2022. gadā Valsts ieņēmumu dienests (VID) saņēmis ziņas no 2050 bankām 80 pasaules valstīs, kurās 82 88 fiziskas un juridiskas personas no Latvijas atvērušas 154 272 kontus.
Nosauktie skaitļi aptver tikai to daļu no ārvalstīs iegūstamas informācijas, kuras aprite notiek automātiski pirms tam, kad Latvijas iedzīvotāji vai uzņēmumi nonākuši VID vai citu Latvijas iestāžu aizdomās par noziedzīgiem nodarījumiem. Šajā gadījumā ir otrādi. Ar ziņām no ārzemēm VID pārbauda, cik patiesas ziņas Latvijas nodokļu maksātāji snieguši savās ienākumu deklarācijās, gada atskaitēs u.tml. dokumentos. VID meklē nesakritības starp vietējām un ārzemju atskaitēm. “Tas mums ļauj uzdot jautājumus un izmantot to nodokļu piedziņas procesā", paskaidroja VID ģenerāldirektores vietniece nodokļu jomā, Nodokļu pārvaldes direktore Dace Pelēkā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātiem.
Saeimas komisijas darba kārtībā vakar bija kārtējo grozījumu likumā “Par nodokļiem un nodevām” nosūtīšana uz pieņemšanu Saeimas plenārsēdē. Šo grozījumu anotācijā teikts, ka grozījumu mērķis esot nodrošināt publiski pieejamu VID nodokļu maksātāju reitinga kopējo novērtējumu. Deputāti nopriecājās par vienu no datu avotiem, uz kuru pamata šādu reitingu rēķināt, un nosūtīja likumprojektu uz plenārsēdi bez diskusijām. Komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs vienīgi atgādināja citiem deputātiem un arī sev, ka tūlīt būs klāt 1. aprīlis, kad viņiem visiem jāiesniedz VID savas 2022. gada ienākumu deklarācijas. Pēc tam VID varēs pētīt, vai kādu bankas kontu ārzemēs viņi tomēr nav aizmirsuši uzrādīt.
Automātisko datu apmaiņu starp puspasauli kopš 2014. gada noorganizējusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija. Tā izstrādājusi Globālo ziņošanas standartu - Common Reporting Standard (CRS). Latvija sistēmai pievienojusies 2016. gadā. Tas nozīmē, ka dati par Latvijas rezidentu darbošanos ārzemēs VID krājas kopš 2017. gada, kad Latvija sāka gan saņemt, gan nosūtīt citām valstīm datus par 2016. gadu. D. Pelēkā dalījās ar pieredzi, ka pirmie gadi pagājuši ar pārpratumiem, salāgojot dažādās valstīs atšķirīgos veidus, ar kādiem datu bāzēs tiek identificētas fiziskas un juridiskas personas pēc viņu personu kodiem, reģistrācijas numuriem, fiziskās vai juridiskās dzimšanas gadiem utt., bet tagadējai datu apritei varot ticēt.
Latvija saņem ziņas par Latvijas rezidentu banku kontiem ārzemēs un nodod ziņas par ārzemnieku kontiem Latvijas komercbankās. Apritē tiek laista informācija ar kontu numuriem un statusu (aktīvs vai slēgts), patieso labuma guvēju un labumiem, ko viņš gada laikā saņēmis par īpašumu pārdošanu, procentu maksājumos, dividendēs, ienākumos no apdrošināšanas produktiem utt. Finanšu iestādes sniedz informāciju VID par iepriekšējo taksācijas gadu līdz 31 jūlijam un nodokļu administrācijas apmainās ar informāciju līdz 30. septembrim.
Vairāki rādītāji caur CRS Latvijā ienākošajos datos lēkā kā drudža slimnieka temperatūra. Tas atstāj vietu jautājumiem, vai tiešām viena gada laikā iespējamas tik lielas izmaiņas Latvijas rezidentu ārzemju aktivitātes, jeb tomēr vēl nav nostabilizējusies datu apmaiņas sistēma. Ja dati atspoguļo reālās aktivitātes, to svārstības iespējams izskaidrot ar Covid-19, kas plosījās CRS pēdējos pārskata gados:
*Ar atrunu, ka kopējā statistikā nav iekļauta Lietuva. Nav sadalījuma, cik valstu Latvijai nav atbildējušas neko, bet cik - apliecinājušas, ka Latvijas rezidenti šo valstu bankās nav atrasti.
Vai nu Covid-19, vai politiskā konjunktūra, kuras svārstību jēgu atklāja Krievijas 2022. gadā sāktais karš Ukrainā, būtiski samazinājis no Krievijas saņemto ziņojumu skaitu. Lūk, kā mainījies Latvijai ziņojušo valstu pirmais piecnieks:
Pretī Latvija 2022. gadā devusi ziņas 79 valstīm par 152 265 kontiem ar 95 109 īpašniekiem. Nerezidentu kontu skaits gan kopumā, gan sadalījumā starp fiziskām un juridiskām svārstījies daudz mazākā amplitūdā nekā Latvijas rezidentu ekspozīcija ārzemēs.
Pirmajā acu uzmetienā valsts nodokļu ieņēmumus visa šī darbošanās palielinājusi mikroskopiski. 53 personas kopā par 2020. un 2021. gadu bijušas spiestas atcerēties par ārzemju bankās ieripojušu naudu 7,8 miljonu eiro apmērā, no kuriem 200 tūkstošus eiro nācies atdot valstij, bet lielāko daļu deklarēt kā ienākumus, kas ar nodokļiem netiek aplikti. 23 personām tik veiksmīgi izgrozīties nav izdevies un VID tām piestādījis rēķinu par 1,3 miljoniem eiro.
No 62 juridiskajām personām VID papildu pieprasījis kopā 6,66 miljonus eiro.
Gaismā nākušo treknāko ārzemju kontu īpašnieki VID rokās nav devušies un VID nosūtījis palīdzības pieprasījumus ārzemēs piedzīt 22,5 miljonus eiro no 96 Latvijai piederīgām personām 2021. gadā un 2,3 miljonus no 151 personas - 2022. gadā. Tie ir palīdzības pieprasījumu nosūtīšanas gadi bez tālākiem datiem, cik liela daļa no prasītajām summām dabūta, atrodas piedziņas procesā vai norakstīta.
Latvijas budžeta ieguvumus no CRS var iedomāties daudz lielākus. Tajos taču var ieskaitīt summas, ko Latvijas rezidenti varbūt gribēja slēpt ārzemēs, bet neslēpa tāpēc, ka bija painteresējušies un noskaidrojuši, cik grūti, dārgi un riskanti cīnīties pret CRS.
