Šā gada 9. decembrī Ministru kabinetā tika pieņemts likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā” (24-TA-3000), kas līdz galam vēl nav izvērtēts Saeimā. Grozījumi aptver vairākas jomas, taču viena no būtiskākajām izmaiņām līdz šim palikusi plašākai sabiedrībai gandrīz nepamanīta – iespēja ilgtermiņa vīzu pieteikumu pieņemšanu un tiem pievienoto dokumentu īstuma pārbaudi deleģēt ārpakalpojumu sniedzējam.
Aizvadāmais 2025. gads dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” vēsturē ieies ar vienas līnijas sadalīšanu divās dažādās līnijās, kuras apvienošot tad, kad pūcei aste ziedēs.
Valstij un pašvaldībām joprojām nevedas ar savu kapitālsabiedrību uzraudzīšanu. Vājo uzmanīšanu ātri vien izmanto “apķērīgās peles” – kapitālsabiedrību vadītāji, kas aizvazā sabiedrības aktīvus “privātās alās”. Zaudējumus galu galā kompensē valsts vai attiecīgā pašvaldība. Jautājums, kāpēc valsts vai pašvaldību ieceltie pārstāvji, kas ir kapitāla daļu turētāji, to neredz? Varbūt tomēr visu labi redz un kaut kādu iemeslu dēļ ir tik neredzoši.
Baltais nams medijiem nopludina miera plāna dokumentus un tagad gaida Ukrainas piekāpšanos. Aizvadītajā nedēļā plašsaziņas līdzekļiem tika nopludināti miera plāna dokumenti, ko ASV nosūtīja Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim, ieskaitot pamatdokumenta sākotnējo versiju. Spriežot pēc ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumiem, Ukrainai jau tuvākajā laikā būs jāsniedz galīgā atbilde par mierizlīguma vienošanās termiņiem un nosacījumiem, ziņo Ukrainas analītiskais iknedēļas tīmekļa laikraksts “Дзеркало тижня”.
Iepriekšējās nedēļas beigās notikušajās Polijas prezidenta un Lietuvas un Igaunijas Ministru prezidentu sarunās ar Latvijas Valsts prezidentu un Ministru prezidenti tika meklētas diplomātiskās, finansiālās un tehniskās iespējas parādīt tādu spēku, kas atbaidītu Krievijas agresiju.
Cerēsim, ticēsim un gaidīsim, ka kriptonorēķinu pakalpojumu tirgū Latvija atgriezīsies tajā lomā, kāda tai bija starpbanku starptautisko norēķinu tirgū līdz tā sauktajam “banku kapitālajam remontam".
Latvijas finanšu ieguvumi no vietas došanas Eiropas basketbola čempionāta finālturnīram izskatās lielāki nekā Latvijas basketbola izlases izcīnītā 12. vieta 24 komandu konkurencē.
“Neatkarīgās” aptaujātie satiksmes ministrs Atis Švinka (“Progresīvie”) un finanšu ministrs Arvils Ašeradens (“Jaunā vienotība”) ļoti piesardzīgi runā par iespējamiem risinājumiem saistībā ar nacionālās aviokompānijas “airBaltic” finanšu stāvokli. Ministru izteikumos izskan vēlme un cerība uz “airBaltic” akcionāra “Lufhansa” lielāku iesaisti risinājumu meklējumos.
Ne Krieviju kritizējošie blogeri, bet Krievijas galvaspilsētas televīzija “Москва 24” (M24) cēlusi trauksmi par to, cik daudz skaitumkopšanas salonu izlikti pārdošanai vai jau beiguši pastāvēšanu, žēlojoties par nodokļu sloga desmitkāršošanu no nākamā gada 1. janvāra.
Grozījumu projekts Satversmes tiesas likumā, kurš garantēs atgriešanos darbā līdzvērtīgā prokurora amatā Satversmes tiesas tiesnesim, kurš pirms tam bijis prokurors, raisa diskusijas. Daļa “Neatkarīgās” aptaujāto juristu pauž, ka paredzētie grozījumi ir likumsakarīgi un taisnīgi, citi norāda, ka līdz ar šiem grozījumiem tiks zemē iemīdīts “labas likumdošanas” princips.
Kā intereses tad īsti aizstāv vairāk nekā 61 miljonu eiro nodokļu maksātāju naudas nākamgad tērēt iecerējušais Latvijas sabiedriskais medijs, konkrēti tā struktūrvienība Latvijas Radio? Vai par tautas līdzekļiem uzturētais medijs aizstāvēs mūsu tautas un valsts ekonomikas intereses vai tomēr kalpos ārvalstu kapitālu pārstāvošiem grupējumiem?
Kāda Saeimas autobāzes šofera vēstule raisījusi jautājumus par to, cik plaši tiek izmantots parlamenta transports “4. maija Deklarācijas kluba” vajadzībām, īpaši tā prezidentei Veltai Čebotarenokai. Saeimas preses dienests skaidro, ka šāda likumā noteikta privilēģija ir visiem deputātiem, kuri piedalījušies neatkarības atjaunošanas balsojumā. Fakti liecina, ka valsts dotie labumi grozās nevis ap visiem 138 Augstākās padomes deputātiem, kuri balsoja par mūsu valstisko neatkarību, daudzi no kuriem jau devušies viņa saulē, bet gan tieši ap V. Čebotarenoku.
Nesen izskanējušajā kultūras nozares skandālā ierautais bijušais VSIA “Latvijas koncerti” un SIA “Dzintaru koncertzāle” valdes loceklis Guntars Ķirsis algā valsts un pašvaldības kapitālsabiedrībās kopā saņēmis vairāk nekā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, arī vairāk par kultūras ministri Agnesi Lāci, Kultūras ministrijas valsts sekretāri Daci Vilsoni un SIA “Dzintaru koncertzāle” kapitāldaļu turētāja pārstāvi un Jūrmalas izpilddirektoru Edgaru Stobovu.
Saeimā uz otro lasījumu aizvirzījušies Grozījumi Satversmes tiesas likumā. Tiem Satversmes tiesas tiesnešiem, kuri pirms tam bijuši prokurori, tiks garantēta atgriešanās darbā līdzvērtīgā prokurora amatā. Kādēļ gan pēkšņi šādi likuma grozījumi? Un kāds gan amats prokuratūrā varētu būt pielīdzināms, līdzvērtīgs Satversmes tiesas tiesneša amatam?
Saeimā izveidotajai izmeklēšanas komisijai būs ļoti jāuzmanās, lai tā nenoķertu pati sevi kā vaininieci, kas piesavinās naudu no centralizētās siltumapgādes sadārdzinājuma Rīgā un visā valstī.
Kļuvis zināms, kas būs nākamais Tallinas mērs. Igauņu lielpartijai “Isamaa” nepatikšanas ar, iespējams, nelikumīgu finansējumu. Lietuvai ar hibrīdkaru turpina bāzties virsū Baltkrievija. Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas reitings nokritis zem 50%. Par šīm un citām aktualitātēm “nra.lv” Baltijas preses apskatā.
Ukrainas Nacionālais korupcijas apkarošanas birojs (NABU) un Specializētā korupcijas apkarošanas prokuratūra piektdienas rītā veica kratīšanas Ukrainas prezidenta biroja vadītāja Andrija Jermaka mājās – vēsta ASV finansētais medijs “Radio Svoboda”.
Kultūras ministrijas pārraudzībā esošās valsts SIA “Latvijas koncerti” nu jau bijušais vienīgais valdes loceklis Guntars Ķirsis nonācis uzmanības lokā, pateicoties Valsts kontroles un Konkurences padomes modrībai. Spēja savienot vairākus amatus, saņemt apjomīgu atalgojumu, neefektīvi pārvaldīt no valsts budžeta piešķirtos naudas līdzekļus, strādāt bez peļņas un tikt pārapstiprinātam amatā bez konkursa 20 gadus pēc kārtas raisa jautājumus par ministrijas īpašās attieksmes iemesliem pret vienu no tās pārraudzībā esošajām amatpersonām.
Austrālijas varas iestādes aizliedz personām līdz 16 gadiem lietot sociālos medijus. Citas valstis gatavojas rīkoties līdzīgi. Arī Eiropā virzās uz to pusi. Pa to laiku turpina uzpūsties mākslīgā intelekta burbulis – finanšu sektorā tā dēļ manāma spriedze.
Ar milzīgiem tračiem un valdošās koalīcijas šūpošanos pieņemtais likums “Par piesārņojumu” nobruģējis ceļu Transporta enerģijas likumam un Ekonomiskās ilgtspējas likumam, lai tie visi garantētu degvielas cenu celšanu.
Valsts SIA “Latvijas koncerti” vienīgais valdes loceklis Guntars Ķirsis un īpaši izredzētie darbinieki sava īpašnieka paspārnē 20 gadus dzīvojuši uz nebēdu: strādājuši ar zaudējumiem, valdes loceklis bez konkursa pārapstiprināts amatā, vienlaikus gan pats, gan viņa īpaši izredzētie darbinieki un to radinieki cītīgi piepelnījušies citās līdzīgās koncertu nodrošināšanas struktūrās. Vēl kompetentajām iestādēm jāšķetina daudzās neskaidrības ar VSIA “Latvijas koncerti” iepirkumiem.
