Kāpēc Krievijas kodolieroči tiek izvietoti tieši Baltkrievijā un kā palielinās militārie apdraudējumi Baltijas valstīm, portāls “rus.nra.lv” jautāja Latvijas, Lietuvas un Igaunijas militārajiem ekspertiem.
Aleksandrs Lukašenko paziņojis, ka Baltkrievija sākusi saņemt Krievijas taktiskos kodolieročus. Intervijā televīzijas propagandistei Olgai Skabejevai viņš precizēja, ka dažu vienību jauda ir trīs reizes lielāka nekā uz Hirosimu un Nagasaki nomestajām atombumbām. "Mums ir raķetes un bumbas, ko saņēmām no Krievijas," sacīja Baltkrievijas diktators. "Tā nav nekāda problēma - saskaņoti koordinēt kaut kādus tur triecienus.”
Krievijas puse jau iepriekš ir uzsvērusi, ka taktisko kodolieroču izvietošana Baltkrievijā sāksies tikai pēc uzglabāšanas vietu sagatavošanas, kas paredzēta no 7. līdz 8. jūlijam. Dokumentu, kas apstiprināja šādu vienošanos, abas valstis parakstīja maija beigās. Saskaņā ar to kontrole par munīcijas uzglabāšanu un izmantošanu paliks Maskavā. Kā uzskata militārais eksperts Aleksandrs Aļesins, runa ir par kodolgalviņām, kuras var palaist no “Iskander-M” raķešu sistēmām. Turklāt plānots transportēt mazkalibra kodolbumbas.
Aģentūra “Reuters” pauž, ka gadījumā, ja bāzēs tiek novietoti ieroči uz robežas ar Lietuvu, tad lielākā daļa Austrumeiropas, tostarp Baltijas valstis un Rumānija, atradīsies apdraudētajā zonā.
“News.ro” rumāņu izdevums atzīmē, ka, ja Lukašenko saka taisnību, tad krievu kaujas lādiņu jauda būs no 48 līdz 63 kilotonnām katrai.
“Šajā gadījumā šīs raķetes var sasniegt lielāko daļu Ukrainas, gandrīz visu Austrumeiropu, tostarp Baltijas valstis, Poliju, Slovākiju, Ungāriju, Čehiju, Rumāniju, daļu Vācijas, kā arī daļu Dānijas, Zviedrijas un Somijas. Berlīne un Stokholma arī būs rokas stiepiena attālumā,” uzsver “news.ro”. Tas jau ir izraisījis palielinātu politisko spriedzi valstīs, kas robežojas ar Baltkrieviju. Polijas Seima deputāts Miroslavs Čehs, komentējot Minskas kaujiniecisko retoriku, atzīmēja, ka “par savas reakcijas scenāriju uz Krievijas rīcību, ja tā darīs ko briesmīgu, NATO struktūras jau ir ziņojušas Krievijas pavēlniecībai. Un arī Lukašenko zina, uz kādiem objektiem lidos “Tomahawk”.
Kodolšantāža un Baltkrievijas aneksija Lietuvas 4. reģionālās strēlnieku pavēlniecības komandieris Egidijs Papeckis uzskata, ka kodolieroču izvietošana pie Eiropas Savienības robežām ir politisks kodolšantāžas akts. "Putins, tāpat kā iepriekš Padomju Savienība, izmanto Rietumu vājās vietas un ārkārtīgi atbildīgo attieksmi pret spēcīgiem ieročiem ar postošām sekām," “rus.nra.lv” sacīja Papeckis. Igaunijas militārais eksperts, Rīgikogu deputāts, bijušais Starptautiskā aizsardzības un drošības centra (ICDS) pētnieks Kalevs Stoičesku ir skeptisks par Lukašenko izteikumiem par kodolieroču iegūšanu. "Kad notiek šādi paziņojumi, jums jāskatās uz datumiem. Viņi mums stāsta par savu nodomu sākt izvietošanu 7.-8.jūlijā - tas ir Viļņas NATO samita priekšvakarā. Lukašenko vārdus var interpretēt kā kārtējo kodoldraudu mēģinājumu. Bet mēs redzam, ka tas vairs nedarbojas,” intervijā “rus.nra.lv” skaidroja Stoičesku. Pēc eksperta domām, kodolšantāžas tēmu izmantoja Putins un Krievijas vadība, tostarp Dmitrijs Medvedevs, jo tai bija zināma ietekme uz politiķiem un valdībām Eiropā. Taču tagad situācija ir mainījusies un neviens vairs nebaidās no Kremļa draudēšanas.
Vēl vienas sekas taktisko kodolieroču izvietošanai Baltkrievijas teritorijā būs Baltkrievijas suverenitātes zaudēšana, ir pārliecināts Kalevs Stoičesku. “Putins iezīmē teritoriju. Pat ja viņš nesasniegs savus mērķus karā pret Ukrainu, Baltkrievija vienalga paliks Krievijas ietekmē, jo tajā ir kodolieroči un neviens pat neuzdrošināsies domāt, ka Krievija varētu palikt bez Baltkrievijas. Tas ir viņa otrais nodoms, ”skaidro militārais eksperts. Lukašenko ņirgājas, paziņojot: "Es ne tikai lūdzu Putinam, es jau esmu pieprasījis, lai man tiek doti kodolieroči." Taču patiesībā Lukašenko nav nekādu interešu jautājumā par kaujas lādiņu izvietošanu viņa teritorijā un viņa nākotne nav atkarīga no kodolieročiem, uzsver Stoičesku. "Viņš lieliski zina, ka viņa politiskā nākotne ir tieši saistīta ar Putinu. Ja kritīs Putina režīms, tad kritīs arī Lukašenka, tāpat kā Kadirovs un citi,” uzskata eksperts.
Lukašenko nav kur iet, viņu 2020. gadā atbalstīja Putins. Viņš saprot, ka Krievijas bruņoto spēku izvietošana 2022. gadā un kodolieroču izvietošana 2023. gadā padara viņu par Kremļa ķīlnieku. Jebkurā brīdī viņu var noņemt un aizstāt ar kādu paklausīgāku diktatoru, uzskata Egidijs Papeckis. “Mums ir svarīgi atzīt, ka Baltkrievija faktiski kļūst par Krievijas Baltkrievijas militāro apgabalu. Starp mums un Krievijas armiju, kas 2022. gadā izrādījās agresore, vairs nav bufervalsts - ir tikai sačabējusi barjera uz robežas,” komentē Lietuvas eksperts.
Latvijai draudi pieaug Taktisko kodolieroču izvietošanas dēļ pieaugs politiskā spriedze. Taču militārā ziņā tas neko nedod ne Krievijai, ne Baltkrievijai, uzskata Kalevs Stoičesku: “Mēs tomēr iesim tālāk pēc kolektīvās aizsardzības plāna ziemeļaustrumu flangā, kas tiks apstiprināts Viļņā. Tajā ietilpst arī Polija un Somija.” Pēc eksperta domām, ieroču atrašanās vietai nav lielas nozīmes. Ja Krievija pieņems lēmumu lietot kodolieročus, tā tos izmantos neatkarīgi no atrašanās vietas. Stoičesku gan domā, ka Krievijas vadība nav pilnībā zaudējusi prātu, jo kodolkarā uzvarētāju nebūs. “Taktisko kodolieroču izvietošana Baltkrievijā noteikti nepalielina mūsu reģiona drošību,” savā viedoklī ar “rus.nra.lv” dalījās Latvijas Bruņoto spēku brigādes ģenerālis, militārais eksperts Kārlis Krēsliņš. Situācija prasīs NATO papildus uzraudzīt šo ieroču atrašanās vietas un tur notiekošās aktivitātes, galvenokārt papildu kustības. Krēsliņš uzskata, ka tagad pastāv provokāciju iespējas, izmantojot Baltkrieviju. “Piemēram, no Baltkrievijas var palaist taktiskos kodolieročus un vainot Baltkrieviju. Tas ir tas, ko propagandisti prot darīt un attaisnot,” viņš pauda bažas intervijā mūsu izdevumam. Rezerves pulkvedis, politologs Raimonds Rublovskis piekrīt Krēsliņam. “Kodolieroči Baltkrievijas teritorijā vispirms var tikt izmantoti pret Poliju un Baltijas valstīm, un, iespējams, arī Somiju. Tas vēl vairāk pasliktinās drošības apstākļus gan Baltijas jūras reģionā, gan NATO un Krievijas attiecībās. Kremļa rīcību ietekmē arī tas, ka Somija jau ir kļuvusi, bet Zviedrija gatavojas kļūt par alianses dalībvalsti,” uzskata eksperts. Krievija uz to reaģē, pastiprinot Kaļiņingradas apgabala aizsardzību. Savukārt NATO palielinās savu militāro potenciālu arī Baltijas jūras reģionā. Egidijs Papeckis uz situāciju raugās no cita rakursa: “Tiks stiprināta reģiona drošība un mūsu sabiedroto klātbūtne. Tā vai citādi tiks pastiprināta pretgaisa un pretraķešu aizsardzība. Vajadzības gadījumā tiks izvietotas “Patriot” baterijas, kā tas bija Turcijā. Kad pastāvēja draudi, ka var tikt apšaudīta Turcijas teritorija no Sīrijas puses, “Patriot” baterija nekavējoties tika izvietota. Vajadzības gadījumā “Patriot” kompleksi tiks izvietoti Lietuvā, Latvijā un Igaunijā, lai notriektu raķetes, ja tās lidos.” Tikai NATO pasargās Ukrainu Vladimira Putina un Aleksandra Lukašenko lēmums var palielināt riskus Ukrainai.
Ukrainas bruņoto spēku gaisa spēku runaspersona Jurijs Ignats sauc taktisko kodolieroču uzvietošanu Baltkrievijā par “psiholoģiski informatīvu dežūroperāciju”. Viņaprāt, Krievijas propagandai tas ir vajadzīgs, lai Ukrainā izraisītu paniku. Bet Raimonds Rublovskis uzskata, ka kodolieroču transportēšana uz Baltkrieviju var radīt ļoti reālus draudus un tieši ietekmēt kara gaitu. "Teorētiski ir iespējami tiešie triecieni Ukrainas teritorijā," bažījas eksperts. Savukārt pēc Egidija Papecka domām, Krievijas vārdi par kodolieroču izmantošanu nav nekas vairāk kā blefs. “Krievija mēģināja blefot dialogā ar Rietumiem, taču šis blefs agri vai vēlu atklājas. Šodien visa pasaule redz, ka, lai ko arī teiktu Krievijas režīms, viņi paši baidās no kodolieročiem un to izmantošanas sekām,” pārliecināts ir lietuviešu eksperts. Vienīgās garantijas Ukrainas drošībai nākotnē ir kodolgarantijas, uzsver Kalevs Stoičesku: “Krievija uzbruka Ukrainai tieši tāpēc, ka tai nebija kodolieroču. Tā kā tā nebija NATO dalībvalsts, tā nebija zem alianses kodolieroču jumta." Rīgikogu deputāts ir pārliecināts, ka Ukrainas drošai nākotnei ir tikai divi varianti: vai nu tai ir kodolieroči un neviens neuzdrošinās tai uzbrukt, vai arī tā kļūst par kodolalianses dalībvalsti, kas ir NATO.
“Trešais variants, Budapeštas memorands, kā mēs redzējām, nedarbojas. Kodolieročus, kas atradās Ukrainas teritorijā līdz 1994. gadam, tā atdeva Krievijai, cerot uz garantijām. Un, tā kā jaunu kodolvalstu rašanās Eiropā ir nepieņemama, vienīgā atlikusī iespēja ir Ukrainas dalība NATO,” sacīja Stoičesku.
