsienu Eiropas jau iepriekš paustajos centienos atteikties no atomenerģijas. Tiesa, dažādās valstīs attieksme bija atšķirīga un kamēr, piemēram, Francija centās savu kodolenerģijas nozari saglabāt, Vācijā, izskanot saukļiem par tīru vidi, notika tieši pretējais.

Sankciju piemērošana Krievijas gāzei un arī Krievijas nevēlēšanās to piegādāt var radīt jaunus sarežģījumus Eiropai, tādēļ steidzami nepieciešams domāt par jaunām alternatīvām. Starptautiskā enerģētikas aģentūra brīdina, ka Eiropai, lai nākamā gada vasarā piepildītu savas krātuves, var pietrūkt pat 30 miljardu kubikmetru gāzes.

Novembrī seniori un ģimenes, kuras audzina bērnu ar invaliditāti, sāk saņemt valsts pabalstu energoresursu sadārdzinājuma kompensācijai. Valsts atbalsta apmērs ir robežās no desmit līdz 30 eiro mēnesī, un tas, cik lielu pabalstu saņem katrs iedzīvotājs, ir atkarīgs no viņa pensijas – jo tā lielāka, jo mazāku pabalstu seniors saņem. Izņēmums ir ģimenes, kuras saņems pabalstu maksimālajā apmērā.