Pīlēns nesamaksāja vai Pīlēnam nesamaksāja, bet kaut kas tāds bija

© Neatkarīgā

Lieku reizi pieminēšanu izpelnījies Latvijas Valsts prezidenta kandidāts Uldis Pīlēns un bijušā Preses nama kvartāla attīstītājs "Lords LB Special Fund V" sakarā ar to, ka U. Pīlēnam piederošais celtniecības uzņēmums “UPB” pametis būvlaukumu.

Vareni un uzskatāmi iesākto būvdarbu apsīkums ar Preses nama zīmolu joprojām pazīstamajā būvobjektā bija pamanāms vismaz kopš šā gada sākuma. 15. martā objekta attīstītājs “Lords LB Special Fund V” (“Lords”) rakstiski apstiprināja acīm redzamo, ka pārtraucis līgumu par būvniecības pirmo kārtu ar “UPB” un jau atradis nākamo ģenerāluzņēmēju “YIT Lietuva”. Šāda izvēle sasaucas ar “Lords” stādīšanos priekšā Latvijā. 2017. gada 4. jūlijā tika izplatīts paziņojums, ka Lietuvas investīciju pārvaldības sabiedrības “Lords LB Asset Management” fonds “Lords LB Special Fund V” par 16,8 miljoniem eiro nopircis no “Latvijas kuģniecības” Preses nama ēkas un 5,8 hektārus zemes, kur ieguldīšot 200 miljonus eiro. Sākotnējie ieguldīšanas plāni krietni vien nobīdījušies un ieguldāmās summas droši vien arī.

Uzņēmēji nespēj vienoties bez šķīrējtiesneša

15. marta paziņojumā bija norādīts, ka attīstītājs un būvnieks vienojušies neizpaust līguma laušanas iemeslus. Pēc tam sekoja U. Pīlēna paziņojums par kandidēšanu Latvijas Republikas Valsts prezidenta amatu un tādējādi arī gan nepieciešamība, gan pienākums atklāt par sevi vairāk, nekā tiek gaidīts un prasīts no privātpersonām, tai skaitā no lieluzņēmējiem.

Atbilstoši šādai apstākļu maiņai, 13. aprīlī aģentūra LETA sniedza “UPB” līdzīpašnieka U. Pīlēna paskaidrojumu par acīm redzamo un “Lords” izziņoto faktu. ““UPB” pārtraucis līgumu ar “Preses nama kvartāla” attīstītāju, jo tas nav maksājis būvniekam,” LETA citēja U. Pīlēnu. “Mēs pārtraucām līgumu, jo, ja pasūtītājs nemaksā būvniekam, tas nav labs izejas punkts, lai turpinātu būvēt. Tagad esam procesā risināt jautājumus ar pasūtītāju, kas saistīti ar līguma pārtraukšanu juridiski.” Uz jautājumu, vai vainīgā puse ir pasūtītājs, kas nemaksāja uzņēmumam, U. Pīlēns atbildējis, ka to jau vienmēr nosaka arbitrāža, kā arī šajā gadījumā. “Ņemot vērā, ka bijām iniciatori šādam procesam, domāju, ka gribētu, lai process iegūtu juridiski pareizu formātu, un pasūtītājam ir jāmaksā būvniekam,” uzsvēris U. Pīlēns.

Līdz ar U. Pīlēna atklāsmēm apstākļi atkal mainījušies un arī “Lords” var izpausties. Pasūtītāja skaidrojums ir tāds, kādu jau varēja sagaidīt pēc pagājušajā gadā notikušā būvizmaksu kāpuma. Pēc apmēram nedēļu ilgas atbildes slīpēšanas “Lords” vadītājs Giedrius Bernotas atsūtīja “‘Neatkarīgajai” atbildi, “ka būvniecības izmaksu pieauguma dēļ “UPB” pārtrauca pildīt līgumsaistības saskaņā ar būvlīgumu, neturpinot iesāktos būvniecības darbus, un atstāja būvlaukumu. Informācija, ka attīstītājs nav samaksājis būvniekam par veiktajiem būvdarbiem, nav korekta, jo uz šodienu “UPB” joprojām ir samaksāts “Preses Nama Kvartāla” attīstītāja avansa maksājums. Patlaban lieta tiek izskatīta arbitrāžā.”

Ja ne agrāk, tad vēlāk, bet kaut ko taču uzcels

Arnis Kluinis

Būvlaukums joprojām ir tukšs un kluss (attēlā). “Lords” informē, ka pēc līguma ar “YIT Lietuva” biznesa centra un multifunkcionālā centra būvniecība jāpabeidz 2024. gada otrajā pusē. Kad 2021. gada 13. augustā Preses nama kvartālā tika iemūrēta laika kapsula, tad tika solīts, ka jau 2023. gada vasarā kvartālā būšot biroju telpas 25 000 kvadrātmetru platībā, multifunkcionāls centrs 40 000 kvadrātmetru platībā ar Baltijā pirmo futbola laukumu uz ēkas jumta, apzaļumotām terasēm, publiski pieejamām atpūtas zonām un bērnu rotaļlaukumu. Reāli no tā visa radītas dzelzsbetona konstrukcijas varbūt atbilstoši būvapjomam, kāds vajadzīgs šeit uzskaitīto sabiedrisko labumu izvietošanai.

Celtniecības termiņu u.c. plānu maiņa celtniecības laikā ir parasta lieta. Preses nama gadījumā atrodams, piemēram, ar 2018. gada 18. septembri datēts viesnīcu uzņēmuma “InterContinental Hotels Group” vēstījums, ka “Preses nama ēkā pirmo “Holiday Inn” viesnīcu Latvijā plānots atvērt 2022. gadā". “Projekts tiek īstenots sadarbībā ar investīciju pārvaldes uzņēmumu "Lords LB Asset Management", kas pirms gada iegādājās Preses nama ēku un zem tās esošo zemesgabalu.”

Preses nama dzelzsbetons noturēsies

“ZAPOROŽECA” LAIKABIEDRS. Tagad jau līdz antīkas automašīnas statusam nodzīvojušas markas automobilis priekšplānā Preses namam fotoattēlā, aiz kura publikācijas 1978. gada 12. oktobrī avīze “Dzimtenes Balss” ievietojusi stāstu par savu ievākšanos šajā ēkā / Ekrānšāviņš

Preses nams šā vārda tiešajā nozīmē bija 1973. gadā sākta un 1978. gada rudenī pabeigta 22 stāvu augstceltne, kurā tad tika iemitinātas 11 avīžu un 16 žurnālu redakcijas. Mazliet noapaļojot, Preses nama darba mūžu var skaitīt 30 gadu garumā. Redakcijas no ēkas sāka izvākties kopš pagājušā gadsimta 90. gadu vidus un 2008. gadā tā bija pilnīgi tukša. Pielietojumi ik pa laikam tika atrasti tikai bijušajiem tipogrāfijas būvkorpusiem ap Preses namu. Tie tagad nojaukti un aizvietoti ar jaunajām būvkonstrukcijām.

Preses nama pamešana savulaik tika izskaidrota arī tā, ka augstceltni būtu prātīgāk nojaukt nekā sastutēt. Tagad tomēr kvartāla attīstītāji “Neatkarīgo” informēja, ka “esošā Preses nama augstceltne tiks rekonstruēta, nākotnē pārtopot par četrzvaigžņu viesnīcu. Šobrīd ēkas konstrukcijas tehniskais stāvoklis ir apmierinošs. Tuvāko gadu laikā ēkā tiks veikta nopietna renovācija, lai tā atbilstu mūsdienu prasībām. Ēkas kopējo tēlu pēc renovācijas projekta arhitekti ir paredzējuši saglabāt, ņemot vērā šīs ēkas vēsturisko novērtējumu, ko sniegusi Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde.”

Izpēte

"Straujiem soļiem dodamies pretī XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem! Kopā ar skolu koru diriģentiem un svētku virsdiriģentiem izdziedājām noslēguma koncerta "Te aust" repertuāru. Nu laiks nodot apgūto tālāk skolēniem!" pēc notikušā skolu koru diriģentu semināra vēsta ieraksts sociālajā tīklā "Facebook". Par gatavošanos svētkiem un ar to saistītajām problēmām, no kurām galvenā ir koru neesamība pat dažās lielās skolās, "Neatkarīgajai" pastāstīja koncerta "Te aust" mākslinieciskais vadītājs Edgars Vītols.

Svarīgākais