Jaundzimušo skaita samazinājumam šā gada pirmajos divos mēnešos par 14,9% Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas Demogrāfijas, ģimeņu un bērnu lietu apakškomisija liks pretī Tautas ataudzes stratēģiju “Ģimene - Latvija - 2030 (2050)".
Tik briesmīgi vēl nav, kā varētu nodomāt pēc Centrālās statistikas pārvaldes sniegtā februāra dzimstības rezultāta pieteikuma aģentūras LETA ziņu plūsmā: “Latvijā reģistrēto jaundzimušo skaits divos mēnešos sarucis par 14,9%.”Proti, jaundzimušo skaits nesamazinās pa 14,9% ik pēc katriem diviem mēnešiem. Procenti iegūti, salīdzinot 2022. gada janvārī un februārī piedzimušos 2 5540 bērnus ar šogad janvārī un februārī piedzimušajiem 2 161 bērniem. Jā, starpība 379 bērni jeb 14,9%, bet sarukums noticis 12 mēnešu laikā. Šādā stilā turpinot, tīri aritmētiski dzimstība izbeigtos nevis pēc sešiem septiņiem mēnešiem, bet pēc sešiem septiņiem gadiem. Dzimstības reālās izmaiņas nevar izteikt ar tik vienkāršu tagadējās situācijas pārmešanu uz nākotni.
Iespējams pat atviegloti uzelpot, saskatot kaut mikroskopisku dzimstības stabilizāciju, kas noturēja jaundzimušo skaitu virs psiholoģiski jūtīgās viena tūkstoša robežlīnijas. Pagājušā gada decembrī taču reģistrēti tikai 1 069 jaundzimušie. Tas atbilst 1069/31=34,5 bērniem dienā, kas 28 šā gada februāra dienās dotu tikai 965 bērnus. Taču gads sākās ar 1 140 jaundzimušajiem janvārī jeb 36,8 bērniem dienā, kas februārim solīja 1 029 bērnus. Realitāte ar 1 021 bērnu gandrīz mats matā atbilda šādam aprēķinam. Taču tāda stabilizācija nedod nekādas garantijas, ka tūkstoša jaundzimušo robežlīnija tomēr netiks caursista šajā gadā pat kādā no mēnešiem ar 31 dienu. Kopējā tendence ar jaundzimušo kopskaita samazināšanos Latvijā turpinās kopš 2016. gada, šajā lielajā posmā ietverot pāris mazākus posmiņus, kuros dzimstības pieauguma laiks neizstiepjas 12 mēnešu garumā.
Vienādi pierasti kopš Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas ir statistiķu dati par dzimstības samazināšanos un valsts iestāžu atskaites par valsts atbalsta palielināšanu ģimenēm ar bērniem. Šīs ģenerāltendences neizslēdz dažus izņēmumposmus. Dzimstība pieaugumu vairāku gadu garumā turpinājās gan pagājuša gadsimta 90. gadu beigās, gan tā sauktajos treknajos gados, gan tad, kad valsts un sabiedrība atguvās pēc 2008. gada ekonomiskās krīzes. Pēdējais dzimstības augšupeja posms dažu gadu garumā vilkās līdz 2016. gadam, taču kopš tā laika dzimstība viennozīmīgi slīd uz leju. Savukārt valsts materiālais atbalsts bērnu vecākiem un vispār ģimenēm ar bērniem tika pat nominālā izteiksmē samazināts saistībā ar 2008. gada dižķibeli. Pārējā laikā atbalsta pieauguma nomināls piedalās skriešanās sacīkstēs ar inflāciju, kas sadeldē atbalsta reālo vērtību.
Ģimeņu balstīšana Latvijā ir bijusi institucionalizēta visdažādākajās formās. Nepilnus desmit gadus no 2002.līdz 2010. gadam ir bijis mums bērnu un ģimenes lietu ministrs ar visu ministriju, kuras par kuras pastāvēšanas galveno rezultātu kļuva praktisks apliecinājums tās bezjēdzībai. Dižķibele palīdzēja tikt vaļā no šāda kantora, bet pēc tam tika radīts Pārresoru koordinācijas centrs, kam demogrāfiskās politikas projektu rakstīšana pēdējos gados kļuva par vienu no pamanāmākajām funkcijām. Līdz ar Krišjāņa Kariņa otrās valdības izveidošanu arī šis kantoris likvidēts. Demogrāfisko projektu rakstīšanu it kā vajadzēja pārņemt Labklājības ministrijai, taču tagad tiek radīta līdz šim nemanīta konstrukcija ar viena un tā paša darba dalīšanu starp Labklājības ministriju un Saeimu.
Saeimā ir nodibināta Ilgtspējīgas attīstības komisijas Demogrāfijas, ģimeņu un bērnu lietu apakškomisija. To vada Nacionālās apvienības deputāts Jānis Grasbergs un pie viņa labās rokas sēž Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas konsultants Imants Parādnieks. Tā tas redzams fotoattēlā no vakar notikušās apakškomisijas sēdes: centrā J. Grasbergs, priekšplānā I. Parādnieks un tālākā plānā komisijas konsultante Ilze Bolšteina.
Iepriekš I. Parādnieks ir bijis K. Kariņa padomnieks demogrāfiskajos jautājumos un jau pirms tam pildīja līdzīgas funkcijas pie Ministru prezidenta Māra Kučinska. Tādējādi I. Parādnieka darbošanās laiks sakrīt ar dzimstības samazinājuma posmu, ko iespējams traktēt viņam par sliktu. Droši vien arī tāpēc K. Kariņš izmantoja gadījumu un savas otrās valdības veidošanas lēmumu paketē iekļāva I. Parādnieka atbīdīšanu un Pārresoru koordinācijas centra likvidāciju. Centra pienākumus dzimstības veicināšanas virzienā vajadzēja pārņemt jaunajai labklājības ministrei, premjera partijas biedrei Evikai Siliņai. Tomēr šķiet, ka viņa atkratījusies no pienākumiem, kuros panākumi vairāk nekā apšaubāmi.
Vakar notikušajā Demogrāfijas, ģimeņu un bērnu lietu apakškomisijas sēdē premjera parlamentārais sekretārs Jānis Patmalnieks piedāvāja atdot apakškomisijai, nevis Labklājības ministrijai no Pārresoru koordinācijas centra mantoto dokumentu “Ģimene - Latvija - 2030 (2050)". Viņš un tāpat I. Parādnieks “Neatkarīgajai” apliecināja, ka dokuments tāds arī palicis, kāds tas I. Parādnieka vadībā uzrakstīts. J. Grasbergs apsolījās izdarīt visu nepieciešamo, lai sacerējumu padarītu par valsts pārvaldes dokumentu. Tam jānotiek līdz Jāņiem, lai tam būtu statuss, ar kādu piespiest rēķināties valsts 2024. gada budžeta veidotājus.
Ar I. Parādnieka atļauju viņa piedāvājumu var saspiest līdz prasībai palielināt bērna kopšanas pabalstu līdz tādām līmenim, lai tas aizvietotu pašreizējo vidējo algu tiem, kuri šādu algu saņem, t.i., veic iemaksas par šādu algu. Kuri iemaksājuši mazāk, tiem arī pabalsts mazāks, ja jau viņi pieraduši iztikt ar mazākiem ienākumiem. Kuri iemaksājuši vairāk, tiem bijuši lielāki ienākumi, no kuriem droši vien kaut kas iekrāts. Šāds pabalsta palielinājums prasītu no valsts vēl 50 miljonus eiro. Tas ļoti aptuvens rādītājs jo īpaši tagadējās inflācijas dēļ. Inflācija piespiež celt algu līmeni un palielina valsts nominālos ieņēmumus. Uz to rēķina arī Labklājības ministrija sagatavojusi un vakar uzrādīja Demogrāfijas, ģimeņu un bērnu lietu apakškomisijai šādu grafiku valsts izdevumu pieaugumam ģimenēm ar bērniem:
