VID savas iekšējās problēmas neredz; pastiprinās nodokļu maksātāju novērošanu

© Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Premjera Krišjāņa Kariņa un finanšu ministra Arvila Ašeradena (abi – “Jaunā vienotība”) piesauktā jaunā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) stratēģija, kuras kontekstā tikšot skatīta arī pašreizējās VID ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes palikšana amatā līdz pilnvaru termiņa beigām nākamā gada februārī, pamatā ir izrādījusies ūdeņains, lozungiem pilns dokuments, kurā, piemēram, korupcijas problēmas risināšanai VID ir veltīti pāris teikumi.

Tas gan paredz “skrūvju pievilkšanu” nodokļu maksātājiem, šim procesam pieslēdzot mākslīgo intelektu.

Dokumentā, kas no VID puses pagaidām vēl nav publiskots, bet ko pēc īpaša lūguma “Neatkarīgajai” atsūtīja finanšu ministra birojs, nav ne kripatas no tā, ko savulaik premjeram un finanšu ministram pieprasīja tobrīd galvenais koalīcijas partneris “Apvienotais saraksts” (AS) - proti, pilnīgu iestādes reorganizāciju, no tās atdalot izmeklēšanas funkcijas. Tieši šis VID darbības virziens nemitīgi ir nonācis skaļu skandālu epicentrā, radot iespaidu par dažādu grupējumu cīņu, nelikumīgām darbībām un “pasūtījumu galda” pastāvēšanu. Tagad AS ir nonācis varas perifērijā, faktiski gandrīz izmests no valdošās koalīcijas, un atklāts paliek jautājums - vai VID turpmāka “neaiztikšana” nebūs viens no galvenajiem krupjiem, ko nāksies norīt potenciālajiem jaunajiem JV koalīcijas partneriem.

Ašeradenam stratēģija šķiet laba

Ar 18. maiju ir datēta paša VID izstrādātā attīstības stratēģija 2023.-2026. gadam, kas pagaidām vēl oficiāli nav publiskota. Finanšu ministrs A. Ašeradens 2. jūnijā publicētajā intervijā “Neatkarīgajai” teica: “Šobrīd ir apstiprināta jaunā VID stratēģija 2023.-2026. gadam, kas paredz virzību uz jaunu un modernu nodokļu administrāciju, kā arī, līdzīgi kā Somijā, partnerību ar klientu. Ir uzsākts darbs pie jauna likuma izstrādes par Latvijas nodokļu un muitas administrāciju, kas cita starpā paredzēs arī VID padotības maiņu no finanšu ministra uz Finanšu ministriju. Tikko būs skaidras jaunā regulējuma aprises un tā ieviešanai nepieciešamās vadības kompetences un zināšanas, Valsts kanceleja sludinās konkursu uz jauno VID vadītāja amatu.”

No ministra teiktā izriet, ka VID attīstības stratēģiju viņš atbalsta, bet nekļūst skaidrs, kādas izmaiņas VID organizācijā paredzēs iecerētais jaunais likums par Latvijas nodokļu un muitas administrāciju. Šķiet, ka šis jautājums ir atstāts jau jaunas valdības (iespējams, paša A. Ašeradena vadītas) lemšanai.

Korupcija kā sistēmiska problēma VID nepastāvot

Ja runā par AS un arī uzņēmēju organizāciju pieprasīto VID struktūras reorganizāciju, kas cita starpā paredzētu bēdīgi slavenās VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkciju nodošanu ārpus VID, kā arī VID lēmumu pārsūdzības sistēmas maiņu, tad par to jaunajā stratēģijā nav ne vārda. Tieši pretēji, tajā teikts, ka “svarīgs virziens līdzās visiem pārējiem būs noziedzīgu nodarījumu valsts ieņēmumu un muitas jomā atklāšanas rezultativitātes paaugstināšana. Lai saīsinātu kriminālprocesu izmeklēšanas laiku, mēs izstrādāsim un ieviesīsim metodiku kriminālprocesu izmeklēšanas efektivitātes novērtēšanai, kā arī stiprināsim kriminālizlūkošanas analītisko kapacitāti, ieviešot Nacionālā kriminālizlūkošanas modeļa atbalsta sistēmu un nodrošinot automātisku datu apmaiņu ar Valsts policiju”.

Stratēģijā minimāla uzmanība ir pievērsta korupcijas apkarošanai VID iekšienē, it kā šāda problēma praktiski nepastāvētu. “Cīņā pret koruptīviem gadījumiem VID amatpersonu darbībā turpināsim uzturēt “nulles tolerances” principu, kā arī īstenot efektīvu pretkorupcijas politiku un procedūras,” teikts dokumentā. Savukārt VID kā godīgas iestādes novērtējumu sabiedrībā plānots celt no 48% uzņēmumu, kas VID šādi novērtējuši 2022. gadā, līdz 54% 2026. gadā.

Roboti uzraudzīs un trenkās nodokļu maksātājus

Šķiet, ka VID “stratēģu” apziņā nekur nav pazudis arī priekšstats par nodokļu maksātājiem kā vienveidīgu potenciālo blēžu masu, kuri to vien domā kā izvairīties no nodokļu maksāšanas. Par labiem nodokļu maksātājiem uzskatīto uzņēmumu un privātpersonu loku (tā dēvētie segmenti “Uzticamie” un “Veicināmie”) līdz 2026. gadam paredzēts paplašināt no šī brīža niecīgajiem 13,6% līdz gandrīz tikpat niecīgajiem 15,6-16,6%.

“Blēžu” izķeršanā ar pilnu jaunu VID plāno izmantot mākslīgo intelektu. “Lai paaugstinātu savu kapacitāti un informētību par nodokļu maksātāju uzvedību un tendencēm, mēs stiprināsim datu analītikas un jaunāko tehnoloģiju izmantošanu un izvērtēsim iespējas plašāk izmantot uzkrātos datus. Turpināsim uzsākto darbu pie nodokļu maksātāju segmentēšanas, kas ļaus piemērot tādu uzraudzības līmeni, kurš atbilst nodokļu maksātāja uzvedībai un nodokļu saistību izpildes disciplīnai,” teikts stratēģijas sadaļā “ATBILSTĪBA. Vieda uzraudzība un taisnīga attieksme”.

Nav precīzi skaidrs, kas slēpjas zem VID apņemšanās “efektivizēt nodokļu kontroles procesu, īstenojot jaunu pieeju nodokļu administrēšanā - nodokļu kontroli”, taču zināmu ieskatu var gūt no VID mājaslapas sadaļā “Nodokļu kontrole” publicētās informācijas. Īsumā raksturojot, ja mākslīgais intelekts ir atlasījis, ka jūs esat ietilpināms “riskantajos” nodokļu maksātājos, tad pie jums jebkurā laikā var gan “atnākt ciemos”, gan jums nezinot “novērot” jūsu saimnieciskās darbības, gan veikt citas būtībā operatīvajām darbībām analogas darbības, tikai šādi tās nenosaucot.

Izpēte

Latvijai beidzot ir sava strauji augoša militārās rūpniecības nozare, kas izpaužas bruņumašīnu būvē Valmierā, dronu izstrādē Mārupē un citur, dažādu komponenšu ražošanā Saldū un Jelgavā utt., taču pēc šomēnes notikušās konferences radās aizdomas, ka mūsu amatpersonas par to neko negrib zināt.

Svarīgākais