Lietuvas Finanšu ministrija pagājušajā nedēļā paziņoja, ka ir izšķīrusies par papildu nodokļa piemērošanu komercbankām, kuras Eiropas Centrālās bankas (ECB) augsto procentu likmju politikas dēļ ir guvušas nesamērīgi lielu peļņu uz kredītņēmēju rēķina. Tas ir pirmais piemērs Baltijā, taču daudzās citās ES valstīs pēdējā gada laikā īpaši nodokļi par ārkārtas peļņu ir plaši ieviesti gan enerģētikas, gan banku sektorā.
Finanšu ministrija un Latvijas Banka vēl pirms trim nedēļām “Neatkarīgo” informēja, ka vismaz pagaidām neplāno ierosināt īpaša nodokļa jeb solidaritātes maksas (angliski: “windfall tax” jeb “negaidītās veiksmes nodoklis”) ieviešanu Latvijas komercbankām, kuras līdzīgi Lietuvas bankām pērn ir ievērojami audzējušas savus peļņas rādītājus. Savukārt par potenciālu Latvijas vadošo enerģētikas uzņēmumu aplikšanu ar papildu nodokli mūsu valstī pagaidām neviens nav pat ieminējies.
Lietuvas Finanšu ministrija (FM) ir sagatavojusi Pagaidu solidaritātes iemaksu likuma projektu, kas paredz papildus aplikt ar nodokli komercbankas, kuras fiksējušas palielinātu peļņu. Valsts budžetā tādējādi gūtie ieņēmumi tiks novirzīti valsts aizsardzībai, ziņo Lietuvas sabiedrisko mediju ziņu portāls “respublika.lv”.
“Saistībā ar ārkārtējiem apstākļiem finanšu sektorā piedāvājam pagaidu solidaritātes iemaksu, kuras ienākumi tiktu novirzīti arī uz laiku palielināto valsts aizsardzības vajadzību segšanai,” žurnālistiem ceturtdien sacīja finanšu ministre Gintare Skaiste. “Pēc izņēmuma apstākļu veidošanās, kas radušies likviditātes pārpalikuma dēļ, kas līdz šim nebija, un sakarā ar to, ka izņēmuma kārtā tiek strauji paaugstinātas procentu likmes (..), redzam, ka tuvākajos gados prognozētā banku peļņa ir gaidāma izcili liela.”
Pēc ministres teiktā, solidaritātes maksas apmērs būtu 60% no bankas tīrajiem procentu ieņēmumiem, ja tie gada laikā par 50% pārsnieguši vidējos gada tīros procentu ieņēmumus pēdējos četros gados. 2023. gadā solidaritātes maksas apmērs tiktu aprēķināts, par pamatu ņemot tīros procentu ieņēmumus 2018.-2021. gadā, bet 2024. gadā - par pamatu ņemot tīros procentu ieņēmumus 2019.-2022. gadā. Solidaritātes maksa būtu spēkā divus gadus, un tā būtu jāmaksā bankām, kurās rezidentu noguldījumu apmērs ir vismaz 400 miljoni eiro. Nodoklis stātos spēkā jau no šī gada otrā ceturkšņa, kad tas būs saskaņots, pieņemts valdībā un veiksmīgi apspriests Seimā.
G. Skaiste stāsta, ka, pēc provizoriskiem aprēķiniem, no banku iemaksas divu gadu laikā būtu iespējams iekasēt 510 miljonus eiro, kas nepieciešami 26 plānotajiem konkrētiem aizsardzības projektiem.
FM likumprojektā skaidro, ka nepieciešamība pēc solidaritātes iemaksas radusies saistībā ar īslaicīgu potenciāli būtisku banku peļņas pieaugumu, ko galvenokārt nosaka pēdējo divu gadu ekonomiskie un ģeopolitiskie faktori un reakcija uz tiem. “Pēc koronavīrusa pandēmijas sākuma valstis veica pasākumus ekonomikas stimulēšanai un amortizācijai, piešķirot vēl nebijušu atbalstu. Tas ne tikai palielināja finanšu sistēmas likviditātes līmeni, bet arī samazināja uzņēmumu un mājsaimniecību kredītrisku un vienlaikus arī banku iespējamos zaudējumus.”
“Neatkarīgā” rakstīja, ka jau februāra sākumā Lietuvas Bankas valdes priekšsēdētājs Ģedimins Šimkus uzsvēra, ka sakarā ar pēdējos gados fiksēto ārkārtīgi augsto banku likviditāti un Eiropas Centrālās bankas paaugstinātajām procentu likmēm (sakarā ar ko palielinājās arī starpbanku procentu likme EURIBOR) banku sektorā ir radušies “ārkārtas apstākļi”. Bankām ir liela liekā likviditāte, jo ECB politikas rezultātā paaugstinātās procentu likmes ļoti ātri tika pārnestas uz aizņēmējiem, bet noguldījumu procentu likmes pieauga daudz lēnāk. G. Skaiste savukārt norāda, ka banku peļņa šogad varētu sasniegt pat 1 miljardu eiro, bet “normālos laikos” tā bija aptuveni 300 miljoni eiro.
Galvenās Lietuvā strādājošās bankas - “Swedbank”, “SEB” un “Luminor” - 2022. gadā fiksējušas ievērojamu peļņas pieaugumu. “Swedbank” peļņa Lietuvā 2022. gadā bija 143 miljoni eiro jeb par 64 procentiem augstāka, salīdzinot ar 2021. gadu. “SEB” tīrā peļņa pieauga par 49 procentiem - līdz 172,3 milj. eiro, savukārt “Luminor” peļņa pērn pieauga no 74,7 miljoniem līdz 124,7 miljoniem eiro, ziņo “respublika.lt”.
Speciāla ārkārtas nodokļa piemērošana enerģētikas uzņēmumiem un kredītiestādēm Eiropā “nāca modē” pēc tam, kad pērnā gada 30. septembrī ’“zaļo gaismu” šāda veida pasākumiem deva ES padome, pieņemot Eiropas Komisijas sagatavoto regulu par ārkārtas intervenci nolūkā risināt augsto enerģijas cenu problēmu. Cita starpā regula paredz solidaritātes maksas noteikšanu uzņēmumiem, kas darbojas fosilās enerģijas - ogļu, naftas un dabasgāzes - sektoros, nosakot, ka 20% no to ārkārtas virspeļņas 2022. un 2023. gadā caur dalībvalstu budžetiem tiek pārvirzīti atbalsta pasākumiem mājsaimniecībām un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Latviju šī regula obligātā veidā neskar, jo tā neattiecas uz dabasgāzes pārvades, sadales, uzglabāšanas un tirdzniecības uzņēmumiem.
Tomēr regula, kuras sākotnējā krietni visaptverošākā versija, ko izstrādāja Eiropas Komisija, vēlāk tika “apcirpta” diskusiju gaitā ES padomē, kalpoja par būtisku juridisku un filozofisku atspēriena punktu ES dalībvalstu valdībām uzdrīkstēties ķerties pie dažādu enerģijas tirgus dalībnieku, kā arī komercbanku ārkārtas peļņas aplikšanas ar papildu nodokli jeb solidaritātes maksu. Jo ideja, neatkarīgi no tā, vai to attiecina uz enerģijas ražošanas vai pārvades un tirdzniecības uzņēmumiem vai arī komercbankām, ir viena un tā pati - likt komersantiem nesamērīgi augstu peļņu, kas gūta uz ārkārtas apstākļu, nevis savas darbības efektivizācijas rēķina, un no kā cieš visa pārējā ekonomika un sabiedrība, daļēji atgriezt sabiedrībai caur valsts budžetu.
Spānija ir viena no ES dalībvalstīm, kas pirmā ķērās pie jaunās regulas plašākas interpretācijas. Pērn decembrī Spānijas parlaments apstiprināja ārkārtas solidaritātes maksas ievešanu gan enerģētikas uzņēmumiem, gan komercbankām. Bankām tika uzlikta 4,8% nodeva to ieņēmumiem no kredītu procentu maksājumiem un komisijas maksām virs kopējā ieņēmumu sliekšņa 800 miljonu eiro apmērā. Savukārt visu veidu enerģētikas kompānijas, kuru gada ieņēmumi pārsniedz 1 miljardu eiro, tiek apliktas ar 1,2% nodevu no ieņēmumiem, kas pārsniedz šo slieksni. Paredzēts, ka šādā veidā Spānijas budžets 2023. un 2024. gadā kopā papildināsies par 7 miljardiem eiro, raksta “Financial Times”.
Gan komercbanku, gan enerģijas sektora uzņēmumu ārkārtas ieņēmumiem uzdrīkstējusies ķerties klāt arī Čehijas valdība. Decembrī uz trim turpmākajiem gadiem tika pieņemts likums, kas bankām uzliek 60% nodevu to ārkārtas peļņai, ko nosaka kā starpību starp kārtējā gada ienākumu nodokļa bāzi un vidējo nodokļa bāzi par iepriekšējo piecu gadu periodu. Savukārt elektroenerģijas ražotāju ieņēmumiem tiek piemērota 90% nodeva, ko piemēro, saražotās enerģijas cenai pārsniedzot noteiktu slieksni. Atomelektrostacijām un biomasas elektrostacijām šis slieksnis ir 240 eiro par megavatstundu; ogļu elektrostacijām 230 eiro par megavatstundu; saules, vēja un hidroelektrostacijām 180 eiro par megavatstundu, ziņo aģentūra “Reuters”.
Vairākas ES dalībvalstis ārkārtas nodokli piemērojušas tikai enerģētikas sektoram. Tā ir, piemēram, Vācijā, kur pērnā gada 1. decembrī ir stājies spēkā 90% nodoklis elektroenerģijas ražotāju virspeļņai, bet 1. janvārī - īpašs 33% nodoklis naftas, gāzes un ogļu kompānijām, kas tiek piemērots 2022. un 2023. gada peļņai, kas vairāk par 20% pārsniedz vidējo peļņu 2018.-2021. gadā.
Austrijā pērn decembrī tika ieviests ārkārtas virspeļņas nodoklis gāzes un naftas kompānijām, kā arī elektroenerģijas ražotājiem un tirgotājiem, ja elektrības cena pārsniedz noteiktu slieksni. Gāzes un naftas kompānijas papildu 40% nodokli peļņai, kas par 20% pārsniedz iepriekšējo četru gadu vidējo rādītāju, būs spiestas maksāt ar atpakaļejošu datumu - proti, no 2022. gada 1. jūlija. Elektroenerģijas ražotājiem tiek piemērots 90% nodoklis no peļņas, kas tiek gūta, elektrības cenai pārsniedzot cenu 140 eiro par megavatstundu. Ja peļņa tiek ieguldīta atjaunīgās enerģijas projektos, šis cenas slieksnis ir 180 eiro par megavatstundu, informē “Reuters”.
