Sekos jauns pavērsiens Latvijas – ASV attiecībās vai tomēr tāpat kā līdz šim ASV vēstniecības skatu uz patiesajiem Latvijas politiskajiem un ekonomiskajiem procesiem piesārņos diplomātiskajām aprindām tuvie ziņneši – valsts amatpersonas, SIF piebarotie mediju pārstāvji vai tomēr līdz nesenam brīdim arī Džordža Sorosa finansēto sabiedrisko organizāciju aktīvisti no Alberta ielas kvartāla?
Ar dzimstības samazinājumu 2025. gadā par 9,7% pret 2024. gadu Latvija apsteidz Lietuvu, kur šis pats rādītājs ir mīnus 8,4%, un Igauniju, kas salīdzinājumā ar abām pārējām Baltijas valstīm var dižoties ar tikai mīnus 5,8%.
Ierēdņi un citi interesenti piepildīja un pārpildīja Saeimas Budžeta komisijas sēžu zāli kā čaklas un medus kāras bitītes, lai nepalaistu garām savu daļu no tiem 5-6 un varbūt pat daudz vairāk miljardiem eiro, cik daudz valsts un pašvaldības gadā iztērē iepirkumiem.
Ietekmīgais britu nedēļas izdevums “The Economist” caurlūkojis un analizējis datus par preses brīvību un korupciju 180 valstīs pēdējo 80 gadu laikā. Latvija pieminēta ļoti neglaimojoši.
Redakcijā pie mums vērsušās daudzas privātpersonas un uzņēmēji. Saņemti elektrības rēķini par janvāri. Rēķina summas dubultojušās, citam par trīskāršojušās. Kādēļ tā, kā risināt problēmu?
Pagājušā gada nogalē Latvijā aizsākās konflikts, kas var ietekmēt simtiem tūkstošu aizņēmēju. Finanšu ministrija nāca klajā ar priekšlikumu nodot nebanku kreditēšanas uzraudzību Latvijas Bankai. Faktiski – pārdalīt kontroli pār nozari, kuras apjoms tuvojas pusotram miljardam eiro.
10. februārī Rīgā triju Baltijas valstu un Eiropas Investīciju fonda (EIF) pārstāvji prezentēja “Baltijas Inovāciju fondu 3”, kura dibinātāji apņēmušies samest 225 miljonus eiro, bet apgrozīt - 700 miljonus eiro.
Jau ir skaidri zināms, ka cauri Rīgai “Rail Baltica” tuvākajā nākotnē nekursēs un, pat ja dzelzceļu uzbūvētu, vilcieni pa to netrauksies ar ātrumu virs 250 kilometriem stundā. Neraugoties uz to, Eiropas Komisijas mājaslapā joprojām lasāma informācija par aktuālo plānu ātrgaitas dzelzceļa satiksmes paātrināšanai visā Eiropā. Rīga šajā kartē joprojām iezīmēta.
Latvija praktiski pārstājusi tērēt gāzi no Inčukalna pazemes gāzes krātuves, liecina AS “Conexus Baltic Grid” publiskā monitoringa dati. Ko tas nozīmē – gāze mūsu valstij vairs nav vajadzīga? Iemesli ir zināmi, un tie ir pavisam citi.
Kā nezināmā virzienā peldoša kuģa priekšgals tagad izskatās Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas jumts bez ēkas, kam šāds jumts vajadzīgs, bet “Par “Rail Baltica” projekta īstenošanas gaitu” vēsta Satiksmes ministrijas dokuments ar šādu nosaukumu.
Valdība ir atbalstījusi Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) priekšlikumu pieteikties Eiropas konkursam ar projektu “IntegroHEALTH” – Izcilības centrs integrētai vienotai veselības ekosistēmai. Jautājumus raisīja plānotās centra izmaksas – 30 miljoni. Onkoloģijas centra rekonstrukcijai 42 miljoni tika meklēti ar skandāliem caur smagām politiskām diskusijām, burtiski izcīnot projektu, kas Latvijas pacientiem ir vitāli nepieciešams. Šeit – 30 miljoni, un praktiski bez jelkādas publiskas pretestības. Ko tas nozīmē?
Cilvēkiem tagad vēl ir iespēja pašiem novērtēt, vai Emilijas Benjamiņa ielā izvietotie dzelzceļa pārvada balsti spēs noturēt Jelgavas un Jūrmalas virzienā ejošos vilcienus, lai tie neuzgāžas uz galvas cilvēkiem “Rīgas satiksmes” maršrutu mezglā jeb pieturvietā zem dzelzceļa pārvada.
Zemo cenu pārtikas grozs izrādās ziedojumu trauks, kurā naudu samet tie, kas var atļauties nopirkt ārpus zemo cenu precēm atstāto pārtiku ar lielāku piecenojumu lēto preču tirdzniecības radīto zaudējumu segšanai
Tā vietā, lai paustu skaidru nosodošu nostāju mēģinājumiem privatizēt un komerciāliem mērķiem izmantot Raimonda Paula vārdu un Dziesmu svētku vārdu, Dziesmu un deju svētku padomes priekšsēdētāja, kultūras ministre Agnese Lāce (“Progresīvie”) sadarbībā ar šīs padomes locekli, izglītības un zinātnes ministri Daci Melbārdi (“Jaunā vienotība”) padomes sēdē, atsaucoties uz Raimonda Paula labsajūtas sargāšanu, skubināja noklusināt sašutumu par tā dēvēto Ķiršu dziesmu svētku jeb lielkoncerta “Manai dzimtenei” organizētāju rīcību.
Augstākās tiesas lēmums atcelt spriedumu civillietā, kurā par pierādījumiem izmantoti cita kriminālprocesa dēļ noklausītas telefonsarunas, ir radījis vēlēšanos iegrozīt likumus tā, lai iespējami daudzas iestādes tiktu klāt iespējami daudziem krimināllietu materiāliem.
Lai arī koncerta “Raimonda Paula dziesmu svētki Manai dzimtenei” rīkotājs Jānis Ķirsis paziņojis, ka nolemts mainīt Raimonda Paula dziesmu svētku "Manai dzimtenei" nosaukumu, tajā vairs neiekļaujot Maestro vārdu, ar Maestro vārdu iegrieztais birokrātiskais process turpinās. Koncerta rīkotāji cenšas uzturēt mītu un arī vairākas valsts amatpersonas mums apgalvojušas, ka Ķiršu svētkus paredzēts rīkot bez valsts un pašvaldību atbalsta. Fakti aizvien liecina par gluži pretējo, tiek lūgta vērienīga Rīgas domes (RD) finansiāla labvēlība.
Mūziķu aprindās šobrīd tiek apspriests, atsaukt vai neatsaukt dalību Jānim Ķirsim piederošās SIA “Auss Media” rīkotajos “Raimonda Paula dziesmu svētkos Manai Dzimtenei”. Latvijas Radio bigbenda vadība šobrīd atkārtoti vērtē Latvijas Radio bigbenda turpmākās dalības iespējas iepriekš minētajā koncertā, “nra.lv” informēja valsts kapitālsabiedrības SIA “Latvijas Koncerti” vadība.
Pagājušās nedēļas laikā informatīvajā telpā parādījās divas it kā nesaistītas ziņas – viena par to, ka “RB Rail” vadošie darbinieki ir apdrošināti pret gadījumiem, ja viņu vainas dēļ rodas zaudējumi, arī viņu radinieki tiek apdrošināti. Otra ziņa – “Rīgas satiksmes” trolejbusa vadītājai jāmaksā gandrīz gada alga par to, ka darba laikā viņas trolejbuss apskādējies.
14. janvārī Rīgā notikušajā konferencē “Latvijas - Polijas stratēģiskās aizsardzības sadarbības diena” politiķi, militāri rūpnieciskā kompleksa pārstāvji un karu pētnieki apsprieda veidus, kā abu valstu karošanas spējās un politiskās iespējas kopā palielināt ātrāk nekā atsevišķi.
Kultūras ministre Agnese Lāce (“Progresīvie”) un izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde (“Jaunā vienotība”) sarunā ar “nra.lv” strikti uzsver – šā gada jūlijā paredzētie un biļešu tirdzniecības apritē redzamie “Raimonda Paula dziesmu svētki Manai Dzimtenei” nav attiecināmi uz tiem mūsu tautas tradicionālajiem Dziesmu svētkiem, kuru norisi regulē Dziesmu un deju svētku likums un kuru atbalstīšanā iesaistās ministrijas un valsts, pašvaldības iestādes.
