Būs pikantas izmaiņas dziesmu svētku koru lielkoncertā

© F64

Dziesmu svētku koru lielkoncertā "Tīrums. Dziesmas ceļš" veiktas izmaiņas: koncerta radošā komanda – mākslinieciskie vadītāji Kaspars Ādamsons, Ārijs Šķepasts, režisors Juris Jonelis – aicina koristus piedalīties īpašā veltījumā Ukrainai, nodziedot tās himnu koncerta laikā; Mežaparka Lielo estrādi plānots ieskandināt ne tikai ar balsīm, bet arī ar dažādiem instrumentiem.

Himnu dziedās tie, kuri patiesi vēlas

Koncerta režisors Juris Jonelis svētku mājaslapā “dziesmusvetki.lv” uzsver, ka ir būtiski šajā laikā solidarizēties ar Ukrainu un dziesmā apliecināt Latvijas nerimstošu atbalstu tās cīņā pret agresoru. Koncerts "Tīrums. Dziesmas ceļš" būs pirmais šo svētku lielkoncerts, un reizē tas būs pirmais vēsturē, kopkorim muzicējot dziesmu svētku simboliskajā šūpulī - "Sidraba birzī", kā tiek dēvēta Mežaparka Lielā estrāde.

"Atjaunotne, atdzimšana, pašapziņa, sākotne un briedums cauri laiku griežiem - tās ir svarīgas mūsu tautas likteņzīmes, kas atspoguļojas koncerta repertuārā, un šobrīd, kā nekad, šie motīvi ir būtiski Ukrainas tautas liktenī,” stāsta režisors J. Jonelis.

Ukrainas himnas notis ir pieejamas svētku mājaslapā “dziesmusvetki.lv”. Kaspars Ādamsons akcentē, ka daudzi koristi jau ir dziedājuši šo himnu, tāpēc muzikālā materiāla apgūšana nebūs sarežģīta. Koncerta laikā diriģenti aicinās dziedāt Ukrainas himnu tikai tos koristus, kuri vēlas, jo tai jāskan no sirds sirdij.

Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) direktore Signe Pujāte piebilst, ka dziesmu un deju svētku dalībnieki gan individuāli, gan kā kopiena ir aktīvi iesaistījušies dažāda atbalsta sniegšanā Ukrainai. Turklāt koristi ir bijuši aktīvi muzikālo priekšnesumu sniegšanā jau kara pirmajās dienās, jo visiem tas bija būtiski un vienojoši.

"Arī tagad, svētku laikā, ir svarīgi paust savu sirds vēstījumu visiem, kuri pašlaik ir Ukrainas frontes pirmajās līnijās, un paust cieņu ukraiņu tautai, pateicoties kurai varam svinēt savas tautas svētkus," dziesmu svētku mājaslapā uzsver S. Pujāte.

Izmantos trejdeksni un atslēgu saišķi

J. Jonelis īpašā vēstījumā, balss ziņā koncerta dalībniekiem pavēstīja vēl kādu ieceri - "Sidraba birzi" paredzēts ieskandināt ne tikai ar balsīm, bet arī ar citiem skaniskiem elementiem, ar kuriem kopīgi radīt skaņu gleznas vilni.

Lai tas varētu notikt, dalībnieki tiek aicināti uz dziesmu svētkiem ņemt līdzi kādu no skaņas radīšanas rīkiem vai instrumentiem - trejdeksni vai atslēgu saišķi. Kā neiztrūkstoša dziesmu svētku sastāvdaļa ir jāņuzāles un vainagi. Tiek aicināts ņemt līdzi arī tos. Līdzi paņemtās mantas būs jāievieto tikai speciālajos dziesmu svētku auduma maisiņos.

Lai iepriecinātu koncerta dalībniekus, ikviens saņems koncerta dziesmu grāmatai papildus pievienojamus jaunus vākus, kuros iekļauti trīs krāsu laukumi, kas tiks izmantoti kā māksliniecisks elements koncerta laikā. Aukliņas, ar kuru vākus pievienot grāmatai, dalībniekiem gan būs jāgādā pašiem.

Viens no īpašiem koncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" mirkļiem būs Pētera Barisona un Jāņa Akuratera dziesmas "Latvijā" izskaņas moments. Lai to radītu, ikviens korists aicināts apgūt trīs zīmes latviešu zīmju valodā. Īss ieskats idejā un norādēs skatāms virsdiriģenta Inta Teterovska video ierakstā, ar kuru dalībnieki lūgti dalīties, lai tas sasniegtu ikvienu dziedātāju.

Koncerts izskanēs 6. jūlijā

Koru lielkoncerts "Tīrums. Dziesmas ceļš" skanēs Mežaparka Lielajā estrādē 6. jūlijā. Koncerta tiešraide būs skatāma LTV un klausāma Latvijas Radio ēterā.

Lielkoncerta programmā iekļauts gan iepriekšējo dziesmu svētku mantojums, gan skaņdarbi, kas mākslinieciski spilgti izsaka latvisko identitāti, tautas brīvību, cieņu pret senču mantojumu, garīgā tīruma meklējumus un nākamības atklāsmes. Lielkoncertā izcels tautas dziesmu kā kora dziedāšanas sākotni. Kopkoris izpildīs tautas dziesmu apdares un tautas dziesmu iedvesmotas oriģinālkompozīcijas, bet kopkora skanējumā būtiska loma būs "a cappella" dziedāšanai.

XXVII Vispārējie latviešu dziesmu un XVII deju svētki Rīgu pieskandinās no 30. jūnija līdz 9. jūlijam, to galvenais akcents būs Dziesmusvētku tradīcijas 150 gadu jubileja. Svētkus organizē LNKC, kas ir Kultūras ministrijas padotībā esošā valsts iestāde.

Izpēte

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".