Svētdien pulksten 11.01 tiks pārsniegta kārtējā skaudrā robežšķirtne: iebrukums Ukrainā ilgumā pārsniegs Pirmo pasaules karu, turklāt kara vešanas pamatprincipi abos gadījumos ir biedējoši līdzīgi. Jautājums paliek atklāts: vai arī šoreiz Krievija pēc neveiksmīga ārējā kara sabruks iekšēji?
“Latvijas pasta” nodaļās parādījies buklets ar intriģējošu piedāvājumu: paņemt ātro kredītu. “Neatkarīgā” skaidro, kas šīs ir par Latvijas valsts akciju sabiedrības “Latvijas pasts” jaunajām pakalpojumu novitātēm.
“The Wall Street Journal” (WSJ): tas var notikt “nākamo 12 mēnešu laikā”. Eiropā pārskata prognozes par Vladimira Putina uzbrukuma plāniem NATO – pirmās būs Baltijas valstis, lai attaisnotu jaunu mobilizāciju un izsīkuma kara neveiksmes Ukrainā.
Rīgas skolas un pirmsskolas izglītības iestādes gatavojas jaunajam mācību gadam, taču joprojām nav zināmi uzņēmumi, ar kuriem būs jāslēdz līgumi par ēdināšanas pakalpojumiem. Iemesls – kavējas pakalpojuma iepirkums, jo tas izrādījies nekvalitatīvs. Iepirkums tika pārtraukts, mainīti tā nosacījumi un tad atkal turpināts. Laiks iet. Gaida skolas, gaida uzņēmēji, arī Rīgas domes deputāti pauž bažas, vai atkal nebūs tā, ka pēdējā brīdī pa galvu, pa kaklu tiks slēgti līgumi un tikai tad atklāsies dažādas nepilnības ēdināšanas vietās.
Latvijas valsts iestāžu sakurinātā histērija par mukšanu un slēpšanos no Latvijas austrumos manītajiem ārzemju izcelsmes kaujas droniem radījusi tik lielus materiālos un morālos zaudējumus valstij un iedzīvotājiem, ka Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisija 27. maija sēdē uzņēmās norādīt uz tagadējo darbību sliktajām sekām.
Eiropas Savienības iecerētais oglekļa ievedkorekcijas mehānisms jeb CBAM var būtiski sadārdzināt minerālmēslus un radīt jaunus riskus Latvijas lauksaimniecībai, brīdina nozares pārstāvji. Lauksaimnieki norāda, ka papildu izmaksas var sasniegt vairāk nekā 100 eiro par tonnu mēslojuma, kamēr vairākas Eiropas Savienības valstis jau iebilst pret stingrāku emisiju politiku un brīdina par konkurētspējas pasliktināšanos.
Kari Ukrainā un Tuvajos Austrumos atrāvuši galu tik milzīgam naudas maisam, ka notiek tā, kā saka Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vietnieks plānošanas jautājumos Uģis Norītis: “Neatlaidība un nekaunība nav latviešos ieprogrammētas īpašības, bet nauda aizsardzībai tik liela, ka skrējēju pēc tās ir ļoti daudz.”
Ekonomikas ministrija (EM) virza ieceri būtiski mazināt birokrātisko slogu mazajiem uzņēmumiem, tostarp atsakoties no obligātajām gada audita atskaitēm un kases aparātiem.
Elektroauto uzlādes tīkls “Elektrum Drive” šogad pirmo reizi pasniedzis balvas elektromobiļu izplatītājiem, kuru piedāvātā produkcija uzradījusi vislabākos rezultātus “Elektrum Drive elektroauto testu TOP 2025”.
Rīgas valstspilsētas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departaments (ĀMD) 2026. gada 26. februārī izsludināja iepirkumu Rīgas ielu apgaismojuma ESKO dokumentācijas izstrādei. Formāli tas ir tikai sagatavošanās posms, taču faktiski šis iepirkums ir pirmais solis daudz lielākam projektam, kura kopējā vērtība var pārsniegt 10 miljonus eiro. Tieši tādēļ izšķirošs ir jautājums – vai Rīga patiešām gatavojas ekonomiski pamatotam modernizācijas projektam, vai tomēr tiek virzīts modelis, kas pilsētai var izmaksāt dārgi un radīt nopietnus riskus publisko līdzekļu lietderīgai izmantošanai?
Ironizēšana par Eiropas un tagad jo sevišķi Krievijas vecpuišu un šķirteņu tiesību aizstāvju prasībām nomainīt ar feminismu sabojātās eiropietes un krievietes (slāvietes) pret tradicionālā kultūrā audzinātām filipīnietēm neatceļ nepieciešamību patiešām pieņemt lēmumus par to, kā Latvija ar imigrantiem aizvietos vietējo iedzīvotāju skaita sarukumu.
Latvijas Bankas vadlīnijas dabas daudzveidības sargāšanai tiek prezentētas kā praktisks instruments bankām. Lauksaimniecības organizācijas šo dokumentu sauc par zemas kvalitātes darbu un brīdina par riskiem kreditēšanai, eksportam un birokrātiskajam slogam. Zemnieku saeimas vērtējumā tiešais kaitējums nozarei var sasniegt Latvijai grūti iedomājamu mērogu – vismaz vienu miljardu eiro.
Paliksim labā ticībā, ka starp kārtējā bēdu lugas iestudējuma skatītājiem būs arī tādi cilvēki, kurus izrāde sapurinās līdz pat kaut kādai rīcībai ar mērķi nenonākt līdz tiesu u.tml. iestāžu iesaistīšanai attiecību kārtošanā starp vistuvākajiem radiniekiem, draugiem un biedriem saimniekošanā vai politikā.
Saeimas Budžeta komisijas 19. maija sēdē deputātu krēsli palika tukši, jo deputāti tajā laikā atradās nemitīgā kustībā pa Saeimas ēku kompleksa istabām, gaiteņiem un pagalmiem, lai atrastu partnerus un vārdus sevis ierunāšanai labākajās vietās, ko spējīgas dot 14. un 15. Saeima.
Zemkopības ministra pienākumu izpildītājs un ekonomikas ministrs Viktors Valainis devis rīkojumu nekavējoties īstenot pārmaiņas AS “Latvijas valsts meži” (LVM) pārvaldībā, uzsverot nepieciešamību stiprināt uzņēmuma caurspīdīgumu, atbildību un efektivitāti. V. Valainis pieprasījis izvērtēt līdzšinējos lēmumus un ieviest tūlītējus pasākumus, lai uzlabotu uzņēmuma pārvaldības kvalitāti un atjaunotu sabiedrības uzticību.
Saeimā līdz pieņemšanai otrajā lasījumā tikušie grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” samazinās plašsaziņas līdzekļu skaitu no 4 236 līdz apmēram 42, kuru darbības regulēšanu pēc tam pārņemšot pilnīgi no jauna uzrakstīts mediju likums.
Preses konferencē ģenerālprokurors Armīns Meisters liecināja, ka notikusi tikai un vienīgi sakritība – vienlaicīgi procesuālās darbības tā dēvētajā kokrūpnieku lietā Evikas Siliņas valdības atkāpšanās un Viktora Valaiņa nominēšana par ZZS premjera kandidātu.
Latvijas valsts aparāta grēki tik lieli un smagi, ka to izpirkšanai par grēkāžiem noteikti divi Valsts kancelejas direktori pēc kārtas - Jānis Citskovskis jau sēž uz apsūdzēto sola un Raivis Kronbergs tiek gatavots tam pašam uzdevumam.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) prasa naudu datu bāzei ar jaudu uzkrāt ziņas par to, kā latviešu valodu mācījušies līdz 14 tūkstošiem pieaugušo katru gadu.
Valdības sēdē kāda birokrātiski nosaukta informatīvā ziņojuma skatīšanas laikā atklājās metode, kā likuma piesegā “Rail Baltica” projektā tiek dedzināti nodokļu maksātāju sapelnītie miljoni.
