Izpēte

Nedēļa starp krievu vēsturnieka Ļeva Gumiļova 110. dzimšanas dienu 1. oktobrī un Krievijas diktatora Vladimira Putina 70. dzimšanas 7. oktobrī vairojusi pārliecību, ka Latvija līdz ar visu civilizēto pasauli varēs pateikties Gumiļovam par Putina iedvesmošanu uz Krievijas iznīcināšanu.

Latvijas uzņēmumos vadošo kadru amatos iecelšanu diktējošo Lietuvā dibināto sabiedrisko organizāciju “Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūts” pārstāv tās viceprezidents Andris Grafs, kuram nav pieredzes lielu un pat mazu uzņēmumu pārvaldīšanā, taču ir uzkrāta darbības pieredze politikā, politiskajās partijās un ar Džordža Sorosa finansējumu saistīto personāžu struktūrās.

“Neatkarīgā” turpina apkopot Latvijas iedzīvotāju pirmos pēcvēlēšanu iespaidus. Šoreiz aprunājāmies ar senioriem, radošās un tehniskās inteliģences pārstāvjiem, juristiem. Viedokļi ļoti dažādi – no prieka par prokrievisko politiķu ietekmes mazināšanos līdz “Jaunās Vienotības” kā mazākā no ļaunumiem pieņemšanai.

Bērnu vecāku elektroniskajos maciņos ieskaitītā nauda glabājas Lietuvas centrālajā bankā, un, lai veiktu līdzmaksājumu par bērnu pusdienām, vecākiem ir jāveic starpvalstu maksājums. Šādu risinājumu piedāvāja informācijas tehnoloģiju uzņēmums, kas izveidojis Latvijas skolu ēdināšanas uzņēmumiem digitālu platformu “pusdienlaiks.lv”.

Šodien Vīnē sanāks naftas ieguvējvalstu karteļa OPEC+ dalībvalstu pārstāvji, lai pēc Saūda Arābijas un Krievijas priekšlikuma nolemtu samazināt naftas ieguvi ar mērķi paaugstināt naftas cenas pasaules tirgū.

Advokāta, kurš vēlējās palikt publiski neminēts, uz faktiem balstīts iesniegums Finanšu ministrijai (FM) par to, ka Valsts ieņēmumu dienestā (VID) caur politisko ietekmi var sarunāt lietu izbeigšanu, kļuvis neērts dokuments – liecina ministrijas amatpersonu nedēļu ieilgusī klusēšana saistībā ar iesniegto dokumentu.

Rēzeknē turpmāk apkurē un karstā ūdens uzsildīšanā vairs neizmantos dabasgāzi, un jau no šīs nedēļas gan karstais ūdens, gan apkure būs nodrošināta visā pilsētā. Lēmumu neizmantot dabasgāzi vismaz apkures sezonas sākumā noteica vienkāršs finanšu aprēķins, “Neatkarīgajai” pastāstīja Rēzeknes domē.

“Neatkarīgā” jau rakstīja, ka septembra vidū tranzītbiznesa vidē sāka cirkulēt ziņa, ka ES jaunajā Krievijas sankciju paketē gatavojas iekļaut arī uzņēmumu “Krievijas dzelzceļi” (“Rossiskije žeļeznije dorogi”), turklāt šī iniciatīva it kā nākusi no Latvijas un Lietuvas. Tolaik Igaunija esot atturējusies pievienoties abām pārējām Baltijas valstīm, bet pašlaik situācija ir mainījusies – arī mūsu ziemeļu kaimiņu ārlietu sektors esot paudis atbalstu šai iecerei.

Tauta savu vārdu ir teikusi, un turpmākos četrus gadus būs jārēķinās ar 1. oktobrī izdarīto izvēli. Daudziem negaidīti savu pozīciju šoreiz bija gatavi paust vairāk Latvijas pilsoņu nekā iepriekšējās Saeimas vēlēšanās. Tomēr palielā aktivitāte milzu pārmaiņas mūsu dzīvē diezin vai ienesīs – tā domā lielākā daļa “Neatkarīgās” aptaujāto vēlētāju.

Pēcvēlēšanu naktī Neatkarīgā uzzināja vairāku 14. Saeimā ievēlēti neievēlēto partiju līderu priekšstatus par to, kā vispareizāk sadalīt valsts budžetu un citus valstij esošo resursus un kuras partijas viņi gribētu vai negribētu šajā dalīšanā iesaistīt. 

Jaunās Saeimas un valdības darba kārtībā ir iespējams arī tāds nebūt ne viegli izšķirams jautājums, ko atbildēt uz atjaunotās Pleskavas kņazistes vai Novgorodas republikas piedāvājumu atpirkt no tām Abreni kaut par vienu eiro.

Slimnīcām šogad samazināts finansējums, saka Latvijas Slimnīcu biedrība. Tas, ņemot vērā pieaugošās izmaksas par apkuri, elektroenerģiju, pārtiku, var izvērsties par katastrofu. Valdība vēl joprojām nav pieņēmusi lēmumu, vai un kā atbalstīs ārstniecības iestādes apkures sezonā.

Latvijā nav noteikts vēlētāju skaits, kuriem ir jānobalso, lai vēlēšanas skaitītos notikušas. Pat tad, ja rīt par 14. Saeimu nobalsotu vien daži procenti Latvijas pilsoņu, vēlēšanas skaitīsies notikušas. Un tieši balsotāji, nevis malā stāvētāji noteiks 14. Saeimas sastāvu un Latvijā notiekošo turpmākos četrus gadus.

28. septembrī “Neatkarīgā” publiskoja tās rīcībā nonākušu neoficiālu informāciju, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nedēļas sākumā esot veicis procesuālas darbības, tajā skaitā iespējamu īslaicīgu aizturēšanu. Šajā lietā esot iesaistītas četras ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) saistītas personas.

Akciju sabiedrības “Attīstības finanšu institūcija Altum” valdes priekšsēdētāja Reiņa Bērziņa karjeras stāsts ir labākais pierādījums tam, ka “Altum” vada nevis patiesi finanšu nozares profesionāļi, bet gan ar politiskajām partijām un aizkulišu politisko procesu ietekmētājiem cieši saistīti cilvēki.

Akciju sabiedrības “Attīstības finanšu institūcija Altum” padomes locekļi atbildēs “Neatkarīgajai” par iepriekš presē aprakstītajām nejēdzībām saistībā ar “Altum” valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu sniedz identiskas atbildes, paužot pilnīgu atbalstu līdzšinējam “Altum” valdes darba stilam.

“Neatkarīgās” rīcībā ir nonākusi pagaidām neoficiāla informācija, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), veicot procesuālās darbības, jau šīs nedēļas sākumā aizturējis vēl četrus Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbiniekus.

Šodien turpinās Latvijas Veselības un sociālo darbinieku arodbiedrības brīdinājuma streiks, kurā piedalās 316 mediķu no dažādām Latvijas slimnīcām. Streika iemesls ir vēlme mediķu arodbiedrībai un Veselības ministrijai panākt kompromisu par ārstniecības personu atalgojuma palielināšanu.

Valdība vakar nolēma un Saeima rīt nolems piešķirt kārtējos 422 miljonus, ar kuriem valsts apmaksās daļu no rēķinos par siltumu un elektrību norādītajām summām iedzīvotāju un uzņēmumu vietā.

Privātajām Covid-19 testu laboratorijām globālā sērga gada laikā ļāvusi tikt pie gandrīz pieckārtīgas peļņas – liecina “Neatkarīgās” veiktā laboratoriju gada pārskatu analīze.

Vakardienas Ministru kabineta (MK) sēdē ministriem tika celts priekšā Ekonomikas ministrijas dzīlēs tapis likumprojekts par Skultes sašķidrinātās gāzes termināli. Lai gan iespējams, ka dzīļu vietā projekts tika steigā uzskrīpēts uz kādas palodzes – tik nesagatavots un paviršs bija MK iesniegtais variants. Tomēr ministriem arī šāds – ar vairākām ministrijām nesaskaņots un gramatiskām kļūdām pārpilns teksts – likās gana labs esam, lai lemtu par tā tālāko virzību uz Saeimu.

13. Saeimas vēlēšanās partija “Jaunā Vienotība” ieguva tikai 6,69% vēlētāju balsu, stipri vien izzaudējot savas priekšteces – partijas “Vienotība” – ietekmi 12. Saeimā (“Vienotībai” bija 23 mandāti). Tomēr šis rezultāts partijai deva astoņu mandātus. Pēc tam, kad divi premjera amata kandidāti neguva Saeimas atbalstu (Aldis Gobzems un Jānis Bordāns), par premjeru izdevās kļūt Krišjānim Kariņam (JV). Apbrīnojamā kārtā Kariņam ir izdevies amatu saglabāt, vadot valsti visu 13. Saeimas sasaukuma laiku. Nav pat bijis arī kādas nopietnas politiskas šūpošanās, kas apdraudētu Kariņu, lai gan viņa premjerēšana iekrita valstij skarbā laikā – sērgas pandēmija, energoresursu krīze, Krievijas agresija Ukrainā un vēl dziļāka energoresursu krīze un inflācija.