Daudzi ģimenes ārsti un citas veselības aprūpē iesaistītas personas cēlušas trauksmi par nepārdomāto un neelastīgo gripas vakcīnu pieejamības un loģistikas plānu, ko izstrādājusi un realizējusi struktūra ar visai garu un skanīgu nosaukumu – Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC). Tomēr nevajadzētu šā centra “speciālistus” nosodīt sevišķi bargi – citās jomās, piemēram, līdzpilsoņu izklaidēšanā un uzjautrināšanā, ir sasniegti patiešām vērā ņemami panākumi.
Celt tarifus alkstošās akciju sabiedrības “Augstsprieguma tīkls” (AT) un “Sadales tīkls” (ST) gan tieši, gan pastarpināti ir saistītas ar partijas “Vienotība” (JV) politiķa Andra Grafa pārstāvēto Baltijas korporatīvās pārvaldības institūtu (BKPI).
Jauno valdību atkal sastādīs Krišjānis Kariņš – vakar Valsts prezidents Egils Levits to paziņoja oficiāli. Tas nebija liels pārsteigums, jo pēdējā laika politisko notikumu attīstība citu variantu faktiski it kā nepieļāva. Tagad dienaskārtībā ir jaunās valdības deklarācija. Daudzi to gaida ar lielām cerībām – arī tie, kuri tomēr ne līdz galam saprot, ar ko “vecais” Kariņš, kuru prezidents savulaik Saeimas sēdē faktiski identificēja ar valsts “ilgstošu atpakaļslīdēšanu”, atšķirsies no “jaunā” Kariņa, kurš vedīs valsti pretī ilgai un laimīgai nākotnei. Pagaidām šķiet, ka ne ar ko.
Valsts uzņēmums “Sadales tīkls” šī gada pirmo pusi pabeidzis ar pusotra miljona eiro zaudējumiem un prasību palielināt elektrības sadales tarifus par 183 miljoniem eiro gadā. “Elektroenerģijas pārvades tarifa plānotais pieaugums, elektroenerģijas, kā arī elektrotīkla uzturēšanai un attīstībai nepieciešamo resursu cenu straujais kāpums veido a/s "Sadales tīkls" sadales pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešamo izmaksu pieaugumu 183 miljonu eiro apjomā gadā,” uzņēmums paziņoja 14. novembrī.
“Jaunās Vienotības” politiķa Andra Grafa pārstāvētā Lietuvā dibinātā biedrība “Baltijas korporatīvās pārvaldības institūts” (BKPI) nav vienīgā struktūra, kas organizē apmācības korporatīvā pārvaldībā. Pagaidām neatbildēts paliek jautājums, kādēļ Latvijas valstij piederošās kapitālsabiedrības un daudzi lieli privātie uzņēmumi izvēlējušies biedroties tieši ar Latvijas politiķa pārstāvēto veidojumu.
Valsts uzņēmums “Augstsprieguma tīkls” (AST) pieteicis četrkārt augstāku maksu par saviem pakalpojumiem. Patērētājiem jāsaprot, ka šī būs tikai daļa no kopējā elektrības cenas palielinājuma virs pašas elektrības cenas. “Augstsprieguma tīkls” tagad sacenšas ar citu valsts uzņēmumu “Sadales tīkls” par straujāko pakalpojumu tarifu palielināšanu.
Latvijas Republikas pastāvēšanas 104. gadskārtā uzskaitīsim ieguvumus un zaudējumus, ko šī valsts nesusi nevis tautai un cilvēcei, bet viena cilvēka pēctečiem, kurš valsts radīšanā paveica ļoti daudz un savu dzīvību tai atdeva.
Īstais, pasaules vēsturē svarīgais 2022. gads šoreiz sākās ne 1. janvārī, bet 24. februārī. Ne uz visiem uzņēmumiem vai cilvēkiem Latvijā šāda datumu nobīde attiecas tik lielā mērā kā uz Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcu (DLRR), kuras klientu lielākā daļa nāca no tagad karojošām valstīm. Gada nogalē palūkosimies, kā rūpnīca pielāgojusies šai situācijai un kādi tai plāni uz 2023. gadu un tālāku nākotni.
2009. gadā likvidētās valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību padomes jau 2012. gadā sāka atjaunot tie paši politiskie spēki, kuri tās likvidēja, tādējādi iezīmējot politisko liekulību un vēlmi kontrolēt uzņēmumus, konstatē “Neatkarīgā”, pētot, ar ko Latvijā nodarbojusies “Vienotības” politiķa Andra Grafa pārstāvētā Lietuvā dibinātā biedrība “Baltijas korporatīvās pārvaldības institūts” (BKPI).
Aizejošā Krišjāņa Kariņa valdība atstāj aiz sevis nevis dziļu demogrāfisko
bedri ar jau sataustāmu dibenu, bet velšanos līdz bedres dibenam vēl nezināmu laiku.
Divu gadu laikā valsts ieguldījumi nacionālās aviokompānijas “airBaltic” tā sauktajā glābšanā mērāmi nu jau vairāk nekā 300 miljonu eiro apmērā. Aviokompānija šajā laikā cietusi ievērojamus zaudējumus, šī tendence saglabājas arī 2022. gadā. Neraugoties uz to, “airBaltic” ir viens no galvenajiem TV3 izklaides šova “Dejo ar zvaigzni” atbalstītājiem, kā arī atrodams vēl citu raidījumu sponsoru vidū.
Lietuvā dibinātā Baltijas korporatīvās pārvaldības institūta (BKPI) viceprezidenta un partijas “Jaunā Vienotība” politiķa Andra Grafa mēģinājumi pirms trim gadiem ietekmēt ekonomikas ministra lēmumu mainīt “Latvenergo” padomi demonstrē, kā ārzemēs dibinātas biedrības piesegā var bīdīt konkrētas ekonomiskās intereses.
Laikā, kad, satumstot novembra debesīm, ļaudīs tomēr uzdzirkstī patriotisms un lepnums par savu valsti, nereti tiek salīdzināta mūsdienu Latvija ar to, kāda tā bija pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados pirms PSRS okupācijas. Daudzi to uztver kā labklājības laiku, lai gan turība ir visai relatīvs jēdziens, tāpat kā iespējas paust savu viedokli.
Tiesībsargs nav apmierināts ar vēl esošā Ministru kabineta rīcību valsts sociālo pabalstu pārskatīšanas jomā. “Valdībai jārīkojas atbilstoši pašas noteiktajiem kritērijiem un pabalsti ir jāpārskata,” “Neatkarīgajai” norāda Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītāja Ineta Rezevska.
SIA “Laflora”, ar kuru a/s “Latvenergo” turpina slepenas sarunas par Kaigu purva vēja parka projekta iegādi, ir vienīgais privātais uzņēmums, kurš figurē Ministru kabinetā (MK) caurlūkotajos dokumentos par vēja parku attīstību valstī.
“Neatkarīgās” rīcībā ir nonācis kāds interesants vai, precīzāk, ļoti neinteresants Valsts kancelejas sagatavots dokuments ar daudzsološu virsrakstu “Valsts pārvaldes modernizācijas plāns 2023.–2027. gadam”.
Interesants šis plāns ir tāpēc, ka, ietinot visu skanīgu frāžu kokonā, tas būtībā iezīmē ierēdņu armijas pašmērķīgu tālāku transformāciju “atbilstoši mūsdienu prasībām”, tās pašas ierēdniecības lomas un pozīciju nostiprināšanu un nesatricināmību, kā arī “pieticīgi” aplēš, ka šo “valstiski nozīmīgo inovāciju” ieviešanai no valsts budžeta katru gadu būs nepieciešami n-tie un n-tie miljoni eiro.
Latvijā ik mēnesi pārtikas pakas saņem vismaz divdesmit tūkstoši iedzīvotāju. Tomēr straujais pārtikas cenu kāpums sagādā problēmas nodrošināt savas ģimenes ar ēdienu ne tikai trūcīgajiem, bet arī cilvēkiem ar ienākumiem virs trūcīgā un maznodrošinātā statusa.
Ticēsim Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktoram Arvīdam Ozolam, ka no Latvijā cirstiem kokiem iegūti šķeldu drīkst kurināt bez CO2 emisiju kvotu pirkšanas veidā uzlikta nodokļa. Pateiksimies Krievijas un Baltkrievijas diktatoriem par savu valstu ekonomisko robežu slēgšanu, kas pasargā labo Latvijas šķeldu no sliktas šķeldas piemaisījumiem.
Akciju sabiedrības “Attīstības finanšu institūcijas Altum” 30% akciju turētājs Ekonomikas ministrija (EM), paužot atbalstu “Altum” valdes priekšsēdētājam Reinim Bērziņam, pauž aicinājumu vērsties drošības iestādēs par amatpersonas ietekmēšanu no starptautiskām sankcijām pakļautu uzņēmēju puses.
Nožēlojamas algas, daudzviet vēl nožēlojamāks aprīkojums, cilvēku masveida aiziešana no darba, civilās aizsardzības plānu neesamība un reālām briesmām pakļauti neskaitāmi Latvijas iedzīvotāji – tas viss ir mantojums, ko jaunajam iekšlietu ministram atstājusi Kariņa iepriekšējā valdība. Pēc šī paša Kariņa “taisnīgā sadalījuma” visu šo haosu mēģināt kaut cik savest kārtībā acīmredzot tiks uzticēts “Apvienotajam sarakstam” (AS).
Pacientu organizācijas vērsušās pie valdības veidotājiem ar atklātu vēstuli, aicinot koalīcijas partijām būt drosmīgām un uzņemties Veselības ministrijas vadību, lai nodrošinātu iesākto darbu un attīstītu veselības aprūpi valstī, veidojot uz pacientu vērstus veselības pakalpojumus.
Pēdējā laikā sašutumu “cepienu” varētu sagādāt visai bēdīgā pensiju 2. līmeņa statistika, kas, visticamāk, atbalsojas arī pensiju 3. līmenī un uzkrājošajā apdrošināšanā, jo ieguldījumu segmenti ir visai līdzīgi. Jebkurā gadījumā tas attiecas uz faktiski visiem likvīdākajiem uzkrājumu veidiem – tādiem, kuriem ir iespējami operatīvi noteikt tirgus vērtību un uzkrājumu portfeli pārdot, lai to pārvērstu naudā.
