Aizejošās 14. Saeimas vadība atstāja nākamajai Saeimai publiskotus datus par Latvijas iedzīvotāju nevēlēšanos iesaistīties valsts aizsardzībā un 23. oktobrī šiem datiem veltītu apspriedi, kas kārtējo reizi apliecināja, ka cilvēkus piesaistīt spējīgu ideju Latvijas valdošajām aprindām nav.
Austrālijā pēdējo desmit gadu laikā nodokļi tabakas izstrādājumiem tika paaugstināti vismaz astoņas reizes, cenšoties panākt, lai cilvēki smēķētu mazāk. Rezultāts – Austrālijā cigaretes kļuvušas par dārgākajām pasaulē, to cena par paciņu sasniedz ap 55 Austrālijas dolāriem jeb gandrīz 40 ASV dolāru. Tomēr austrālieši nav atteikušies no nikotīna, jo nelegālais tirgus to piedāvā līdz pat četras reizes lētāk. Tas radījis un attīstījis miljardiem dolāru vērtu nelegālo industriju.
Rīgā atkal iestājas tumšais gadalaiks. Arvien agrāk satumst, ūdens Daugavā un pilsētas kanālā kļūst aukstāks. Un atmiņā atgriežas stāsti, kas pēdējo desmit gadu laikā ar satraucošu līdzību atkārtojas.
Rīgas un Pierīgas iedzīvotāju radīto atkritumu kalns Getliņos draud sagāzties, tāpēc atkritumus nāksies dedzināt ar nosacījumu, ka dedzināšanu nesauks par dedzināšanu, bet par reģenerāciju vai pirolīzi.
Aizejošā Saeimas sastāva vadība mazliet sabojāja noskaņojumu atnākošajam Saeimas sastāvam ar vēsti, ka Saeimas vēlēšanu jaunos uzvarētājus no bruņota uzbrukuma aizstāvēt pieteikušies tikai 37% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju.
Latvija kopā ar vēl septiņām valstīm aicina Eiropas Komisiju pastiprināt nikotīna produktu aizliegumus. Aicinājumam nav pievienojušās Latvijas kaimiņvalstis Igaunija, Lietuva, Polija, Zviedrija. Ja apņēmību virzīties uz tālākiem aizliegumiem Latvija turpinās īstenot dziļā vienatnē, nelegālajā tirgū brīvi pieejamie kaitīgie produkti raisīs pieaugušo, jauniešu un bērnu atkarības un bendēs viņu veselību, bet valsts budžets zaudēs miljoniem eiro.
Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks finanšu jautājumos Boriss Kņigins un Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka izmantoja aizejošās 14. Saeimas deputātus kā pastkastīti ziņas nodošanai nākamajai Saeimai: vai nu nākamgad sagādājiet medicīnas nozarei vēl 826 miljonus eiro, vai arī valsts medicīnas pakalpojumu saņemšana kļūs par kaut ko līdzīgu laimestam loterijā.
Valsts aizsardzības mācības (VAM) norisi grūti atšķirt no teātra pulciņa nodarbībām, ja mēģinām iedomāties, kādā veidā "izglītojamie demonstrēs vai vizualizēs: a. Lodes lidojuma trajektoriju. b. Sānvēja iedarbību uz lodes lidojumu. c. Pamatprincipus šaušanai pa kustīgiem mērķiem". Šeit citēts paraugplāns VAM otrā mācību gada 4. nodarbības 7. stundai.
Demogrāfisko lietu padomes 9. oktobra sēde atgādināja par divām lietām: par padomes pastāvēšanas 15 gadu jubileju un par dibināšanas brīdī sākto tradīciju padomē runāt par jebko, lai tikai nebūtu jārunā par dzimstības palielināšanu Latvijā.
Oktobrī Centrālā statistikas pārvalde (CSP) publicēja jaunāko demogrāfijas apskatu par Latvijas iedzīvotājiem 2026. gada sākumā. Lielu pārsteigumu nebija: iedzīvotāju skaits turpina sarukt, mirušo joprojām ir vairāk nekā jaundzimušo. Viena no nedaudzajām labajām ziņām ir paredzamā mūža ilguma pieaugums līdz 76,8 gadiem.
Veselības ministrijas apkopotie dati par Latvijas iedzīvotāju mirstību no ārējiem nāves cēloņiem ir vēl viens dokuments 14. Saeimas atstātā mantojuma aprakstā.
Lai arī rietumvalstu izlūkdienesti uzskata, ka nav konstatētas tūlītēja konvencionāla Krievijas militāra iebrukuma NATO valstīs gatavošanas pazīmes vai vērojama masveida karaspēka koncentrēšana, kā tas notika pirms 2022. gada pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, tomēr NATO valstu augsto militārpersonu un izlūkošanas dienestu vadītāju rosību nevar nepamanīt.
Lai arī gāzes krājumi šogad Inčukalna gāzes krātuvē ir mazāki nekā citus gadus, atbildīgās amatpersonas “nra.lv” dievojas, ka gāzes ziemai pietikšot, bet tā varētu būt visai padārga.
Aizejošās Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija kārtējo reizi noraidīja Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Par atklātu algu valsts pārvaldē” tieši tāpēc, ka iesniegums uzrāda labāko vai pat vienīgo veidu, kā nepieļaut valsts naudas izblēdīšanu algās par fiktīvu darbu.
Eiropā pieaugošo kara draudu dēļ regulāri rodas jautājums: kā uz to vai citu potenciālā pretinieka rīcību reaģēs NATO? Par šo jautājumu ir ne mazums spekulāciju. Vieni saka: ja Krievija mēģinās bāzties NATO valstu teritorijā, tad dabūs pretī tā, ka ilgi nesalasīs kauliņus, kamēr citi bažījas par pretējo – NATO nobīsies, sāks “atbildes saskaņošanu” un beigās atrunāsies, ka nosacītās Narvas dēļ jau nesāks trešo pasaules karu.
Par koalīcijas partiju sanāksmes šīs nedēļas sasniegumu pieteikta vienošanās ar likumu noteikt, lai visās degvielas uzpildes stacijās (DUS) būtu ģeneratori elektrības ražošanai un interneta sakari caur satelītiem.
Kamēr Saeimas vēlēšanās pārliecinoši uzvarējušais “Apvienotais saraksts” (AS) ar premjerministru Andri Kulbergu priekšgalā mēģina aptvert to milzīgās atbildības slogu, kas tagad viņiem būs jānes, un domā, kā arī pēc jaunās valdības izveidošanas to sadalīt uz vairākām galvām, lai tas vienlaikus neizskatītos pēc bēgšanas no šīs atbildības, ir laiks padomāt par to ekonomisko politiku, kuru realizēsim tuvākajos gados.
Rīga var mierināt sevi vismaz ar to, ka tiltus un citus būtiskus objektus līdz kliņķim (līdz slēgšanai) nolaidusi ne zemāk kā Bonna, par kuru vēl nav pagaisušas atmiņas kā par Rietumvācijas galvaspilsētu.
Vai par valdības vadītāju kļuvušais Andris Kulbergs gribēs un drīkstēs realizēt opozīcijā sēdējuša Andra Kulberga plānu, kā Latvijai pelnīt ar patvēruma došanu bagātniekiem, kam nepatikšanas viņu tagadējās mītnes zemēs?
Notikumi ASV, Ukrainā vai Tuvajos Austrumos vispirms liek lēkāt augšup un lejup jēlnaftas cenai pasaules biržā, bet pēc kāda laika tas ietekmē ikviena pasaules iedzīvotāja labklājību un arī Latviju ietekmē diezgan pat jūtami. Latvijā sāk kļūt aizvien drēgnāk un vēsāk, taču notikumi pasaulē nav pārāk iepriecinoši.
