Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) pieņēmis izskatīšanai sūdzību par Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” izsludināto iepirkumu “Tramvaju Škoda 15T bremžu bloku atjaunošana un modernizācija”. Iepirkuma nolikums signalizē, ka Rīgas uzņēmumam padomā ir konkrēts ārvalstu ražotājs. Nolikuma formulējums izslēdz iespēju konkursā piedalīties vietējiem ražotājiem.
Latvijas 2025. gada ģeopolitiskajai situācijai atbilstoši būs baudīt zelta rudeni nevis Siguldā, bet apceļojot vietas, kas veltītas Latvijas Republikas neatkarības izcīnīšanai un atjaunošanai gandrīz visa pagājušā gadsimta garumā starp Pirmā pasaules kara sākumu 1914. gadā un barikādēm 1991. gadā.
Kamēr premjere Evika Siliņa kopā ar mūsu uzņēmējiem skubina Eiropas komisijas priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu vienkāršot publiskā iepirkuma procedūras, Berlīnes pasažieru pārvadātājs drosmīgi, bez liekām formalitātēm veicis pasūtījumu savas pilsētas uzņēmumam un jau saņēmis jaunus pilsētas satiksmei nepieciešamos metro vilcienus. Publiskajos avotos nav atrodamas liecības, ka pārvadātājs būtu izsludinājis publisko iepirkumu.
Šajās dienās ES Padomē tiks vētīti dalībvalstu un Eiropas Komisijas (EK) ierosinājumi par sankcijām pakļautām personām – kuras no saraksta izņemt, kuras pievienot. Iepriekš lemšanā martā Latvija piekritusi Krievijas iebrukuma Ukrainā slavinātāja, Krievijas sporta ministra Mihaila Degtjareva izņemšanai no sankciju saraksta. Aptaujātie lietpratēji ļoti aptuveni skaidro, balstoties uz kādiem konkrētiem apsvērumiem dalībvalstu pārstāvji lemj par personas izņemšanu no sankciju saraksta. Acīmredzami ir tas, ka personas saistībai ar Vladimiru Putinu vai Krievijas iebrukuma Ukrainā slavināšanu un labuma gūšanu no kara reizēm nav nekāda sakara.
Šā gada pirmo sešu mēnešu dzimstības radītāju salīdzinājums apkauno Latviju Baltijas valstu salīdzinājumā un lieku reizi prasa no valdības izrādīt labo gribu – prasa naudu bērnu piedzimšanas un uzturēšanas pabalstu palielināšanai no nākamā gada valsts budžeta.
Pirms neilga laika kļuva zināms, ka VAS "Latvijas pasts" plāno celt tarifu, kas ietver vēlmi privāto drukāto mediju izdevējiem paaugstināt arī preses piegādes tarifus, lai varētu turpināt nodrošināt abonētās preses piegādi. Tajā pašā laikā “Latvijas pasts” ir centies rast iespēju noturēt maksimāli zemu cenas pieaugumu iedzīvotāju pieprasītākajam pakalpojumam – vienkāršas iekšzemes vēstules līdz 20 g nosūtīšanai. Pakalpojuma cena 2026. gadā plānota 2,35 eiro.
Enerģētikas jomā apgriezienus uzņem diskusijas par mazo koģenerācijas staciju konkurētspēju un tās saistību ar izmaiņām siltumenerģijas tarifos. Vienlaikus sabiedrisko domu karsē Latvijā pazīstamu advokātu tautai sētās cerības uz naudas gūšanu no obligātās iepirkuma komponentes (OIK) it kā radītajiem zaudējumiem.
Biedrības “Latvijas ceļu būvētājs” valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš TV24 pauda viedokli, ka Latvijā ceļi kvalitātes ziņā izlīdzinājušies ar Lietuvas ceļiem, ja ne kļuvuši labāki. Taču bažas rada tas, ka valdība, noņemot naudu, mēģina “iešaut pati sev kājā”.
1. septembrī jāsāk darboties jaunai Latvijas robežas šķērsošanas sistēmai trešo valstu pilsoņiem, to vidū arī Ukrainas pilsoņiem, kas izbrauc no okupētajām teritorijām. Jaunajā kārtībā paredzēta iepriekšēja datu iesniegšana par sevi un iebraukšanas atļaujas vai atteikuma gaidīšana.
Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents, zivrūpniecības uzņēmuma SIA “Karavela” valdes priekšsēdētājs, Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes loceklis Andris Bite TV24 diskusijā “Preses klubs” politiķiem pārmeta aizraušanos ar aizdevumiem, kas valsti ievedīs bezizejā – jaunie parādus maksās paši, bet to vietā, kas vecāki, to darīs viņu bērni un mazbērni.
Partijas “Vienotība” valdes loceklis, viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars TV24 diskusijā “Kārtības rullis” uzsvēra, ka viņa vadītajā ministrijā nav paredzēts štatu samazinājums, bet gan izdevumu samazinājums.
Ministru kabinets 19. augustā apstiprināja likumprojektu, kas Latvijai ar Saūda Arābiju ļaus parakstīt nolīgumu par gaisa satiksmi. Līdz ar nolīguma noslēgšanu tiks radīts tiesisks pamats regulāru gaisa pārvadājumu veikšanai maršrutā Rīga–Saūda Arābijas galvaspilsēta Rijāda.
Bijušais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis TV24 sacīja, ka domā, ka netiks iznīdēta amatu piemeklēšana “savējiem”. Viņaprāt, tas vairāk ir ētikas un morāles jautājums, jo mēs visu nevaram noregulēt ar likumu.
Latvijas Restorānu biedrības prezidents, “Opera Hotel” ģenerāldirektors Jānis Jenzis TV24, raksturojot situāciju Latvijas tūrisma nozarē, to salīdzināja ar Lielbritānijas komiķu “Monty Python” projekta filmas “Braiena dzīve” galveno varoni Braienu, kurš ir piesists krustā un, gaidot lēnu nāvi, tomēr dzied. Viņaprāt, situāciju var labot, tikai Latvijai jābūt aktīvākai un agresīvākai tūrisma mārketingā.
“Finanšu ministrs Arvils Ašeradens bija sajūsmā, runājot par iespējām tikt pie lētākiem kredītiem,” diskusiju raidījumā “Naudas cena” sacīja raidījuma vadītājs, žurnālists Armands Puče.
Valsts kanceleja līdzekļu taupības nolūkā nākamā gada budžetā rosinās taupīt uz atalgojumu valsts sektorā, atsakoties no naudas balvām un prēmijām valsts pārvaldē. To intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" 9. jūlijā atklāja Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā vienotība"). Realitātē jūlijā prēmijās ministrijās un Valsts kancelejā izmaksāti 327 tūkstoši eiro, tas ir, trīs reizes vairāk nekā jūnijā, liecina Valsts kases atvērtie dati.
Bijušais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis TV24 pauda viedokli, ka sabiedrību tracina “likumīgais ārprāts” – amatu savienošana valsts pārvaldē ar vairākiem amatiem kapitālsabiedrībās. Turklāt šādi nodarbinātās amatpersonas nekaunas vēl sev aprēķināt virsstundas. Tajā pašā laikā nesamaksā publiskajā pārvaldē nodarbinātajiem – vienkārša darba veicējiem naudas nepietiek.
Uzņēmējs Gatis Kokins, TV24 diskusijā "Kur tas suns aprakts?" komentējot lēmumu par uzņēmumiem LMT un "Tet", atzina, ka lēmums tāds, kāds tas ir tagad ir uz galda, nav optimāls.
Latvijas Izglītības un zinātnes arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga TV24 sacīja, ka šobrīd nevar pateikt, ka skolotājiem būs algas kāpums no janvāra vai nākamā gada septembra, jo patlaban nav algas paaugstināšanas grafika, tiek izstrādāts jauns, bet iepriekšējais jau izpildīts. Taču labā ziņa ir tā, ka pedagogi šogad jau laikus, sākoties jaunajam mācību gadam, zinās savu algu un slodzi.
