Mirkli pirms 1. jūlijā noteiktā elektroapgādes tarifu pieauguma Saeimas deputāti pamanīja, ka šis pieaugums būs tikai ieskriešanās vai iesildīšanās vēl augstākam pieaugumam jau pēc pāris gadiem.
Saeimas deputāti vakar pakratīja ar pirkstu valsts monopoluzņēmumiem “Sadales tīkls” (ST) un “Augstsprieguma tīkls” (AST) par elektroapgādes tarifu trīskāršošanu. Tautas balsi modelēja lauku pašvaldību darba veterāns Andrejs Ceļapīters: “Jaunie tarifi ir absolūts brāķis, elektrība ražotājus demoralizējoši, sociāli ļoti netaisnīgi,” viņš pateica taisni acīs abu uzņēmumu vadītājiem. Konkrētajā gadījumā tās bija vadītājas, AST valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone un ST valdes locekle Kristīne Sarkane. Dāmas aizstāvēja un A. Ceļapīteru apsauca ar matemātikas doktora grādu apliecinātais gara aristokrāts Kārlis Šadurskis. Viņu 14. Saeimas vēlētāji gan bija izbrāķējuši, bet viņš vietu pie Saeimas komisijas sēžu galda bija ieņēmis kā Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārais sekretārs. Viņš, lūk, eksakti izrēķinājis, ka tagadējais pieaugums esot labākais pieaugums, kādu vispār iespējams izdomāt pašreizējā brīdī. Viņi abi gan ir no partijas “Vienotība", ciktāl apkārtējie neiedziļinās atšķirībās starp parasto un jauno “Vienotību". Savukārt visa šī pasākuma iniciators un vadītājs, Apvienotā saraksta deputāts Andris Kulbergs nemitīgi vērsa runas uz to, ka tagadējais pieaugums nav tik straujš, kā nākamie pieaugumi jau pēc dažiem gadiem. Šādi priekšnesumi tika sniegti Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas sēdē.
Elektroapgādes tarifu pieaugums patiešām ir ļoti būtisks notikums attiecībā uz visiem valsts iedzīvotājiem, bet lielākā daļa iedzīvotāju šo notikumu pamanīs labi ja līdz gada beigām kā sarukumu tai naudas plūsmai, kādā katrs no mums iemanījies peldēt. Dažam šī plūsma ir plata kā Daugava, citam tā ir pusizžuvis strautiņš, kur no plūsmas pāri palikušas tikai atsevišķas peļķes. Gan pēc turības līmeņiem, gan pēc citām pazīmēm sadalāmie elektrības lietotāji tagad ar neuzticību raugās viens uz otru un visi kopā uz ST. Katra grupa tur ST aizdomās, ka tarifu celšanas aizsegā notikusi arī maksājumu apjomu pārdalīšana par sliktu šai un par labu kādai citai grupai vai grupām. Ar AST tiešā veidā sadarbojas ļoti maz elektrība patērētāju, bet visi patērētāji apmaksās AST tarifus kā ST tarifu sastāvdaļu.
Elektroapgādes tarifu pieaugums tiek uzvests kā drāma vairākās ainās. Pirmajā ainā ļaunie AST un ST prasīja tarifus nevis trīskāršot, bet pieckāršot vai desmitkāršot. Tālāk cīņā pret ļaunajiem cēlās Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Precīzāk sakot, viņš pagājušā gada novembrī izdeva rezolūciju, lai savus pārāk satrakojušos padotos pie kārtības noliek Ekonomikas ministrijas ministre ar saviem ierēdņiem kā pastarpināti caur “Latvenergo” ST uzraugoša iestāde un tāpat arī Finanšu ministrija, kurai bija tādas pašas funkcijas attiecībā pret AST. Lai labo un ļauno cīņa noritētu godīgi, par ringa tiesnesi šādiem gadījumiem Latvijā pilnvarota Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. Cīņas gaitā it kā Ekonomikas ministrijas vietā, it kā līdzās tai stājās līdz ar K. Kariņa otro valdību radītā Klimata un enerģētikas ministrija. Par visu šo notikumu finālu no skaitļu un no elektrības patērētāju viedokļa “Neatkarīgā” ir aprakstījusi 25. maija publikācijā “Elektroapgādes tarifus trīskāršo, bet izliekas, ka palielina tikai par trešdaļu”.
Līdz ar papildu maksājumu neizbēgamību aktualizējas jautājums, kam tie nāks par labu. Jautājumam ir vairāki aspekti, kuriem Saeimas deputāti vakar vismaz daļēji pievērsās. Citiem vārdiem sakot, kur īsti paliks nauda, ko no 1. jūlija sāksim maksāt vairāk, nekā maksājam līdz 1. jūlijam.
Viens aspekts attiecas uz naudas sadalīšanu, kur galvenā robežšķirtne iet starp to naudu, ko savāks patēriņam, un to, ko ieguldīs elektroapgādes sistēmas attīstībā. Ar patēriņu domāta gan monopoluzņēmumu darbinieku algu u.c. labumu piramīda ar daudzus tūkstošus eiro mēnesī saņemošiem priekšniekiem tās virsotnē, gan tā naudas daļa, kuru valsts atņem no sev piederošajiem uzņēmumiem un izlieto medicīnas nozares glābšanai u.tml.
Savukārt ieguldījumi energopārvadē un sadalē sākas ar sistēmas pielāgošanu elektrības apritei starp daudziem ražotājiem un daudziem patērētājiem, kuri piedevām nemitīgi mainās vietām. Tālāk ir jāseko Latvijas kļūšanai no enerģijas deficītā esošas uz enerģijas pārpalikuma valsti. Jāņem nopietni A. Kulberga brīdinājums, ka tas var nozīmēt nevis laimi un pārticību, bet lielas nepatikšanas. Kur tad mēs liksim enerģiju, ar kuras pārdošanu jāatpelna nevis daudzmiljonu, bet vairākmiljardu eiro ieguldījumi?! Vai eksportēsim uz nosacīto Vāciju? Labi, bet kur ņemsim atkal miljardus eiro, lai izbūvētu elektrības eksporta līnijas, vai eksportējamā ūdeņraža ražotnes, rezervuārus, termināļus? Vai to visu uzsauks Vācija mums, vai mēs Vācijai, lai tikai izkonkurētu nosacītos igauņus un lietuviešus? Otrajā variantā eksporta infrastruktūra būs jāapmaksā vietējiem patērētājiem ar tādām summām, kuru dēl atliks tikai sapņot par kādreizējo OIK.
Vēl ir variants patērēt elektrību uz vietas, bet tad vai nu jāattīsta rūpniecība, vai jāaizvieto gāzes un malkas patēriņā mājsaimniecībās ar elektrību. Pirms rūpniecības attīstīšanas mums ir jāizkaujas par un pret viestrādnieku sasaukšanu. Pat bez kaušanās ir grūti nonākt līdz slēdzienam, vai iespējama un vai atmaksāsies pilnīga iekšējo elektrotīklu nomaiņa blokmājās, lai tālāk varētu tajās nomainīt gāzes plītis, apkures krāsnis un varbūt arī radiatorus.
Vietēja mēroga sadursmes iespējamas arī par šķērssubsīdijām starp dažādām ST klientu grupām. Katrs no savām interesēm pretēji var saprast to, ka šķerssubsīdijas šodien vēl esot par labu mājsaimniecībām uz lielo jeb rūpniecisko patērētāju rēķina, bet 1. jūlijā tarifu priekšrocības pāries pie lielajiem patērētājiem, kas kaut ko ražo. Šo ražotāju vārdā vakar Saeimas deputātiem pateicībā klanījās energoeksperts Gatis Ābele. No vienas puses, labi, ka viņi varēšot ražot lētāk, attīstīt ražošanu, dot darbu, algas un lētas preces. No otras puses, pastāv jau minētā problemātika, ka mūsu iedzīvotājiem nāksies subsidēt lētu preču eksportu uz nosacīto Vāciju.
Visvieglāk ir saprotami kašķi starp privātmāju īpašniekiem ar un bez saules baterijām uz jumtiem. ST tarifu pieaugums lielā mērā balstīts uz žēlabām, ka daudz naudas AST jāiegulda transformatoru kaskādē, lai tā spētu elektrību pieņemt un nosūtīt visos virzienos, zibenīgi mainot šo plūsmu virzienus. Tāpat ST uzņemas izdevumus, sedzot starpību naudā starp vienu un to pašu elektrības daudzumu par zemajām (negatīvajām?) vasaras cenām un augstajām ziemas cenām. Visu šo izdevumu segšanai nauda tiek vākta no tām mājsaimniecībām, tajā skaitā dzīvokļos dzīvojošām, kurām saules bateriju nav. Tajā pašā laikā jābūt iecietīgiem pret šiem ražotājiem, jo pagaidām visi interesenti var stāties viņu rindās un labumus baudīt un ja ne tehniski, tad psiholoģiski drošāk, padarot elektrība ražošanu Latvijā acīm redzamu.
