Somijas un Norvēģijas meža īpašnieki drīkst brīvi rīkoties ar savu īpašumu, cērtot kokus, kad tie sasnieguši savu kvalitatīvo pilnbriedu un līdz ar to arī augstāko cenu tirgū. Taču Latvijas mežu īpašnieki atbilstoši tā dēvēto dabas draugu likumā ievirzītām normām spiesti zāģēt vecus, sliktākas kvalitātes kokus – liecina apkopotie dati par koku ciršanas regulējumiem Eiropas un Skandināvijas valstīs. Šobrīd arī Zviedrija virzās uz lielāku lemšanas brīvību mežu īpašniekiem.
Zemkopības ministrs Armands Krauze un ministrijas Dienesta pārbaudes komisijas locekļi apliecināja šīs ministrijas iepriekšējo lēmumu un rīcības pamatotību pretēji Ministru kabineta izveidotās Dienesta pārbaudes komisijas secinājumiem.
Automašīnu novietošanas grūtības lielu pilsētu centros nav nekas jauns. Ar to ir saskārušās gandrīz visas lielākās pasaules pilsētas ar senu vēsturiskā centra apbūvi. Vēsturiskie pilsētu centri vienkārši izmēru ziņā nav piemēroti, lai visi gribētāji tur ielu malās brīvi varētu novietot savas automašīnas.
2026. gada vasarā aviobiļešu cenas Baltijā uz vieniem un tiem pašiem galamērķiem var atšķirties nevis par dažiem eiro, bet reizēm pat divas vai trīs reizes. Šī starpība bieži tiek skaidrota ar akcijām, sezonu vai konkrētiem datumiem, taču patiesībā iemesls ir dziļāks – tas slēpjas pašā tirgus struktūrā.
Lieldienu olas apēstas, taču olu kari turpinās un, šķiet, turpināsies vēl ilgi. 2. aprīlī pie Saeimas pulcējās ap 100 cilvēku, kuri aicināja atkārtoti iesniegt un virzīt likumprojektu par aizliegumu turēt dējējvistas industriālajos sprostos.
Ja nebūtu Talsu uzņēmējas un politiķes Ievas Krēķes, mēs tā arī neuzzinātu, kādēļ partijas “Progresīvie” mājaslapā tik daudz uzmanības veltīts tā dēvētajam kokrūpnieku skandālam, par kuru šobrīd Ģenerālprokuratūrā uzsākts kriminālprocess.
Lieldienu atzīmēšana okupētajā Latvijā bija viens no piemēriem, kā gan latviešu tautai, gan okupācijas režīmam nācās savstarpēji piekāpties, lai paildzinātu savu pastāvēšanu.
Kolīdz parādās pirmās ziņas par kādu daudz maz apjomīgu iepirkumu, tā visai droši kļūst skaidrs, ka gaidāmi skandāli, krimināllietas un, sliktākajā gadījumā, bēdīgas kvalitātes mantas vai pakalpojuma iepirkums, kam atkal seko skandāli un krimināllietas. Kādas šausmas brāzīsies pāri mūsu galvām iecerētajos apjomīgajos Rīgas sabiedriskā transporta iepirkumos?
Kopš ASV uzbrukuma Irānai ASV vērtspapīru tirgū ieguldīto Latvijas pensiju otrā līmeņa fondu nominālvērtība samazinājusies no 10 308 288 824 eiro līdz 9 857 595 512 eiro.
Latvija šonedēļ apņēmās atdot pēdējās bikses un kreklu, lai sargātu ne tikai sevi, bet galvenokārt NATO un Eiropas Savienības ārējo robežu bez jautājumiem, kas iekšā tam, ko mēs sargājam.
Saeimā praktiski bez izmaiņām tiek apstiprināts no Valsts prezidenta otrreizējai caurlūkošanai saņemtais likums, kas pārsauc tiesnešu pensijas par speciālajām pensijām un kaut simboliski samazina to apmēru.
Saeimas budžeta komisija nokārtojusi, lai jau šodien Saeima varētu pieņemt likumu par valsts aizsardzības budžeta palielināšanu no 3% līdz 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas nozīmē pārējo valsts izdevumu samazināšanu miljardu eiro mērogā.
Tu no laukiem ierodies ar savu auto Rīgā. Parasts brauciens – pie ārsta, uz veikalu vai kādu iestādi. Atstāj auto, izdari darīšanas, atgriezies… un zem loga tīrītāja tevi jau gaida soda kvīts par 30 eiro. Jautājums – kam tieši aizies šī nauda par samaksāto sodu – Rīgas ielu un iekšpagalmu bedru salāpīšanai vai kādam citam vēl cēlākam mērķim?
Ieilgstot karam Tuvajos Austrumos, veidojas arvien pamanāmāka spriedze minerālmēslu tirgū. Tieši šī niša lauksaimniecības nozarē tuvākajos mēnešos var kļūt par vienu no galvenajiem faktoriem, kas noteiks pārtikas cenu dinamiku Eiropā un arī Latvijā. Karadarbība Persijas līča reģionā jau sāk traucēt globālās piegādes ķēdes, un tās sekas arvien skaidrāk izjūt arī Eiropa.
Jau trešo dienu Mārupē tiek izmisīgi meklēta 15 gadus vecā Sofija. Viņa izgāja no skolas un pazuda. Vakar traģiski beidzās 15 gadus vecās Evelīnas meklēšana Liepājā. Meiteni meklēja četras dienas. Atrada. Diemžēl bez dzīvības pazīmēm.
Kā sanāca tā, ka valsts kapitālsabiedrība SIA “Autotransporta direkcija” (ATD), kuras nosaukums pats par sevi pasaka komercdarbības jomu, izdomā pirkt “Škoda” akumulatoru vilcienus, nevis to dara mums zināmais vilcienu apsaimniekotājs – valsts kapitālsabiedrība AS “Pasažieru vilciens”? Kādiem mērķiem tad īsti pirka šīs pagaidām īsti nezināmas kilometrāžas nobraukt (ne)spējīgās ritošās iekārtas un kāpēc tieši no “Škoda Group” (“Škoda”)? Kā tā sanāk, ka līgumu par “Škoda” vilcienu iegādi ATD slēdz pēc tiesību uz šādu darbību veikšanu deleģējuma termiņa beigām? Kāpēc 2021. gada teju Ziemassvētku priekšvakarā Ministru kabinets premjera Krišjāņa Kariņa vadībā pielemj veikt speciālus grozījumus Satiksmes ministrijas nolikumā viena konkrētā 89,41 miljona EUR darījuma īstenošanai?
Vai patiesi Latvijai atrasts gandrīz neizsmeļams ieņēmumu avots – piedāvājums bagātiem ārzemniekiem reģistrēties par nodokļu maksātājiem Latvijā un maksāt pēc speciāli viņiem radītām likmēm, kas daudz zemākas nekā bagātās valstīs.
Latvijas finanšu pakalpojumu sniegšanas uzņēmumu vadošās amatpersonas iztērēja darba dienu plaša loka sarunām par viņu uzņēmumu, nozares un Latvijas iespējām izgrozīties no nepatikšanām, kādas draud līdz ar ekonomisko lejupslīdi Latvijā un pasaulē.
Somijas Tirgus tiesa (Markkinaoikeus) drīzumā beigs skatīt Čehijas uzņēmuma “Škoda” sūdzību par izslēgšanu no tramvaju iepirkuma. Publiski pieminētie izslēgšanas iemesli ir “Škoda” pārstāvju apšaubāmas darbības, publiski minēta draudu izteikšana, nepieļaujama “lobēšana” un “Škoda” tramvaju piedāvājuma neatbilstība drošības, izturības, trokšņu līmeņa prasībām. Savukārt, Rīgā “Škoda” veicas labāk gan vēsturiski, gan šobrīd. Pērn līgums par akumulatoru elektrovilcienu iegādi 123 miljonu eiro apmērā veiksmīgi parakstīts, taču arī šajā darījumā pamanāmas būtiskas dīvainības un arī šo darījumu šobrīd vētī tiesībsargājošās institūcijas, konkrētā gadījumā KNAB.
Juriskonsults un aktīvs sabiedrības pārstāvis, interneta lapas “Jurista balss” izdevējs Gundars Ūdris intervijā “nra.lv” atklāja, ka tuvākajā laikā iesniegs tiesā pieteikumu pret Dziesmu svētku “Manai dzimtenei” organizatoriem, prasot atpakaļ par biļetēm samaksāto naudu.
Lieldienas jau sen atdotas to likumīgajai īpašniecei baznīcai, bet tagadējā Latvijas iedzīvotāju kopuma vairākums joprojām atceras 8. martu kā daļu no savas bērnības un jaunības, kad zāle bija zaļāka un debesis - zilākas nekā tagad.
Iet vaļā ķirbju un ķiploku kari Rīgas ēdināšanas pakalpojumos. Rīgas Centrālās administrācijas Iepirkumu pārvalde izsludinājusi iepirkuma konkursu “Ēdināšanas pakalpojumi Rīgas valstspilsētas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta padotībā esošo izglītības iestāžu vajadzībām”. Iepirkuma summa 26,87 miljoni eiro. Vai iepirkums spēs nodrošināt noteikumus, kuri neizslēgs godīgu konkurenci, nodrošinot ekonomiski izdevīgākos piedāvājumus Rīgas pašvaldībai nepārmaksājot?
