Valdība izvairās tautai atklāt Briselē spriesto

© Publicitātes foto: Thierry Monasse

Lai gan oficiālie preses ziņojumi par pagājušajā nedēļā notikušo divu dienu ES valdību vadītāju samitu daudz vēstīja par lēmumiem, kas saistīti ar palīdzības sniegšanu Ukrainai (viena miljona artilērijas lādiņu piegādi u.c.), sankcijām pret Krieviju un tās amatpersonu tiesāšanu, Latvijas sabiedrībai un ekonomikai tur lemtie būtiskie jautājumi tika noklusēti. Latvijas nacionālā pozīcija tajos nav publiski atklāta, iespējams, lai iemidzinātu sabiedrību, tai stāstot tikai par valdības “varoņdarbiem” Ukrainas atbalstam.

Kā raksta ārvalsti mediji, ES Padomes sēdes oficiālo darba kārtību šoreiz lielā mērā apēnoja divi citi jautājumi, kas tika iztirzāti gan padomes aizkulisēs, gan arī no tribīnes - par iekšdedzes dzinēju pilnīga aizlieguma no 2035. gada mīkstināšanu, kā arī par atomenerģijas iekļaušanu “zaļās enerģijas” sarakstā, kas ļautu to pasludināt par atbilstošu ES klimata mērķiem un atbilstoši finansēt arī no ES fondu līdzekļiem.

Latvijas pozīciju neatklāj; Kariņš improvizē no tribīnes

Tā kā jau pirms pagājušo ceturtdien un piektdien (23. un 24. martā) notikušās ES Padomes sēdes nekāda Latvijas valdības informācija par šiem diviem būtiskajiem jautājumiem publiski neizskanēja, “Neatkarīgā” vērsās gan pie Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa, gan atbildīgajiem ministriem - klimata un enerģētikas, kā arī satiksmes - ar šādiem jautājumiem:

Kāda ir Latvijas nacionālā pozīcijā ES Padomes sēdē jautājumā par Vācijas ierosināto daļējo atteikšanos no ES regulā definētā mērķa līdz 2035. gadam pārtraukt jaunu auto ar iekšdedzes dzinējiem pārdošanu, kā arī jautājumā par Francijas ierosināto kodolenerģijas iekļaušanu “zaļās enerģijas” kategorijā?

Kādi ir Latvijas apsvērumi, aizstāvot vienu vai otru pozīciju? Kā šī pozīcija atbilst Latvijas nacionālajām interesēm?

Premjers K. Kariņš ar sava preses sekretāra Sandra Sabajeva starpniecību atbildot paziņoja, ka “jautājums par ES iekšdedzes dzinēju regulas pārskatīšanu nebija iekļauts Eiropadomes darba kārtībā, ES līderi par to apspriedās neformāli. Par detalizētu Latvijas oficiālo pozīciju minētajā jautājumā lūgums vērsties Satiksmes un Klimata un enerģētikas ministrijās”.

Par atomu viņš tā arī pat piemirsa pieminēt.

Sekojot premjera padomam, “Neatkarīgā” tieši ar šiem pašiem jautājumiem vērsās Klimata un enerģētikas, kā arī Satiksmes ministrijā. Klimata un enerģētikas ministra preses pārstāve Beate Barkāne vispār neatbildēja. Savukārt satiksmes ministra Jāņa Vitenberga pārstāve Aļona Zandere teica, ka nevarēs noskaidrot viņa viedokli šajos jautājumos, jo viņš turpmākās dienas “nebūs uz vietas”.

Tas, ka atbildīgās Latvijas amatpersonas nacionālo pozīciju nevarēja definēt, gan nekādi neietekmēja premjera vēlmi par vismaz vienu no šiem jautājumiem parunāt ES Padomes sēdē no tribīnes. Kā viņa teikto atreferē portāls “politico.eu” savā samita “dzīvo ziņu” lentē, premjers skaidri pauda nepatiku pret jebkādiem mēģinājumiem no Vācijas vadītas ES dalībvalstu koalīcijas puses apturēt regulas pieņemšanu par iekšdedzes dzinēju aizliegumu, tā nostājoties Francijas vadītās aizlieguma atbalstītāju koalīcijas pusē.

“Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš norāja Vāciju par ES mēroga vienošanās bloķēšanu, to nodēvējot par “mulsinošu” un “smagu zīmi nākotnei”. “Ja viena valsts var to darīt, kas gan apturēs citu. Tas nav virziens, kurā mums jāiet. Visa [ES] lēmumu pieņemšanas arhitektūra sabruks, ja mēs to darīsim”.”

Iekšdedzes dzinēji mainīsies, bet tiks saglabāti

Tikmēr paralēli samitam Vācijas valdība paguva vienoties ar Eiropas Komisiju par iekšdedzes dzinēju, kas darbojas ar t.s. sintētisko jeb e-degvielu (iegūst no oglekļa un ūdeņraža) un nerada CO2 izmešus, atļaušanu arī pēc 2035. gada.

"Esam vienojušies ar Vāciju par e-degvielas turpmāku izmantošanu automobiļos," sestdien, 25. martā, paziņoja EK viceprezidents Franss Timmermanss. “Tagad strādāsim, lai pēc iespējas ātrāk pieņemtu automobiļu ogļskābās gāzes izmešu regulējumu, un komisija ātri spers nepieciešamos juridiskos soļus," viņš rakstīja savā "Twitter" kontā.

Vācijas satiksmes ministrs Folkers Visings atzina, “ka tagad ir skaidra nākotne iekšdedzes dzinējiem, kas darbojas uz CO2 neitrālas degvielas bāzes”, raksta “Financial Times”. Darījums ar EK neprasa izmaiņas jau esošajā regulas tekstā, pret ko ES sēdē iebilda arī K. Kariņš, bet jaunas kategorijas iekšdedzes dzinēju iekļaušanu likumdošanā nākotnē.

Ir divi būtiski iemesli Vācijas un tās sabiedroto (Itālija, Čehija, Slovākija, Polija, Bulgārija) cīņai šajā jautājumā - pirmkārt, pilnīgas pārejas gadījumā uz ar akumulatoru darbināmiem auto darbu Eiropā zaudētu tūkstošiem cilvēku, otrkārt - parastie iekšdedzes dzinēji ir pārveidojami darbībai ar sintētisko degvielu, kas neprasītu kategorisko un dārgo visa autoparka nomaiņu, sākot ar 2035. gadu.

Panāktajam kompromisam ir arī svarīga politiskā puse, ko Latvija, spriežot pēc premjera izpausmēm ES Padomes sēdē, ir palaidusi garām. Kā raksta čehu laikraksts “Lidowe Noviny”, “pastāv klišeja, ka fundamentālos jautājumos ES ir sadalīta starp Rietumiem un Austrumiem, progresīvajā Rietumeiropā un netīrajos postkomunistos. Tagad, faktiski pirmo reizi ES vēsturē, tādas valstis kā Čehijas Republika ir varējušas paļauties uz Vācijas atbalstu bloķējošā mazākuma izveidē. Vāciešiem nav ilūziju, ka viņu automašīnas brauks ar benzīnu, kā tās ir darījušas kopš Karla Benca laikiem. Bet viņi nevēlas atmest tehnoloģiju kā tādu tikai tāpēc, lai importētu elektriskos auto no Ķīnas”.

Savukārt, runājot par otru ES samitā aktīvi apspriesto jautājumu, proti, atomenerģijas nākotni, kuras atbalstam Francija ir izveidojusi savu valstu koalīciju, bet Vācija pretojas, pagaidām oficiāls kompromiss nav panākts. Taču jāņem vērā, ka abi jautājumi aizkulisēs vienmēr tikuši savstarpēji saistīti. Kā pēc samita atzina Francijas prezidents Emanuels Makrons, viņš ir “optimistiski noskaņots” vienošanās panākšanā ar Vāciju, lai arī atomenerģija tiktu atzīta par “zaļu” daudzajos ar “zaļo pāreju” saistītajos ES likumdošanas aktos, ziņo “Financial Times”.

Izpēte

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".