Tā kā politiķu vidū acīmredzami no jauna ir aktualizējies jautājums par iespējamo ārkārtas virspeļņas nodokļa ieviešanu komercbankām, banku lobijs ir sarosījies. Vakar ar īpašu paziņojumu šajā sakarā klajā nāca Finanšu nozares asociācija, klāstot, ka šāds nodoklis mazināšot kreditēšanu un valsts budžeta ieņēmumus.
Jau rakstījām, ka šī gada pirmajā ceturksnī Latvijas lielāko komercbanku pērn aizsāktā tendence pelnīt milzu naudu uz EURIBOR likmju kāpuma rēķina, šo kāpumu bez žēlastības piemērojot kredītņēmējiem, ir turpinājusies.
Tikmēr gan depozītu likmju pieaugums, gan vēlme izsniegt jaunus kredītus, ko politiķi un Latvijas Banka līdz šim mēģinājuši no komercbankām izdiedelēt, tā arī īpaši nav novērojama. Kā intervijā “Neatkarīgajai” atzina finanšu ministrs un potenciālās jaunās valdības vadītājs Arvils Ašeradens (“Jaunā vienotība”), augustā Finanšu ministrijas paspārnē izveidotā Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas darba grupa nāks klajā ar informatīvo ziņojumu "Par valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024.-2027. gadam izstrādes virzību", kurā tiks iekļauts arī jautājums par iespējamo virspeļņas nodokli bankām un energouzņēmumiem. Savukārt potenciālā JV jaunā “stratēģiskā partnera” ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Viktors Valainis “Neatkarīgajai” teica, ka uzstās uz ārkārtas nodokļa bankām ieviešanu.
“Mēs vienkārši nevaram ignorēt faktu, ka banku kreditēšanas apjoms Latvijā ir 30% no IKP, piemēram, Lietuvā 80% no IKP, bet mēs ļaujam bankām turpināt pelnīt. Te ir jābūt daudz izlēmīgākiem un ātrākiem lēmumiem, jo redzams, ka pārrunu un pārliecināšanas metode nestrādā,” sacīja V. Valainis.
Saprotams, ka notikumu virzība komercbankām nepatīk un tās ir sākušas nervozēt. Vakar “Neatkarīgajai” savu viedokli it kā par Lietuvas lēmumu par virspeļņas nodokļa ieviešanu nosūtīja Finanšu nozares asociācijas vadītāja Sanita Bajāre.
“Ir brīži, kad varam vērot kaimiņvalstī notiekošo, skaidri saprotot, ka tā darīt nevajag. Lietuva nupat ir raidījusi “šāvienu” savas ekonomikas “kājā”, pieņemot tā saucamo virspeļņas nodokli jeb solidaritātes maksājumu bankām. Tas var samazināt kreditēšanas intensitāti un negatīvi ietekmēt ekonomikas izaugsmi, kā arī vājināt banku gatavību nākamajām krīzēm, secina Eiropas Centrālā banka (ECB).
Politiķu apspriestā ideja par virspeļņas nodokli bankām Latvijā bieži vien tiek saistīta ar vēlmi veicināt kreditēšanu. Uzreiz jāsaka, ka, ieviešot šādu maksājumu, proti, izņemot no bankām daļu to kapitāla, visdrīzāk tiks panākts tieši pretējs efekts - kreditēšana paliks esošajā līmenī vai saruks. Galvenie iemesli - pirmkārt, bankas kapitāla apjoms nosaka to, cik aktīvi banka spēj izsniegt kredītus. Mākslīgi samazinot potenciālo peļņu, bankām tiek dots signāls būt piesardzīgākām kreditēšanā. Otrkārt, jauna nodokļa ieviešana liks bankām meklēt citus avotus, lai stiprinātu kapitāla bāzi, gatavojoties nākamajām krīzēm. Mēs zinām, ka ekonomika attīstās cikliski, un tas, ka šobrīd, neskatoties uz Krievijas īstenoto karu Ukrainā, mēs prognozējam IKP kāpumu un algu pieaugumu, nozīmē tikai vienu - bankas jau gatavojas nākamajam ekonomikas ciklam. Treškārt, šāds nodoklis vietējiem un ārvalstu investoriem mazinās vēlmi ieguldīt bankās, jo tiek mākslīgi samazināts banku potenciālais ienesīgums,” uzskata S. Bajāre.
Viņa dod arī gana spēcīgu mājienu ar slotaskātu politiķiem, kuri “neprotas”.
“Nedomāju, ka politiķi, kuri uztur diskusiju par virspeļņas nodokli, minētās sekas neapzinās. Tāpat kā to, ka bankas nebūt nav vienīgais pelnošais bizness - skatoties nevis tikai viena gada, bet ilgākā perspektīvā, bankas atpaliek no citām nozarēm. Tāpēc deklarētais mērķis “veicināt kreditēšanu” izskatās pēc aizsega, aiz kura slēpjas pavisam cits motīvs - valsts izdevumu finansēšana.
Ja daļu no banku peļņas ir iecerēts novirzīt valsts budžeta papildināšanai, rodas virkne grūti atbildamu jautājumu. Kāpēc tikai no banku peļņas? Banku peļņas aplikšana ar papildu nodokli būtu jāvērtē salīdzinoši ar citu kapitālietilpīgu nozaru peļņu, nodrošinot vienlīdzīgu pieeju. Kā ir iecerēts kompensēt iztrūkumu budžetā pēc virspeļņas nodokļa atcelšanas (šī norma tiek apspriesta kā terminēts instruments)? Kā kompensēs mazāku nodokļu nomaksu, kas veidosies no ekonomikas sašaurināšanās? Vērtējot Lietuvā ieviesto banku virspeļņas nodokli, ECB norāda uz to, ka augstākas izmaksas un samazinātais kredītu piedāvājums var negatīvi ietekmēt reālo ekonomikas izaugsmi.
Lietuvas gadījumā aprēķināts, ka virspeļņas nodoklis varētu ienest valsts kasē ap 40 miljoniem eiro gadā jeb ap 160 miljoniem četru gadu laikā. Tajā pašā laikā ekonomistu aprēķini par ekonomikas sašaurināšanos vājākas kreditēšanas rezultātā nozīmētu, ka nodokļu ienākumi šajos četros gados samazināsies par aptuveni 180 miljoniem eiro.”
