Mēneša laikā piedzimušo bērnu kopskaits oktobrī noslīdēja zem psiholoģiski sāpīgās viena tūkstoša robežlīnijas un turpināja samazināties, novembrī apstājoties pie 940 bērniem.
Martinam Gausam nauda no “airBaltic” plūst ne tikai kā atalgojums, bet arī kā dividendes no dalības privātuzņēmumā, kurš ir starpnieks programmatūras izstrādei aviokompānijas biļešu iegādes un rezervēšanas platformai. Pāri visam izrādās, ka Martins Gauss var lemt par iepirkumiem “airBaltic”, ko grib un kā grib, jo Publisko iepirkumu likums uz “airBaltic” nemaz neattiecoties.
Šodien aprit 80 gadi, kopš “12. janvārī boļševiku armija sāk triekties uz Berlīni, raidot uzbrukumā milzīgas tanku un kājnieku masas, cieš arī Kurzemes fronte, jo no šejienes atvelk 7 labākās vācu divīzijas, to vidū arī abas tanku divīzijas. Tas ir smags trieciens Kurzemes aizstāvjiem.”
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis riskē ar darbinieku neapmierinātību, sākot izmantot “Draugiem Group” uzņēmuma “DeskTime” izstrādāto biroju darbinieku darba laika uzskaites programmu viņa ministrijas un tās pakļautībā esošo iestāžu darbinieku pārraudzīšanai.
2012. gada 3. februārī britu raidsabiedrības ziņu vietnē www.bbc.com parādījās vēsts “Sabrūk Ungārijas aviokompānija “Malev””. Būtiski atzīmēt, ka no 2009. līdz 2011. gada vidum šo lidsabiedrību vadīja pašreizējais “airBaltic” valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.
Kopš kara sākuma ukraiņi Latvijā atvēruši vairāk nekā 100 jaunu uzņēmumu. Kā noskaidroja “nra.lv”, 2022. gadā un 2023. gada pirmajā pusē Latvijā ar Ukrainas pilsoņu līdzdalību atvērti 50 jaunu uzņēmumu. Līdz 2024. gada oktobrim šādu uzņēmumu skaits sasniedza 100. Šos datus “nra.lv” sniedza Ukrainas vēstniecība Latvijā. Uzņēmumi darbojas IT, transporta, nekustamā īpašuma, būvniecības un audiovizuālo pakalpojumu jomās.
Kamēr KNAB pēta “airBaltic” valdes priekšsēdētāja apcirkņu atbilstību likumam “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, tikmēr atklātībā uzpeld aizvien jaunas nianses par to, kā mūsu nacionālā aviosabiedrība tieši vai netieši baro savu valdes priekšsēdētāju.
Piemaksāt vēl pāris procentus elektrības cenai ir sīkums attiecībā pret riskiem attiecību turpināšanai ar Krieviju, kas ar Somijas un Igaunijas elektrības savienojuma pārraušanu apzināti atsakās no līgumsaistības izpildīt spējīgas valsts tēla.
Martinam Gausam pastarpināti piederošs uzņēmums sniedzis pakalpojumus viņa pārvaldāmajai Latvijas valsts akciju sabiedrībai “airBaltic”. “airBaltic un 2e Systems 2019. gadā uzsāka lielu projektu, lai paplašinātu un uzlabotu airBaltic tiešsaistes lidojumu iepirkšanās un rezervēšanas risinājumu. Attiecīgās komandas aktīvi iesaistījās un sadarbojās, lai papildinātu esošo tiešsaistes rezervēšanas risinājumu, lai atbalstītu airBaltic izaugsmes plānus,” teikts “airBaltic” mājaslapā.
Šodien tiks atjaunots vilcienu maršruts, par kura slēgšanu satiksmes ministrs Vilis Krištopans taisnojās Saeimas 1997. gada 18. septembra sēdē, “ka Lietuvas un Igaunijas valdības atteicās turpmāk dotēt un tika atcelts šis “Baltikas ekspresis” jeb “Baltijas ekspresis” - vilciens, kas iet no Tallinas uz Varšavu, jo vienkārši tas bija, pirmkārt, ļoti nerentabls un, otrkārt, bija ļoti maz pasažieru.”
“Mans uzdevums ir nodrošināt, lai “airBaltic” darbojas veiksmīgi un lai tam ir nepieciešamie līdzekļi to paveikt. Jāatceras arī, ka negatīva publicitāte kaitē tieši uzņēmumam un tā akcionāriem – ne jau Martinam Gausam kā vadītājam. Martins Gauss ir un paliks labais puika,” tā 2023. gada februārī intervijā “Neatkarīgajā” par sevi stāsta “airBaltic” valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.
Šajās dienās Dailes teātra skatuvi piepildīs pasaulē pretrunīgi vērtētā reliģiskas organizācijas “Faluņguņ” sastāvā esoša deju grupa "Shen Yun", pret kuras vadītājiem ASV notiek tiesas process apsūdzībās par nepilngadīgo ekspluatāciju un piespiedu darbu. Kas ir Latvijā notiekošo šīs grupas koncertu īstie organizatori, ar ko izrāde saskaņota un cik daudz izrādes organizēšanā ir iesaistīts pats Dailes teātris, “Neatkarīgajai” skaidro Dailes teātra valdes loceklis Juris Žagars.
Pašvaldību vēlēšanu vajadzībām par viedtālruņu ar mobilo internetu īstermiņa nomu maksāsim vismaz 410 000 eiro, par izglītojošu video materiālu izstrādi – 142 999 eiro, bet par poligrāfijas materiālu izgatavošanu un piegādi – 18 000 eiro – tā lasāms Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.
Galvenā smaguma nasta uz sabiedriskās domas veidošanu un tās uzturēšanu demokrātijas virzienā gulstas uz tiem Baltkrievijas žurnālistiem, kuri tiek vajāti un turēti cietumos. Lietuvas un Latvijas žurnālisti savu iespēju robežās sniedz kolēģiem atbalstu. Viens no atbalsta veidiem ir balvu pasniegšanas ceremonijas, kuru laikā tiek stāstīts, kādos apstākļos baltkrieviem nākas strādāt un kādas briesmas viņus sagaida ik uz soļa.
Nu nemaz negribas ticēt, ka čekisti savulaik aizsūtīja uz karātavām savu vācu kolēģi Frīdrihu Jekelnu bez nopratināšanas jeb pieredzes apmaiņas par to, kā vislabāk cīnīties pret Kurzemes partizāniem un ko šajā ziņā mācīties no Jekelna komandētās soda ekspedīcijas “Eichensumpf” neveiksmēm Zlēkās.
Žurnālisti, jo īpaši neatkarīgi, vienmēr bijuši neērti valdošajai varai. Tikko nevalstiskā cilvēktiesību organizācija "Amnesty International" atklājusi, ka Serbijas varas iestādes ir izmantojušas sarežģītas digitālās novērošanas tehnoloģijas, lai piekļūtu mobilajiem tālruņiem, kurus izmanto žurnālisti. Pirms gada līdzīgas aizdomas bija arī par žurnālistu noklausīšanos Latvijas mediju vidē.
Mainoties pieprasījumam, Latvijā turpmāk vairs neiznāks it nekāda drukātā prese pirmdienās, un tas nav nekas īpašs — Igaunijā avīzes pirmdienās neiznāk jau otro gadu, jo mūsdienās drukātā prese kā produkts maina savas īpašības un nozīmi: abonenti par kvalitatīvo saturu balso ar saviem makiem.
Dailes teātra skatuve nākamā gada sākumā vismaz trīs dienas draud pārvērsties par politisko vēstījumu laukumu, kur, izskatās, baudu gūs ne tik daudz skatītāji kā pasākuma finansētāji un tā organizētāji ar pasaulē ļoti pretrunīgu slavu.
Premjere Evika Siliņa nepilnu diennakti pirms plānotā balsojuma par nākamo Latvijas bankas prezidentu pēkšņi paziņoja, ka koalīcija anulējusi Mārtiņa Kazāka un Reiņa Bērziņa izvirzīšanu par Latvijas Bankas prezidenta kandidātiem. Portāla nra.lv rīcībā ir informācija par patieso iemesls tik pēkšņai uzskatu maiņai.
Pieci no astoņiem lielākajiem vēja parku attīstītājiem Latvijā – AS "European Energy", SIA "Eolus", SIA "EWE Neue Energien", SIA "Enery" un AS "Latvenergo" – ir nolēmuši izstāties no Latvijas Vēja enerģijas asociācijas (VEA), lai veidotu jaunu un efektīvu nozares pārstāvniecību.
