Ukraiņi māca Latvijai apgūt imigrantvalsts manieres

SKAITĻI UN KOMENTĀRI. Ar Latvijas 2022. gada demogrāfiskos rādītājiem iepazīstināja Centrālās statistika pārvaldes priekšniece Aija Žīgure, Sociālās statistikas departamenta direktore Baiba Zukula un Latvijas Universitātes Cilvēka ģeogrāfijas katedras asociētais profesors Māris Bērziņš © Arnis Kluinis

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) sīki un smalki pētījusi sensacionālo faktu, ka 2022. gadā Latvijā pirmo reizi kopš neatkarības atjaunošanas pieaudzis iedzīvotāju skaits: vairāk ukraiņu iebrauca, nekā pamatiedzīvotāju izmira un izbrauca.

CSP apliecina, ka 2023. gada sākumā Latvijā dzīvojuši 1,883 miljoni cilvēku, kuru skaits 2022. gada laikā pieaudzis par 7,3 tūkstošiem cilvēku jeb 0,4%. Iedzīvotāju skaits pagājušajā gadā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē samazinājās par 0,8%, bet migrācijas dēļ palielinājās par 1,2%. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veido 23,5 tūkstoši Ukrainas bēgļu, kuri pēc Eiropas Savienības dalībvalstu vienošanās tiek uzreiz pieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotājiem. Ar šiem 23,5 tūkstošiem pietiek, lai ar uzviju aizvietotu 14,8 tūkstošus izmiršanas dēļ zudušo (mirstības pārsvars pār dzimstību) un pusotru tūkstoti emigrējuši (izbraukušo pārsvars pār iebraukušajiem).

Kas jāzina statistisko datu noliedzējiem?

Šis ir jau desmitais gads, kopš CSP uzrāda Latvijā reāli dzīvojošo, nevis dzīvot tiesīgo cilvēku skaitu. Tāds pavērsiens bija sekas skandālam pēc 2011. gada tautas skaitīšanas. Statistiķiem nācās atzīt, ka viņi gadu no gada uzrādījuši par Latvijas iedzīvotājiem vismaz divsimt tūkstošu “mirušo dvēseļu” - Latvijā nedzīvojušus, tai skaitā patiešām mirušus cilvēkus. Rezultātā notika specializācija starp valsts iestādēm un valsts ieguva divus oficiāli izziņotus iedzīvotāju skaitus. CSP tagad uzrāda tikai tos, kurus reāli izdevies dabūt rokā, bet “mirušo dvēseļu” apsaimniekošanu pārņēmusi Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP).

PMLP pagaidām publicējusi tikai pagājušā gada 1. jūlija rādītāju ar 2 062 640 Latvijas iedzīvotājiem valstspiederības nozīmē. Lūk, uz šo skaitli, nevis uz 1,883 miljoniem attiecas nemitīgi skanošā kritika, ka īstenībā Latvijā dzīvo mazāk cilvēku, nekā valsts iestādes uzrāda.

PMLP pat neapgalvo, ka Latvijā tik tiešām dzīvo vairāk nekā divi miljoni cilvēku. PMLP tikai atvieglo dzīvi sev un kādreiz ar Latviju saistītajiem cilvēkiem. PMLP glabā par viņiem ziņas, lai viņi kaut pēc 10-20 gadu prombūtnes drīkstētu atgriezties un apmesties Latvijā, neapgrūtinot nedz sevi, nedz ierēdņus ar uzturēšanās tiesību lūgšanu, pamatošanu un dabūšanu. Visas šīs procedūras viņi jau sen paveikuši.

PMLP producētie skaitļi ir mīļi politiķiem un jo īpaši pašvaldībām, kurām svarīgi apliecināt, ka tajās dzīvojošo cilvēku skaits ir kaut cik vērā ņemams vismaz salīdzinājumā ar kaimiņu pašvaldībām.

Savu reālo iedzīvotāju skaitu pašvaldības var uzzināt, saliekot kopā datus par nodokļu maksātājiem, skolēniem, sociālās palīdzības lūdzējiem u.tml. Daudz profesionālākā līmenī tieši to dara CSP. Dabūt rokā cilvēku statistiķiem tagad nozīmē dabūt ierakstus vairākos valsts reģistros par šā cilvēka attiecībām ar valsts iestādēm pārskata gada laikā. Ieraksti šajos reģistros neprasa iedzīvotāja fizisku kontaktu ar valsts iestādes darbiniekiem. Ieraksti var tapt pēc attālinās saziņas, bet ierakstu saturs parāda, vai kārtotas tādas lietas, kas vajadzīgas Latvijā reāli dzīvojošiem cilvēkiem.

CSP priekšniece Aija Žīgure atzīmēja, ka Latvija vismaz Eiropā bijusi pirmā, kas attīstījusi šādas metodes iedzīvotāju skaitīšanā. Tās atzītas par labām un tagad tiek ieviestas arī citās ES dalībvalstīs.

No 250 palika 40, no 40 palikuši 23

Arī ukraiņu gadījumā reālais cilvēku pieplūdums ir mazāks par juridiski noformēto pieplūdumu. Latvija, protams, nepretendē uz visiem 252 555 un tagad jau uz vēl lielāku skaitu formāli uzrādīto ukraiņu. Ar uzrādīto skaitli Iekšlietu ministrija atskaitījās valdībai par to, cik daudz Ukrainas valstspiederīgo bija šķērsojuši Latvijas robežu laikā no Krievijas uzbrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī līdz šā gada marta beigām. Latvija nevar ietekmēt to, cik daudziem un tieši kuriem ukraiņiem Krievija ļauj vai neļauj caur savu teritoriju izceļot uz Eiropu, bet Latvijai ir pienākums vai tiesības pirmajai piedāvāt bēgļiem mājvietu.

Kā jau to varēja gaidīt, kvantitatīvi milzīgas intereses par apmešanos Latvijā ukraiņiem nav. Uzturēšanās atļaujas šeit līdz marta beigām bija ieguvuši 40 910 cilvēku. Tagad statistiķi atzīst, ka reāli Latvijā kā darbinieki, skolēni, pabalstu saņēmēji utt. pamanāmi bijuši tikai 23 tūkstoši Ukrainas valstspiederīgo.

Šogad jāiztērē 100 miljoni eiro

Saeimas vēlēšanu dēļ notikusī kavēšanās ar Latvijas 2023. gada budžeta pieņemšanu deva laiku ievērtēt ukraiņu plūsmas samazināšanos viņiem rezervētās palīdzības apjomā. Budžeta uzmetumos palīdzībai tika prasīti 214 miljoni, bet budžeta likumā ierakstīti 102 miljoni eiro. Ar tiem vajadzētu pietikt divu mērķu sasniegšanai.

Pirmā, ka Latvija ne juridiskā, bet reālā jeb praktiskā nozīmē noslēdz līgumu ar vairākiem tūkstošiem ukraiņu, kuri izvēlēsies palikt šeit arī pēc tam, kad karš viņu dzimtenē beigsies. Bez šāda mērķa nebūtu jēgas nedz Latvijas valstij tērēt desmitiem miljonu eiro, mācot viņiem latviešu valodu, nedz ukraiņiem mācīties tik eksotisku valodu. Ap valodas apguvi tiek apvīti vēl citi izdevumu posteņi, ar kādiem Latvija ceļ savu pievilcību potenciālo iedzīvotāju acīs. 102 miljonu apgūšanas procedūra paredz konkrēto pasākumu tāmes atrādīt Saeimas Budžeta komisijai. Vienu reportāžu no šo tāmju caurlūkošanas un akceptēšanas “Neatkarīgā” jau ir sniegusi 17. maijā. Nākamās Budžeta komisijas sēdēs miljonu dalīšana ukraiņiem turpinājās jau uzņemtajā gaitā.

Otrā, ka Latvija izdarīs iemaksas Ukrainas pēckara atjaunošanas fondos, kuru apguvei būtu jāveicina ukraiņu atgriešanās dzimtenē. Saeimas komisija deva piekrišanu arī šādām iemaksām.

Latvijā labāk nekā tur, kur karo

Krievijas 24. februāra uzbrukums Ukrainai ir mācība nepārvērtēt mūsu spējas paredzēt nākotni. Pirms uzbrukuma un kara prātīgie cilvēki un kompetentās iestādes apgalvoja, ka vai nu uzbrukuma nebūs, vai kara nebūs, ja Krievija tomēr uzbruks un pārņems Ukrainā varu dažu dienu (dažu nedēļu, mēnešu) laikā. Tagad pilnīgi viss ir izvērties un izvēršas savādāk, bet uz kurieni?

Pašu pēdējo dienu jaunums ir Ukrainas spējas un uzdrošināšanās pārnest karu uz Krievijas teritoriju un konkrēti uz Šebekinas (Шебекино) pilsētiņu ar nepilniem 40 tūkstošiem iedzīvotāju. Tā atrodas 7 km no Ukrainas robežas un 32 km no Belgorodas, kuras apgabalā ietilpst Šebekinas rajons. Iedzīvotāji no tās jau spiesti bēgt un Ukrainas interneta vietnēs jau apspriež, ko iesākt ar Krievijas bēgļiem, kas it kā manīti Ukrainā. Nav izslēdzams, ka šā gada laikā “viņi", t.i., daudzi no jukām Krievijā un piedevām arī Baltkrievijā bēgoši cilvēki var nonākt Latvijā.

CSP sniegtie 2022. gada demogrāfiskie rādītāji veido kārtējo loku lejupejošā spirālē, kurā dzimstības samazinājums samazina potenciālo vecāku skaitu, bet potenciālo vecāku skaita samazinājums (bērnu radīšanai atbilstoša vecumā esošo cilvēku skaits, kas samazinās daudz straujāk nekā iedzīvotāju kopskaits) diktē dzimstības samazinājumu utt. Arī dzimstība pieaugumam nevar būt cita pamatā kā imigrācija vai nu tāpēc, ka Latvija imigrāciju izvēlas, vai tāpēc, ka Latvija nespēj to novērst.

Secinājumu par imigrāciju kā reālo veidu gan iedzīvotāju, gan jaundzimušo skaita noturēšanai vismaz pašreizējā līmenī statistiķi uzticēja izteikt Latvijas Universitātes Cilvēka ģeogrāfijas katedras asociētajam profesoram Mārim Bērziņam. Viņš atzīmēja, ka cilvēku priekšstatos Latvija joprojām ir emigrantu valsts, bet īstenībā cilvēku plūsmu virziens ir mainījies. Latvija pēdējos gados kļuvusi arī par pievilcīgu galamērķi, kurā sev vietu atraduši cilvēki praktiski no visām pasaules valstīm.

Izpēte

Dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” projekta parlamentārās izmeklēšanas komisijas pirmās darba sēdes laikā uz demonstrācijas ekrāniem tika rādīta “Neatkarīgās” 10. jūlija publikācija “Evika Siliņa par "Rail Baltica" sadārdzināšanos: Valdībai nav tādas naudas, ko samaksāt”, kamēr komisijas priekšsēdētājs Andris Kulbergs stāstīja, kā pārtaisījis pārvaldes aparāta valodā un nosūtījis Ministru prezidentei E. Siliņai avīžrakstā ietvertos jautājumus.

Svarīgākais