Trešdien Rīgas apgabaltiesa turpināja skatīt krimināllietu, kurā korupcijā apsūdzēts bijušais VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis un Igaunijas uzņēmējs Oļegs Ossinovskis. Liecinieku sniegtajās liecībās iezīmējās diametrāli pretēji fakti apsūdzībā apgalvotajam.
Uz tiesas sēdi bija ieradies Uģis Magonis, Ossinovska advokāte Jeļena Kvjatkovska un Magoņa advokāts Lauris Matisāns. Oļegs Ossinovskis tiesas sēdei pieslēdzās videokonferences formātā no Harju apgabaltiesas Igaunijā. 12. aprīļa tiesas sēdē tika nopratināti četri liecinieki - Sergejs Jakovļevs un Juliāna Poļanska no Igaunijas un Natālija Petrova un Vladislavs Pavlovičs no Latvijas. Lietas izskatīšanu tiesa turpinās 25. aprīlī pulksten 10.
Sergejs Jakovļevs 2015. gadā bija AS “Skinest Rail” valdes loceklis, bet šobrīd ir šī uzņēmuma padomes loceklis. Tiesā viņš atzina, ka pirms astoņiem gadiem ir parakstījis dīzeļlokomotīvju pārdošanas darījumu kā valdes loceklis.
Tiesā viņam tika vaicāts, vai tika veikti aprēķini par darījuma izdevīgumu. Liecinieks skaidroja, ka plānotā peļņa bijusi 380 000 eiro par četrām lokomotīvēm. To aprēķinājis pats Sergejs Jakovļevs. Tolaik, 2014.-2015. gadā, viena izremontēta lokomotīve 2T116 maksājusi 2,5-3 miljonus eiro un tikpat maksājot arī tagad. Skaidrojot, kāpēc “Skinest Rail” piekrita šim neizdevīgajam darījumam, Jakovļevs atklāja, ka darījuma izdevīgumu “Skinest Rail” sācis rēķināt tikai šā gada ziemā, kad uzzinājis, ka būs jāaizstāvas tiesā par šo darījumu. ““Skinest Rail” bija spiests piekrist lokomotīvju zemajai cenai Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas spiediena dēļ. Daugavpils rūpnīca uzstāja, lai šīs lokomotīves tiktu pārdotas un tā iegūtu remontdarbus,” tiesā skaidroja Jakovļevs.
Uz jautājumu, vai tam bija kādi īpaši apstākļi, liecinieks atbildēja, ka 2014. gadā Daugavpils rūpnīca pazaudēja savu galveno klientu - “Krievijas dzelzceļu”, kā rezultātā rūpnīca atlaida lielu darbinieku skaitu, cieta lielus zaudējumus. Tai bija nepieciešami garantēti pasūtījumi, citādi draudētu bankrots. Jāpiebilst, ka tajā laikā 49% Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas akciju piederēja “Skinest Rail”. Tieši tāpēc akcionārs - “Skinest Rail” - arī piekrita pārdot lokomotīves ar ierēķinātu peļņu, kas bija apmēram piecas reizes mazāka nekā lokomotīvēm, kas tika pārdotas 2013. gadā. Un beigās nevis saņēma šo visai nelielo peļņu, bet cieta zaudējumus.
Runājot par to, kāpēc “Skinest Rail” palika zaudētājos, Jakovļevs teica: “Iepirkuma ietvaros “Latvijas dzelzceļa” (LDz) meitasuzņēmums “LDz ritošā sastāva serviss” (RSS) atcēla iepirkumu. Pārrunu rezultātā līgums kļuva neizdevīgs - parādījās liels remontdarbu apjoms, kas iepriekš nebija. Parādījās arī nosacījumi par atlikto maksājumu, paaugstinātu garantiju, noteiktas lielākas soda naudas par nesavlaicīgu piegādi.” Viņš tiesai sacīja, ka nezina, kāpēc Ossinovskis nav nobloķējis tik acīmredzami neizdevīgu darījumu.
Turklāt izrādās, ka, pretēji apsūdzībā norādītajam, Ossinovskim kā uzņēmuma padomes loceklim nemaz nebija tiesību pārstāvēt uzņēmumu “Skinest Rail” lokomotīvju pārdošanas darījumā. To tiesai apliecināja arī otra nopratinātā lieciniece - “Skinest Rail” toreizējā un arī tagadējā juriste Juliāna Poļanska. “Tiesības pārstāvēt uzņēmumu ir tikai diviem valdes locekļiem,” viņa piebilda. Juristei arī neesot zināms, ka Ossinovskim būtu izsniegta īpaša pilnvara.
Vēl Poļanska apstiprināja, ka Ossinovskis izskatījis iespēju vērsties pie Uģa Magoņa, lai varētu atgriezt Daugavpils rūpnīcai pasūtījumus no “Krievijas dzelzceļa”, izmantojot arī personīgos sakarus starp Magoni un “Krievijas dzelzceļa” prezidentu Vladimiru Jakuņinu, “jo nav tāda dzelzceļnieka, kurš nezinātu, ka Magoņa sieva ir Jakuņina krustmeita”.
Turklāt Ossinovskis uzskatījis, ka tas ir vienīgais variants, jo Daugavpils rūpnīcas valde nav spējīga atjaunot attiecības ar Krieviju, un, protams, tas netiktu darīts bez atlīdzības Magonim. “Neapspriedām tikai summu. Apspriedām pārējos aspektus,” sacīja Poļanska.
Juriste tiesā apgalvoja, ka komisijas došana Magonim ir bijis “Ossinovska privāts darījums, par viņa godīgi nopelnīto naudu, personīgajiem līdzekļiem, par kuriem nomaksāti nodokļi, un tas nav saistīts un neskāra uzņēmumu”.
Savukārt Ossinovskis, tiesā uzdodot jautājumus juristei, lika saprast, ka viņam nav bijusi nepieciešama labvēlīga attieksme vai palīdzība, lai uzvarētu konkursā par četru lokomotīvju iepirkumu RSS vajadzībām, kā to tagad jaunajā apsūdzībā apgalvo prokuratūra. Arī Magonis nevarējis ietekmēt iepirkuma gaitu, jo nebija iepirkumu komisijas dalībnieks un viņam nebija balss tiesību.
Viņš atzina, ka Magonim nodevis savu naudu, nopelnītās dividendes, kā komisiju par Magoņa privāto sakaru izmantošanu “Krievijas dzelzceļā” nolūkā panākt sadarbības atjaunošanu ar Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcu. Katru gadu viņš dividendēs saņemot 10 miljonus.
Iepriekš apsūdzībā Magonim tika inkriminēts divu darbību kopums, proti, prokuratūra uzskatīja, ka viņam 2015. gada vasarā nodota nauda, lai sekmētu, ka LDz meitassabiedrība RSS iepirktu no Ossinovskim piederošās “Skinest Rail” četras dīzeļlokomotīves.
Tāpat prokuratūra uzskata, ka Magonis apsolījis tikties ar toreizējo “Krievijas dzelzceļa” prezidentu Vladimiru Jakuņinu un panākt labvēlīga lēmuma pieņemšanu Ossinovska interesēs, proti, lai Krievijas lokomotīves tiktu remontētas Daugavpils rūpnīcā. Kopējā kukuļa summa bijusi aptuveni pusmiljons eiro, uzskata prokuratūra. Taču apelācijas instances tiesā prokuratūras viedoklis pēkšņi diametrāli mainījies. Tagad valsts apsūdzība apgalvo, ka 500 000 eiro tika maksāti tikai par to, lai “Skinest Rail” uzvar RSS rīkotajā konkursā. Taču šāda apsūdzības pozīcija nonāk pretrunā ar 12. aprīlī tiesā nopratināto liecinieku liecībām. Proti, pat plānotā peļņa no darījuma ar RSS ir bijusi mazāka nekā inkriminētā kukuļa summa. Rodas jautājums, vai prokuratūrai nebūs atkal jāmaina viedoklis un jāgroza apsūdzība? Tā šajā krimināllietā jau vairākkārt grozīta.
KNAB Magoni aizturēja 2015. gada 6. augustā. Pirmās instances tiesā prokuratūra bija lūgusi abiem apsūdzētajiem piemērot četrus gadus ilgus cietumsodus. Prokuratūra Magonim prasīja piemērot arī mantas konfiskāciju, atņemot tiesības ieņemt valdes locekļa amatus valsts un pašvaldības kapitālsabiedrībās uz pieciem gadiem. Savukārt Ossinovskim nekādi papildsodi netika prasīti, vēsta ziņu aģentūra "Leta".
Tāpat prokuratūra lūdza atzīt 499 500 eiro, kas tika konfiscēti, abus aizturot, par noziedzīgi iegūtu mantu un konfiscēt tos valsts labā.
Lietu pirmajā instancē - Vidzemes rajona tiesā Limbažos - izskatīja tiesnesis Kārlis Jansons, kurš pēc sprieduma norādīja, ka Magoņa kompetencē nebija nodarboties ar lokomotīvju iepirkšanu, jo šim nolūkam pastāv LDz meitasuzņēmums “LDz ritošā sastāva serviss”, kas pats labi ticis galā ar četru lokomotīvju iepirkumu arī bez Magoņa iesaistīšanās.
Attiecībā par otru Magoņa apsūdzības daļu tiesa konstatējusi, ka Magonis nav ticies ar “Krievijas dzelzceļa” vadītājiem kā Latvijas valsts amatpersona, bet gan tāpēc, ka viņam bijušas personīgas un draudzīgas attiecības ar “Krievijas dzelzceļa” vadošajām amatpersonām.
Magoņa aktivitātes “Krievijas dzelzceļā” nekādā veidā nav bijušas saistītas ar viņa dienesta pienākumiem, vērtēja tiesnesis pirmās instances tiesā. Magoņa dienesta pienākumos neietilpa rūpēties par Ossinovska biznesa interesēm, un Ossinovskis ir devis naudu Magonim kā privātpersonai par viņa interešu lobēšanu “Krievijas dzelzceļā”. Līdz ar to nav konstatēts nozieguma sastāvs nevienā no abiem apsūdzētajiem inkriminētajiem noziegumiem, pārliecināts tiesnesis Jansons.
Paši apsūdzētie apsūdzības neatzina. Ossinovskis gan nenoliedz, ka devis naudu Magonim, bet norāda, ka tā bijusi domāta citam mērķim.
Kā zināms, tiesnesis Kārlis Jansons īsi pēc attaisnojošā sprieduma pasludināšanas atstādināts no amata. Attaisnojošais spriedums toreizējā tieslietu ministrā Jānī Bordānā izraisīja panisku dusmu lēkmi un politiķa brutālu verbālu uzbrukumu tiesnesim un Latvijas tiesu varai kopumā.
