Ja Saeima līdz gada beigām nepaspēj pieņemt izmaiņas Veselības aprūpes finansēšanas likumā, tad pirmajā janvārī valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus saņems tikai tie Latvijas iedzīvotāji, kuri maksā veselības nodokli. Pašlaik Latvijā ir 858 tūkstoši nodarbināto, kuri ir sociāli apdrošināti veselībai.
Valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” simt miljonu eiro vērtā Kaigu purva vēja parka projekta iegāde esot vien uzņēmuma “operatīvā darbība”, kurā akcionārs neiejaucas – šādu skaidrojumu par bez publiskā iepirkuma procedūras organizēto darījumu saņēmām no “Latvenergo” akciju turētāja Ekonomikas ministrijas.
Arī Latvija nav pasargāta no mēģinājumiem sarīkot vēstuļbumbas sprādzienus līdzīgi kā Ukrainas vēstniecībā Madridē, kurā ievainojumus guva viens cilvēks. Atbildīgie dienesti mierina, ka tiekot veikti visi preventīvie pasākumi, un aicina iedzīvotājus arī pašiem nezaudēt modrību.
No Briseles atskanējis rīkojums Latvijai pārlikt dzelzceļa sliedes no 1520 mm ceļu platuma uz 1435 mm platumu, kas īstenībā nozīmē fantastiski dārgu paņēmienu šo sliežu nodošanai metāllūžņos.
Politiskajā tirgū Veselības un Labklājības ministrija atkal kļuvušas neiekārojamas: veselības jomā virkne nepadarītu darbu, atgūšanās no Covid-19 un neskaidrības par finansējumu, savukārt labklājības jomā nākamgad skaudri izaicinājumi.
Lai arī jau vairāk nekā divus mēnešus notiek konfidenciālas sarunas starp valsts akciju sabiedrību “Latvenergo” un SIA “Laflora” par Kaigu kūdras purva vēja parka projekta iegādi, par iespējamo darījumu nekas oficiāli netiek ziņots. “Latvenergo” apliecina “Neatkarīgajai” gatavību publiski ziņot par darījumu, tiklīdz tas būs noslēgts.
Viena gada laikā valsts budžeta izdevumi sociālajai aizsardzībai Latvijā palielinājušies par piektdaļu, un tas ierindo Latviju pirmajā vietā Baltijā pēc pabalstu un pensiju izdevumiem procentos no iekšzemes kopprodukta.
Zviedrijas Karaliskās lauksaimniecības un mežsaimniecības akadēmijas biedrs Andris Balodis ieņem augstus amatus gan valsts akciju sabiedrībā “Latvijas valsts meži” (LVM), gan privātajās kompānijās, kuras nav iespējams apiet nedz koksnes pircējiem, nedz tās pārdevējiem.
Valsts pensiju speciālajā budžetā veidojas budžeta deficīts aptuveni 180 miljonu eiro apmērā, un, lai novērstu finanšu nepietiekamības risku un nodrošinātu nepārtrauktu vecuma pensiju izmaksu, to plānots steidzamības kārtā nosegt ar papildu finansējumu no sociālā budžeta atlikuma.
Valsts zemes dienestam (VZD) nav paveicies, ka dienestam jāprasa atļauja palielināt savu pakalpojumu tarifus laikā, kad sabiedrību jau satracinājusi dienesta nespēja veikt savu pienākumus.
Vakar Saeimas Juridiskā komisija, kas bija nozīmēta kā atbildīgā, noraidīja otrajam (un galīgajam) lasījumam iesniegtos grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumprojektā, ar kuriem bija paredzēts radīt jauno klimata un enerģētikas minstriju, kā arī izveidot ministru biedru posteņus. Vienlaikus tika lemts nevirzīt šo likumprojektu uz Saeimas sēdi.
Tomēr, visticamāk, līdzīgi kā iepriekšējā Saeimā, arī jaundzimušās koalīcijas “balsošanas mašīna” parādīs, kurš “mājā ir saimnieks”, un pārbrauks šim komisijas lēmumam kā ar ceļa rulli.
Septembra beigās “Neatkarīgā” publiskoja tās rīcībā nonākušu ziņu par iespējami veiktajām procesuālajām darbībām pret Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersonām. Uzreiz pēc publikācijas “Neatkarīgā” saņēma VID pretenziju ar prasību atsaukt šo informāciju. Pēc atkārtotas tikšanās ar ziņas sniedzējiem, kā arī veiktas papildu pārbaudes “Neatkarīgā” precizē iepriekš pausto.
SIA “Latvijas vēja parki” (LVP) īpašnieki a/s “Latvenergo” un a/s “Latvijas valsts meži” (LVM) noliedz, ka par LVP valdes locekļu izraudzītāju tiek virzīta partijas “Vienotība” politiķa Andra Grafa pārstāvētās Lietuvā dibinātās biedrības “Baltijas korporatīvās pārvaldības institūts” (BKPI) valdes locekle Daiga Auziņa-Melalksne.
14. Saeimas vēlēšanas iezārkoja Konservatīvo partiju, kas zaudējusi satiksmes ministra vietu un iespējas pilnībā atdot autobusu pasažieru nozari oligarhiem, nodokļu nemaksātājiem un afēristiem.
Krievijas uzbrukums Ukrainai kopumā un Ukrainas pilsētu apšaudīšana jo īpaši aktualizē padomju laikā ļoti iecienītu propagandas tēmu - atsauci uz Otrā pasaules kara noziedznieku tiesāšanu, kas 1964. gadā Rīgā latviešu valodā izdotā grāmatā aprakstīta šādi: “Ar savu spriedumu Starptautiskais Tribunāls apstiprinājis: agresija ir starptautisks noziegums. Un ne tikai deklarēja, bet arī, izrādot šim atzinumam cieņu, pakāra desmit šīs agresīvās valsts ministrus.”
Daudzi ģimenes ārsti un citas veselības aprūpē iesaistītas personas cēlušas trauksmi par nepārdomāto un neelastīgo gripas vakcīnu pieejamības un loģistikas plānu, ko izstrādājusi un realizējusi struktūra ar visai garu un skanīgu nosaukumu – Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC). Tomēr nevajadzētu šā centra “speciālistus” nosodīt sevišķi bargi – citās jomās, piemēram, līdzpilsoņu izklaidēšanā un uzjautrināšanā, ir sasniegti patiešām vērā ņemami panākumi.
Celt tarifus alkstošās akciju sabiedrības “Augstsprieguma tīkls” (AT) un “Sadales tīkls” (ST) gan tieši, gan pastarpināti ir saistītas ar partijas “Vienotība” (JV) politiķa Andra Grafa pārstāvēto Baltijas korporatīvās pārvaldības institūtu (BKPI).
Jauno valdību atkal sastādīs Krišjānis Kariņš – vakar Valsts prezidents Egils Levits to paziņoja oficiāli. Tas nebija liels pārsteigums, jo pēdējā laika politisko notikumu attīstība citu variantu faktiski it kā nepieļāva. Tagad dienaskārtībā ir jaunās valdības deklarācija. Daudzi to gaida ar lielām cerībām – arī tie, kuri tomēr ne līdz galam saprot, ar ko “vecais” Kariņš, kuru prezidents savulaik Saeimas sēdē faktiski identificēja ar valsts “ilgstošu atpakaļslīdēšanu”, atšķirsies no “jaunā” Kariņa, kurš vedīs valsti pretī ilgai un laimīgai nākotnei. Pagaidām šķiet, ka ne ar ko.
Valsts uzņēmums “Sadales tīkls” šī gada pirmo pusi pabeidzis ar pusotra miljona eiro zaudējumiem un prasību palielināt elektrības sadales tarifus par 183 miljoniem eiro gadā. “Elektroenerģijas pārvades tarifa plānotais pieaugums, elektroenerģijas, kā arī elektrotīkla uzturēšanai un attīstībai nepieciešamo resursu cenu straujais kāpums veido a/s "Sadales tīkls" sadales pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešamo izmaksu pieaugumu 183 miljonu eiro apjomā gadā,” uzņēmums paziņoja 14. novembrī.
“Jaunās Vienotības” politiķa Andra Grafa pārstāvētā Lietuvā dibinātā biedrība “Baltijas korporatīvās pārvaldības institūts” (BKPI) nav vienīgā struktūra, kas organizē apmācības korporatīvā pārvaldībā. Pagaidām neatbildēts paliek jautājums, kādēļ Latvijas valstij piederošās kapitālsabiedrības un daudzi lieli privātie uzņēmumi izvēlējušies biedroties tieši ar Latvijas politiķa pārstāvēto veidojumu.
Valsts uzņēmums “Augstsprieguma tīkls” (AST) pieteicis četrkārt augstāku maksu par saviem pakalpojumiem. Patērētājiem jāsaprot, ka šī būs tikai daļa no kopējā elektrības cenas palielinājuma virs pašas elektrības cenas. “Augstsprieguma tīkls” tagad sacenšas ar citu valsts uzņēmumu “Sadales tīkls” par straujāko pakalpojumu tarifu palielināšanu.
Latvijas Republikas pastāvēšanas 104. gadskārtā uzskaitīsim ieguvumus un zaudējumus, ko šī valsts nesusi nevis tautai un cilvēcei, bet viena cilvēka pēctečiem, kurš valsts radīšanā paveica ļoti daudz un savu dzīvību tai atdeva.
