Izpēte

No nākamā gada 1. janvāra kāps "Latvijas pasta" tarifi, kas patlaban vēl atrodas izvērtēšanā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK), kurai galīgais lēmums jāpieņem novembrī, intervijā "Neatkarīgajai" paziņoja SPRK padomes priekšsēdētāja Alda Ozola. Lai pastā nosūtītu parastu vēstuli, cenas kāpums būs jūtams. Arī Lietuvā un Igaunijā gaidāmi līdzīgi pasta pakalpojumu tarifu pieaugumi.

Pirms 80 gadiem Latviju bija sadalījuši divi okupācijas režīmi, kas nodarbojās principā ār vienu un to pašu: atņēma vietējiem iedzīvotājiem pārtiku un vietā deva ieročus, ar ko nogalināt vienam otru.

Izdevuma “The Insider” sarunu biedrs, kurš dezertēja no Krievijas armijas, tāpat kā daudzi citi tika ar viltu piespiests parakstīt līgumu un bez sagatavošanas iemests priekšējā frontes līnijā. Viņš dienēja sešus mēnešus, tika smagi ievainots un aizbēga. Vīrietis stāsta par ārpustiesas nāvessodu piespriešanu karavīriem, kuri atsakās piedalīties “gaļas” uzbrukumos, frontē plaši izplatīto alkoholismu un narkomāniju, kā arī attieksmi pret Krievijas militārpersonām armijā.

Ieceļotāju ādas nokrāsas maiņa padara acīm redzamāku to, ka kādam taču jāaizpilda Latvijas pamatiedzīvotāju izceļošanas un izmiršanas radītie tukšumi.

Transporta enerģijas likumprojekts devis ļoti piemērotu ieganstu visām opozīcijas partijām noslīcināt valdību vārdu straumēs par to, ka Latvijas iedzīvotāju labklājība un pat izdzīvošana valdību neinteresē ne mazākajā mērā.

Neapskaužamā situācijā šā gada augustā bija nonākuši vairāk nekā 100 bērnu un jauniešu no Latvijas, kuri ar uzņēmuma “Fisom” starpniecību devās uz sērfošanas nometni Portugālē. Diemžēl gala mērķī viņi nenonāca – viņi iestrēga Spānijā un Francijā. “Fisom”, tā teikt, “uzmeta” ceļotājus. Operatīvi reaģēja Latvija un noorganizēja repatriāciju. Atbildīgie par šo procesu, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), nemitīgi uzsvēra – ceļotāju atgriešana, kas izmaksāja 81 000 eiro, nenotika par nodokļu maksātāju naudu. Tomēr publiski pieejamā informācija liecina, ka finansējums ņemts no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". Kas galu galā sedza jauniešu atgriešanu Latvijā?

Lai gan pilnīgi no gaisa grābts ir datējums, ka tieši 1670. gada 21. oktobrī “kāds Priekules kalējs no Zviedrijas Johansons izgatavojis ierīci lidošanai, ko arī izmēģinājis,” mēģināsim noticēt 17. gadsimta otrās puses vai 18. gadsimta sākuma cilvēka prasmei pārvērst sevi par mazu planierīti, ko tagadējie cilvēki ir iemanījušies izdarīt, izmantojot planēšanai daudz piemērotākus materiālus un tehnoloģijas.

Melos par Krievijas dona pamanīšanu pieķertie aizsardzības ministrs Andris Sprūds un Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš taisnojas, ka pie Ādažu poligona vārtiem ne pēkšņi piebraukušu, bet it kā pēkšņi iebetonētu bruņumašīnu pamanīt viņi patiešām spējot.

Šodien Rīgas domes sēdē nolemts balsot par Barklaja de Tolli pieminekļa nojaukšanu, un var secināt: konkrētā pieminekļa lielākā problēma ir tā, ka neviens pilsētas saimnieks sabiedrību nekad nav īsti mēģinājis informēt, kas tas Barklajs tāds ir bijis un kāpēc viņam uzstādīts piemineklis iepretim ieejai Ministru kabinetā.

Apmēram vienā laikā ar valdības ārkārtas sēdi valsts 2025. gada budžeta projekta noslīpēšanai pirms iesniegšanas Saeimā Centrālā statistikas pārvalde paziņoja augusta dzimstības un mirstības datus, kuros joprojām nav redzama jaundzimušo skaita noslīdēšanas zem psiholoģiski nozīmīgā viena tūkstoša robežlīnijas.

Latvijā tiek adoptēti vidēji simt bērnu gadā – pēdējos gados gan vērojams neliels adoptēto bērnu skaita samazinājums. Visbiežāk adoptētāji izvēlas adoptēt jaunākus bērnus – no viena līdz piecu gadu vecumā.

Jaunā Rīgas teātra izrādē “Melnais piens” laipni gaidīti “Breša zemnieku” bērni, lai viņi ar dzīvo bilžu palīdzību varētu atgriezties savā skaistajā bērnībā vai jaunībā un dažkārt padarītu to saprotamāku saviem bērniem.

Šonedēļ tika izziņots mazskaitlīgs gājiens no Saeimas uz Ministru kabinetu, lai protestētu pret pensiju plānu izmaiņām. Jautājums, vai akcijas jēga bija vērsta uz to, lai nākotnē piešķiramās pensijas būtu nevis lielākas, bet gan mazākas, vai tomēr Vecrīgā TV kameru priekšā notika domubiedru vingrināšanās politiskajās aktivitātēs, vai ar gājiena palīdzību tika aizstāvētas kredītiestāžu biznesa intereses?

Seniori šonedēļ sāk saņemt indeksētās pensijas, un šogad vecuma pensiju indeksācijā ir piemēroti dažādi indeksi, kas atkarīgi no cilvēka uzkrātā apdrošināšanas stāža. Jo lielāks apdrošināšanas stāžs, jo lielāks indekss tiks piemērots un lielāku vecuma pensijas pieaugumu cilvēks sagaidīs.

Lielais kritušo skaits abās karojošajās pusēs 1944. gada kaujās par Bausku apliecināts ar vārdiem no vietējā avīzē “Bauskas Darbs” 1945. gada 9. jūnijā publicētas Bauskas apriņķa Tautas veselības nodaļas prasības pilsētas izpildu komitejai šos līķus beidzot tomēr apglabāt.

Ārkārtējs notikums Saeimas darbā ir triju Saeimas komisiju kopsēde, kurā vakar Ukrainas vēstnieka Latvijā Anatolija Kucevola klātbūtnē tika izskatīti grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā.

Kas gaida Latviju nākotnē? Atbilžu meklēšana uz šo jautājumu saucas nākotnēšana. Būsim Baltijas tīģeris, vientuļā Latvija, gurdenā Latvija vai Ziemeļvalsts Latvija? Jau šodien jādefinē Latvijas attīstības virzieni, mājas darbi un jāvirza attīstības stratēģija. 30. septembrī Biznesa augstskolā "Turība" notika pirmā Latvijas nākotnēšanas pēcpusdiena, kurā kopā ar dažādu nozaru uzņēmējiem, ministriem, augstiem ierēdņiem, akadēmiķiem un augstākās izglītības iestāžu rektoriem tika iezīmēti darāmie darbi piecās jomās: uzņēmējdarbībā un eksportā, zinātnē un inovācijās, publiskajā pārvaldē un tiesībās, valsts tēlā un komunikācijā, izglītībā un cilvēkresursos.

“Rail Baltica” projekta lielalgu saņēmēji sagatavojuši sarakstu ar sodiem, kas tikšot uzlikti Latvijai, ja tā apturēs dzelzceļa līnijas būvniecību.

Izrādē “Verters” titullomas tēlotājs veiksmīgi tēlo pats sevi atbilstoši ziņai par slavenību privāto dzīvi, ka šogad martā kādu nebūt “ceremoniju apmeklēja arī 43 gadus vecais Jaunā Rīgas teātra, filmu un seriālu aktieris Ivars Krasts un 21 gadu vecā TV šovā “X Faktors” iepazītā dziedātāja Diona Liepiņa. Uz pasākumu abi devās kā pāris.”

Ja Eiropas centrs esot Kolkasragā vai Latvijas ģeogrāfiskais centrs būtu meklējams Ķeguma elektrostacijā, bet garīgais centrs nosacīti svārstās starp Aglonu un Pokaiņiem, tad literatūras smadzeņu centrs jau trešo desmitgadi nobāzējies Ventspilī.

Lai avīzes “Kurzemes Vārds” 1919. gada 3. oktobrī nodrukātais apsveikums jaundibinātajai Latvijas Universitātei atgādina, ka augstskolu Latvijas valsts nodibināja kara laikā: “Lai pulcējas ap to kā droši sargi mūsu jaunekļi stiprām bruņām un asiem šķēpiem varenajās rokās uz cīņu pret tumsības varu, kas kā baigi draudoši ķēmi vēl spiežas ap Gaismas kalnu, kurā lepni pacēlusies mūsu jaunā Burtnieku pils.”

Šodien paiet 105 gadi kopš dienas, kad Latvijas valsts augstākās amatpersonas atvēlēja un Operas koris ar Jāzepa Vītola dziesmu “Gaismas pils” nostiprināja šo statusu jaundibinātajai Latvijas Universitātei.