Izpēte

Vairāk nekā desmit tūkstoši Latvijas iedzīvotāju ir parakstījuši iniciatīvu, lai rosinātu Saeimu ieviest vecāku pabalsta indeksāciju. “Vecāks, kas strādā un maksā nodokļus, nevar bez raizēm pavadīt bērnu kopšanas atvaļinājumu, ņemot vērā pabalsta apmēru, kas nav mainījies un kas ir būtiski krities pašreizējās krīzes dēļ,” uzskata iniciatīvas ierosinātāja Signija Mosāne.

Tie politiķi, kuri jau pavisam drīz pēdējo reizi vērs Saeimas durvis kā deputāti, vakardienas sēdē izmisīgi vēl mēģināja izdabūt cauri trešajā lasījumā tā saucamo Civilās savienības likumprojektu. Tas neizdevās, un šo visai strīdīgo jautājumu atkārtoti vētīs jau jaunā, 14. Saeima.

Gandrīz vēl kvēlāk par jaunās valdības veidošanas peripetijām sabiedrībā tiek apspriests jautājums, vai jaunievēlētā Saeimas deputāte, “rosļikoviete” Glorija Grevcova ir vai nav melojusi, sniedzot ziņas CVK gan par savu darba pieredzi, gan gūto izglītību. Nopietnības iespaidu šim stāstam nule kā radījusi Valsts policija, nododot Glorijas lietu kriminālvajāšanas uzsākšanai saistībā ar nepatiesu ziņu sniegšanu valsts iestādei. Tas, protams, ir labi. Labi nav kas cits, proti, kā vispār šāda Latvijas valstij klaji naidīga persona (un ne tikai viņa vien) tika pielaista pie kandidēšanas uz valsts augstāko un svarīgāko institūciju – Saeimu.

Valsts drošības dienests (VDD) un Finanšu izlūkošanas dienests (FID) izvairās precīzi atbildēt, vai sākta pārbaude saistībā ar finanšu institūcijas “Altum” valdes priekšsēdētāja Reiņa Bērziņa ģimenes saiknēm ar sankcionētu Krievijas Federācijas uzņēmēju, taču no dienestu skopā vēstījuma “Neatkarīgajai” secināms, ka uzmanība tam ir pievērsta.

Partijas “Vienotība” politiķa Andra Grafa pārstāvētās, Lietuvā reģistrētās biedrības “Baltijas korporatīvās pārvaldības institūts” (BKPI) vadītāji ir ietekmīgi uzņēmēji ar pieredzi lielu uzņēmumu pārvaldīšanā, savukārt pašam biedrības viceprezidentam A. Grafam šādas pieredzes nav.

Gan izpildvaras, gan Saeimas gaiteņos vēl nav norimušās bangas, ko sacēla bezkompromisa tiesiskuma apoloģēts Jānis Bordāns, kurš ar izšautas torpēdas sparu bīdīja caur visiem varas stāviem sava sponsora Pētera Ragauša iecerēto “megauzvārīšanās” plānu par tiesībām attīstīt, būvēt un apsaimniekot Skultes sašķidrinātās gāzes termināli, kad politikāņa iekustinātā straume sākusi plūst pavisam citā virzienā.

SIA "Mediju nams" atsauc 2022.gada 10. oktobra Neatkarīgās numurā un 2022.gada 11. novembrī portālā nra.lv rakstā "Latviešu meitene" Grevcova un krāpnieks Brēmanis – kā podiņš ar vāciņu” publicēto informāciju, ka “Brēmani tiesa atzina par vainīgu šajos nodarījumos”. Tāpat atsaucam frāzi rakstā “notiesātais krāpnieks Rūdolfs Brēmanis”.

Ar apgalvojumu par zemajiem nodokļiem Latvijā valsts pārvaldes aparāts attaisno savu pastāvēšanu pats savās acīs un ignorē realitāti tikpat konsekventi, kā Krievijas pārvaldes aparāts noliedz valstij uzlikto ekonomisko sankciju ietekmi.

Vēlā svētdienas vakarā Maltas galvaspilsētā Valletā vairāk nekā 1000 cilvēku piedalījās gājienā un aizlūgumā pie improvizēta memoriāla, pieminot žurnālisti Dafni Karuanu-Galiciju. Pirms pieciem gadiem viņa tika nogalināta, sprāgstot pie žurnālistes automašīnas piestiprinātai bumbai, un nav nekādu šaubu, ka šī slepkavība bija saistīta ar Karuanas-Galicijas profesionālo darbību, atmaskojot plaši sazēlušo korupciju. Nozieguma tiešie izpildītāji jau ir aiz restēm, bet iespējamais slepkavības pasūtītājs gaida tiesu.

Labklājības ministrija jau tuvākajā laikā piedāvās konceptuāli izšķirties par bāzes pensijas ieviešanu. Lai arī šī ideja nebūt nav jauna, šogad tā vēlreiz tiks virzīta izlemšanai valdībā.

Valsts akciju sabiedrība “Latvenergo” slepus vērtējot iespējas iegādāties SIA “Laflora” izstrādāto un virzīto Kaigu purva vēja parka projektu, no neoficiāliem, bet drošiem avotiem noskaidroja “Neatkarīgā”.

Krievijas sakāve karā ved uz valsts sabrukšanu un sadalīšanu, bet Ukrainā pastrādātie Krievijas kara noziegumi brēc pēc valsts augstāko amatpersonu, tai skaitā armijas komandieru notiesāšanas un sodīšanas tieši tā, kā tas jau reiz noticis Vācijas pilsētā Nirnbergā.

Latvijā joprojām ir viens no augstākajiem sociālās nevienlīdzības rādītājiem Eiropas Savienībā, lai arī trūcīgu iedzīvotāju skaits pēdējos gados samazinājies. Pašlaik nabadzības riskam ir pakļauti ceturtā daļa Latvijas cilvēku.

Latvijas likumdošanā strikti noteikta kārtība, kādos gadījumos un precīzi kā valsts var atsavināt privātpersonām piederošu nekustamo īpašumu. Galvenais šīs kārtības stūrakmens – valstij nepieciešams konkrētais īpašums, lai realizētu kādu izstrādātu projektu visas sabiedrības kopējā labuma interesēs.

Partijas “Vienotība” politiķa Andra Grafa pārstāvētā, Lietuvā reģistrētā biedrība “Baltijas korporatīvās pārvaldības institūts” (BKPI) sevī apvieno ļoti ietekmīgas privātās un dažādām valstīm piederošas biznesa struktūras, izpētot biedrības publiski pieejamos dokumentus, secina “Neatkarīgā”.

2022. gada novembris tuvojas kā katru gadu – nāk ar pieteikumu uz sabiedrisko autobusu pasažieru pārvadājumu izbeigšanos, jo Latvijas valsts nav spējusi 10. oktobrī izmaksāt pārvadātājiem nolīgto summu pārvadājumu zaudējumu segšanai. Šogad situācija atkal šķiet vistrakākā no visām iepriekšējām atbilstoši degvielas cenu lēcienam un aizejošās Krišjāņa Kariņa valdības pagaidu statusam.

Latvijas vēlētāju balsojums par partiju “Jaunā Vienotība” deva atļauju izkrāpt no valsts 36 miljonus eiro, bet to apsaimniekošana kopā ar vācu lieluzņēmumu “Siemens” var nepatikt ASV, kuru lieluzņēmums “General Electric” kļuva par cietēju no ASV pilsoņa Krišjāņa Kariņa mahinācijām.

“Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā īpašuma atsavināšanas likuma” 1. pantā rakstīts: “Likuma mērķis ir noteikt caurskatāmu, efektīvu un taisnīgu kārtību, kādā nekustamais īpašums atsavināms sabiedrības vajadzībām.” Biķernieku trases trim īpašniekiem (Skokam, Rāvim un Putānam) piederošās zemes atsavināšanas process nav bijis ne caurskatāms, ne efektīvs, ne taisnīgs (no valsts interešu puses raugoties). Pamazām atklājas arvien jauni apstākļi, kas norāda uz būtisku nosacījumu ignorēšanu vēl pirms visas procedūras uzsākšanas.

“Neatkarīgā” saņēmusi atbildi no Finanšu ministrijas (FM) uz jautājumiem par iespējām politiski ietekmēt Valsts ieņēmumu dienestā (VID) uzsākto lietu izbeigšanu vai to neuzsākšanu.

Saeima, nesagaidot konkrētu lēmumu no valdības, pārņēmusi savās rokās jautājumu par minimālo darba algu. Sociālo un darba lietu komisija vienbalsīgi nobalsojusi par minimālās darba algas paaugstināšanu līdz 620 eiro no nākamā gada.

Ģeopolitiskās intrigas pasaules naftas tirgū Latvijas iedzīvotājiem šobrīd izmaksā papildus sešus eirocentus par litru 95. markas benzīna.

Vai gaidāmajā ziemas sezonā Latvijai gāzes pietiks? Un, ja pietiks, tad tieši kam – apkurei, elektrības ražošanai, mājsaimniecību plītīm un siltuma katliem? Uz šiem jautājumiem nu jau vairāk nekā sešus mēnešus sakarīgi nespēj atbildēt ne valdība, ne gāzes tirgotājs “Latvijas gāze”, nemaz jau nerunājot par politiķiem, kuri par šo tēmu priekšvēlēšanu laikā ir saražojuši ne vienu vien “teravatstundu” tukšu pļāpu.