Sociālās apdrošināšanas budžets šogad plānots četru miljardu eiro apmērā, un lielākā daļa izdevumu plānoti pensiju speciālajā budžetā. Neraugoties uz lielajiem izdevumiem pensijām un sociālās apdrošināšanas pabalstiem, pēdējo četru gadu laikā uzkrājums sociālajā budžetā palielinājies, turklāt ievērojami – līdz pat 1,7 miljardiem eiro.
Absurdi, bet tajā pašā laikā mazo pensiju palielināšana valdībā ir jāizcīna ar asiem zobiem, pensiju piemaksas nav iespējams atjaunot un arī bērna kopšanas pabalstus indeksēt nevarot naudas trūkuma dēļ.
Saeimas komisijas ķērušās klāt šā gada budžeta projekta izskatīšanai. Viens no apjomīgākajiem un finansiāli ietilpīgākajiem ir labklājības nozares kopbudžets, ko veido labklājības pamatbudžets un sociālās apdrošināšanas speciālais budžets. Labklājības ministre Evika Siliņa pastāstīja, ka 2023. gada budžeta jomu finansējums būs kopumā 4,8 miljardi eiro un salīdzinājumā ar 2022. gadu budžets būs lielāks par 771,2 miljoniem eiro. Labklājības ministrijas pamatbudžets palielinājies par 100 miljoniem eiro, kas galvenokārt saistīts ar finansējumu prioritārajiem pasākumiem, skaidro labklājības ministre.
Tomēr lielākais papildu finansējums būs sociālās apdrošināšanas speciālajam budžetam, pareizāk jāsaka, ka tajā ir ieplānoti lielāki izdevumi. Kopumā sociālā budžeta izdevumi būs lielāki par 696 miljoniem eiro. Vēl par 35 miljoniem eiro lielāki plānoti izdevumi sociālajiem pakalpojumiem, bet izdienas pensijām plānots tērēt par 23 miljoniem vairāk.
Tieši sociālās apdrošināšanas speciālais budžets veido lielāko daļu no visa labklājības nozares budžeta - no 4,8 miljardiem eiro speciālais budžets ir četri miljardi eiro. Kādi ieņēmumi un izdevumi plānoti šajā budžetā?
2022. gada sociālās apdrošināšanas budžetā ieņēmumi bija 3,44 miljardi eiro, bet izdevumi 3,38 miljardi eiro. Savukārt šogad gan ieņēmumu, gan izdevumu daļa sociālajā budžetā plānota būtiski lielāka. Plānots, ka ieņēmi no sociālās apdrošināšanas iemaksām būs 4,2 miljardi eiro, savukārt izdevumi - saskaņā ar pašreizējo budžeta projektu - 4,08 miljardi eiro, tātad par gandrīz 700 miljoniem eiro vairāk. Evika Siliņa norāda, ka sociālā budžeta atlikums šā gada sākumā bija vairāk nekā 1,7 miljardi eiro (precīzi - 1 781 379 390 eiro), kas ir lielākais uzkrājums sociālajā budžetā pēdējos gados. Labklājības ministrijas dati arī rāda, ka uzkrājums pēdējos četros gados ir audzis - 2019. gadā tas bija 1,1 miljards eiro, pērn - 1,7 miljardi eiro, bet nākamgad varētu pārsniegt 1,8 miljardus eiro. Prognozes liecina, ka 2025. gadā uzkrājums sociālajā budžetā pārsniegs divus miljardus eiro, kas veidos jau apmēram pusi no paša sociālā budžeta.
Tomēr, neraugoties uz šo pārpalikumu sociālajā budžetā, valdības ieskatā nav iespējams atjaunot pensiju piemaksas, par ko “Neatkarīgā” jau rakstīja un par ko iestājas valdības sociālie partneri. Piemaksu atjaunošana ir arī pašas Labklājības ministrijas prioritāte, un tas neprasītu ne tuvu simtus miljonu eiro. Jāatgādina gan, ka piemaksas kopš 2014. gada maksā no valsts pamatbudžeta, no kura papildu līdzekļus pensiju izdevumiem iegūt acīmredzot ir neiespējami. Nav izkustējusies arī saruna par bāzes pensijas ieviešanu, lai pensionāriem, kuriem lielākais darba mūžs nostrādāts padomju laikos, palielinātu pensijas, jo tās neveido personalizētas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tiesa, šogad jūlijā (ne martā, piemēram) tiks palielinātas minimālās pensijas.
“Būtiskākais pieaugums sociālajā budžetā ir saistīts ar sociālās apdrošināšanas pabalstu pieaugumu un pensiju indeksāciju, jo 2022. gadā pensiju indeksācija izmaksāja 546 miljonus eiro,” saka Evika Siliņa. Pensiju indeksācijai 2023. gadā kopumā budžetā ir nepieciešami 595 miljoni eiro - tik lieli izdevumi veidojas, sasummējot pagājušā gada veiktās indeksācijas ietekmi un to, kas būs šajā gadā (plānots 1. oktobrī), proti, 2022. gada indeksācijas izmaksas 2023. gada budžetā ir 558,4 miljoni eiro, bet 2023. gada pensiju indeksācijas izmaksas būs 36,6 miljoni eiro. Labklājības ministrijas eksperti skaidro, kāpēc ir tik
būtiska atšķirība starp pagājušā gada indeksācijas izdevumiem un šo gadu. 2022. gada indeksācijā palielināto pensijas apmēru maksā visus šā gada 12 mēnešus, bet šajā gadā pensijas palielinās pirmajā oktobrī un indeksācijā palielināto pensijas apmēru maksās tikai trīs mēnešus.
No sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumiem (kopumā 4,3 miljardi eiro) lielākā daļa ir pensiju speciālais budžets - turpat trīs miljardi eiro, kam seko invaliditātes un slimības speciālais budžets - 1,1 miljards eiro. Visos speciālajos budžetos ir plānots pieaugums.
