Pēdējo mēnešu laikā aizvien biežāk izskan pārmetumi gan Eiropas Savienības (ES) valstīm, gan NATO Eiropas dalībvalstīm, ka tām nav pietiekami lieli ieroču un munīcijas krājumi, lai spētu efektīvi palīdzēt Ukrainai. Vēl vairāk – šis jau tā grūtais uzdevums savā ziņā nonāk pretrunā ar NATO mērķi strauji audzēt sava austrumu flanga aizsardzības kapacitāti, jo kādreiz kategoriski noraidītā iespēja, ka Krievija varētu uzbrukt arī kādai no NATO dalībvalstīm, nu jau tiek uzskatīta par gluži ticamu.
Lai pārrunātu šos jautājumus, vakar dienas otrajā pusē Briselē sanāca ES ārlietu un aizsardzības ministru kopīga sanāksme. Kā pirms tikšanās paziņojumā medijiem uzsvēra Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, diskusijas centrā starp ministriem būs munīcijas ražošana un tās piegāde Ukrainai. Patlaban lielākā problēma esot 155 milimetru artilērijas lādiņi. Plānots, ka ES dalībvalstis no nacionālajiem krājumiem piegādās Ukrainai munīciju viena miljarda eiro vērtībā, no kuriem ap 50-60% tiks atlīdzināti no ES budžeta līdzekļiem. Vēl 2 miljardi eiro tiks ieguldīti munīcijas ražošanā. E. Rinkēvičs atzina, ka arī Latvija ir ieinteresēta piedalīties Eiropas aizsardzības industrijas kapacitātes celšanā, respektīvi, ieroču un munīcijas ražošanā.
Tikmēr NATO vadība ir apņēmības pilna tuvāko mēnešu laikā ievērojami paātrināt alianses austrumu robežas apgādi ar dažādu ekipējumu, kā arī rezervēt desmitiem tūkstošu karavīru ātrās reaģēšanas spēkiem, kas var nekavējoties reaģēt uz jebkādiem Krievijas mēģinājumiem paplašināt karadarbības zonu Eiropā aiz Ukrainas. Lai tas varētu notikt, NATO vadībai ir jāpārliecina dalībvalstis novirzīt ievērojamus resursus vairākos virzienos - karavīru skaita palielināšanai, apmācībai, infrastruktūrai un, pats galvenais, dārgiem moderniem ieročiem, ekipējumam un munīcijai. Ņemot vērā, ka valstis jau tā ir nobažījušās par saviem ieroču un munīcijas krājumiem, būtisku daļu no kuriem tās ir novirzījušas palīdzībai Ukrainai, pastāv risks, ka tās nespēs izpildīt savu darba daļu NATO jauno aizsardzības plānu īstenošanai, raksta portāls “politico.eu”.
NATO militārie līderi jau šajā pavasarī grasās laist klajā jaunus vērienīgus reģiona aizsardzības plānus, kas prasīs ievērojamus resursus, tajā skaitā līdz pat 300 000 augstas gatavības karavīru nodrošināšanu. “Es domāju, jums [Eiropai] ir nepieciešami spēki, kas var reāli stāties pretim Krievijai,” “politico.eu” sacīja kāds augsta līmeņa NATO ierēdnis, uzsverot vajadzību pēc būtiski “vairāk karavīriem” un jo īpaši vairāk karavīriem “gatavībā”.
Šai “gatavībai” ir vismaz divas pakāpes. Pirmkārt, ir nepieciešami vismaz 100 000 augstākās gatavības spēku karavīru, kuri spēj ierasties karadarbības zonā, vēlākais, desmit dienu laikā un kurus varētu nodrošināt Polija, Norvēģija un Baltijas valstis, “politico.eu” sacīja bijušais NATO ģenerālsekretāra vietnieks Heinrihs Braus. Šajā skaitā var tikt iekļauti arī daudznacionālo kaujas grupu karavīri, kuri jau ir dislocēti NATO austrumu flangā.
Tad seko otrā gatavības pakāpe jeb karavīri, ko 10 līdz 30 dienu laikā pirmo līniju atbalstam nosūtītu Vācija un citas Eiropas valstis, kuras nerobežojas ar Krieviju. Lai nodrošinātu gan pirmo, gan otro gatavības pakāpi, attiecīgajām valstīm ir ievērojami jāaudzē karavīru rekrutēšanas apjomi, ekipējuma, ieroču un munīcijas krājumi, kas, protams, prasa krietni lielākus aizsardzības budžetus.
Kā atzinis bijušais ASV bruņoto spēku komandieris Eiropā Bens Hodžess, “gatavība” būtībā nozīmē ne tikai attiecīga karavīru skaita rezervēšanu, bet “itin visas lietas, kas nepieciešamas attiecīgās vienības kaujas spēju uzturēšanai”. “Piemēram, artilērijas bataljonam ir nepieciešams gada laikā izšaut noteiktu skaitu reižu, lai uzturētu profesionalitāti,” viņš teica. “Tanku bataljonam ir nepieciešams regulāri šaut pa kustīgiem mērķiem, reaģēt uz dažādām situācijām.”
“Tas ir liels izaicinājums,” uzsvēra B. Hodžess, norādot uz treniņu vietu munīcijas nodrošināšanu, kā arī nepieciešamību nemitīgi uzturēt augstā profesionālā līmenī un kaujas gatavībā daudzskaitlīgus spēkus. “Tas prasa daudz laika, un tas ir arī ļoti dārgi.”
Kad jaunie NATO aizsardzības plāni būs gatavi, dalībvalstu valdības tiks aicinātas nodrošināt to potenciālajai īstenošanai nepieciešamos karavīrus, lidmašīnas, tankus, kuģus, munīciju utt. Tas nozīmē, ka jau šī gada jūlijā paredzētajā NATO samitā Viļņā valstīm jābūt tam gatavām. “Mēs vaicāsim valstīm - balstoties uz vajadzībām, ko paredz trīs reģionālie aizsardzības plāni - visu, kas nepieciešams, lai šie plāni būtu izpildāmi,” “politico.eu” sacīja kāda augsta līmeņa NATO militārā amatpersona. “Un es domāju, ka visgrūtākā lieta ir apgāde.”
Lai visām šīm vajadzībām atrastu nepieciešamos finanšu resursus, paredzēts, ka Viļņas samitā tiks pacelts minimālais NATO dalībvalstu tēriņu slieksnis aizsardzībai, kas kopš 2024. gada ir 2% no IKP. Cits būtisks jautājums ir par NATO austrumu robežai atvēlamo resursu balansu starp ASV un Eiropas partneriem. Tā kā ASV šobrīd ir nodarbinātas ar to, kā atturēt aizvien pieaugošos Ķīnas agresijas draudus Āzijas reģionā, tiek gaidīts, ka NATO Eiropas dalībvalstis uzņemsies galveno slogu ātrās reaģēšanas spēku nodrošināšanā Eiropā.
Būtiska problēma visu šo ieceru īstenošanai ir ne tikai pienācīgi sagatavotu karavīru, bet arī ieroču un munīcijas trūkums, ko nav iespējams aizpildīt dažu mēnešu laikā. Tam ir nepieciešami gadi.
Kā raksta “Financial Times”, tādu munīcijas ražošanai neieciešamo izejvielu kā šaujampulveris, plastiskās sprāgstvielas un TNT (trinitrotoluols) trūkums neļauj Eiropas ražotājiem pietiekami ātri izpildīt ES dalībvalstu pasūtījumus Ukrainas apgādei. Piegādes ķēžu ierobežojumi skaidri parāda, cik patiesībā nepietiekami ir Eiropas ieroču un munīcijas krājumi un cik vāja to ražošanas kapacitāte. “Fundamentāla problēma ir tas, ka Eiropas aizsardzības industrija nav gatava ražot produkciju liela mēroga karam,” atzinis kāds Vācijas aizsardzības nozares ierēdnis.
Visvājākais posms Ukrainas apgādē šobrīd ir 155 milimetru artilērijas munīcija, kuras ukraiņiem katastrofāli trūkst. “Ir ļoti sarežģīti palielināt artilērijas munīcijas ražošanas kapacitāti, īpaši liela kalibra munīcijas, īsā laikā,” “Financial Times” sacīja Čehijas Aizsardzības un drošības rūpniecības asociācijas vadītājs Jirži Hineks. “Uzcelt jaunu artilērijas fabriku ir viegli, bet kā gan saražot vairāk artilērijas lādiņu, ja trūkst izejmateriālu. (..) Nav iespējams īsā laikā palielināt nitrocelulozes ražošanas apjomus, jo Eiropā nav lielu nepieciešamo izejvielu ražotāju,” teica J. Hineks, minot galveno šaujampulvera sastāvdaļu.
“Jau ir plānotas investīcijas mūsu produkcijas ražošanas paplašināšanai, bet tas ir trīs gadu projekts, nevis darbs, ko var paveikt dažos mēnešos,” situāciju raksturoja Čehijas valstij piederošā sprāgstvielu ražotāja “Explosia” runasvīrs Martins Vencls.
Savukārt Spānijas ražotāja “Fabrica Municiones de Granada” ģenerāldirektors Antonio Karo “Financial Times” stāstīja, ka 155 milimetru artilērijas lādiņi jau kopš pērnā gada oktobra tiek ražoti ar pilnu jaudu, taču ir nepieciešami kādi pieci mēneši, lai šo jaudu palielinātu, jo ir grūtības iegūt nepieciešamos pamatmateriālus un izejvielas. “Situācija ar munīcijas piegādēm ir ļoti saspringta, jo itin visas fabrikas, līdzīgi kā mūsējā, šobrīd strādā par visiem 100%,” atzina A. Karo.
