Pēc Covid-19 pandēmijas Latvijā ir atvērtas jaunas viesnīcas, un 2023. gada tūrisma sezonā numuru noslogotība varētu sasniegt pat 90%. Tomēr darbinieku trūkums un zema pakalpojumu kvalitāte var traucēt Latvijai kļūt par Baltijas viesnīcu nozares līderi.
Viesnīcu noslogotība Latvijā 2023. gadā būs salīdzinoši augsta - aptuveni 90% sezonā un 60-70% ārpus sezonas, portālam “rus.nra.lv” pastāstīja Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Andris Kalniņš. Viņš norādīja, ka Latvijā tūrisma sezona sākās ar vairākiem lieliem sporta pasākumiem Rīgā - piemēram, pasaules čempionātu hokejā un Rīgas maratonu. Tas ir uzkarsējis tūristu interesi par Latviju. Kopumā eksperts prognozē, ka 2023. gada rādītāji būs līdzīgi 2022. gada otrā pusgada rādītājiem. "Diemžēl jāsecina, ka Latvija, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, ārvalstu tūristu skaita ziņā atkopjas lēnāk," komentē A. Kalniņš.
Saskaņā ar “Eurostat” datiem, 2023. gada janvārī viesnīcu noslogotība Latvijā bija 25,7%, februārī un martā - attiecīgi 30,5% un 29,5%. Aptuveni tāda pati situācija bija Bulgārijā un Čehijā. Tomēr mūsu kaimiņi mūs apsteidz - Lietuvā martā bija vērojama 37,3% noslogotība, savukārt Igaunija un Polija arī bija diezgan tuvu lietuviešiem - attiecīgi 35% un 35,8%.Viesnīcas “Relais le Chevalier” Rīgā vadītāja Jūlija Žagunova uzskata, ka prognozes par 90% noslogotību aktīvākajā sezonā ir pārāk optimistiskas. Tā bija raksturīga Latvijas tūrisma nozarei vien 2019. gadā, kad sasniegta rekordnoslodze. "Pandēmijas laikā mēs zaudējām tūristus no Krievijas. Viņus daļēji aizstāja viesi no kaimiņvalstīm Lietuvas un Igaunijas, kā arī no Lielbritānijas, Vācijas un Somijas. Pēdējā laikā ir pieaudzis tūristu skaits no tālām valstīm, ASV un Kanādas. Gaidāms, ka uz dziesmu svētkiem ieradīsies arī latvieši no Kanādas un Lielbritānijas diasporas," atzīmē eksperte.
“Mogotel Hotel Group” administratīvā direktore Inese Zača uzskata - karš Ukrainā un ceļošanas ierobežojumi Krievijas iedzīvotājiem ir būtiski ietekmējuši tirgus attīstību. Šobrīd gandrīz nav klientu no Krievijas, lai gan agrāk viesnīcu klientu vidū to bija visvairāk. Arī tūristu grupu skaits kopumā joprojām ir daudz mazāks - 2022. gadā daudzas tūrisma aģentūras atcēla rezervācijas, baidoties no ģeopolitiskās nestabilitātes pie Krievijas robežām.
Jūrmalā, saskaņā ar pilsētas pašvaldības un Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2022. gadā tūristu skaits salīdzinājumā ar iepriekšējo, 2021. gadu ir audzis par 79,4%. Taču tas joprojām ir par 10% mazāk nekā pirms pandēmijas. Ir mainījusies arī ģeogrāfija, proti, valstis, no kurām ierodas pilsētas viesi. Vietējo tūristu skaits ir pieaudzis līdz 51%, savukārt lielākā daļa ārzemnieku ierodas no Baltijas valstīm.
Lai gan tūristu Latvijā joprojām ir mazāk, ja salīdzina ar pirmskrīzes līmeni, tomēr darbojošos viesnīcu skaits drīzumā to sasniegs, uzskata “Mogotel Hotel Group” pārstāve. Viesnīcu īpašniekiem ir jāstrādā pie valsts mēroga mārketinga stratēģijas tūrisma jomā, lai orientētos uz eksportu, uzskata uzņēmums. Šogad Jūrmalā netālu no Dzintaru koncertzāles atklāja jaunu četrzvaigžņu sezonas viesnīcu “Rixwell Collection Seaside Hotel Jurmala”. Tā būs atvērta pavasarī un vasarā, bet rudens-ziemas periodā - atkarībā no pieprasījuma.
"Pašlaik notiek sarunas par divu attīstības projektu parakstīšanu Latvijā un Igaunijā, un tuvākajā laikā noteikti neplānojam samazināt mūsu pārvaldīto viesnīcu skaitu reģionā," saka I. Zača. Šobrīd uzņēmums pārvalda 23 viesnīcas astoņās valstīs, tostarp 12 Latvijā.
Aprīlī pēc piespiedu pārtraukuma pandēmijas dēļ darbu atsāka Rīgas vecākā viesnīca “Metropole”, kas tika atvērta tālajā 1871. gadā. Īpašnieki veltīja divus gadus viesnīcas atjaunošanai un koncepcijas maiņai. Viesnīcas “Metropole” vadītāja Alisa Junga skaidroja, ka viesnīcas koncepcija tagad atspoguļo mākslas tēmu un apmeklētājiem būs iespēja iepazīties ar mākslinieku izstādēm.
Dažu viesnīcu atvēršana nav tieši saistīta ar tūristu plūsmu. Piemēram, uzņēmējs un mākslas kolekcionārs Jānis Zuzāns atvēra četrzvaigžņu viesnīcu “Aston”, lai saglabātu spēļu zāles “Fenikss” darbību. Iemesls bija piecus gadus vecs Rīgas domes lēmums. Tolaik azartspēļu atļaujas vēsturiskajā centrā tika anulētas, ja vien spēļu zāles neatradās četru vai piecu zvaigžņu viesnīcās. Jaunajā viesnīcā ieviesīs bezkontakta reģistrācijas sistēmu, un ēku pārvaldīs digitālā sistēma.
Latvijā akūti trūkst kvalificēta personāla mazajām viesnīcām, restorāniem un spa, atzīst J. Žagunova. Daudzi darbinieki pandēmijas laikā pameta nozari, apguva jaunas profesijas un vairs neatgriezīsies viesnīcu nozarē. Rezultātā ir izveidojusies situācija, kad ir vadītāji un ierindas darbinieki - galvenokārt bēgļi no Ukrainas, bez kuriem nozare ciestu vēl vairāk. "Ja nav kvalitatīvu vidējā līmeņa administratoru, sabrūk visa sistēma. Menedžeru funkcijas bieži vien pilda direktors," sarunā ar “Rus.nra.lv” atzina J. Žagunova.
A. Kalniņš, gluži pretēji, lielajās viesnīcās vidējā personāla trūkumu nepamana. Viņiem galvenā problēma pašlaik esot apkalpojošā personāla - istabeņu, apkopēju, viesmīļu, pavāru - trūkums. Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents piebilst, ka personāla trūkumu nav iespējams pilnībā kompensēt ar Ukrainas bēgļiem un studentiem. Viesmīlības nozare pandēmijas gados ir zaudējusi vairāk nekā piecus tūkstošus darbinieku, no kuriem lielākā daļa, iespējams, ir devušies strādāt uz ārzemēm. Pēc A. Kalniņa teiktā, liela daļa bēgļu jau ir atgriezušies vai plāno atgriezties Ukrainā. Tas nozīmē, ka viņi nevar kompensēt darbinieku trūkumu.
Savukārt I. Zača atzīst, ka lielie tirgus dalībnieki saskaras ar darbaspēka problēmām un tāpēc pievēršas uzņēmējdarbības digitalizācijai un pat robotizācijai. Tam vajadzētu palīdzēt automatizēt procesus un izvairīties no darbinieku pārslodzes.
Viesnīcu biznesā Latvijā valda liela konkurence. Pieprasījums un piedāvājums ir augsts, taču problēma ir pakalpojumu kvalitāte, piebilst J. Žagunova: par savu naudu viesi saņem viduvēju kvalitāti. Pēc viņas domām, kvalitāte nozīmē ne tikai ērtas naktsmītnes un labu ēdienu. Viesmīlības nozares speciālistiem ir arī jāpalīdz klientam orientēties pilsētas kultūras dzīvē, jāatrod labi restorāni, jāiesaka interesantas vietas. "Administratori bieži vien nespēj ieteikt atpūtas vietas, jo paši nepārzina Rīgas dzīvi. Šajā ziņā mēs zaudējam Tallinai, kur pašvaldības ir ieinteresētas tūrisma attīstībā un pašas sniedz viesnīcām informāciju un izdales materiālus par pieejamajām izklaidēm," saka eksperte. “Līdz ar to rodas iespaids, ka atpūta Latvijā ir lēta, taču garlaicīga."
Ļoti iespējams, ka, neraugoties uz visām grūtībām, Latvijas viesnīcas iegūs pietiekami daudz klientu, jo Igaunijā valdošā koalīcija diskutē par apgrozījuma nodokļa palielināšanu viesmīlības uzņēmumiem no 9% līdz 20%. Kūrortpilsētas Hāpsalu mērs Urmass Sukless sociālajos tīklos jau skarbi izteicies par valdības jauno iniciatīvu: "Tas ir ļoti smags izaicinājums nozarei. Jau tā šī nozare atrodas sarežģītos apstākļos, bet kādam vēl ir tik akls naids pret Igaunijas viesnīcu biznesu, ka tiek pieņemts šāds lēmums."
“Hestia Hotel Group” izpilddirektore Kaisa Mailenda intervijā laikrakstam “Novaja Gazeta. Baltija” sacīja, ka Igaunijas plānotā nodokļa likme paaugstinās viesnīcu cenas līdz otrajām augstākajām Eiropā. Šī iemesla dēļ Igaunijai turpmāk būs liegta iespēja organizēt lielus pasākumus, kas nākotnē tiks rīkoti Latvijā vai Lietuvā, prognozē Igaunijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (EHRL) valdes priekšsēdētājs Ains Keps.
J. Žagunova piekrīt, ka Latvijas viesnīcnieki varētu gūt zināmu labumu, ja Igaunija paaugstinātu nodokļus viesnīcām. "Mēs negaidām masveida tūristu pieplūdumu, taču korporatīvo pasākumu organizatori, kuriem budžets tiek apstiprināts iepriekš, meklēs lētākus variantus. Pēc nodokļu paaugstināšanas cenas Igaunijā sasniegs Eiropas vidējo līmeni. Uz šī fona mūsu valsts šāda veida klientiem izskatās pievilcīga," uzskata viesnīcas vadītāja.
Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija norāda, ka viesmīlības nozari var atdzīvināt tikai ar atbalstu valdības līmenī - galvenokārt nodokļu jautājumos. Pandēmijas laikā vismaz 85% ES valstu ēdināšanas pakalpojumiem bija piemērota samazinātā PVN likme, un Lietuva to joprojām saglabā. Andris Kalniņš ir pārliecināts, ka, lai pilnībā atjaunotu viesnīcu nozari, PVN ēdināšanas pakalpojumiem jāsamazina līdz 12%. Tad uzņēmējiem būtu iespēja norēķināties ar valsti un ieguldīt līdzekļus pakalpojumu uzlabošanā.
Otrais solis būtu Satiksmes ministrijas un Ekonomikas ministrijas kompetencē. "Covid-19 laikā mēs pazaudējām prāmju līniju Rīga-Stokholma. Un tas ir akmens gan Rīgas domes, gan Satiksmes ministrijas un Ekonomikas ministrijas dārziņā. Sarunās ar šīm institūcijām neradās iespaids, ka kāds strādās pie šīs līnijas atjaunošanas," saka A. Kalniņš. Viņš norāda, ka 2022. gadā zviedru tūristu skaits Rīgā un Latvijā bija tikai 30% no tā, kāds bija 2019. gadā.
"Mums būtu jākoncentrējas uz Ziemeļvalstīm, jāvienojas ar “Tallink”, citiem prāmju operatoriem un jānodrošina prāmju satiksme," saka A. Kalniņš. "Prāmju līnijas atklāšana no Rīgas uz Helsinkiem ir tikpat svarīga kā no Rīgas uz Stokholmu. Savulaik tā darbojās eksperimentālā kārtā, un somu tūristiem Rīga patika. Mēs viņiem esam pieejami attāluma ziņā, un cenas šeit šķiet zemas. Esmu pārliecināts, ka mums pie tā ir jāstrādā."
