Ieilgstot karam Tuvajos Austrumos, veidojas arvien pamanāmāka spriedze minerālmēslu tirgū. Tieši šī niša lauksaimniecības nozarē tuvākajos mēnešos var kļūt par vienu no galvenajiem faktoriem, kas noteiks pārtikas cenu dinamiku Eiropā un arī Latvijā. Karadarbība Persijas līča reģionā jau sāk traucēt globālās piegādes ķēdes, un tās sekas arvien skaidrāk izjūt arī Eiropa.
Jau trešo dienu Mārupē tiek izmisīgi meklēta 15 gadus vecā Sofija. Viņa izgāja no skolas un pazuda. Vakar traģiski beidzās 15 gadus vecās Evelīnas meklēšana Liepājā. Meiteni meklēja četras dienas. Atrada. Diemžēl bez dzīvības pazīmēm.
Kā sanāca tā, ka valsts kapitālsabiedrība SIA “Autotransporta direkcija” (ATD), kuras nosaukums pats par sevi pasaka komercdarbības jomu, izdomā pirkt “Škoda” akumulatoru vilcienus, nevis to dara mums zināmais vilcienu apsaimniekotājs – valsts kapitālsabiedrība AS “Pasažieru vilciens”? Kādiem mērķiem tad īsti pirka šīs pagaidām īsti nezināmas kilometrāžas nobraukt (ne)spējīgās ritošās iekārtas un kāpēc tieši no “Škoda Group” (“Škoda”)? Kā tā sanāk, ka līgumu par “Škoda” vilcienu iegādi ATD slēdz pēc tiesību uz šādu darbību veikšanu deleģējuma termiņa beigām? Kāpēc 2021. gada teju Ziemassvētku priekšvakarā Ministru kabinets premjera Krišjāņa Kariņa vadībā pielemj veikt speciālus grozījumus Satiksmes ministrijas nolikumā viena konkrētā 89,41 miljona EUR darījuma īstenošanai?
Vai patiesi Latvijai atrasts gandrīz neizsmeļams ieņēmumu avots – piedāvājums bagātiem ārzemniekiem reģistrēties par nodokļu maksātājiem Latvijā un maksāt pēc speciāli viņiem radītām likmēm, kas daudz zemākas nekā bagātās valstīs.
Latvijas finanšu pakalpojumu sniegšanas uzņēmumu vadošās amatpersonas iztērēja darba dienu plaša loka sarunām par viņu uzņēmumu, nozares un Latvijas iespējām izgrozīties no nepatikšanām, kādas draud līdz ar ekonomisko lejupslīdi Latvijā un pasaulē.
Somijas Tirgus tiesa (Markkinaoikeus) drīzumā beigs skatīt Čehijas uzņēmuma “Škoda” sūdzību par izslēgšanu no tramvaju iepirkuma. Publiski pieminētie izslēgšanas iemesli ir “Škoda” pārstāvju apšaubāmas darbības, publiski minēta draudu izteikšana, nepieļaujama “lobēšana” un “Škoda” tramvaju piedāvājuma neatbilstība drošības, izturības, trokšņu līmeņa prasībām. Savukārt, Rīgā “Škoda” veicas labāk gan vēsturiski, gan šobrīd. Pērn līgums par akumulatoru elektrovilcienu iegādi 123 miljonu eiro apmērā veiksmīgi parakstīts, taču arī šajā darījumā pamanāmas būtiskas dīvainības un arī šo darījumu šobrīd vētī tiesībsargājošās institūcijas, konkrētā gadījumā KNAB.
Juriskonsults un aktīvs sabiedrības pārstāvis, interneta lapas “Jurista balss” izdevējs Gundars Ūdris intervijā “nra.lv” atklāja, ka tuvākajā laikā iesniegs tiesā pieteikumu pret Dziesmu svētku “Manai dzimtenei” organizatoriem, prasot atpakaļ par biļetēm samaksāto naudu.
Lieldienas jau sen atdotas to likumīgajai īpašniecei baznīcai, bet tagadējā Latvijas iedzīvotāju kopuma vairākums joprojām atceras 8. martu kā daļu no savas bērnības un jaunības, kad zāle bija zaļāka un debesis - zilākas nekā tagad.
Iet vaļā ķirbju un ķiploku kari Rīgas ēdināšanas pakalpojumos. Rīgas Centrālās administrācijas Iepirkumu pārvalde izsludinājusi iepirkuma konkursu “Ēdināšanas pakalpojumi Rīgas valstspilsētas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta padotībā esošo izglītības iestāžu vajadzībām”. Iepirkuma summa 26,87 miljoni eiro. Vai iepirkums spēs nodrošināt noteikumus, kuri neizslēgs godīgu konkurenci, nodrošinot ekonomiski izdevīgākos piedāvājumus Rīgas pašvaldībai nepārmaksājot?
Pat tik nerentabla būve kā “Rail Baltica” daļēji atmaksāsies, ja šīs būves dēļ tiktu pārtraukta Latvijas nodokļu maksātāju naudu ieguldīšana starptautisko finanšu spekulantu būvētajā pensiju otrā līmeņa piramīdā.
Evikas Siliņas valdības apsolītā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinu pārtaisīšana Finanšu ministrijas izpildījumā nozīmē atņemt vairāk naudas Rīgas un Pierīgas pašvaldībām un atdot šo naudu lauku pašvaldībām, lai būtu drošība, ka vismaz algas saviem darbiniekiem lauku pašvaldības spēs samaksāt.
Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianse (LAEA)ar kampaņu “Savā zemē sava enerģija” mēģina panākt tik lielu sabiedrības atbalstu elektrība ražošanai no vēja, lai nākamās Saeimas un pašvaldību deputātu kandidāti vairs nemēģinātu tikt kārotajās vietās ar uzstāšanos pret vēja parku būvi.
Briselē notiek balsojumi par izmaiņām, kas vēl pirms dažiem gadiem šķita politiski neiespējamas. Runa ir par jaunajām genomikas metodēm (NGT), tostarp CRISPR. Formāli tās nav klasiskās transgēnās kultūras, jo vairumā gadījumu netiek ievietots svešs ģenētiskais materiāls. Taču sabiedrības uztverē tas joprojām skan vienkārši – Eiropa maina pieeju ĢMO.
Nupat kā 28. februārī apritēja 20 gadi kopš kārtējā, bet īpaši zīmīgā un svarīgā Augstākās tiesas Senāta lēmuma apstiprināt tiesībsargājošo iestāžu darbošanos tikai skata pēc, īsto noziedznieku vietā sameklējot piemērotus grēkāžus.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) apņēmusies šogad sagatavot plānu, kā vērsties pie Latvijā studējošiem ārzemniekiem ar piedāvājumu pēc studiju beigām palikt Latvijā.
Latvijā ar Eiropas Savienības (ES) fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda pieejamo finansējumu "Rail Baltica" pamattrases būvdarbiem patlaban ir iespējams izbūvēt vien 52,66 kilometru garu "Rail Baltica" pamattrases uzbērumu, liecina Satiksmes ministrijas publiskotā informācija.
Ja kāds mēģina apgalvot, ka Latvijā nav mediju karteļa, neticiet. Latvijā darbojas mediju kartelis, un šā karteļa sarga loma ir iedalīta Latvijas Mediju ētikas padomei. Savukārt kaislīgs atbalstītājs un šādas shēmas veicinātājs ir pati valsts Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) personā, iestrādājot “konkursa” nolikumā, ka tikai un vienīgi Latvijas Mediju ētikas padomes biedri un arī asociētie biedri tiek pie valsts naudas. Varbūt tieši par šo valsts veicināto shēmošanu un mediju mutes aizbāšanu rakstīja ietekmīgais britu nedēļas izdevums “The Economist”, pielīdzinot Latvijas valsts realizēto mediju mutes aizbāšanas politiku teju Zimbabves līmenim, sakot “tik netīri kā Latvijā”.
Sekos jauns pavērsiens Latvijas – ASV attiecībās vai tomēr tāpat kā līdz šim ASV vēstniecības skatu uz patiesajiem Latvijas politiskajiem un ekonomiskajiem procesiem piesārņos diplomātiskajām aprindām tuvie ziņneši – valsts amatpersonas, SIF piebarotie mediju pārstāvji vai tomēr līdz nesenam brīdim arī Džordža Sorosa finansēto sabiedrisko organizāciju aktīvisti no Alberta ielas kvartāla?
Ar dzimstības samazinājumu 2025. gadā par 9,7% pret 2024. gadu Latvija apsteidz Lietuvu, kur šis pats rādītājs ir mīnus 8,4%, un Igauniju, kas salīdzinājumā ar abām pārējām Baltijas valstīm var dižoties ar tikai mīnus 5,8%.
Ierēdņi un citi interesenti piepildīja un pārpildīja Saeimas Budžeta komisijas sēžu zāli kā čaklas un medus kāras bitītes, lai nepalaistu garām savu daļu no tiem 5-6 un varbūt pat daudz vairāk miljardiem eiro, cik daudz valsts un pašvaldības gadā iztērē iepirkumiem.
Ietekmīgais britu nedēļas izdevums “The Economist” caurlūkojis un analizējis datus par preses brīvību un korupciju 180 valstīs pēdējo 80 gadu laikā. Latvija pieminēta ļoti neglaimojoši.
