Vakar arī Finanšu ministrija (FM) beidzot atbildēja jeb, precīzāk, neatbildēja uz virkni “Neatkarīgās” jautājumu par augsta līmeņa bijušās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Iekšējā drošības dienesta darbinieces Gitas Plaudes iesniegumu par sistēmiskas korupcijas pastāvēšanu VID vadībā. FM savā atbildē, līdzīgi kā citas iepriekš aptaujātās institūcijas, atrada atrunas atsevišķos likumu pantos, lai savu vērtējumu par šo iesniegumu, kā arī par VID kopumā notiekošo nesniegtu.
Iepriekš arī bijušais finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) atzina, ka savulaik nav ticis informēts par G. Plaudes skandalozo iesniegumu. “Ja Gita Plaude ir griezusies ministrijā, tad par viņas iesniegumu es tā arī neuzzināju,” “Neatkarīgajai” sacīja bijušais ministrs, kura darbības laikā 2019. gada rudenī notika pamatīgas pārmaiņas VID Iekšējās drošības daļā, tostarp G. Plaudes “aizrotēšana” no amata.
Līdz ar to pieaug aizdomas, ka FM iekšienē pastāv shēma, kā, formāli atsaucoties uz likumiem, “norakt” trauksmes cēlēju ziņojumus par notiekošo VID, par tiem neinformējot nedz VID darbību pārraugošo ministru, nedz sabiedrību. Jāpiezīmē, ka līdzīgu likteni FM gaiteņos piedzīvoja arī citas bijušās VID darbinieces Initas Lūres līdzīga satura iesniegums par nelikumībām VID vadības līmenī.
“Neatkarīgā” FM 8. martā nosūtīja šādus jautājumus:
Vai Finanšu ministrija 2019. gada rudenī ir saņēmusi bijušās VID Iekšējās drošības pārvaldes Operatīvās daļas vadītājas Gitas Plaudes iesniegumu, kurā viņa informē par nelikumīgu Iekšējās drošības pārvaldes vadītāja Aigara Prusaka rīcību, pieprasot jebkādu informāciju par iespējamiem VID Muitas un nodokļu pārvaldes direktora vietnieces (viņa bijušās sievas) Kristīnes Prusakas-Brinkmanes pārkāpumiem vai noziedzīgiem nodarījumiem nodot VID Pirmstiesas izmeklēšanas daļas vadītājai, kurai nav kompetences operatīvo darbību veikšanai?
Vai Finanšu ministrija šajā iesniegumā vai citos veidos tika informēta, ka Aigars Prusaks Gitai Plaudei ir atklāti nosaucis (un šī informācija pieejama arī audioierakstā) amatpersonu loku, kuras turpmāk būs neaizskaramo statusā, proti, par kuru pretlikumīgām darbībām VID Iekšējās drošības pārvalde nedz vāks materiālus, nedz uzsāks operatīvās darbības lietas?
Kas ar šo iesniegumu ir noticis tālāk? Vai Gitai Plaudei tika atbildēts? Vai par viņas iesniegumu tika ierosināta pārbaude? Vai par to tika informēts finanšu ministrs Jānis Reirs vai viņa biroja darbinieki?
Ja Gitai Plaudei tika atbildēts, kāda atbilde tika sniegta?
Vai Finanšu ministrijai nešķita aizdomīga Gitas Plaudes “aizrotēšana” uz zemāku amatu VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldē īsi pēc oficiālas vēršanās pret Aigara Prusaka darbībām? Vai VID vadībai tika lūgti paskaidrojumi šajā lietā?
FM uz minētajiem jautājumiem atbildēja pagarā, bet bezsaturiskā oficiālā vēstulē, ko parakstījusi FM Administrācijas vadītājas pienākumu izpildītāja V. Liepa.
Pirmkārt, līdzīgi kā iepriekš Ģenerālprokuratūra un Valsts kanceleja, FM atsaucās uz Trauksmes celšanas likumu, kas neļaujot par trauksmes cēlēju iesniegumiem neko teikt. “Attiecībā uz informācijas sniegšanu saistībā ar G. Plaudes iesniegumu un attiecībā uz to veiktajām Finanšu ministrijas darbībām, informējam, ka Trauksmes celšanas likuma viens no mērķiem ir nodrošināt trauksmes cēlēju pienācīgu aizsardzību. Tādējādi ievērojot trauksmes celšanas mehānismu un trauksmes cēlēja aizsardzību, Finanšu ministrija nevar sniegt informāciju par G. Plaudes iesniegumu 2019. gadā un ar to saistītiem apstākļiem.”
Otrkārt, FM interpretācijā, VID amatpersonu iecelšana vai atcelšana esot tikai un vienīgi VID ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes kompetencē, tādēļ FM par šo tēmu neesot jāatbild. “Attiecībā par G. Plaudes rotāciju uz citu VID amatu, informējam, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2004. gada 16. novembra noteikumu Nr. 940 “Valsts ieņēmumu dienesta nolikums” 1. punktu, VID ir finanšu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 17. panta pirmo daļu tiešās pārvaldes iestādes vadītājs organizē iestādes funkcijas pildīšanu un atbild par to, vada iestādes administratīvo darbu, nodrošinot tā nepārtrauktību, lietderību un tiesiskumu. Savukārt šī panta otrās daļas 4. punkts nosaka, ka iestādes vadītājs ieceļ amatā un atbrīvo no tā amatpersonas, pieņem darbā un atlaiž no tā darbiniekus. Tādējādi norādāms, ka VID amatpersonu iecelšana amatā, pārcelšana citā amatā un atbrīvošana ir VID ģenerāldirektora kompetencē.”
Valsts pārvaldes iekārtas likums, uz kuru savā atbildē atsaucas FM, gan paredz arī, piemēram, ka “pārraudzība nozīmē augstākas iestādes vai amatpersonas tiesības pārbaudīt zemākas iestādes vai amatpersonas lēmuma tiesiskumu un atcelt prettiesisku lēmumu, kā arī prettiesiskas bezdarbības gadījumā dot rīkojumu pieņemt lēmumu”. Šajā gadījumā finanšu ministram šāda iespēja nemaz netika dota.
Savukārt VID savā atbildes rakstā “Neatkarīgajai” par minēto tēmu, kas 8. martā pilnībā publicēts portāla “nra.lv” sadaļā “Viedokļi”, tā arī neatspēkoja nevienu no konkrētajiem G. Plaudes minētajiem faktiem, kā arī neizteica apņemšanos par tiem veikt pārbaudi.
Tā vietā VID izklāstīja vispārīgas frāzes, starp kurām iepina arī viegli slēptus draudus gan trauksmes cēlējiem VID darbinieku rindās, gan medijiem, kas viņu vēstījumus nodod sabiedrībai: “Ņemot vērā vairākus pēdējā laikā par VID un citu tiesībsargājošo iestāžu darbu publiskā vidē izplatītos nepatiesos paziņojumus, kas varētu būt izplatīti mērķtiecīgi un koordinēti, VID izvērtēs iespējas tiesiskā ceļā aizstāvēt valsts intereses un iedzīvotāju tiesības saņemt patiesu informāciju. Tomēr jau pašlaik ir svarīgi uzsvērt un apliecināt, ka godīgs darbs un atklāta, caurskatāma korupcijas apkarošanas politika ir Valsts ieņēmumu dienesta prioritārs pienākums.”
