Eiropas Parlaments pieņēmis direktīvas priekšlikumu par adekvātu minimālo atalgojumu Eiropas Savienībā, un, lai arī joprojām katra dalībvalsts minimālās algas apmēru varēs noteikt pati, valdībām tomēr būs jāseko Eiropas ieteiktajam algas noteikšanas mehānismam.
Latvijā pašlaik ir otra zemākā minimālā alga Eiropas Savienībā, liecina “Eurostat” dati, un priekšvēlēšanu gaisotnē, nesagaidot atbildi Eiropas Parlamenta lēmumam, atsevišķi politiski spēki iesnieguši Saeimā priekšlikumus Darba likuma izmaiņām, piedāvājot bez plašas apspriešanas celt minimālo algu.
Iepriekšējā Saeimas sēdē 22. septembrī vairāki deputāti iesniedza izskatīšanai likumprojektu par līgumsodu un kavējuma naudas nepiemērošanu iedzīvotājiem par laikus neveiktiem komunālajiem maksājumiem un citiem norēķiniem par saņemtajiem energoresursiem.
Tā kā ierosme nāca no opozīcijas, valdošie veica ierasto procedūru, kā novadīt līdz atkritumu urnai projektus, kas gan tautai varētu būt ļoti svarīgi, bet nākuši no “nepareizās puses” – nodeva likumprojektu atbildīgajai Budžeta komisijai, kas tā izskatīšanu pat nav iekļāvusi nākamās sēdes darba kārtībā.
Finanšu ministra Jāņa Reira (“Jaunā Vienotība”) un šobrīd no amata atstādinātās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes nesaskaņas, visticamāk, sākušās šīs valdības laikā, abiem uzsākot pildīt amata pienākumus, un tās pāraugušas nerisināmā konfliktā līdz ar VID ierēdņa Māra Knoka nobīdīšanu zemākos amatos, secina “Neatkarīgā”, izpētot amatpersonu strīda hronoloģiju.
Šā gada 30. augusta Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīti divi jautājumi, kas jau iepriekš bija izpelnījušies lielu sabiedrības ievērību, proti, par nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu vienam no projektiem par sašķidrinātās gāzes termināļa celtniecību un par zemes atpirkšanu zem Biķernieku trases, iztērējot tam vairāk nekā astoņus miljonus valsts naudas.
Valdība no valsts budžeta programmas, kas domāti neparedzētiem gadījumiem, ir piešķīrusi finansējumu – vairāk nekā 23 miljonus eiro, lai līdz gada beigām izmaksātu pabalstus pensionāriem un cilvēkiem ar invaliditāti.
Kopš Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa projektam valdība tā pa īstam iedeva zaļo gaismu, piešķirot tam nacionālo interešu objekta statusu, arvien biežāk no Latvijas politiski ekonomiskā dūksnāja sāk iznirt fakti, kas rada aizdomas par netīru spēli gan no valdošo, gan projektu attīstīt alkstošo puses. Pašlaik arvien vairāk pazīmju ļauj secināt, ka tomēr iespējama valsts garantiju sniegšana “Skulte LNG Treminal”, tādējādi faktiski uzkraujot Latvijas patērētājiem neizbēgamu maksājumu nastu jau vistuvākajā nākotnē.
Politiķu iesniegumi ar norādēm ģenerālprokuroram Jurim Stukānam saistībā ar vakcīnu nepirkšanu izrādījušies noderīgi apsūdzības celšanai pret iesniedzēju politisko konkurenti, bijušo veselības ministri Ilzi Viņķeli (“Attīstībai/Par”), secina “Neatkarīgā”, iepazīstoties ar krimināllietas materiāliem.
Laikā, kad globālu un ne tik globālu procesu iespaidā valsts ir nonākusi kārtējā krīzē, no valdības un tās satelītstruktūru puses arvien vairāk izskan ieteikumi sākt dzīvot taupīgi. Līdz šim šie aicinājumi lielākoties bijuši adresēti iedzīvotājiem, tajā skaitā arī 150 000 minimālās algas saņēmējiem, kuriem tiek atgādināts, ka turīgās dzīves laiks nu esot beidzies un nākšoties koriģēt savus līdz šim neapvaldītos tēriņus.
Skolotāji nav vienīgie, kuri gatavojas streikam. Nepanākot atbalstu savām prasībām, kuras mediķi izvirzīja jau vasarā, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība jau šodien lemj par streiku septembra beigās.
Pārtika Latvijā gada laikā kļuvusi par ceturtdaļu dārgāka. Sviesta paciņa, kuru vēl novembrī varēja nopirkt par nepilnu eiro, tagad maksā jau gandrīz divus eiro un atsevišķos veikalos pārsniegusi arī šo robežu. Sviesta cenu kāpums ir tik krass, ka tas kļuvis par zagļu iecienītu preci.
“Neatkarīgās” rīcībā ir nonākusi neoficiāla, bet uzticama avota sniegta informācija, ka Latvijas un Lietuvas ārlietu ministri kopīgi ir sagatavojuši un iesnieguši (vai tuvākajā laikā iesniegs) priekšlikumu attiecīgās ES institūcijās par uzņēmuma “Krievijas dzelzceļš” iekļaušanu sankcionēto uzņēmumu sarakstā ne tikai finanšu jomā, bet liedzot jebkāda veida sadarbību ar šo uzņēmumu.
Baltkrievijas diktatoram Aleksandram Lukašenko pārī ar savu kuratoru un dažbrīd arī konkurentu, Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu ir izdevies nodarīt lielus zaudējumus Latvijai, Lietuvai un Polijai, piespiežot tās nocietināt savas robežas pret nelegālu cilvēku plūsmu.
Finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”), visticamāk, reaģējot arī uz “Neatkarīgās” neatlaidīgi uzdotajiem jautājumiem un publikācijām, vakar pieņēma lēmumu atstādināt no amata Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi.
Politiķiem jāpilda Satversmes tiesas spriedumi un steidzami ir jāpārskata minimālie ienākumu līmeņi valstī, uzskata tiesībsargs Juris Jansons. Ja pensijas šogad ir indeksētas atbilstoši inflācijas kāpumam, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs ir palicis nemainīgs.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadība nevēlas novērtēt koruptīvo problēmu apmērus iestādē un nespēj īstenot korupcijas mazināšanu – šādi skarbi atzinumi par VID ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi lasāmi finanšu ministra Jāņa Reira atbildē uz “Neatkarīgās” jautājumiem.
Kā jau varēja paredzēt, septembrī saņemtie rēķini par energoresursu patēriņu augustā lielai daļai Latvijas uzņēmumu izrādījusies tik smaga nasta, ka jau tuvākajā laikā var sagaidīt gan ražošanas apjomu samazināšanu, gan būtisku gala produktu cenu kāpumu un pat bankrotu vilni. “Neatkarīgās” aptaujātie uzņēmēji gan šobrīd vēl balto karogu nav izkāruši, tomēr gandrīz visi kā viens atzīst – valsts atbalsts līdz šim bijis gandrīz nejūtams.
Finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”) izvairās atbildēt uz konstruktīviem jautājumiem par spēju realizēt viņam likumīgi deleģēto valsts varu, konkrēti, par spēju politiski pārvaldīt Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un atklāt sabiedrībai savu redzējumu, kas būtu jādara, lai kaut vai mazinātu priekšnoteikumus skandāliem viņa pārziņā esošajās nodokļu un muitas struktūrvienībās.
Lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzēti strauju energoresursu cenu kāpumu, Saeima vienojusies par vairākiem pasākumiem siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanai mājsaimniecībām. Diemžēl visas mājsaimniecības šo atbalstu nesaņems.
Lai arī Latvijas valsts amatpersonas izvēlas izvairīties no viedokļu paušanas par to, ir vai nav a/s “Latvijas gāze” (LG) sankcijām pakļauts uzņēmums, fakti nepārprotami liecina, ka par šo tēmu šobrīd ir nevis tikai jārunā, bet skaļi jākliedz!
Jautājums par a/s “Latvijas gāze” pakļaušanu sankcijām tiek cilāts varas koridoros, tomēr amatpersonas publiski par to runā izvairīgi un pat pilnībā baidās atbildēt, aptaujājot politiķus un ierēdņus, secina “Neatkarīgā”.
Uz Latvijas valdības un partijas “Jaunā Vienotība” vadonim Krišjāni Kariņu gulstas atbildība par to, ka Latvijas valsts uzņēmums “Augstsprieguma tīkls” (AST) apsolījies samaksāt vācu uzņēmumam “Siemens” par 36 miljoniem eiro vairāk, nekā par tā paša pasūtījuma izpildi prasīja amerikāņu “General Electric” (GE).
Ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei nav aktuāli jautājumi par Inčukalnā rezervētās gāzes pircējiem un to iespējamo saistību ar Krieviju vai arī viņa nespēj uz tiem atbildēt, secināms no ministres sagatavotajām atbildēm uz “Neatkarīgās” jautājumiem.
