Pašlaik Latvijā uzturas Kazahstānas, Kirgizstānas, Tadžikistānas, Turkmenistānas un Uzbekistānas transporta nozares ierēdņi un uzņēmēji, kuru uzdevums noskaidrot un iespēju robežas paplašināt gan tranzīta, gan vietējam patēriņam paredzētu preču apriti starp šīm valstīm un Latviju.
Lai gan kopumā Krievijas agresija Ukrainā un ekonomiskās sankcijas gan pret Krieviju, gan pret tās satelītu Baltkrieviju ir iecirtušas pamanāmu robu starptautiskās tirdzniecības kopapjomā, atsevišķos virzienos preču plūsmas pieaugušas tieši uz slēgto tirdzniecības ceļu rēķina. Lai cik eksotiskas no mūsu skatpunkta ir Tadžikistānas un Turkmenistānas ekonomikas, arī tās nevar iztikt pilnīgi bez ārējās tirdzniecības. Kazahstānas un Uzbekistānas ekonomikas, toties, attiecībā pret Latviju ir cienījami lielas un starptautiskajā tirdzniecībā labi pārstāvētas. Arī Kirgizstāna cenšas veidot uz starptautisko sadarbību vērstu ekonomiku, lai gan tai ir labi saprotamas problēmas, kādas raksturīgas mazām valstiņām. Šāda pietiekami raiba valstu kompānija uzskatījusi par pareizu samesties kopā, meklējot transporta koridoru vai koridorus preču apmaiņai ar Eiropu.
Latvijas transporta un tirdzniecības sakari ar Vidusāziju nav nekas sensacionāls. Tirdzniecība un tranzīts notiek un arī ierēdņi jau sen sasēdušies darba grupās, kas uzmana un regulē divpusējās attiecības starp Latviju un katru no šīm valstīm. Vakar notika šo divpusējo darba grupu sēdes un divpusējo dokumentu parakstīšana, bet kā kulminācija tam nāca Vienotais paziņojums par sadarbību transporta un loģistikas jomā. Pēc tam Vidusāzijas sūtņi (ne diplomātiskā, bet plašākā nozīmē) devās uz Rīgas brīvostu. Šodien delegāciju augstāko amatpersonu darba kārtībā ir brauciens uz Liepājas un Ventspils brīvostām, kamēr šo valstu uzņēmējiem Rīgā gaidāma tikšanās ar iespējamiem sadarbības partneriem no Latvijas un citām Eiropas zemēm.
Tirdzniecības aktivitātes pieaugumu starp Latviju un Vidusāziju ir fiksējuši statistiķi. Pagaidām svaigākie dati par Latvijas eksportu un importu attiecas uz šā gada aprīli. Tāpēc palūkosimies, kā mainījies Latvija eksporta un importa apjoms attiecībās ar katru no pieteiktajām valstīm kopš 2020. gada aprīļa, kad vispirms Covid-19 u tagad Krievijas agresijas starpvalstu tirdzniecība iegāja stipru satricinājumu periodā:
Šeit redzamas izmaiņas caurmērā pieaugoša virzienā. Šādas izmaiņas modina aizdomas, vai tik te nav darīšana ar Krievijai un Baltkrievijai noteikto tirdzniecības ierobežojumu apiešanu, sūtīšanai uz Krieviju aizliegtās preces deklarējot kā sūtījumus uz Vidusāzijas valstīm. Vienoto paziņojumu no Latvijas puses parakstījušais Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uldis Reimanis "Neatkarīgajai” apliecināja, ka tā tas nav. Pirmkārt, Latvija ir visiem tirdzniecības partneriem darījusi zināmus savus pienākumus sankciju izpildē un savu gatavību šos pienākumus izpildīt. Otrkārt, neviens konkrēts piemērs sankciju apiešanā ar preču apmaiņu starp Latviju un Vidusāziju līdz šim nav atklāts.
Ir iespējams saskatīt pavisam legālus iemeslus preču apmaiņas pieaugumam. Vidusāzijas valstu importā no Latvijas parādā ir tās preces, kuras iepriekš uz Vidusāziju tika nogādātas caur Krieviju, kur darbojās šo preču ražotāju pārstāvji un noliktavas (viss preču glabāšanas, transportēšanas, pārpakošanas pakalpojumu komplekss). Tagad daudzi Rietumu valstu uzņēmumi darbu Krievijā pārtraukuši, toties noliktavas sākušas aizdegties biežāk nekā iepriekš. Šādā gadījumā preču pircējiem Vidusāzijā jāmeklē piegādātāji ne no Krievijas. Vakardienas un šodienas pasākums liecina, ka Latvija cenšas nepalaist garām radušās izdevības.
Tāpat ir citi iemesli, kāpēc varēja pieaugt preču imports no Vidusāzijas uz Latviju un caur Latviju uz Eiropu. Kazahstānas transporta ministra vietnieks Almazs Idrisovs kā šādu preču piemērus “Neatkarīgajai” nosauca graudus, minerālmēslus, metāla izstrādājumus un ogles. Graudi un ogles pamatā ir tranzītpreces, bet minerālmēsliem un metālam Latvijā ir pielietojums. Tas tagad varbūt jau ir piemirsts, ka sankciju noteikšana Baltkrievijas minerālmēslu eksportam vēlāk izrādījās pilotprojekts sankcijām pret Krieviju. Taču šāda aizmāršība pieļaujama tikai sabiedriskajā domā. Uzņēmēji modri seko, kur kādas iespējas viņiem pavērušās arī tāpēc, ka citiem šādas iespējas zudušas.
Ir vairāki tirdzniecības ceļi starp Latviju un Vidusāziju. Visvienkāršāk, bet visdārgāk ir pārvadāt preces ar lidmašīnām. Ir iespējams kombinēt zemes un ūdens ceļu uz Bulgāriju, tad pāri Melnajai jūrai uz Gruziju un tālāk jau ir sauszemes savienojums ar Āziju. Ir palicis arī ceļš cauri Krievijai, kas nevar atļauties sanīsties vēl arī ar Vidusāzijas valstīm.
