Ministrijām un citām valsts iestādēm bija jāmeklē ekonomija savos izdevumos, lai finansētu izglītības un veselības nozares. Valdība apstiprinājusi ministriju “taupības sarakstu” veselības nozares labā, savukārt izglītības nozarei nepieciešamo naudu pedagogu darba samaksas paaugstināšanai – 13,2 miljonus eiro – valdība plāno paņemt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Viens no interesantākajiem aspektiem šajā procesā ir tas, ka veselības nozarei vienu no lielākajiem finansējumiem piešķirs izglītības nozare, kas pati dzīvo “no rokas mutē”.
Atbilstoši Ministru prezidenta rezolūcijai nozaru ministrijām tika uzdots līdz 2023. gada maija beigām sagatavot informāciju par 2023. gada valsts budžeta izpildes procesā izveidojušos un līdz gada beigām prognozēto izdevumu ekonomiju, kā arī pārskatīt piešķirto finansējumu 2023. gadā, lai nodrošinātu veselības un izglītības nozarēm nepieciešamo finansējumu. Valdība izskatījusi Finanšu ministrijas sagatavoto ziņojumu par finansējuma pārdali 2023. gadā veselības nozarei.
Vislielāko finansējumu veselības nozarei atradusi Ekonomikas ministrija, veicot pārdali 12 miljonu eiro apmērā. Desmit miljoni eiro tiek pārdalīti no valsts atbalsta programmas prioritārajam pasākumam “Finanšu instruments investīciju projektiem” paredzētā finansējuma, jo pašlaik vēl nav veikti grozījumi šo projektu īstenošanai. Vēl divi miljoni nāks no prioritārā pasākuma “Inovāciju fonds”.
Ja ekonomikas nozares pārdale vēl ir saprotama, visai lielu ažiotāžu jau izraisījusi atrastā (atņemtā?) nauda izglītības nozarei. Vienu no vislielākajiem finansējumiem veselības vajadzībām starp visām ministrijām ir atradusi - lai cik tas nešķistu dīvaini - tieši Izglītības un zinātnes ministrija, kas pati nepārtraukti lūdz piešķirt naudu pedagogu algu palielinājumam un citām prioritātēm. Saskaņā ar valdībā izskatīto dokumentu turpat astoņu miljonu eiro ietaupījums konstatēts vairākās budžeta apakšprogrammās - “Valsts pētījumu programmas”, “Augstskolas”, sociālo stipendiju fondā “Studētgods”, kas maksā stipendijas studējošajiem no daudzbērnu ģimenēm (stipendijas 2022. gadā tika nodrošinātas mazākā apmērā nekā plānots, un šāda tendence paredzama arī 2023. gadā), kā arī ir paredzams ietaupījums no dotācijas brīvpusdienu nodrošināšanai 1. līdz 4. klases skolēniem, jo finansējums dotācijas palielināšanai tika piešķirts visam 2023. gadam, taču realitātē tas notiks tikai no šā gada 1. septembra. Izglītības un zinātnes ministrija arī samazinājusi ārvalstu komandējumu izdevumus par pieciem procentiem, kā arī “atņēmusi” tūkstoš eiro Murjāņu sporta ģimnāzijai un 720 eiro Latvijas Zinātnes padomei.
Diezgan lielu summu atradusi arī Satiksmes ministrija - vairāk nekā 10,7 miljonus eiro. Līdzīgi kā citas ministrijas tā samazinās izdevumus precēm un pakalpojumiem, jo netiks veikti telpu remontdarbi, tomēr vislielāko finansējumu (10 miljoni eiro) tā atdos no dotācijas jauno vilcienu iegādei un remonta centra izbūvei, jo mainījies jauno elektrovilcienu projekta īstenošanas grafiks. Visai amizanti uz šī fona, protams, ir Satiksmes ministrijas minētie vēl papildus atrastie 75 eiro, kurus novirzīs no Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmas uzturēšanas.
Arodbiedrībām noteikti būs ko sacīt arī par iekšlietu nozari. Iekšlietu ministrija pārdalei novirzīs 2,9 miljonus eiro no programmas “Vienotās sakaru un informācijas sistēmas uzturēšana un vadība”. Tāpat nauda atrasta Valsts policijā, Valsts robežsardzē, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē un citās nozares iestādēs, samazinot izdevumus precēm un pakalpojumiem.
Zemkopības ministrija veikusi pārdali vairāk nekā viena miljona eiro apmērā no programmas “Valsts atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai”. Savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, izvērtējot iestādes izdevumus, par labu veselības nozares finansēšanai pārdalīs 228 870 eiro, jo neīstenos interaktīvas pretkorupcijas spēles izstrādi 10.-12. klašu mācību saturam (projekta īstenošana vēl nav uzsākta); vēl ekonomija ir radusies, jo atsevišķu darbinieku atlīdzība tiek finansēta “Twinning” projekta ietvaros, bet 106 430 eiro ietaupījums veidojies no politiskajām partijām un to apvienībām paredzētā finansējuma, ņemot vērā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja lēmumu pārtraukt finansējuma izmaksu politiskajai partijai “Latvijas Krievu savienība”.
Sabiedrības integrācijas fonds pārdala 100 000 eiro, no tā 70 000 eiro tiks ekonomēti konkursā “Ģimenei draudzīgākā pašvaldība 2023”, bet 30 000 - samazinot izdevumus projektu konkursam nevaldības organizācijām. Aizsardzības ministrija gatava novirzīt vienu miljonu eiro, jo rasta līdzekļu ekonomija sakarā ar komunālo pakalpojumu faktiskajām cenu izmaiņām. Arī Ārlietu ministrija, analizējot savu budžetu, secinājusi, ka var veselības nozarei novirzīt 781 000 eiro no dažādiem avotiem, piemēram, no ārvalstu diplomātisko misiju finansējuma, kā arī atceļot plānotās IT preču un pakalpojumu iegādes.
Finanšu ministrija veselības nozarei novirzīs 1,8 miljonus eiro - ministrija atliks dažādu preču un pakalpojumu iegādes, samazinās telpu labiekārtošanai paredzētos izdevumus, kā arī, piemēram, vairākām finansistu iestādēm atsakoties no pārcelšanās uz valsts un pašvaldības vienoto klientu apkalpošanas centru Ventspilī. Arī Labklājības ministrijas iestādes uz šo vienoto centru nepārcelsies, tā ekonomējot naudu, taču lielāko daļu ietaupītā finansējuma Labklājības ministrija atradusi vienā no saviem prioritārajiem pasākumiem - 1,3 miljonus eiro tā ietaupīs, jo atalgojuma paaugstināšana aprūpētājiem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā “tika sasniegta ar mazāku finansējumu”.
Tieslietu ministrija atdos 1,2 miljonus eiro, veicot dažādus ietaupījumus, piemēram, tiesas ēkā Aizkrauklē netiks uzstādītas gaisa kondicionēšanas sistēmas, un izrādījies, ka nav nepieciešama biroja un datortehnikas atjaunošana. 1,2 miljonus veselībai pārdalīs no jaunās Klimata un enerģētikas ministrijas, kur viens miljons bija paredzēts valsts pētījumiem klimata un enerģētikas jomā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija novirzīs gandrīz vienu miljonu, finansējums rasts, pārskatot izdevumus valsts aizsardzības projektos, kā arī Nacionālo parku darbības nodrošināšanas programmā, jo “tiek prognozēta līdzekļu neapguve”.
Kultūras ministrija pārdala 2,3 miljonus eiro no filmu nozarei paredzētās naudas, paredzot maksājumus divu filmu projektu īstenotājiem 2024. gada sākumā. Diemžēl šī ministrija būtiski samazinās finansējumu Kultūras mantojuma programmai, tajā skaitā “Latvijas Skolas somai”, Rakstniecības un mūzikas muzeja Dziesmu svētku ekspozīcijai Mežaparkā, Muzeju krātuves Pulka ielā uzturēšanas izdevumiem; samazinās arī finansējumu Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja 250 gadu un citiem jubilejas pasākumiem.
Satversmes tiesa atliks starpvalstu vizīti uz Itālijas Konstitucionālo tiesu, tā ietaupot 11 tūkstošus eiro. 400 000 eiro pārdalīs Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome. Arī pati Veselības ministrija norāda, ka tai veidojas izdevumu ekonomija 112,7 miljoni eiro, kuru iespējams novirzīt kompensējamo zāļu un medicīnas ierīču pieejamības uzlabošanai, lai nodrošinātu samaksu par kompensējamiem medikamentiem, daļēji sedzot deficītu 2023. gadā - 112 735 eiro.
Protams, šie 57 miljoni nav Veselības ministrijas nosauktie 140 miljoni, kuri nepieciešami veselības nozares izdzīvošanai. Finanšu ministrija arī norāda, ka pie saplānota budžeta papildu finansējuma piešķīrums ir iespējams tikai uz deficīta rēķina, tomēr deficīta palielināšanas gadījumā pastāv reputācijas riski.
Kā tad rīkoties valdībai? Tā pieņēmusi lēmumu jūnijā un jūlijā nodrošināt finansējuma pārdali no nozaru ministrijām 57 miljonus eiro, bet turpmāk visa gada ietvaros veselības nozare saņems pārskaitījumus veselības pakalpojumu apmaksai no aizsardzības resora - 10,9 miljonus eiro. Pēc nepieciešamības gada laikā tiks veikta pārdale no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, un līdz 2023. gada beigām valdība sekos budžeta izpildei un ietaupītos līdzekļus novirzīs veselības nozarei. Vēl jāuzsver, ka līdz 2023. gada decembrim Finanšu ministrijai ir tiesības palielināt valsts budžeta likumā noteikto apropriāciju ārkārtas situācijas novēršanai, kas nedrīkst pārsniegt 0,05 procentus no valsts budžeta likumā noteiktās IKP prognozes apjoma.
