Kultūras ministre Agnese Lāce (“Progresīvie”) un izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde (“Jaunā vienotība”) sarunā ar “nra.lv” strikti uzsver – šā gada jūlijā paredzētie un biļešu tirdzniecības apritē redzamie “Raimonda Paula dziesmu svētki Manai Dzimtenei” nav attiecināmi uz tiem mūsu tautas tradicionālajiem Dziesmu svētkiem, kuru norisi regulē Dziesmu un deju svētku likums un kuru atbalstīšanā iesaistās ministrijas un valsts, pašvaldības iestādes.
Valdība sacerējusi un Saeima gatavo pieņemšanai “Kapsētu likumu”, lai darītu galu pašvaldību patvaļai izlemt, kam gulēt un kam negulēt “pašā kapsētas vidū apakš spīdīgiem burtiem” , kā savā romānā “Mērnieku laiki” ierakstījuši latviešu kapu kultūras pirmrindnieki brāļi Kaudzītes.
Eiropas Savienības (ES) pārvaldnieki mēģinās iesaistīties ASV prezidenta Donalda Trampa iesāktajā Latīņamerikas pārdalīšanā. Par Eiropas guvumu no Latīņamerikas labumiem viņi nolūkojuši Argentīnas buļļus, lai eiropieši tiktu pie lēta steika.
Pieklājīgos vārdos uztraukums ir par Latvijas preču un pakalpojumu konkurētspējas zudumu, jo darbaspēka trūkums vispār un kvalificēta darbaspēka trūkums jo īpaši liekot maksāt aizvien lielākas algas jebkuram, kurš vēl spējīgs atnākt uz darbu.
Rīcības grupas birokrātijas mazināšanai vadītājs Jānis Endziņš savas ieceres un plānus pārrunāja Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes domnīcā “LV PEAK”.
Pagājušā gada beigas iezīmēja pasākums, kurā augstas Latvijas amatpersonas atskaitījās par saviem sasniegumiem un diskutēja viena ar otru angļu valodā tikai savā starpā - bez neviena angļa, t.i., bez neviena cittautieša klātbūtnes. Un 2025./2026. gada mijai veltītais Latvijas Nacionālais simfoniskā orķestra (LNSO) koncerts bija instrumentālais pavadījums afroamerikānietes dziedājumiem, protams, angļu valodā.
Lietuvas Konkurences padomes lēmums (LKP) un tā īstenošana Latvijai ir pētīšanas vērta gan Lietuvas valsts iestādes rūpju dēļ par godīgas konkurences nodrošināšanu mediju tirgū, gan valsts ieinteresētības dēļ nodrošināt savus iedzīvotājus ar daudzveidīgu bezmaksas informāciju.
Akcijās un zeltā izdarītajiem ieguldījumiem 2025. gadā iegrāmatots tik liels vērtības pieaugums, ka ieguldījumu apsaimniekotāji jau sākuši uztraukties par 2026. gadā iespējamu cenu burbuļu plīšanu.
Aizgājušais gads atstājis bažas, nedrošību par nākotni un jautājumus, vai tādas atrakcijas kā tankkuģu gremdēšana un sagrābšanas kampaņa 2025. gada beigās ir cēlonis, vai sekas valstu, uzņēmumu un mājsaimniecību nespējai saskaņot savus ieņēmumus ar izdevumiem.
Ziemassvētku eglīšu uzdevums ir dot cilvēkiem pārliecību par citiem cilvēkiem, ka vismaz tie, ar kuriem viņš kopā padziedājis un ar dāvanām apmainījies, vismaz līdz nākamai eglītei viņu pārāk skaļi nelamās un klusi neapmelos.
Latvijas pārvaldes iestādes beidzot sarosījušās ieviest jaunus noteikumus, lai mazinātu naudas izkrāpšanu ar telefonu un citu elektronisko tiešsaziņas sakaru līdzekļu palīdzību.
Šā gada 9. decembrī Ministru kabinetā tika pieņemts likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā” (24-TA-3000), kas līdz galam vēl nav izvērtēts Saeimā. Grozījumi aptver vairākas jomas, taču viena no būtiskākajām izmaiņām līdz šim palikusi plašākai sabiedrībai gandrīz nepamanīta – iespēja ilgtermiņa vīzu pieteikumu pieņemšanu un tiem pievienoto dokumentu īstuma pārbaudi deleģēt ārpakalpojumu sniedzējam.
Aizvadāmais 2025. gads dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” vēsturē ieies ar vienas līnijas sadalīšanu divās dažādās līnijās, kuras apvienošot tad, kad pūcei aste ziedēs.
Valstij un pašvaldībām joprojām nevedas ar savu kapitālsabiedrību uzraudzīšanu. Vājo uzmanīšanu ātri vien izmanto “apķērīgās peles” – kapitālsabiedrību vadītāji, kas aizvazā sabiedrības aktīvus “privātās alās”. Zaudējumus galu galā kompensē valsts vai attiecīgā pašvaldība. Jautājums, kāpēc valsts vai pašvaldību ieceltie pārstāvji, kas ir kapitāla daļu turētāji, to neredz? Varbūt tomēr visu labi redz un kaut kādu iemeslu dēļ ir tik neredzoši.
Baltais nams medijiem nopludina miera plāna dokumentus un tagad gaida Ukrainas piekāpšanos. Aizvadītajā nedēļā plašsaziņas līdzekļiem tika nopludināti miera plāna dokumenti, ko ASV nosūtīja Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim, ieskaitot pamatdokumenta sākotnējo versiju. Spriežot pēc ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumiem, Ukrainai jau tuvākajā laikā būs jāsniedz galīgā atbilde par mierizlīguma vienošanās termiņiem un nosacījumiem, ziņo Ukrainas analītiskais iknedēļas tīmekļa laikraksts “Дзеркало тижня”.
Iepriekšējās nedēļas beigās notikušajās Polijas prezidenta un Lietuvas un Igaunijas Ministru prezidentu sarunās ar Latvijas Valsts prezidentu un Ministru prezidenti tika meklētas diplomātiskās, finansiālās un tehniskās iespējas parādīt tādu spēku, kas atbaidītu Krievijas agresiju.
Cerēsim, ticēsim un gaidīsim, ka kriptonorēķinu pakalpojumu tirgū Latvija atgriezīsies tajā lomā, kāda tai bija starpbanku starptautisko norēķinu tirgū līdz tā sauktajam “banku kapitālajam remontam".
Latvijas finanšu ieguvumi no vietas došanas Eiropas basketbola čempionāta finālturnīram izskatās lielāki nekā Latvijas basketbola izlases izcīnītā 12. vieta 24 komandu konkurencē.
“Neatkarīgās” aptaujātie satiksmes ministrs Atis Švinka (“Progresīvie”) un finanšu ministrs Arvils Ašeradens (“Jaunā vienotība”) ļoti piesardzīgi runā par iespējamiem risinājumiem saistībā ar nacionālās aviokompānijas “airBaltic” finanšu stāvokli. Ministru izteikumos izskan vēlme un cerība uz “airBaltic” akcionāra “Lufhansa” lielāku iesaisti risinājumu meklējumos.
Ne Krieviju kritizējošie blogeri, bet Krievijas galvaspilsētas televīzija “Москва 24” (M24) cēlusi trauksmi par to, cik daudz skaitumkopšanas salonu izlikti pārdošanai vai jau beiguši pastāvēšanu, žēlojoties par nodokļu sloga desmitkāršošanu no nākamā gada 1. janvāra.
Grozījumu projekts Satversmes tiesas likumā, kurš garantēs atgriešanos darbā līdzvērtīgā prokurora amatā Satversmes tiesas tiesnesim, kurš pirms tam bijis prokurors, raisa diskusijas. Daļa “Neatkarīgās” aptaujāto juristu pauž, ka paredzētie grozījumi ir likumsakarīgi un taisnīgi, citi norāda, ka līdz ar šiem grozījumiem tiks zemē iemīdīts “labas likumdošanas” princips.
Kā intereses tad īsti aizstāv vairāk nekā 61 miljonu eiro nodokļu maksātāju naudas nākamgad tērēt iecerējušais Latvijas sabiedriskais medijs, konkrēti tā struktūrvienība Latvijas Radio? Vai par tautas līdzekļiem uzturētais medijs aizstāvēs mūsu tautas un valsts ekonomikas intereses vai tomēr kalpos ārvalstu kapitālu pārstāvošiem grupējumiem?
