Represiju draudu dēļ Krieviju pametušo žurnālistu pētījums par pārtikas cenām Eiropā un ASV liecina, ka Latvijā cenas vienmēr var būt zemākas, taču par to atbilstības līmeni uz kopējā pasaules cenu fona nav iemesla satraukumam.
Degvielas cenu kari Igaunijā iepriecina autobraucējus, bet skumdina uzņēmumus, kuri karo. Latvijas Valka nonākusi Igaunijas mediju uzmanības lokā. Lietuvā kultūras darbinieki nerimstas protestēt, bet prezidents Gitans Nausēda aicina netaisīt traģēdiju robežas slēgšanas dēļ ar Baltkrieviju. Par šīm aktualitātēm “nra.lv” kaimiņvalstu mediju apskats.
Jaunais Ukrainas – Krievijas kara noregulējuma “28 punktu miera plāns” ir parādījies dienas kārtībā visai negaidīti un jau saņēmis pretrunīgus vērtējumus. Kā raksta “Financial Times”, ASV prezidents Donalds Tramps gribētu, lai Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paraksta šo “miera” plānu līdz Pateicības dienai, kuru ASV svinēs 27. novembrī. Pēc tam to varētu parakstīt arī Putins, un karš līdz Ziemassvētkiem būtu beidzies. Brīnišķīga pasaciņa. Ne mazāk aizkustinoša kā slavenā Ziemassvētku filma ar Trampa piedalīšanos “Viens pats mājās”.
Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības Memoranda padome (MP) šobrīd jūtas iedzīta strupceļā un vēl domā, kā rīkoties saistībā ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekļa amata kandidātu izvirzīšanu, publiski atzinis padomes vadītāja vietnieks Georgs Rubenis.
Vai Latvijai jāizjauc 1 520 mm platuma dzelzceļa sliežu ceļi, pa kuriem šā gada 10 mēnešos pārvadātie 7,63 miljoni tonnu kravu prasa Latvijas valstij piemaksāt 100 miljonus eiro valsts uzņēmuma “Latvijas dzelzceļš” (LDz) uzturēšanai?
Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību padomes – barotnes varas partijām pietuvinātajiem vai tomēr garants labai uzņēmuma pārvaldībai; kādēļ nepietiek ar valdes atbildību, kāda jēga ir maksāt naudu par padomes locekļu uzturēšanu, ja valde tāpat likuma un īpašnieku priekšā atbild par uzņēmuma darbības rezultātiem – par šīm tēmām iztaujājām tautsaimniecības jomā lietpratīgus politiķus.
Brīvības piemineklim ar “Rail Baltica” trīs kopīgas īpašības: milzīgs sadārdzinājums no būves pieteikuma līdz uzcelšanai, tikai simboliska, nevis tautsaimnieciska nozīme (tajā “Rail Baltica” ir milzīgs mīnuss dabas postīšanas dēļ) un sabiedrības pretestība abiem šiem pasākumiem.
Plašu rezonansi sociālajos tīklos raisījusi Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) uzsāktā plašā ārvalstu studentu piesaistes programma. Tā paredz piesaistīt simtiem jaunu studentu gan no Eiropas Savienības, gan no tālākām valstīm. Programma sola gan papildu ienākumus universitātei no studiju maksām, gan Latvijas ekonomikas stimulēšanu, taču tai līdzi nāk arī jautājumi par izmaksu efektivitāti, studentu atlases kvalitāti un saskaņotību ar valsts imigrācijas politiku un to, vai vietējie iedzīvotāji jau tuvākajā nākotnē Rīgā nekļūs par minoritāti.
Ja beigas labas, tad viss labs. Tiklīdz cilvēki 1935. gada 18. novembrī ieraudzīja Brīvība pieminekli visā tā diženumā un krāšņumā, Rīgas ainavā un caur pieminekļa tēliem saskatāmo arhetipu dziļumos, tā Latvija kļuva par citu Latviju un latvieši - par citiem latviešiem attiecībā pret laiku, kad Brīvības pieminekļa vēl nebija.
Rīgas Stradiņa universitātes profesore Anda Rožukalne arī otrās instances tiesu nespēja pārliecināt par sava redzējuma atbilstību likuma normām un piedzīt no “nra.lv” izdevēja naudas kompensāciju. Tā kā celtā prasība ir noraidīta, kā norāda tiesa, no profesores par labu valstij tagad piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.
Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” (RS) un Čehijas ražotājiem “Skoda Transportation a.s.” un “Dako CZ” “mīlas” stāstā iedzīts ķīlis: Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedz RS turpināt iepirkuma procedūru un slēgt iepirkuma līgumu atklātā konkursā “Tramvaju Škoda 15T bremžu bloku atjaunošana un modernizācija”; IUB liek arī atcelt RS izsludinātās konkursa nolikuma prasības.
Uzņēmējs Pāvels Pereverzevs ieradās Latvijā kā tūrists, bet galu galā nolēma palikt. Anna Vjunova pārcēlās no Maskavas uz Rīgu, lai dzīvotu ārzemēs. Latvija kļuva par viņu jaunajām mājām; viņi šeit satikās, izveidoja veiksmīgu ģimenes uzņēmumu, palīdz ukraiņiem un plāno iegūt Latvijas pilsonību. Abus šeit dzīvojošos Krievijas pilsoņus iztaujāja “AbrisMedia” žurnālists Vladislavs Andrējevs.
5. novembrī valsta a/s “Latvenergo” ar laika kapsulas iebetonēšanu atzīmēja aktīvās būvdarbu fāzes sākumu šobrīd lielākajam vēja parkam Latvijā “Pienava Wind".
Brīdinājums “Rīgas satiksmes” vadībai saistībā ar iepirkuma konkursu par tramvaju bremžu bloku atjaunošanu un modernizāciju: “Konkurences padomes skatījumā tieša norāde uz konkrētu ražotāju (DAKO-CZ) un tā tehnoloģiju, neiekļaujot likumā prasīto atsauci "vai ekvivalents", ir norāde (signāls) par iespējamu konkurences ierobežojumu.”
Eiropas Savienība aizsargā brīvu konkurenci. Naudassods konkurences noteikumu pārkāpuma gadījumā var sasniegt 10% no gada apgrozījuma pasaulē, dažās ES valstīs uzņēmumu vadītājiem, kas pieļāvuši pārkāpumus, var piespriest smagus sodus, pat ieslodzījumu. Taču Latvijā, izskatās, pagaidām nav problēmu konkurenci ierobežot, izstrādājot publiskās izsoles noteikumus, kuri pielāgoti konkrētam ražotājam.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens paskaidroja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, ka patiesais valdības taupības plāns ar valsts iestāžu un kalpotāju skaita samazināšanu slēpjas inflācijas radīto zaudējumu nekompensēšanā līdz pat iestāžu izputēšanai “pašregulējošā procesā”.
Lai cik slikti strādā pēc pašreizējiem likumiem ievēlētā Saeima un valsts pārvaldes sistēma kopumā, proporcionālo vēlēšanu pārtaisīšana par mažoritārajām vēlēšanām dos vēl sliktākus rezultātus.
Zemās grīdas “Škoda” ražojuma tramvaju bremžu bloku remonta un modernizācijas iepirkuma stāsts atklāj, cik vienkārši un veiksmīgi ārvalstu ražotājs spēj panākt no Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” (RS) padevību un pretimnākšanu ražotāja interesēm atbilstošu konkursa noteikumu izsludināšanā.
Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” izsludinājusi konkursu gandrīz trīs miljonu vērtajam publiskajam iepirkumam, kurā dokumentos jau skaidri salasāmi konkrētie uzvarētāji. Tie ir tie paši, kuri piedalījušies pirms vairāk nekā desmit gadiem iepirkto zemās grīdas tramvaju ražošanā.
Eiropas Savienības (ES) 23. oktobrī pieņemtā 19. sankciju pakete būtiski palielina spiedienu uz Krievijas kara ekonomiku, vēršoties pret tādām svarīgām nozarēm kā enerģētika, finanses, militāri rūpnieciskā bāze, speciālās ekonomiskās zonas, kā arī pret konkrētiem agresīvā kara veicinātājiem un labuma guvējiem no tā.
