Ar biedējošo vārdu "Vilkatis" apzīmēto pasākumu izsludināšanai 11. augustā jākļūst par tādu apliecinājumu valdošās koalīcijas partiju vienotībai nepieļaut nelegālo iekļūšanu valstī, kam jānovirza uzmanība no šo pašu partiju domstarpībām par to, kādā mērā tomēr ir pieļaujama, ja vispār nepieļaujama, cittautiešu legāla apmešanās Latvijā.
Vanšu tilta remonta, t.i., tilta slēgšanas gaidās Rīgas dome sasparojusies savienot Daugavas krastus ar kaut mazmazītiņu, bet tomēr prāmīti ietilpībā līdz 40 pasažieriem bez nekādām kravām.
Ukrainas vēstnieks Lielbritānijā, bijušais Bruņoto spēku virspavēlnieks Valērijs Zalužnijs uzskata, ka NATO nav gatava Ukrainas uzņemšanai aliansē, nepieciešamas citas savienības.
Satiksmes ministrijas (SM) rīcībā esošie aprēķini rāda, ka nepietiekami attīstīts autoceļu tīkls tautsaimniecībai ik gadu rada simtos miljonu eiro mērāmus zaudējumus. Kaimiņvalstis, izmantojot militārās mobilitātes argumentu, jau piesaistījušas Eiropas Savienības finansējumu nozīmīgu "Via Baltica" posmu izbūvei, tikmēr Latvijā projekta tempi joprojām galvenokārt atkarīgi no finansējuma un projektu gatavības. Jautājums – cik Latvijai izmaksā "Via Baltica" attīstības kavēšanās?
Jo skaļāk pēdējos gados skan runas par nepieciešamību glābt valsts budžetu ar enerģiskiem un nepatīkamiem taupības pasākumiem, jo tieši tajā pašā laikā plašāka kļūst uz nevalstiskajām organizācijām (NVO) plūstošā naudas straume.
Ministru prezidenta Andra Kulberga apņemšanās kaut daļēji ielikt "Rail Baltica" trasi jau esošajos dzelzceļa koridoros ir reālākais veids, kā iedabūt šo trasi Rīgā, pie viena reabilitējot slaveno Daugavas pāli – neesošā dzelzceļa tilta balstu.
Augusta sākumā parādījušies pirmie dati par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšanas ietekmi uz maizes, piena, mājputnu gaļas un olu cenām, kurām vajag turpināt zemo cenu pārtikas groza ieviešanas iekustināto cenu samazināšanu.
Latvijas aviosabiedrības "airBaltic" obligāciju turētāji nepieteicās pietiekamā skaitā uz 3. augustā izsludināto virtuālo sapulci ar Latvijas valdības jautājumu kreditoriem, vai viņi piekrīt kļūt par uzņēmuma līdzīpašniekiem vai arī laiž uzņēmumu uz bankrotu.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs vēl nav pieņēmis lēmumu, vai izsludināt Saeimas ārkārtas sēdē 23. jūlijā izdarītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā, pret kuriem uzstājas Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija.
Pēdējo gadu laikā uz starptautiskā autoceļa “Via Baltica” Latvijā atkārtoti notikušas smagas avārijas, tostarp vairākas frontālas sadursmes ar bojāgājušajiem. Lai gan katram negadījumam ir savi tiešie cēloņi, jautājumus rada arī ceļa infrastruktūras atbilstība satiksmes apjomam – intensīvā starptautiskā kravas un vieglo automobiļu plūsma daudzviet joprojām notiek pa ceļu ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā.
Čehijas mašīnbūves giganta “Škoda Group” uzvedība Somijā pēc 1,6 miljardu eiro darījuma zaudējuma vedina domāt, ka arī Latvijā “Škoda Group” varētu likt lietā šantāžas elementus, lai piespiestu mūsu amatpersonas piekrist čehu noteikumiem, proti, atteikties no 5,7 milj. līgumsoda piemērošanas par līgumsaistību neizpildi Latvijā.
Daugavpilī ir attīstīta metālapstrāde, tur var ražot vilcienu vagonus, tramvajus; to ignorēt ir absolūti nepareizi; šis jautājums jāceļ Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomes līmenī, lai Latvijā ražota mašīnbūvei būtu pasūtījumi – pēc Daugavpils uzņēmumu apmeklējuma secina viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Edgars Tavars ("Apvienotais saraksts").
Ministru prezidents Andris Kulbergs apliecina gribu turpināt informācijas tehnoloģiju (IT) lielo iepirkumu moratoriju līdz tādas kārtības izveidei, kas spētu sekot IT produktu radīšanas pamatojumam, cenai un saderībai ar valsts rīcībā jau esošajiem IT produktiem.
Jaunais trīs eiro muitas nodoklis ir spēkā nepilnu mēnesi, taču pirmās pārmaiņas jau ir redzamas. “Latvijas pasts” “nra.lv” apstiprina, ka starptautisko sūtījumu plūsma Eiropā ir samazinājusies, bet “Omniva” novērojusi, ka kritums dažādās lielajās e-komercijas platformās nav vienāds.
Somijas nacionālais ziņu portāls “Helsingin Sanomat” www.hs.fi vēsta, ka “Škoda Transtech” nav saņēmusi atļauju iesniegt apelāciju lietā par tramvaju iepirkumu Helsinku un Vantā novados. “Škoda” reakcija zibenīga: 200 darbinieku no Somijas uzņēmuma personāla Otanmeki rūpnīcā Kajaani tikšot atlaisti. Vai līdzīgs scenārijs atkārtosies Latvijā?
Problēma: 157 miljoni eiro, divi oficiāli ziņoti pārkāpumi, un līdz ar to Paula Stradiņa slimnīcas paplašināšanas projekta nākotne ir zem jautājuma zīmes.
Skaidrojot, kādas izmaiņas gaidāmas Zemkopības ministrijas (ZM) vadībā, atklājās, ka pret uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku atstādināto ministrijas valsts sekretāru Ģirtu Krūmiņu rosinātas vairākas disciplinārlietas un arī KNAB lietvedībā pret amatpersonu ir vairākas administratīvās lietas, par kuru procesuālo gaitu ne visa informācija ir sasniegusi ministriju.
Vasaras sākumā, 22. maijā, Sabiedrības integrācijas fonds apstiprināja Mediju atbalsta fonda nacionālo mediju konkursa rezultātus 2026. gadam. Sabiedriski nozīmīga satura veidošanai latviešu valodā tika atbalstīti 37 projekti. SIF publiskajā projektu konkursu grafikā šai programmai norādīts finansējums 2 114 198,52 eiro un īstenošanas periods no 2026. gada 1. jūnija līdz 2027. gada 31. maijam.
Vai Latvijā ir pamats satraukumam par Dāniju pārņēmušajiem “elles kāpuriem” ozolu mizās, kuri apraud ne tikai koku, bet arī cilvēku veselību un pat dzīvību; kas notiek un var notikt ar mūsu mežiem dabas kataklizmu un mūsu pašu nepārdomātu lēmumu iespaidā – par šiem un citiem ar mūsu mežiem saistītajiem procesiem iztaujājām Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) asociēto profesori un vadošo pētnieci, zinātņu doktori Baibu Jansoni.
Lai gan nevalstiskās organizācijas (NVO) Latvijā saņem finansējumu no valsts budžeta caur Sabiedrības integrācijas fonda programmām, kā arī no dažādiem Eiropas Savienības fondiem, kā izrādās, valsts maksā arī par piedalīšanos katrā Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdē. Atlīdzības apmērs par piedalīšanos vienā sēdē vienai personai svārstās no 61 eiro līdz 122 eiro.
Veselības ministrija (VM) plāno līdz 300 000 eiro novirzīt valsts pētījumu programmas uzdevumam par pārtikas produktu profilēšanu un marķēšanu. Vienlaikus Latvijā jau darbojas biedrības "ABCDE Open Food Data Lab" veidota pārtikas produktu datubāze, ko tās autori vairākkārt piedāvājuši izmantot ministrijai.
