Lai gan vairumam Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu 2022. gads paliks atmiņā ar nežēlīgu enerģijas cenu, komunālo maksājumu un arī mājokļu kredītu procentu maksājumu kāpumu, komercbankām un enerģētikas nozares uzņēmumiem tas ir bijis pļaujas laiks.
Turklāt Latvijas lielāko komercbanku peļņa pamatā augusi par vairākiem desmitiem procentu, bet enerģētikas un komunālo pakalpojumu uzņēmumu peļņa pērn, salīdzinot ar 2021. gadu, uzlēkusi pat līdz 12 reizēm!
Enerģētikas sektorā galvenais iemesls straujajam peļņas kāpumam pērn bija augstās energoresursu biržas cenas, kas pamatā izrietēja no Krievijas sāktā kara Ukrainā, tai piemērotajām sankcijām un Krievijas energoresursu tirdzniecības apsīkuma Eiropā. Savukārt komercbankas negaidītu peļņu guva no Eiropas Centrālās bankas strauji ieviestās kredītu bāzes procentu likmju audzēšanas inflācijas apkarošanas nolūkā. Uz to atsaucoties, bankas strauji palielināja procentu likmes izsniegtajiem kredītiem, vienlaikus kavējoties ar depozītu procentu likmju celšanu.
Ņemot vērā šos apstākļus, daudzas ES valstis ir ķērušās pie enerģijas tirgus dalībnieku un dažos gadījumos arī komercbanku ārkārtas peļņas aplikšanas ar papildu nodokli jeb solidaritātes maksu. Šīs maksas ideja, neatkarīgi no tā, vai to attiecina uz enerģijas ražošanas vai pārvades un tirdzniecības uzņēmumiem vai arī komercbankām, ir viena un tā pati - likt komersantiem nesamērīgi augstu peļņu, kas gūta uz ārkārtas apstākļu, nevis savas darbības efektivizācijas rēķina, un no kā cieš visa pārējā ekonomika un sabiedrība, daļēji atgriezt sabiedrībai caur valsts budžetu.
Jāatzīst, ka brīžiem pat krietni augstāks peļņas lēciens nekā citur ES ir bijis vērojams Latvijas komercbanku un enerģētikas sektorā. Lai gan Latvijas lielāko banku un enerģijas uzņēmumu pērnā gada pārskati vēl nav līdz galam apstiprināti, daudzi savus nosacīti provizoriskos rādītājus jau ir publiskojuši. Un te nu paveras leiputrija.
Pēc dažādiem kritērijiem lielākās Latvijas bankas - zviedru akcionāriem piederošās "Swedbank" - peļņa Latvijā pērn bija 135 miljoni eiro, kas ir par 55,17% jeb 48 miljoniem eiro vairāk nekā 2021. gadā. Otras zviedriem piederošās bankas “SEB banka” pamatdarbības peļņa pēc nodokļu nomaksas un uzkrājumiem 2022. gada 12 mēnešos ir sasniegusi 80,4 miljonus eiro, kas ir par 29% vairāk nekā pirms gada.
Formāli igauņiem, bet caur strarpniekuzņēmumiem pārsvarā amerikāņu fondam “Blackstone Group” piederošās “Luminor bankas” peļņa pērn bijusi 124,7 miljoni jeb par 50 miljoniem vairāk nekā 2021. gadā, kad tā bija 74,7 miljoni. Pieaugums - 62,3%. Savukārt vēl vienas amerikāņiem piederošas bankas - bankas "Citadele" - provizoriskā peļņa 2022. gadā bija 42,183 miljoni eiro, kas ir par 42,3% vairāk nekā 2021. gadā.
Bankas pērn Latvijā ir krietni audzējušas peļņu, taču enerģijas un komunālo pakalpojumu uzņēmumi tās neapšaubāmi pārspēj. Valstij piederošais a/s "Latvenergo" koncerns (kurā ietilpst arī a/s “Sadales tīkls”) pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar 1,842 miljardu eiro apgrozījumu, kas ir par 72,9% vairāk nekā 2021. gadā, savukārt grupas peļņa pieauga 2,6 reizes - līdz 183,417 miljoniem eiro, kas nodrošinās vismaz 129,5 miljonus EUR dividendēs valsts budžetā, informē “Latvenergo”.
Tāpat valstij pārsvarā piederošā "Augstsprieguma tīkls" (AST) koncerna (“Augstsprieguma tīkls” ir arī gāzes pārvades operatora “Conexus Baltic Grid” 68% akciju īpašnieks) apgrozījums pagājušajā gadā bija 351,128 miljoni eiro, kas ir par 92,7% vairāk nekā 2021. gadā, bet koncerna peļņa pieauga par 60,1% un sasniedza 16,165 miljonus eiro, ziņo uzņēmums.
A/s “Rīgas siltums”, kas pa daļai pieder Rīgas pašvaldībai, bet pa daļai - “Latvenergo”, pērnā gada peļņas datus vēl nav publiski izziņojis, bet zināmu ieskatu tendencēs mēs no tā publicētajiem pārskatiem varam iegūt. Un proti, “Rīgas siltums” pērnā gada pēdējos trīs mēnešos, kas bija lielākās peļņas laiks visiem nozares komersantiem, nopelnīja 14,3 miljonus eiro iepretim 6,26 miljoniem eiro 2021. gada attiecīgajā periodā.
Savukārt a/s "Latvijas gāze", no kuras valsts vai pašvaldības dividenžu veidā neiegūst neko, koncerna neto apgrozījums pērn bija 689,752 miljoni eiro, kas ir par 31,3% vairāk nekā 2021. gadā, bet koncerna neto peļņa pieauga 12,1 reizi - līdz 39,073 miljoniem eiro! Kompānijā norāda, ka "Latvijas gāzes" apgrozījuma pieaugums saistīts ar augstākām dabasgāzes pārdošanas cenām.
Pērn "Latvijas gāze" klientiem Latvijā un ārvalstīs pārdeva 6,993 gigavatstundas dabasgāzes. Salīdzinājumā ar 2021. gadu pārdošanas apjoms ir par 53% mazāks.
2021. gadā “Latvijas gāze” strādāja ar 525,431 miljona eiro apgrozījumu un 3,23 miljonu eiro peļņu. "Latvijas gāzes" lielākie akcionāri vēl joprojām ir Krievijas koncerns "Gazprom" (34%), fonds "Marguerite Gas II.S.a.r.l." (28,97%), Vācijas kompānija "Uniper Ruhrgas International GmbH" (18,26%) un SIA "Itera Latvija (16%), ziņo LETA
