Eiropas Savienības prasības par videi draudzīgas degvielas izmantošanu aviopārvadājumos paaugstinās lidojumu cenas. Gaidāms, ka aviobiļešu cenas pieaugs ne tikai 2025. gadā, bet arī turpinās pieaugt katru gadu. Otrs cenu kāpums tiek prognozēts 2027. gadā.
Latvijas Bankas rīkotā pasākumā vakar tika noslaucīti putekļi gadus trīsdesmit senam plānam beidzot tomēr privatizēt valsts galvenos uzņēmumus un padarīt šo nepopulāro pasākumu populāru ar to, ka akcijas tiks pārdotas arī Latvijas iedzīvotājiem, lai vēlāk viņu vecumdienas būtu materiāli nodrošinātas ar spīti pirmā un otrā pensiju plānu izputēšanai.
Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks vakar skaidroja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputātiem, kas ir bāzes pensijas un kāpēc tās nāksies ieviest par spīti tam, ka valsts tās nevar atļauties maksāt.
Zādzības pārtikas veikalos Latvijā bijušas aktuālas vienmēr, tomēr jāsecina, ka pēdējā laika tendences nav iepriecinošas – zagļu kļūst vairāk, viņi kļūst drošāki un nekaunīgāki. Taču tirgotāji ar to rēķinās un, lai cīnītos ar zagļiem, talkā ņem ne tikai preču "pīkstuļus" un videokameras, bet arī mobilās apsardzes vienības un jaunākās tehnoloģijas.
Pieci montieri sarkanos kombinezonos, viens pacēlājs, trīsis un knaibles — ar to pietiek, lai nolikvidētu pēdējo fizisko Latvijas sasaisti ar Krievijas elektrotīkliem. Tomēr ceļš līdz šim kniebienam sācies pirms 15 gadiem.
Martins Gauss "airBaltic" sāka vadīt 2011. gada 21. oktobrī. Kopš tā laika viņš atalgojumā, summējot pamatalgu un citus ienākumus, ir saņēmis vairāk nekā 11 miljonus eiro un šogad, atšķirībā no daudziem citiem valsts uzņēmumu vadītājiem, saņems algas pieaugumu. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs intervijā “Neatkarīgajai” vieš skaidrību par M. Gausa algu.
Krievijas diktatoram Putinam karš ar Ukrainu bija vajadzīgs tāpēc, lai pie viņa ierastos Ķīnas diktators un ASV prezidents kopīgi pārzīmēt pasaules karti apmēram tāpat, kā Putina priekšteča Staļina laikā tas tika darīts pirms 80 gadiem, 1945. gada 4.-11. februārī Jaltā.
Piketa greznotā triju Saeimas apakškomisiju kopsēdē notika strīdi par to, vai Latvijas pienākumu samazināt atkritumu bēršanu Getliņu kalnā izpildīt ar atkritumu sadedzināšanu, jeb darīt kaut ko gudrāku un daudz dārgāku.
Sarūkošais mednieku skaits Latvijā nespēj izsmelt staltbriežu medību limitu, par ko sašutuši šo dzīvnieku apgrauzto koku stādījumu un rapša lauku saimnieki.
Uzkrītošās atšķirības “airBaltic” un “Lufthansa” paziņojumos par akciju pārdošanas darījumu radīja virkni jautājumu, kāds tad patiesībā darījums tiek gatavots un kādus zaudējumus no šī darījuma nāksies pieciest nodokļu maksātājiem. Vārdu salikuma “stratēģiskais investors” piesaukšanai no Latvijas valdības puses nozīme var izrādīties tikai šī salikuma daļai “stratēģiskais” piegājiens un nevis investors, un par labu “Lufthansa”, nevis Latvijai. Tā kā publiskā telpā par darījumu izskan puspatiesības, “Neatkarīgā” vērsās pēc palīdzības pie finansistiem, vērtspapīru speciālistiem.
Latvijas iedzīvotāji arī šogad turpina saņemt valsts atbalstu, lai iegādātos jaunu vai lietotu elektroauto vai arī jaunu ārēji lādējamu hibrīdauto. "Neatkarīgā" pētīja, kādi ir auto iegādes un atbalsta nosacījumi un kāpēc valsts atbalsts ir, arī iegādājoties dārgu auto 75 000 –95 000 eiro vērtībā.
80 gadi kopš Vācijas diktatora Hitlera publiskā atvadu sveiciena - viņa pēdējās radiorunas - sakrīt ar pāreju no bubināšanas pa kaktiem uz priekšvēlēšanu lozungiem un šur tur arī vēlēšanu rezultātiem, ka kārtības ieviešanai jālaiž pie varas Hitleram līdzīgie, protams, pret viņu godavārdu palikt tikai maziem hitlerīšiem uz ierobežotu laiku.
Kā un kādēļ dabas stihijas ietekmē apdrošināšanas izmaksas un kādēļ apdrošinātāji un pārapdrošinātāji parasti ir pirmie, kas izjūt dabas katastrofu ietekmi. Kāda ir dabas stihiju ietekme uz apdrošināšanas izmaksām, analizējusi Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes un makrouzraudzības politikas pārvaldes ekonomiste Velga Ozoliņa.
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas “progresīvā” priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama centās, bet nespēja paglābt savu partijas biedru, satiksmes ministru Kasparu Briškenu no nepatīkamiem jautājumiem par “Rail Baltica” pasažieru skaitu un biļetes cenu kaut vai braucienam no Rīgas lidostas līdz Centrālajai dzelzceļa stacijai.
Šobrīd “airBaltic” kapitāldaļu turētājs Satiksmes ministrija aktīvi piemeklē personāžus pagaidu “airBaltic” padomei. Jaunieceltajiem padomes locekļiem tūlīt pat nāksies ķerties pie vairāku sasāpējušu jautājumu risināšanas. Jautājumus par valdes atalgojumu izvērtē un lemj padome, sarunā ar “Neatkarīgo” apliecināja satiksmes ministrs Kaspars Briškens.
Lai arī valdība novembrī lēma konceptuāli atbalstīt tikai “Rail Baltica” pamattrases būvniecību, straujos tempos būvniecība notiek arī pagaidām konceptuāli neatbalstītajā trases posmā starp lidostu “Rīga” un Misu. Īsā laikā starp lidostas galveno termināli un netālu esošo mežiņu Mārupes pagastā tapuši daudzi pamatīgi betona balsti. Satiksmes ministrs Kaspars Briškens par visu zinot, un viņu neizbrīna būvdarbi valdības konceptuāli vēl neatbalstītajā “Rail Baltica” posmā. Celtniekiem tikšot samaksāts.
Ja izvēlaties strādāt reisos uz Skandināviju, varat būt droši, ka darba nedēļa allaž sāksies sestdienā vai svētdienā, un tam ir savs iemesls. Arī šajā reizē izbraukšana no Rīgas sestdienas pēcpusdienā. Darbā gan jābūt agrāk, jo jāiekrauj un jānostiprina krava, jāsagatavo mašīna, mantas, dokumenti un viss pārējais... Kad viss ir beidzot ir gatavs ceļam, var doties uz Ventspils ostu.
Kamēr Latvijas nodokļu maksātāji par “airBaltic” biznesa neveiksmēm tikai maksā un maksā, iemeslus nacionālās aviokompānijas ilgstošajām problēmām ar dzinējiem mēs varam uzzināt nevis no atbildīgajām amatpersonām, bet no kāda ārzemju videoblogera.
1916./1917. gada Ziemassvētku kaujas pie Rīga noteica visas cariskās Krievijas bojā eju tādā mērā, kādā latviešu strēlnieki pēc tam izkaroja Padomiju kā atriebību ne tikai caru valstij, bet vispār krieviem par nodevību.
Francijas prezidents atkal ierunājies par Eiropas miera uzturētājiem Ukrainā, kamēr Vācija no tādas rīcības atkal atrunājas. Baltijas valstis šajā tēmā pagaidām neiesaistās, jo mūsu spēki ir par maziem, lai vieni paši ietu palīgā Ukrainai — tomēr diskusijas kļūst arvien biežākas un nervozākas.
