“Ņemot vērā, ka Lietuvas valdība ir apņēmības pilna ieviest bankām pagaidu solidaritātes maksu, savukārt Igaunijas centrālās bankas prezidents šādu iespēju neapsver, es par šo tēmu plānoju rosināt politisko diskusiju nākamajā pirmdienā koalīcijas partiju sadarbības sēdē,” “Neatkarīgo” vakar informēja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
Tas ir būtisks pavērsiens, jo vēl pirms mēneša Finanšu ministrija (FM), atbildot uz “Neatkarīgās” jautājumu, vai tā neplāno ieviest ārkārtas nodokli komercbankām, kas Eiropas Centrālās bankas kredītu procentu likmju straujās celšanas politiku izmanto pamatīgai peļņas audzēšanai, bija noraidoša. FM tobrīd tikai apsvēra valsts krājobligāciju pārdošanu ar likmi, sākot no 3,4%, kas šobrīd būtiski pārsniedz lielāko Latvijas komercbanku depozītu likmes, lai veicinātu komercbanku vēlmi paralēli kredītu procentu likmju celšanai un ārkārtas peļņas gūšanai paaugstināt arī depozītu procentu likmes.
Finanšu ministrs savu personīgo nostāju ārkārtas solidaritātes maksas ieviešanā bankām vakar gan pauda ļoti piesardzīgi, faktiski aicinot tās pašas laikus “prasties” un mainīt savu politiku. “Mūsu visu interesēs ir spēcīgs un veselīgs finanšu sektors, kas ne vien gūst peļņu, bet arī veicina visas tautsaimniecības izaugsmi. Bankām kā atbildīgajām finanšu tirgus spēlētājām, īpaši krīzes laikā, būtu jāatbalsta ekonomika, ko, kā ierasts, var darīt caur aktīvu kreditēšanu un konkurētspējīgajām depozīta likmēm,” uzsvēra A. Ašeradens.
Gaidāms, ka par ārkārtas nodokli bankām koalīcijas padomē būs vētrainas diskusijas, jo politiski šo ideju ir grūti neatbalstīt, ņemot vērā Latvijas lielāko komercbanku pērnā gada lielos peļņas rādītājus un šīs ekstra peļņas izvešanu no valsts dividenžu veidā. Vienlaikus Latvijas Banka kā galvenais valdības padomdevējs ekonomiskās politikas jautājumos ir pret šo ideju, lai gan savu nostāju pauž “caur puķītēm”.
Latvijas Bankas (LB) preses sekretārs Jānis Silakalns uz “Neatkarīgās” jautājumu, vai LB prezidents Mārtiņš Kazāks ir iepazinies ar Lietuvas likumprojektu par ārkārtas solidaritātes maksas ieviešanu komercbankām, kā viņš vērtē šo ideju un vai ieteiks ko līdzīgu Latvijas valdībai, ieteica atbildi meklēt M. Kazāka, kā arī viņa Igaunijas kolēģa Madiss Millera kontā tviterī. Pēc J. Silakalna teiktā, “šonedēļ ir ECB padomes sanāksme, un ECB padomes dalībnieki ir ierobežoti komentēt jautājumus, kas skar monetāro politiku”.
M. Kazāks savā tvitera kontā pats uz savu 17. februārī izvirzīto tēmu “Daudzi būs dzirdējuši par plāniem ieviest papildu nodokli komercbanku peļņai” atbild pagarā tvītu “ķēdē”.Tātad, pēc viņa domām:
“Kredīti Latvijā tiešām ir starp dārgākajiem €zonā, kredītu apjoms pret ekonomiku - starp zemākajiem. Līdz ar eiro procentu likmju kāpumu kāpušas kredītu likmes, bet samērojamu kāpuma pārnesi uz noguldījumu likmēm pagaidām neredzam.
Vienlaikus nebūtu pamatoti neļaut komercbankām pelnīt - tirgus ekonomikā uzņēmumam gūt peļņu un izmaksāt dividendes akcionāriem ir normāla prakse. Turklāt esam ieinteresēti, lai komercbanku sektors būtu veselīgs.
Jāatgādina, ka arī no uzraudzības viedokļa komercbankām ir jābūt pelnošām, jo pretējā gadījumā būtu šaubas par to biznesa modeļa dzīvotspēju un konkurētspēju.
Prioritāri vēlamies redzēt komercbanku aktivitāti tautsaimniecības kreditēšanā un mūsdienīgu pakalpojumu sniegšanā, par ko pašlaik diskutējam ar nozari, sagaidot apņēmīgu tās rīcību un konkrētus soļus kredītresursu pieejamības uzlabošanai uzņēmumiem un iedzīvotājiem.
Galēji risinājumi [īpaša nodokļa ieviešana] būtu diskutējami tikai tad, ja kreditēšana turpinās būt vāja, kredītu likmes starp augstākajām, bet depozītu likmes starp zemākajām eirozonā. Turklāt bumba ir ne tikai komercbanku pusē.
Ir virkne lietu, ko darīt no valsts puses, tajā skaitā asāka konkurence banku sektorā (regulējuma atvieglošana, jauni tirgus dalībnieki), konkurētspējīga uzņēmējdarbības vide (būvniecības regulējums, tiesu sistēmas kapacitāte, kapitāla tirgus attīstība utt.).
Nepieciešams rezultatīvs dialogs ar komercbanku sektoru, un tuvākās nedēļas parādīs, kā komercbanku sektors redz savu lomu un pienesumu, lai dotu grūdienu ekonomikas izaugsmei. Esmu pārliecināts, ka tas ir padarāms darbs.”
Savukārt J. Silakalna un arī M. Kazāka ieteiktā autoritāte šajā jautājumā - Igaunijas Bankas prezidents Madiss Millers - tviterī pauž:
“Vai bankām būtu jāpiemēro papildu nodokļi tikai tāpēc, ka tās šobrīd ir ienesīgs bizness? Atbilde ir nē. Tas tieši vērstos pret mērķi, lai Igaunijas banku klienti varētu noguldīt un aizņemties ar vislabākajiem iespējamajiem nosacījumiem.
Protams, papildu (nodokļu) izmaksu radīšana vienam uzņēmumam nerada apstākļus, lai šī uzņēmuma pakalpojumi vai preces kļūtu lētākas. Tas pats attiecas uz bankām. Jautājums ir arī par Igaunijas uzņēmējdarbības vides un nodokļu likumu stabilitāti un uzticamību.
Bet ko vēl varētu darīt? Garantiju fonda padome var izvērtēt, vai strauja peļņas pieauguma periodā bankas varētu sniegt lielāku ieguldījumu Noguldījumu garantiju fondā un tādējādi vēl vairāk uzlabot mūsu gatavību iespējamām krīzēm nākotnē.”
“Neatkarīgā” jau rakstīja, ka Lietuvas Finanšu ministrija ir sagatavojusi Pagaidu solidaritātes iemaksu likuma projektu, kas paredz papildus aplikt ar nodokli komercbankas, kuras fiksējušas palielinātu peļņu. Solidaritātes maksas apmērs būtu 60% no bankas tīrajiem procentu ieņēmumiem, ja tie gada laikā par 50% pārsnieguši vidējos gada tīros procentu ieņēmumus pēdējos četros gados.
2023. gadā solidaritātes maksas apmērs tiktu aprēķināts, par pamatu ņemot tīros procentu ieņēmumus 2018.-2021. gadā, bet 2024. gadā - par pamatu ņemot tīros procentu ieņēmumus 2019.-2022. gadā. Solidaritātes maksa būtu spēkā divus gadus, un tā būtu jāmaksā bankām, kurās rezidentu noguldījumu apmērs ir vismaz 400 miljoni eiro. Nodoklis stātos spēkā jau no šī gada otrā ceturkšņa, kad tas būs saskaņots, pieņemts valdībā un veiksmīgi apspriests Seimā.
Pēc Lietuvas FM aprēķiniem, no banku iemaksas divu gadu laikā būtu iespējams iekasēt 510 miljonus eiro. Tā arī lēš, ka Lietuvas komercbanku peļņa šogad varētu sasniegt pat vienu miljardu eiro, bet "normālos laikos" tā bija aptuveni 300 miljoni eiro.