Kamēr Latvija turpina dāvināt starptautiskajiem finanšu spekulantiem gandrīz miljardu eiro gadā, vairākās valstīs gatavojas atņemt šiem spekulantiem viņu ieguldījumus nekustamo īpašumu mājokļu segmentā.
Pirms dažām dienām sleju, kurā aicināju visus iet balsot, iesāku ar vārdiem: “Neteiksim, ka šodien, 3. oktobrī, izšķiras Latvijas liktenis. Nevajag ne tik skaļus vārdus, ne kādas citas līdz apnikumam nodrāztas banalitātes.” Ņemu savus vārdus atpakaļ. 3. oktobra balsojums izrādījās patiešām vēsturisks. Tam ir visas iespējas radikāli mainīt Latvijas politisko kultūru, politisko vidi un līdz ar to arī valsts attīstības vektoru.
Valsts iestādes un privātie uzņēmumi vismaz vārdos piekrīt, ka jāiegulda laiks, spēks un nauda, lai padarītu elektroapgādes, degvielas apgādes un sakaru sistēmas spējīgākas darboties dabas vai cilvēku iztaisītu katastrofu gadījumos.
Lai ko Latvijas sabiedrība dažkārt teiktu par Zviedriju un turienes politisko vidi, Zviedrija vienmēr latviešiem bijusi kā paraugs, uz ko tiekties. Ne velti Atmodas gados bija populāra nākotnes vīzija – pēc neatkarības atjaunošanas astoņos gados sasniegsim Zviedrijas labklājības līmeni.
Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Raivis Bremšmits un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktore Ieva Jāgere pastāstīja par investīciju piesaisti Latvijai 2026. gadā kopumā un jo īpaši Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), no kurienes nupat atgriezusies Valsts prezidenta un uzņēmēju delegācija.
Rietumvalstu izlūkdienesti uzskata, ka nav konstatētas tūlītēja konvencionāla Krievijas militāra iebrukuma NATO valstīs gatavošanas pazīmes vai vērojama masveida karaspēka koncentrēšana, kā tas notika pirms 2022. gada pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Tomēr specdienesti, politiķi un militārie eksperti ar starptautisko mediju starpniecību turpina izplatīt brīdinājumus par būtisku agresorvalsts hibrīdkara izpausmju, īpaši diversiju, sabotāžas un provokāciju riska pieaugumu, kas saistīts ar Krievijas mēģinājumiem panākt situācijas eskalāciju un vājināt rietumvalstu atbalstu Ukrainai.
Joprojām nerimst jautājumi un neizpratne par Baltijas valstu, Francijas un Lielbritānijas neuzaicināšanu uz NATO sanāksmi Polijā. LR Aizsardzības ministrija atsūtījusi uz “Neatkarīgās” redakciju komentāru saistībā ar medijos izskanējušo informāciju par NATO sanāksmi Polijā.
Par pasaulē attīstītākajām valstīm pašpasludinājušos valstu biedrība OECD ir sagatavojusi savu dalībvalstu izglītības nozares atskaišu salīdzinājumu, kurā “atbilstoši šī gada tematiskajai ievirzei, ziņojumā vairāk uzsvērti jautājumi par skolotāju trūkumu”.
Nedēļas laikā redzēsim, vai pagājušā gada juceklis ar balsu skaitīšanu pašvaldību vēlēšanās tiešām būs atrisināts, tāpēc tagad izpētīsim, kādi etapi darbojas vēlēšanu nodrošināšanā, ar ko tie atšķiras, kas tiem izstrādājis tehnoloģijas un cik par tām samaksāts.
“Remigrācijas veicināšana” ir gan runātājiem, gan klausītājiem pati patīkamākā atbilde uz jautājumiem, ko darīs Latvijas valsts pārvaldes aparāts sakarā ar iedzīvotāju izmiršanu un darbaspēka nepietiekamību.
Stāsts nav par kautiņu, bet par Berlīnes tautas pārstāvju 20. septembra vēlēšanām. E. Eralfa tajās uzvarēja ar lozungu “stāties pretī rasistiskajai AfD”, kura oriģināla “rassistischen AfD die Stirn bietet” garu un vēl jo vairāk burtus daudz labāk nekā literārais tulkojums atveido teiciens “dabūsi bietē”.
Latvijas iedzīvotājiem šogad uzkritusi laime nelaimē – dabasgāzes un aiz tās arī citu kurināmā veidu cenu celšanās notiek pirms Saeimas vēlēšanām, liekot valsts aparātam vairāk pievērsties 2026./2027. gada apkures sezonas problēmām.
Nesen, pirms dažiem mēnešiem, aizsākās skaists stāsts par to, kā “Bitcoin” serveru radītais siltums palīdzēs apsildīt Smilteni. Tagad šim stāstam pienākusi kulminācija – virmo spriedze, vai bitkoni patiesi sildīs vai vienkārši klasiski “uzsildīs” jeb “uzmetīs” smilteniešus.
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Edgars Tavars Latvijas valsts gatavību 3. oktobrī noteiktajām 15. Saeimas vēlēšanām apliecināja 22. septembrī no rīta publiski un pēcpusdienā ministriem Latvijas valdības sēdes slēgtajā daļā.
Ministru prezidents Andris Kulbergs izmantos karu Ukrainā kā galveno argumentu, lai Latvija turpinātu saņemt Eiropas Savienības (ES) palīdzības naudu 2028.–2034. gada plānošanas periodā.
Latvijas Bankas (LB) sarīkotā diskusija “No baļķa līdz mikroshēmai: kur patiesībā top Latvijas eksporta vērtība?" atklāja tikai to, kur šī vērtība pazūd: "Protams, ka skolā."
Lai cik absurdi šis virsraksts izskatās, tā atbilstību īstenībai apstiprina "Neatkarīgās" sarunas ar Rīgas domes priekšsēdētāju Viesturu Kleinbergu un Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes komitejas priekšsēdētāja Martu Kotello.
Saeimas Tautsaimniecības komisijas šīsnedēļas darba kārtībā tika iekļauts jautājums par Latvijas ekonomisko attīstību 14. Saeimas laikā, un komisijas sēde ar šādu darba kārtību noslēdzās ar komisijas priekšsēdētāja Arvila Ašeradena (“Jaunā vienotība”) vārdiem: "Esam pie beigām, nav laba sajūta."
Par enerģētiku atbildīgie ierēdņi apliecināja Saeimas deputātiem, ka apkures sezonā kurināmā pietiks un siltuma cenas nepārsniegs Saeimas deputātu maksātspēju.
Šī gada 2. septembris ieies Latvijas vēsturē ar ziņu no Nacionālo bruņoto spēku Štāba bataljona, ka “lai nodrošinātu pilnvērtīgu atbalstu Valsts robežsardzei, līdz 6. septembrim sardze posteņos pie Brīvības pieminekļa un Rīgas pils netiks izlikta".
