Aizejošās Krišjāņa Kariņa valdības deklarācijā ierakstītais teikums “Uzsāksim nacionālās koncertzāles projekta īstenošanu” labi raksturo gan K. Kariņu ar visām viņa bijušajām un vēl tikai iedomātajām valdībām, gan valdības deklarāciju nozīmi Latvijas Republikā, gan latviešu izvēli vairāk kašķēties nekā klausīties klasiskās mūzikas koncertus.
KNAB, līdzīgi kā Zemkopības ministrija (ZM), nesaskata interešu konflikta pazīmes tajā, ka VAS “Latvijas valsts meži” (LVM) amatpersona Andris Balodis vienlaikus atrodas amatā LVM un padomē divās privātās kompānijās – SIA “Koksnes plūsmas datu centrs” un “VMF Latvia”, kuras tiešā vai pastarpinātā veidā sniedz pakalpojumus minētajam valsts uzņēmumam.
Pirms 81 gada 8. decembrī vācu nacisti Rīgas nomalē Rumbulā pabeidza vietējo un arī no citurienes atvesto ebreju nogalināšanu tādā veidā un mērogā, kādam tagad tuvojas Krievijas diktatora Putina režīms.
No it kā kategoriska “nē” līdz nedaudz mērenākiem iebildumiem – tāds ir gan opozīcijas, gan abu pārējo valdību veidojošo politisko spēku uzstādījums pret “Jaunās Vienotības” (JV) ieceri uzsākt valsts stratēģisko uzņēmumu akciju daļēju kotēšanu biržā. Tomēr šķiet, ka tikai ar deklaratīviem paziņojumiem šoreiz var nepietikt.
Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretārs Raivis Kronbergs, atsaucoties uz saņemto informāciju, ne-saskata interešu konfliktu tajā, ka VAS “Latvijas valsts meži” (LVM) amatpersona Andris Balodis vienlaikus at-rodas amatā LVM un padomē divās privātās kompānijās – SIA “Koksnes plūsmas datu centrs” un “VMF Latvia”, kuras tiešā vai pastarpinātā veidā sniedz pakalpojumus minētajam valsts uzņēmumam.
Kapitāla daļu turētāja lēmumus valsts akciju sabiedrībā pieņem akciju turētājs Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs. Ministre kapitālsabiedrības jautājumos neiejaucoties – “Neatkarīgajai” atbild ekonomikas ministre Ilze Indriksone.
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) apņēmusies atrast un izkratīt negausīgu naudas rijēju, kas gandrīz izputinājis Latvijas valstij piederošos uzņēmumus “Augstsprieguma tīkls” (AST) un “Sadales tīkls” (ST). Aizdomās turamā persona ir “Latvenergo”.
Ja Saeima līdz gada beigām nepaspēj pieņemt izmaiņas Veselības aprūpes finansēšanas likumā, tad pirmajā janvārī valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus saņems tikai tie Latvijas iedzīvotāji, kuri maksā veselības nodokli. Pašlaik Latvijā ir 858 tūkstoši nodarbināto, kuri ir sociāli apdrošināti veselībai.
Valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” simt miljonu eiro vērtā Kaigu purva vēja parka projekta iegāde esot vien uzņēmuma “operatīvā darbība”, kurā akcionārs neiejaucas – šādu skaidrojumu par bez publiskā iepirkuma procedūras organizēto darījumu saņēmām no “Latvenergo” akciju turētāja Ekonomikas ministrijas.
Arī Latvija nav pasargāta no mēģinājumiem sarīkot vēstuļbumbas sprādzienus līdzīgi kā Ukrainas vēstniecībā Madridē, kurā ievainojumus guva viens cilvēks. Atbildīgie dienesti mierina, ka tiekot veikti visi preventīvie pasākumi, un aicina iedzīvotājus arī pašiem nezaudēt modrību.
No Briseles atskanējis rīkojums Latvijai pārlikt dzelzceļa sliedes no 1520 mm ceļu platuma uz 1435 mm platumu, kas īstenībā nozīmē fantastiski dārgu paņēmienu šo sliežu nodošanai metāllūžņos.
Politiskajā tirgū Veselības un Labklājības ministrija atkal kļuvušas neiekārojamas: veselības jomā virkne nepadarītu darbu, atgūšanās no Covid-19 un neskaidrības par finansējumu, savukārt labklājības jomā nākamgad skaudri izaicinājumi.
Lai arī jau vairāk nekā divus mēnešus notiek konfidenciālas sarunas starp valsts akciju sabiedrību “Latvenergo” un SIA “Laflora” par Kaigu kūdras purva vēja parka projekta iegādi, par iespējamo darījumu nekas oficiāli netiek ziņots. “Latvenergo” apliecina “Neatkarīgajai” gatavību publiski ziņot par darījumu, tiklīdz tas būs noslēgts.
Viena gada laikā valsts budžeta izdevumi sociālajai aizsardzībai Latvijā palielinājušies par piektdaļu, un tas ierindo Latviju pirmajā vietā Baltijā pēc pabalstu un pensiju izdevumiem procentos no iekšzemes kopprodukta.
Zviedrijas Karaliskās lauksaimniecības un mežsaimniecības akadēmijas biedrs Andris Balodis ieņem augstus amatus gan valsts akciju sabiedrībā “Latvijas valsts meži” (LVM), gan privātajās kompānijās, kuras nav iespējams apiet nedz koksnes pircējiem, nedz tās pārdevējiem.
Valsts pensiju speciālajā budžetā veidojas budžeta deficīts aptuveni 180 miljonu eiro apmērā, un, lai novērstu finanšu nepietiekamības risku un nodrošinātu nepārtrauktu vecuma pensiju izmaksu, to plānots steidzamības kārtā nosegt ar papildu finansējumu no sociālā budžeta atlikuma.
Valsts zemes dienestam (VZD) nav paveicies, ka dienestam jāprasa atļauja palielināt savu pakalpojumu tarifus laikā, kad sabiedrību jau satracinājusi dienesta nespēja veikt savu pienākumus.
Vakar Saeimas Juridiskā komisija, kas bija nozīmēta kā atbildīgā, noraidīja otrajam (un galīgajam) lasījumam iesniegtos grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumprojektā, ar kuriem bija paredzēts radīt jauno klimata un enerģētikas minstriju, kā arī izveidot ministru biedru posteņus. Vienlaikus tika lemts nevirzīt šo likumprojektu uz Saeimas sēdi.
Tomēr, visticamāk, līdzīgi kā iepriekšējā Saeimā, arī jaundzimušās koalīcijas “balsošanas mašīna” parādīs, kurš “mājā ir saimnieks”, un pārbrauks šim komisijas lēmumam kā ar ceļa rulli.
Septembra beigās “Neatkarīgā” publiskoja tās rīcībā nonākušu ziņu par iespējami veiktajām procesuālajām darbībām pret Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersonām. Uzreiz pēc publikācijas “Neatkarīgā” saņēma VID pretenziju ar prasību atsaukt šo informāciju. Pēc atkārtotas tikšanās ar ziņas sniedzējiem, kā arī veiktas papildu pārbaudes “Neatkarīgā” precizē iepriekš pausto.
SIA “Latvijas vēja parki” (LVP) īpašnieki a/s “Latvenergo” un a/s “Latvijas valsts meži” (LVM) noliedz, ka par LVP valdes locekļu izraudzītāju tiek virzīta partijas “Vienotība” politiķa Andra Grafa pārstāvētās Lietuvā dibinātās biedrības “Baltijas korporatīvās pārvaldības institūts” (BKPI) valdes locekle Daiga Auziņa-Melalksne.
14. Saeimas vēlēšanas iezārkoja Konservatīvo partiju, kas zaudējusi satiksmes ministra vietu un iespējas pilnībā atdot autobusu pasažieru nozari oligarhiem, nodokļu nemaksātājiem un afēristiem.
Krievijas uzbrukums Ukrainai kopumā un Ukrainas pilsētu apšaudīšana jo īpaši aktualizē padomju laikā ļoti iecienītu propagandas tēmu - atsauci uz Otrā pasaules kara noziedznieku tiesāšanu, kas 1964. gadā Rīgā latviešu valodā izdotā grāmatā aprakstīta šādi: “Ar savu spriedumu Starptautiskais Tribunāls apstiprinājis: agresija ir starptautisks noziegums. Un ne tikai deklarēja, bet arī, izrādot šim atzinumam cieņu, pakāra desmit šīs agresīvās valsts ministrus.”
