Eiropas Centrālās bankas vakardienas lēmums tirgus analītiķiem nebija pārsteigums – t.s. galvenās bāzes procentu likmes palielināšana par 0,25 procentu punktiem līdz 4% bija tikai kārtējais pakāpiens nu jau gadu ilgušajā procentu likmes audzēšanā. No Latvijas viedokļa šādos apstākļos gan ir ļoti grūti, ja ne pat neiespējami panākt daudzu politiķu un arī Latvijas Bankas piesaukto nepieciešamību pēc kreditēšanas palielināšanas.
ECB lēmumus nav pieņemts daudz apspriest, tie parasti tiek uztverti kā no cilvēka gribas neatkarīgas dabas kataklizmas. Bet patiesībā lēmēji ir tikai cilvēki - eirozonas dalībvalstu centrālo banku prezidenti, kuriem, pirmkārt, ir savi tīri personiski uzskati jautājumos par to, cik stingra vai vaļīga monetārā politika ir piemērotāka, otrkārt, eirozonas dalībvalstis nebūt neatrodas vienādā ekonomiskajā situācijā. Diemžēl Latvija, būdama maza valsts, šajā centrālo baņķieru sanāksmē maz ko var ietekmēt. Tam gan ir arī pretējs efekts - ECB lēmumu tiešā ietekme uz Latvijas tautsaimniecību izpaužas krietni vien mazāk nekā eirozonas lielvalstīs.
Ir gan viens ļoti konkrēts rādītājs, kura celšanos pēdējā gada laikā būs pamanījis ikviens kredītņēmējs, kurš kredītu ņēmis uz mainīgās procentu likmes pamata. ECB pērn vasarā uzsāka strauju kursu uz bāzes procentu likmes celšanu, sadārdzinot naudas resursu komercbankām, lai iegrožotu kreditēšanu un tādējādi mēģinot pastarpināti cīnīties ar inflāciju, ko lielā mērā pati bija izraisījusi, iepriekšējā periodā uz nebēdu laižot apgrozībā naudu jeb piemaksājot komercbankām par to līdzekļu turēšanu ECB. Protams, eļļu ECB pašas uzkurinātajā ugunskurā pielēja energoresursu cenu nenormālais sadārdzinājums Krievijas uzsāktā kara Ukrainā dēļ.
Lai vai kā, ECB rīcībā būtībā nav citu instrumentu inflācijas iegrožošanai kā vien procentu likmju celšana. Un jāsaka, ka Latvijas komercbankas šīs ECB politikas radītās sekas - t.s. starpbanku procentu likmes EURIBOR pieaugumu - uz nebēdu izmanto, lai palielinātu kredītņēmēju kredītu maksājumus, savu peļņas maržu nemaz nedomājot samazināt. Rezultātā - kreditēšana nepieaug, banku depozītu likmes aug minimāli, bet banku peļņa tiecas debesīs.
Diemžēl šīs Latvijas iekšējās tendences ECB maz interesē. "Cenu pamatspiediena rādītāji joprojām ir spēcīgi, lai gan daži no tiem liecina par pirmajām samazināšanās pazīmēm," konstatē padome. Tā uzsver, ka "vienlaikus notiek spēcīga padomes agrāko procentlikmju paaugstinājumu transmisija uz finansēšanas nosacījumiem, un pamazām tie sāk ietekmēt visu tautsaimniecību. Aizņemšanās izmaksas krasi palielinājušās, un aizdevumu atlikuma kāpuma temps palēninās".
Citiem vārdiem - ECB ar prieku konstatē, ka kredītu izmaksas pieaug un kreditēšanas pieauguma temps samazinās. Un te nu stipri divdomīgā pozīcijā nonāk Latvijas Bankas prezidents un ECB padomes loceklis Mārtiņš Kazāks. Kā viņš raksta savā 8. jūnija publikācijā portālā “makroekonomika.lv” “Novērst mazasinību ekonomikā”, “finanšu pakalpojumu pieejamība, tajā skaitā kreditēšana, ir viens no atslēgas elementiem kontekstā ar Latvijas ekonomisko atpalicību no mūsu kaimiņiem - Igaunijas un Lietuvas. (..) Kreditēšanas apjomi pret Latvijas ekonomiku pēdējo 15 gadu laikā ir turpinājuši sarukt. Ja 2008. gadā uzņēmumiem un mājsaimniecībām izsniegto kredītu apjoms pret IKP bija aptuveni 100%, tad 2022. gada beigās vien tikai 28%”.
Te diemžēl izpaužas nozīmīgākā eirozonas blakne - tajā darbojas princips “viens izmērs der visiem” jeb dažādās ekonomiskajās situācijas esošās valstīs nākas piemērot vienu politiku. Latvijas iekšzemes kopprodukts šī gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada pirmo ceturksni, ir audzis vien par 0,4%, un, pats nopietnākais, sāk stāties arī mūsu eksporta motors - apstrādes rūpniecības apjoms ir pat krities par 4,3%. Skaidrs, ka ekonomikas bremzēšanās (arī kā ECB lēmumu sekas) mums nozīmīgajos eksporta tirgos, kas lielā mērā ir eirozonā, šo tendenci var tikai padziļināt.
Ir tikai viens sektors, kas šajā situācijā par sevi var būt pārliecināts un turpināt audzēt savas kabatas uz pārējo Latvijas uzņēmumu un iedzīvotāju rēķina - tās ir komercbankas. Vai te nebūtu pienācis laiks nopietnus lēmumus pieņemt valdībai un Saeimai? Ja tās vispār ir spējīgas kaut ko pieņemt.
