Oktobrī Centrālā statistikas pārvalde (CSP) publicēja jaunāko demogrāfijas apskatu par Latvijas iedzīvotājiem 2026. gada sākumā. Lielu pārsteigumu nebija: iedzīvotāju skaits turpina sarukt, mirušo joprojām ir vairāk nekā jaundzimušo. Viena no nedaudzajām labajām ziņām ir paredzamā mūža ilguma pieaugums līdz 76,8 gadiem.
Veselības ministrijas apkopotie dati par Latvijas iedzīvotāju mirstību no ārējiem nāves cēloņiem ir vēl viens dokuments 14. Saeimas atstātā mantojuma aprakstā.
Lai arī rietumvalstu izlūkdienesti uzskata, ka nav konstatētas tūlītēja konvencionāla Krievijas militāra iebrukuma NATO valstīs gatavošanas pazīmes vai vērojama masveida karaspēka koncentrēšana, kā tas notika pirms 2022. gada pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, tomēr NATO valstu augsto militārpersonu un izlūkošanas dienestu vadītāju rosību nevar nepamanīt.
Lai arī gāzes krājumi šogad Inčukalna gāzes krātuvē ir mazāki nekā citus gadus, atbildīgās amatpersonas “nra.lv” dievojas, ka gāzes ziemai pietikšot, bet tā varētu būt visai padārga.
Aizejošās Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija kārtējo reizi noraidīja Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Par atklātu algu valsts pārvaldē” tieši tāpēc, ka iesniegums uzrāda labāko vai pat vienīgo veidu, kā nepieļaut valsts naudas izblēdīšanu algās par fiktīvu darbu.
Eiropā pieaugošo kara draudu dēļ regulāri rodas jautājums: kā uz to vai citu potenciālā pretinieka rīcību reaģēs NATO? Par šo jautājumu ir ne mazums spekulāciju. Vieni saka: ja Krievija mēģinās bāzties NATO valstu teritorijā, tad dabūs pretī tā, ka ilgi nesalasīs kauliņus, kamēr citi bažījas par pretējo – NATO nobīsies, sāks “atbildes saskaņošanu” un beigās atrunāsies, ka nosacītās Narvas dēļ jau nesāks trešo pasaules karu.
Par koalīcijas partiju sanāksmes šīs nedēļas sasniegumu pieteikta vienošanās ar likumu noteikt, lai visās degvielas uzpildes stacijās (DUS) būtu ģeneratori elektrības ražošanai un interneta sakari caur satelītiem.
Kamēr Saeimas vēlēšanās pārliecinoši uzvarējušais “Apvienotais saraksts” (AS) ar premjerministru Andri Kulbergu priekšgalā mēģina aptvert to milzīgās atbildības slogu, kas tagad viņiem būs jānes, un domā, kā arī pēc jaunās valdības izveidošanas to sadalīt uz vairākām galvām, lai tas vienlaikus neizskatītos pēc bēgšanas no šīs atbildības, ir laiks padomāt par to ekonomisko politiku, kuru realizēsim tuvākajos gados.
Rīga var mierināt sevi vismaz ar to, ka tiltus un citus būtiskus objektus līdz kliņķim (līdz slēgšanai) nolaidusi ne zemāk kā Bonna, par kuru vēl nav pagaisušas atmiņas kā par Rietumvācijas galvaspilsētu.
Vai par valdības vadītāju kļuvušais Andris Kulbergs gribēs un drīkstēs realizēt opozīcijā sēdējuša Andra Kulberga plānu, kā Latvijai pelnīt ar patvēruma došanu bagātniekiem, kam nepatikšanas viņu tagadējās mītnes zemēs?
Notikumi ASV, Ukrainā vai Tuvajos Austrumos vispirms liek lēkāt augšup un lejup jēlnaftas cenai pasaules biržā, bet pēc kāda laika tas ietekmē ikviena pasaules iedzīvotāja labklājību un arī Latviju ietekmē diezgan pat jūtami. Latvijā sāk kļūt aizvien drēgnāk un vēsāk, taču notikumi pasaulē nav pārāk iepriecinoši.
Krievijas prezidents ieplānojis rekordlielus bruņošanās tēriņus: vismaz par trešdaļu palielinās “valsts aizsardzības” budžetu. Krievijas valdības 1. oktobrī Valsts domei iesniegtais budžeta projekts paredz, ka apmēram 35% no visiem valsts izdevumiem tiks novirzīti kara un militāro vajadzību finansēšanai.
Uz aizejošās 14. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju uzaicinātie ierēdņi atvairīja pārmetumus par tracinoši lēno par 15. Saeimu nodoto balsu skaitīšanu ar to, ka likumpaklausīgiem pilsoņiem arī pēcvēlēšanu naktīs mierīgi jāguļ un vēlēšanu rezultāti jāsaņem nākamajā dienā, nedēļā vai mēnesī atbilstoši ierēdņu parastajam darba ritmam.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs sagaidāmi un pašsaprotami valdības sastādīšanu (tieši šāds darbības vārds tiek minēts Satversmē) uzticējis jau esošajam premjerministram, Saeimas vēlēšanās pārliecinoši uzvarējušā politiskā spēka “Apvienotais saraksts” (AS) līderim Andrim Kulbergam.
Kamēr Latvija turpina dāvināt starptautiskajiem finanšu spekulantiem gandrīz miljardu eiro gadā, vairākās valstīs gatavojas atņemt šiem spekulantiem viņu ieguldījumus nekustamo īpašumu mājokļu segmentā.
Pirms dažām dienām sleju, kurā aicināju visus iet balsot, iesāku ar vārdiem: “Neteiksim, ka šodien, 3. oktobrī, izšķiras Latvijas liktenis. Nevajag ne tik skaļus vārdus, ne kādas citas līdz apnikumam nodrāztas banalitātes.” Ņemu savus vārdus atpakaļ. 3. oktobra balsojums izrādījās patiešām vēsturisks. Tam ir visas iespējas radikāli mainīt Latvijas politisko kultūru, politisko vidi un līdz ar to arī valsts attīstības vektoru.
Valsts iestādes un privātie uzņēmumi vismaz vārdos piekrīt, ka jāiegulda laiks, spēks un nauda, lai padarītu elektroapgādes, degvielas apgādes un sakaru sistēmas spējīgākas darboties dabas vai cilvēku iztaisītu katastrofu gadījumos.
Lai ko Latvijas sabiedrība dažkārt teiktu par Zviedriju un turienes politisko vidi, Zviedrija vienmēr latviešiem bijusi kā paraugs, uz ko tiekties. Ne velti Atmodas gados bija populāra nākotnes vīzija – pēc neatkarības atjaunošanas astoņos gados sasniegsim Zviedrijas labklājības līmeni.
Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Raivis Bremšmits un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktore Ieva Jāgere pastāstīja par investīciju piesaisti Latvijai 2026. gadā kopumā un jo īpaši Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), no kurienes nupat atgriezusies Valsts prezidenta un uzņēmēju delegācija.
Rietumvalstu izlūkdienesti uzskata, ka nav konstatētas tūlītēja konvencionāla Krievijas militāra iebrukuma NATO valstīs gatavošanas pazīmes vai vērojama masveida karaspēka koncentrēšana, kā tas notika pirms 2022. gada pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Tomēr specdienesti, politiķi un militārie eksperti ar starptautisko mediju starpniecību turpina izplatīt brīdinājumus par būtisku agresorvalsts hibrīdkara izpausmju, īpaši diversiju, sabotāžas un provokāciju riska pieaugumu, kas saistīts ar Krievijas mēģinājumiem panākt situācijas eskalāciju un vājināt rietumvalstu atbalstu Ukrainai.
