Lai gan līdz šim šķita, ka Eiropas Komisijas virzītais un Eiropas Parlamenta šā gada februārī apstiprinātais ar iekšdedzes dzinēju darbināmu auto pārdošanas aizliegums no 2035. gada ir jau noticis fakts, ES bezkompromisu “zaļajam kursam” šajā jomā pretim stājusies savienības ietekmīgākā dalībvalsts Vācija.
Tas gan ir tikai viens no piemēriem, kur jaunās ģeopolitiskās reālijas ir pamudinājušas pat viskvēlākos “zaļā kursa” aizstāvjus ES koriģēt iepriekšējos plānus pilnībā mainīt pasauli līdz 2050. gadam vai vislabāk tūlīt. To starpā varam minēt gan sacensības par to, kurš uzbūvēs vairāk sašķidrinātās dabasgāzes termināļu vai jaunu kodolreaktoru, gan zināmas skepses parādīšanos par to, cik vispār savienojams ir mērķis visu rūpniecību, sadzīvi un transportu “pārslēgt” uz elektrību un šo elektrību ražot tikai un vienīgi ar saules baterijām, vēja ģeneratoriem un hidroagregātiem.
Zīmīgs punkts šajā atjēgšanās procesā ir Vācijas vadītas vairāku ES dalībvalstu, tostarp ļoti ietekmīgu (Itālija, Polija, Čehija, Bulgārija), koalīcijas paziņojums pēc pirmdienas, 13. marta, īpašas tikšanās Strasbūrā, ka tās nevarēs atbalstīt galīgo lēmumu par jebkādu iekšdedzes auto tirdzniecības aizliegumu no 2035. gada ES padomē, ko bija plānots pieņemt līdz marta beigām. Vācijai ar sabiedrotajiem padomē pilnībā pietiek balsu, lai attiecīgajai regulai uzliktu veto, ziņo portāls “politico.eu”.
Te jāpaskaidro, ka Eiropas Parlamenta apstiprinātais regulas projekts ir visai skarbs - tas aizliedz ne tikai “klasiskos” ar benzīnu vai dīzeļdegvielu darbināmos motorus, bet jebkādus dzinējus, kas rada kaut minimālu CO2 emisiju, tajā skaitā pat par nākotnes tehnoloģiju reiz pasludinātos ūdeņraža dzinējus. Tātad tiek dota absolūta “zaļā gaisma” elektroauto ražotājiem, kurus ar valsts budžeta līdzekļiem ļoti nopietni atbalsta, piemēram, Francija.
Francija līdz ar to ir nostājusies regulas projekta aizstāvju grupas priekšgalā, kurā ietilpst arī Spānija, Zviedrija, Dānija, Nīderlande, Beļģija un Īrija. “Frančiem šī situācija ir pavērusi iespēju [audzēt ietekmi]. Un runa šeit nav tikai par biznesa interesēm, bet arī par “lielo politiku”. Jo vairāk viņi uzsver, ka Vācija rīkojas vienpusēji, jo vairāk tas nostiprina viedokli, ka vācieši Eiropā ir neuzticami partneri,” “politico.eu” izteicās kāds no regulu atbalstošo valstu diplomātiem.
Iekšdedzes dzinēju pilnīga aizlieguma oponenti gan piedāvā kompromisu - proti, izņēmumu tikai attiecībā uz sintētisko degvielu, kas ir “zaļāka” alternatīva fosilajai degvielai. To ražo no ūdeņraža un oglekļa dioksīda, un to var izmantot tradicionālajos dzinējos. Tas mazinātu triecienu auto ražošanas nozarei, kas ir viens no Vācijas rūpnieciskās varenības stūrakmeņiem, turklāt šim jautājumam ir arī sociālais aspekts. Kā rāda līdzšinējā pieredze, auto ar iekšdedzes dzinējiem ražošanas nomaiņa uz elektriskajiem dzinējiem noved pie līdz pat 40% darbinieku atlaišanas, jo tām gluži vienkārši vajag mazāk detaļu. Piemēram, amerikāņu auto ražotājs “Ford”, kas ir viens no pārejas uz elektroauto pionieriem, nupat savās Eiropas rūpnīcās ir atlaidis ap 4000 darbinieku, raksta “Financial Times”.
Kā beigsies šis strīds ES lielvalstu starpā, pagaidām nav skaidrs. Eiropas Komisija šobrīd izmisīgi meklē pēdējā brīža kompromisa formulējumus regulā, kas atstātu “spraugu” sintētiskās degvielas saglabāšanai. Čehijas transporta ministrs Martins Kupka “politico.eu” teica, ka iekšdedzes dzinēju “draugu” koalīcijas ministri ir pārliecināti, ka komisijai tas izdosies tuvāko dienu laikā “caur likumiski nostiprinātu izņēmumu tādā veidā, kas neprasa visas likumdošanas [respektīvi, regulas] pārskatīšanu”.
