Stāsts nav par kautiņu, bet par Berlīnes tautas pārstāvju 20. septembra vēlēšanām. E. Eralfa tajās uzvarēja ar lozungu “stāties pretī rasistiskajai AfD”, kura oriģināla “rassistischen AfD die Stirn bietet” garu un vēl jo vairāk burtus daudz labāk nekā literārais tulkojums atveido teiciens “dabūsi bietē”.
Latvijas iedzīvotājiem šogad uzkritusi laime nelaimē – dabasgāzes un aiz tās arī citu kurināmā veidu cenu celšanās notiek pirms Saeimas vēlēšanām, liekot valsts aparātam vairāk pievērsties 2026./2027. gada apkures sezonas problēmām.
Nesen, pirms dažiem mēnešiem, aizsākās skaists stāsts par to, kā “Bitcoin” serveru radītais siltums palīdzēs apsildīt Smilteni. Tagad šim stāstam pienākusi kulminācija – virmo spriedze, vai bitkoni patiesi sildīs vai vienkārši klasiski “uzsildīs” jeb “uzmetīs” smilteniešus.
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Edgars Tavars Latvijas valsts gatavību 3. oktobrī noteiktajām 15. Saeimas vēlēšanām apliecināja 22. septembrī no rīta publiski un pēcpusdienā ministriem Latvijas valdības sēdes slēgtajā daļā.
Ministru prezidents Andris Kulbergs izmantos karu Ukrainā kā galveno argumentu, lai Latvija turpinātu saņemt Eiropas Savienības (ES) palīdzības naudu 2028.–2034. gada plānošanas periodā.
Latvijas Bankas (LB) sarīkotā diskusija “No baļķa līdz mikroshēmai: kur patiesībā top Latvijas eksporta vērtība?" atklāja tikai to, kur šī vērtība pazūd: "Protams, ka skolā."
Lai cik absurdi šis virsraksts izskatās, tā atbilstību īstenībai apstiprina "Neatkarīgās" sarunas ar Rīgas domes priekšsēdētāju Viesturu Kleinbergu un Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes komitejas priekšsēdētāja Martu Kotello.
Saeimas Tautsaimniecības komisijas šīsnedēļas darba kārtībā tika iekļauts jautājums par Latvijas ekonomisko attīstību 14. Saeimas laikā, un komisijas sēde ar šādu darba kārtību noslēdzās ar komisijas priekšsēdētāja Arvila Ašeradena (“Jaunā vienotība”) vārdiem: "Esam pie beigām, nav laba sajūta."
Par enerģētiku atbildīgie ierēdņi apliecināja Saeimas deputātiem, ka apkures sezonā kurināmā pietiks un siltuma cenas nepārsniegs Saeimas deputātu maksātspēju.
Šī gada 2. septembris ieies Latvijas vēsturē ar ziņu no Nacionālo bruņoto spēku Štāba bataljona, ka “lai nodrošinātu pilnvērtīgu atbalstu Valsts robežsardzei, līdz 6. septembrim sardze posteņos pie Brīvības pieminekļa un Rīgas pils netiks izlikta".
Suši? Pica? Burgers, pasta vai wok? Latvijas ēdienkarte pēdējos gados kļuvusi krietni starptautiskāka. Ēdienu piegādes tīkla 2025. gada pasūtījumu datos pirmajās vietās bija burgeri, kebabi un picas, bet tūlīt aiz tiem – suši un citi Āzijas virtuves ēdieni. Arī olīveļļa, viens no Vidusjūras virtuves simboliem, mūsu virtuvēs ieņem arvien stabilāku vietu.
Par Latvijai pāri gājušās vētras mācību izvirzījusies prasība, lai vismaz sabiedrisko mediju sniegtais informācijas apjoms krīzes situācijās tiktu palielināts atbilstoši krīzes plašumam, dziļumam, smagumam vai asumam, lai gan visi šie krīzes raksturojumi atņem iespējas iegūt vajadzīgo informāciju.
Nākamajā skaļuma pakāpē pacelti pret Latvijas Banku vērstie pārmetumi, kādus pirms mēneša iesāka Ministru prezidents Andris Kulbergs: “Paskatieties, ko viņi ir izdarījuši. Es vispār biju mēms, es neticēju, ka Latvijas Banka spēj kaut ko tādu iedomāties. Latvijas Banka sāk mācīt zemniekiem, kā turēt lopus...”
Ministru kabineta 1. septembra sēdē jāizskata pieci projekti valdības noteikumiem par skolu darba organizēšanu un finansēšanu 2026./2027. mācību gadā, pret kuriem uzstājas divas no četrām valdošās koalīcijas partijām.
Augustā Somijas tehnisko speciālistu organizācijas TFiF izdevums publicēja divu rakstu sēriju par “Rail Baltica”. Tā nav vienkārši kārtējā ziņa par problēmām lielā infrastruktūras projektā. Žurnāliste Lena B. Melina devās pa “Rail Baltica” maršrutu, apskatīja objektus un mēģināja Somijas tehniskajiem lietpratējiem izskaidrot, kas Baltijā pašlaik tiek būvēts, kādēļ projekts kavējas un kā tas nākotnē varētu savienot arī Somiju ar Eiropas dzelzceļa tīklu.
Cūkgaļa Latvijā un visā Eiropas Savienībā joprojām nepieklājīgi lēta un visādiem plebejiem pieejama, tāpēc tiek gatavotas tādas prasības cūku labturībai, lai cūkas gaļa maksātu vismaz tikpat, cik vēršu gaļa.
Pēc vairākiem sarežģītiem gadiem Latvijas graudkopjiem 2026. gada sezona izskatās salīdzinoši laba. Ražas potenciāls daudzviet ir augsts, lielākā daļa pirmo novākto graudu atbilst pārtikas kvalitātes prasībām, bet graudu cenas ir augstākas nekā pērn. Arī situācija ārējos tirgos Latvijas zemniekiem šķiet nedaudz labvēlīgāka.
Pēc vērienīgās CSDD datu noplūdes atbildības jautājums nonācis arī līdz uzņēmumam “Tet”, kuram CSDD bija uzticējusi informācijas sistēmu uzraudzību un datu plūsmas monitoringu. Kamēr nu jau bijusī CSDD vadība centās skaidrot notikušo ar “Tet” nepamanīto hakeru iekļūšanu sistēmā, ekonomikas ministrs Viktors Valainis pēc tikšanās ar “Tet” vadību norādījis – uzņēmums savas līgumsaistības ir izpildījis. Kiberuzbrukuma galvenā ievainojamība bijusi pašas CSDD pārvaldītajā lietotnē, kurai “Tet” nebija piekļuves.
Saeima ceturtdien steidzamības kārtā otrajā un galīgajā lasījumā pieņēma AS "Air Baltic Corporation" (“airBaltic”) finanšu stabilizācijas pasākumu likumu, kas paredz noteikt īpašu kārtību valsts dalībai aviokompānijas finanšu stabilizācijas procesā.
Valsts bez zinātnes 21. gadsimtā būtu apmēram tas pats, kas valsts bez karoga, himnas un varas orgānu vēlēšanām, taču zinātne un vēlēšanas ir tādi valsts raksturojumi, kurus viegli viltot.
