Latvijas lielāko komercbanku pirmā ceturkšņa darbības rādītāji liecina, ka pērn aizsākusies tendence pelnīt milzu naudu uz EURIBOR likmju kāpuma rēķina, šo kāpumu bez žēlastības piemērojot kredītņēmējiem, šī gada pirmajā ceturksnī ir turpinājusies. Tikmēr gan depozītu likmju pieaugums, gan vēlme izsniegt jaunus kredītus, ko politiķi un Latvijas Banka līdz šim mēģinājuši no komercbankām izdiedelēt, tā arī īpaši nav novērojama.
Politiķu vidū tas no jauna ir aktualizējis pārspriedumus par īpaša virspeļņas jeb solidaritātes nodokļa ieviešanu komercbanku peļņai, kas gan laiku pa laikam, šķiet, tiek izmantoti tikai pabiedēšanai, lai bankas “prastos”.
Tā kā Eiropas Centrālā banka inflācijas apkarošanas nolūkā pērnā gada vidū aizsāka strauju t.s. bāzes procentu likmju (likme, par ko tā aizdod naudu komercbankām) celšanu, kas iepriekšējā periodā bija pat zem nulles, atbilstoši pieauga arī Eiropas starpbanku aizdevumu procentu likmes EURIBOR (skat. tabulu).
Tā kā lielākā daļa banku kredītu ir izsniegti ar t.s. mainīgajām procentu likmēm, tās parasti “piesienot” sešu mēnešu EURIBOR likmei, tikpat strauji kāpa arī kredītņēmēju maksājumi bankām. Savukārt no savas puses EURIBOR likmei pievienotās likmes bankas pat nedomāja samazināt. Rezultāts ir loģisks - ārkārtīgi straujš banku ieņēmumu pieaugums no izsniegtajiem kredītiem.
Ja mēs palūkojamies uz lielāko Latvijas komercbanku šī gada pirmā ceturkšņa rezultātiem (ko tās ir publicējušas savās mājaslapās internetā) iepretim pērnā gada pirmajam ceturksnim (kad EURIBOR likmes bija zem nulles), rezultāti ir atšķirīgi, bet ar nepārprotamu kāpuma tendenci. Atšķirība vienīgi tajā, vai šis kāpums ir vienkārši liels vai dramatisks.
Ja sāksim no dramatiskā gala, uzmanības vērts ir Latvijas lielākās komercbankas “Swedbank Latvija” sniegums. Tā šī gada pirmajā ceturksnī nopelnījusi gandrīz trīs reizes jeb par 277,2% vairāk nekā pērn tajā pašā periodā! Skaitļos pieaugums ir no 22 miljoniem eiro uz 61 miljonu eiro. Salīdzinājumam - pērn visa gada garumā “Swedbank” peļņa sasniedza 135,0 miljonus eiro.
Procentu izteiksmē gandrīz tikpat dramatisks ir bijis “Bankas Citadele” pelņas kāpums pirmajā ceturksnī pret iepriekšējā gada pirmo ceturksni - par gandrīz divām reizēm jeb 189,7%. Reālajos skaitļos “Citadeles” sniegums gan ir krietni pieticīgāks - pirmā ceturkšņa peļņa ir pieaugusi no 13,7 miljoniem eiro uz 26,0 miljoniem eiro. Atkal salīdzinājumam - visā pagājušā gada laikā “Banka Citadele” nopelnīja 50,8 miljonus eiro.
“Luminor banka” pirmā ceturkšņa peļņu kāpinājusi jau krietni mazāk, lai gan tāpat ļoti pieklājīgi - kāpums procentuālā izteiksmē ir par 49,6 %, bet reālos skaitļos - no 40,3 miljoniem eiro uz 60,3 miljoniem eiro. Savukārt Latvijas otrās lielākās komercbankas - “SEB bankas” - sniegums uz konkurentu fona izskatās jau pavisam pieticīgs - procentu izteiksmē bankas peļņa pirmajā ceturksnī ir pieaugusi par “nieka” 19%, bet absolūtos skaitļos no 28,8 uz 35,5 miljoniem eiro.
Lai gūtu priekšstatu, kur šī nopelnītā nauda paliek, atgādināsim, ko jau šī gada 9. februārī rakstījām par minēto banku dividenžu politiku. Īsumā - “Swedbank Latvija” ir spēkā politika, kas paredz 60% no bankas peļņas izvest ārpus Latvijas saviem akcionāriem - pārsvarā Zviedrijas ieguldījumu fondiem. Vēl dāsnāk savus zviedru akcionārus apdāvina “SEB banka” - pēdējo 10 gadu laikā tā ir izmaksājusi dividendēs 85% no šī perioda pelņas.
Formāli igauņiem, bet reāli galvenokārt ASV fondam “The Blackstone Group” piederošā “Luminor banka” pēdējo piecu gadu laikā dividendēs ir izmaksājusi 68,3% no šī perioda peļņas. Savukārt pārsvarā citiem amerikāņiem piederošā “Banka Citadele” saviem akcionāriem līdz šim dividendes nav maksājusi.
Būtiski, ka Latvijas komercbanku šī brīža milzīgā peļņa kredītu procentu pieauguma rezultātā ne tuvu neiet roku rokā ar kreditēšanas paplašināšanu vai depozītu procentu likmju celšanu. Tātad nauda tiek uzkrāta vai, kā jau iepriekš minēts, izvesta no valsts dividenžu veidā.
Kā “Neatkarīgo” informēja Latvijas Bankas (LB) Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Dace Jansone, no 2022. gada janvāra līdz 2023. gada aprīlim kopā ar strauju ECB bāzes likmju un sekojošu EURIBOR likmju kāpumu no jauna izsniegto eiro hipotekāro kredītu likme ir kāpusi par trim procentu punktiem. Savukārt privātpersonu jauno eiro termiņnoguldījumu likme no pērnā gada sākuma līdz šā gada aprīlim ir pieaugusi vien par 1,4 procentu punktiem.
Runājot par kredītiem, kopumā laikā no pērnā gada sākuma līdz šā gada aprīlim privātpersonām izsniegto kredītu atlikums, pēc Latvijas Bankas datiem, ir pieaudzis par 4,4% un kredītu kopapjoms - par 6,9%.
“Te gan jāpiebilst, ka šāds visai mērens nominālais kāpums 16 mēnešu periodā atpaliek no inflācijas tempa (tas minētajā laikā pārsniedzis 22%), līdz ar to reālā izteiksmē kredīti nav auguši. Arī aplūkojot kreditēšanas lomu tautsaimniecības kopējā attīstībā, proti, kredītportfeļa attiecību pret iekšzemes kopproduktu, redzams samazinājums - 2022. gada 1. ceturksnī privātpersonām izsniegtie kredīti veidoja 15,5% no IKP, bet 2023. gada 1. ceturksnī - vairs tikai 14,1% no IKP (kredīti kopumā attiecīgi 35,7% un 33,3% no IKP). Šāds kreditēšanas līmenis ierindo Latviju pēdējā vietā eiro zonas un vienā no pēdējām - Eiropas Savienības valstu vidū,” uzsvēra LB pārstāve.
LB pozīcija šajā jautājumā ir šāda: “Iepriekš minētie skaitļi un tas, ka atturīgā kreditēšana ir Latvijas vājais punkts jau vairāku gadu garumā, raisījis gan Latvijas Bankas, gan valdības bažas par situācijas attīstību, akcentējot nepieciešamību bankām palielināt tautsaimniecības kreditēšanas apjomus un noteikt zemākas pievienotās kredītu procentu likmes, kā arī samazināt citas izmaksas, ar kurām saskaras privātpersonas un uzņēmumi, piemēram, komisijas maksas.
Lai gan bankas ziņo par atsevišķiem lielākiem aizdevumiem gan ražojošajiem uzņēmumiem, gan nekustamā īpašuma attīstītājiem, jūtama aktivizēšanās kreditēšanas jomā vēl nav vērojama. Iekšzemes kredītportfelim stagnēt liek gan noskaņojuma rādītāju pasliktināšanās, gan kredītu procentu likmju kāpums. Pēdējos mēnešos uzņēmumiem izsniegto kredītu apjoms mazliet samazinājies pat nominālā izteiksmē, bet kredītos privātpersonām aug tikai patēriņa kredīti. Tādējādi kreditēšanas tempi joprojām nesniedz iespēju tautsaimniecībai saņemt nozīmīgākām investīcijām nepieciešamos līdzekļus. Daļēji tas saistīts ar pašreizējo ar augstās inflācijas apkarošanu saistīto ECB ierobežojošas monetārās politikas periodu. Tomēr, atsākoties ekonomikas izaugsmes ciklam, no kreditēšanas tiek gaidīts lielāks ieguldījums ekonomikas izaugsmē.”
Tikmēr vismaz pagaidām valdošo partiju politiķi, šķiet, beidzot sākuši nopietni apspriest, ko iesākt ar aizvien gauso kreditēšanu uz banku milzu peļņas fona.
Uz jautājumu par gaidāmajiem soļiem kreditēšanas veicināšanai premjers Krišjānis Kariņš (JV) pēc 5. jūnija koalīcijas sanāksmes sacīja, ka nesen notikušajā Finanšu sektora attīstības padomē bija pieaicināti arī lielo komercbanku pārstāvji un sanāksmē no valdības puses tika pausts uzstādījums, ka komercbankām ir jākāpina uzņēmumu un mājsaimniecību kreditēšana, kā arī jāsamazina kredītlikmes, kas tiek prasītas no kredītņēmējiem, ziņo LETA.
Tāpat bankām jāpalielina depozītu procentu likmes - šo procesu jau tagad veicina tas, ka Latvijas valsts savām krājobligācijām piedāvā augstākas likmes nekā bankas, līdz ar to radot konkurenci bankām, klāstīja K. Kariņš. Viņš arī atzīmēja, ka Lietuva ir pieņēmusi īpašu banku virspeļņas nodokli - tāda ieviešana nav Latvijā primārais mērķis, bet "mēs paturam to zināšanai", jo, ja bankas nenāktu pretī kreditēšanas jomā, tad šādu risinājumu varētu apsvērt.
Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dombrava atzina, ka šī nav jauna problēma un NA gribētu redzēt strauju tās risinājumu. Pēc Dombravas vārdiem, NA ir gatava atbalstīt Finanšu ministrijas (FM) ieceres, lai uzņēmēji un sabiedrība varētu iegūt kreditēšanu, īpaši reģionos. "Esam gatavi atbalstīt virspeļņas nodokli un jebkādus valsts soļus, kas varētu kreditēšanu atdzīvināt," sacīja politiķis.
“Apvienoto sarakstu” pārstāvošais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns 11. aprīļa intervijā “Neatkarīgajai” atzina, ka atbalstītu virspeļņas nodokļa ieviešanu komercbankām “tik tālu, ciktāl tas šīs bankas neaizdzen citā jurisdikcijā”.
