Maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības krimināllietā trīs apsūdzēto advokāti Rīgas pilsētas tiesā pieteica noraidījumu valsts apsūdzības uzturētājam virsprokuroram Armīnam Meisteram. Tiesa lūgumus noraidīja.
Aizstāvība noraidījumu pamatoja ar to, ka virsprokurors sniedzis interviju žurnālam "Klubs" ar virsrakstu "Prokurora goda lieta pret desmit miljoniem", kā arī šī intervija pieminēta žurnāla redaktora slejā "Jaunais būris," kur attēlota tribīne ar uzrakstu "Latvijas Republikas prokuratūra" un prokuratūras ģerboni, kas diskreditējot prokuratūras tēlu. Pēc apsūdzēto advokātu teiktā, pārkāpta arī apsūdzēto nevainīguma prezumpcija, līdz ar to apsūdzētajiem esot pamats domāt, ka virsprokurors nav objektīvs.
Advokāti pauda sašutumu, ka prokurors sniedzis interviju izdevumam, kuram ir izklaides raksturs un erotiska ievirze, tādējādi, viņuprāt, izmantots prokuratūras tēls komerciālos nolūkos, kas neesot savienojams ar prokurora darbu un profesionālo ētiku.
Aizstāvji arī pauda viedokli, ka prokurors ir publiski nopludinājis lietas materiālus, atklājot notikušā apstākļus, kā un ko katrs darījis, kas esot rupjš cilvēktiesību pārkāpums. "Vēl nav uzsākta tiesas izmeklēšana, bet prokurors jau sniedz viedokli," teikts vienā no tiesai iesniegtajiem lūgumiem prokurora noraidījumam, piebilstot, ka tādējādi sabiedrībā tiekot radīts noteikts viedoklis par šo lietu, turklāt apsūdzētajiem nedodot iespējas to atspēkot.
A. Meisters apgalvoja, ka, sniedzot šo interviju, ir izpildījis savu prokurora pienākumu kriminālprocesā un vienu no funkcijām - būt atklātam un informēt sabiedrību. "Nevienā brīdī mans viedoklis nenonāk pretrunā ar prokurora darba jēgu un misiju," viņš sacīja.
Lūgumus par nepamatotiem atzina arī noslepkavotā M. Bunkus ģimenes aizstāvji, uzsverot, ka sabiedrībai ir interese par šo lietu un tas ir jāņem vērā. Turklāt žurnālā "Klubs" intervijas ir snieguši arī citi prokurori, tiesneši un Eiropas Savienības tiesas amatpersonas.
Aģentūra LETA ziņoja, ka policija lietu prokuratūrai nodeva pērn novembra beigās pret četrām personām - trīs Latvijas pilsoņiem un vienu Krievijas pilsoni.
Lietā apsūdzēti uzņēmēji Aleksandrs Babenko un Mihails Uļmans. Viens no viņiem apsūdzēts par uzkūdīšanu jeb slepkavības pasūtīšanu, otrs - par uzkūdīšanu un atbalstīšanu.
Apsūdzība celta arī pret personu, kura izdarīja šāvienus, kuru rezultātā M. Bunkus mira - šī persona ir 1974. gadā dzimis Krievijas pilsonis Viktors Krivošejs. Vīrieti policija aizturējusi Latvijā. Viņš apsūdzēts arī par šaujamieroča un šaujamieroču munīcijas nēsāšanu un pārvadāšanu bez attiecīgas atļaujas un par pirmstiesas kriminālprocesā iegūto ziņu izpaušanu bez izmeklētāja vai prokurora atļaujas.
Otrdien notikušajā tiesas sēdē Rīgas pilsētas tiesā Vidzemes priekšpilsētā visi trīs apsūdzētie piedalījās klātienē. Tiesas zālē viņus sargāja vismaz desmit Valsts policijas darbinieku.
Apsūdzētais V. Krivošejs savā replikā tiesai otrdien sacīja: "Laikam nepatīk, ka steidzina. Visam ir savs laiks. Tas pienāks, un visi uzzinās, kurš ir slepkava. Mani apmeloja pa visu valsti, nosaucot par Mārtiņa slepkavu." Viņš norādīja ne tikai uz interviju žurnālā "Klubs," bet arī uz preses konferenci televīzijā pagājušā gada 8. decembrī.
Apsūdzība pret slepkavības organizētāju nav celta, jo viņš ir miris vardarbīgā nāvē. TV3 raidījums "Nekā personīga" vēstīja, ka šis cilvēks bija kādreiz ietekmīgā Ivana Haritonova grupējuma lietā notiesātais Genādijs Vaļagins. Vaļaginu 2022. gada martā nošāva Rīgā, Pļavniekos.
Savukārt pret vienu personu kriminālprocess izbeigts, jo tās darbībās netika konstatēta šī nozieguma atbalstīšana. Šī persona ir 1970. gadā dzimušais Arkādijs Judins.
Nesen M. Uļmans bija vērsies ANO darba grupas patvaļīgas aizturēšanas jautājumos Augstā cilvēktiesību komisāra birojā, kurā sūdzējās par to, ka viņš tiek turēts cietumā bez iespējas iepazīties ar lietas materiāliem.
Kopš apcietinājuma piemērošanas M. Uļmans un A. Babenko vairākkārt lūguši tiesu pārskatīt viņiem piemēroto drošības līdzekli, bet tiesa šos lūgumus allaž noraidījusi. Pērnā gada oktobrī M. Uļmans vērsies arī Tiesībsarga birojā, lūdzot lai tiesībsargs Juris Jansons izvērtē viņam piemērotā apcietinājuma efektivitāti, pamatojoties uz Eiropas tiesu praksi. M. Uļmans tiesībsargam sūdzējies, ka viņam tiekot liegta iespēja iepazīties ar informāciju, ar kuru pamatota viņa turēšana apcietinājumā.
Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošais tiesībsarga atzinums, tiesa regulāri ir vērtējusi drošības līdzekļa pamatotību. Kaut arī pamatojums apcietinājuma lēmumiem varētu būt izvērstāks, tas nepadara tiesas lēmumus par pretlikumīgiem. Tiesa savus lēmumus bija pamatojusi ar iespējamajiem draudiem izmeklēšanai, kuri varētu tikt nodarīti, ja M. Uļmans tiktu atbrīvots. Tāpat tiesa secinājusi - pastāvot risks, ka M. Uļmans varot mēģināt izvairīties no tiesas procesa jeb bēgt.
Valsts apsūdzība uzskata, ka pirmstiesas kriminālprocesā noskaidroti noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas apstākļi un iesaistītās personas, tostarp viņu savstarpējā lomu sadale nozieguma īstenošanai. Esot noskaidrots, ka apsūdzēto izdarītā noziedzīgā nodarījuma motīvs bijusi nepatika pret administratoru, viņam pildot savus profesionālos pienākumus.
LTV raidījums "De facto" vēstīja, ka M. Uļmanam kā uzņēmuma SIA "Rego Trade" bijušajam valdes loceklim esot radusies nepatika pret M. Bunku kā šīs firmas maksātnespējas administratoru. Par M. Bunkus slepkavību organizatoram tikuši piedāvāti 100 000 eiro, izpildītājam - 200 000 eiro. Vairāk nekā 100 000 eiro izpildītājam netika samaksāti.
Abiem apsūdzētajiem piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums.
Prokurors līdz šim nav komentējis, vai motīvs bija saistīts ar SIA "Rego Trade" maksātnespējas lietu, kurā M. Bunkus bija maksātnespējas administrators.
M. Bunkus tika nošauts 2018. gada 30. maija rītā, kad viņš ar automašīnu brauca garām Rīgas Meža kapiem. Īsi pēc slepkavības netālu no notikuma vietas tika atrasta sadedzināta ar viltotiem valsts numuriem aprīkota automašīna.
Nodibinājums "Martins Bunkus Justice Foundation" iepriekš ziņoja, ka M. Bunkus slepkavības pasūtītāji un organizatori izmanto tādas metodes kā norādīšana uz viltus "alternatīvajiem" aizdomās turamajiem, šaubu sēšana sabiedrībā par tiesībaizsardzības iestāžu veikto darbu un manipulēšana ar lietas patiesajiem apstākļiem ar viltus ziņu palīdzību.
