Lai gan sabiedriskie mediji ir pasteigušies jaunāko Latvijas Bankas šī gada ekonomikas izaugsmes prognozi pasludināt par nezin kādu sasniegumu, realitāte ir gluži cita. Ekonomika šogad buksēs, eksporta apjomi kritīsies, un pat apbrīnojami augstajam patēriņa līmenim agri vai vēlu ir jākrītas, jo Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu resursi patiesībā ir krietni ierobežoti.
Latvijas Banka (LB), kas uzskatāma par precīzāko makroekonomisko prognožu analītiķi Latvijā, šonedēļ nāca klajā ar jaunu šī gada iekšzemes kopprodukta izaugsmes prognozi, to palielinot no iepriekš vērtētajiem 0,5% uz krietni labāk skanošajiem 1,2%, ko daži mediji pasteigušies izziņot gandrīz kā sensāciju. Patiesībā prognozes maiņai pamatā ir tīri matemātisks iemesls, bet tā daļa, kas attiecas uz reāliem ekonomiskajiem procesiem, ir saistīta ar pagaidām neizskaidrojami augsto patēriņa līmeni.
Uz “Neatkarīgās” jautājumu, kas ir bijis pamatā iepriekšējās prognozes koriģēšanai uz augšu, LB ekonomiste Agnese Rutkovska atbildēja:
“2023. gada 1. ceturksnī Latvijas IKP izaugsme izrādījās noturīgāka, nekā varēja gaidīt, turklāt atdzīvojās iepriekš sasaluma zonā mītošās investīcijas, kas sniedz zināmu impulsu arī tālākai attīstībai.
Mainījās skats uz pagātni. Statistiķi samērā nozīmīgi koriģēja 2022. gada 4. ceturkšņa IKP rādītāju - ja uz marta prognožu publikāciju bija zināms, ka IKP 2022. gada nogalē stagnēja - bez krituma, bet tomēr arī bez izaugsmes, tad jau pēc mēneša dati tika laboti uz samērā cienījamu kāpumu (+1,2% 4. ceturksnis pret 3. ceturksni).
Jau iepriekš pārsteidzošu tendenci uzrādīja privātais patēriņš, kas pretēji augstās inflācijas rucinātajai pirktspējai pērnā gada nogalē auga pārsteidzoši strauji. Lai gan joprojām grūti šādai dinamikai noticēt, un 1. ceturksnī patēriņam tika fiksēts kritums, tomēr tas joprojām saglabājas gana augstā līmenī.”
Ja paskatāmies uz pašas LB detalizētāku prognozi pa nozarēm, tad gan ir grūti ieraudzīt pamatu optimismam, ka pozitīvā tendence varētu turpināties. Savā oficiālajā paziņojumā presei LB atzīst, ka, “uzkrājumus izmantojot pirkumiem agrāk, nekā prognozēts, patēriņa pieaugums tuvākajos ceturkšņos būs ierobežotāks”. LB gan cer, ka “straujāks patēriņa kāpums aizsāksies 2024. gadā mērenākas inflācijas apstākļos un 2024.-2025. gadā paātrināsies arī Latvijas tautsaimniecības izaugsme.
Taču šogad (kas ir krietni reālāka prognoze par spekulācijām ap turpmākajiem gadiem, kuros neviens patiesībā nezina, kas notiks), konkrētu makroekonomisko rādītāju ziņā LB prognoze ir visai bēdīga. Paredzēts, ka valdības patēriņš (ieskaitot ES fondu naudu) saruks par 4,4 procentiem, eksports kritīsies par 0,1%, imports - par 2,5%. LB gan uzskata, ka pieaugs algas - pat par veseliem 12%!
Salīdzinājumam - Lietuvas Bankas prognoze šim gadam ir vēl skumjāka. Makroekonomisko priekšnosacījumu ziņā Lietuva ir Latvijai tuvākā valsts, kurā pārsvarā lomu spēlē tie paši faktori, kas pie mums, lai gan pēdējo gadu laikā izaugsmes ziņā Lietuva Latviju ir krietni pārspējusi. Taču šobrīd tā vairs nav. 2023. gada 1. ceturksnī Lietuvas IKP saruka par 2,1% attiecībā pret to pašu iepriekšējā gada periodu, un galvenais iemesls tam bija, Lietuvas Bankas vārdiem, samazinājums preču un pakalpojumu eksportā. “Preču eksports strauji kritās otro ceturksni pēc kārtas, kas pamatā bija saistīts ar problēmām rūpniecības sektorā,” teikts Lietuvas Bankas pēdējā makroekonomisko norišu apskatā. Rezultātā Lietuvas Banka prognozē, ka IKP šogad saruks par 1,3%, bet nākamgad pieaugs par 2,7%.
Jau rakstījām, ka arī Latvijas ekonomikas tradicionāli galvenais dzinējs - rūpniecības preču ražošana un eksports - šogad piedzīvo ievērojamu kritumu. Šī gada aprīlī pret 2022. gada aprīli rūpniecības produkcijas apjoms samazinājās par 7%, bet šī gada pirmajā ceturksnī eksporta apjoms attiecībā pret pērnā gada atbilstošu periodu kritās par 0,7%. Tas nozīmē, ka Latvijas ekonomika stājas, un stipri iespējams, ka LB prognoze pat par vājo izaugsmi var izrādīties pārāk optimistiska.
