Kļuvis zināms, kas būs nākamais Tallinas mērs. Igauņu lielpartijai “Isamaa” nepatikšanas ar, iespējams, nelikumīgu finansējumu. Lietuvai ar hibrīdkaru turpina bāzties virsū Baltkrievija. Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas reitings nokritis zem 50%. Par šīm un citām aktualitātēm “nra.lv” Baltijas preses apskatā.
Ukrainas Nacionālais korupcijas apkarošanas birojs (NABU) un Specializētā korupcijas apkarošanas prokuratūra piektdienas rītā veica kratīšanas Ukrainas prezidenta biroja vadītāja Andrija Jermaka mājās – vēsta ASV finansētais medijs “Radio Svoboda”.
Kultūras ministrijas pārraudzībā esošās valsts SIA “Latvijas koncerti” nu jau bijušais vienīgais valdes loceklis Guntars Ķirsis nonācis uzmanības lokā, pateicoties Valsts kontroles un Konkurences padomes modrībai. Spēja savienot vairākus amatus, saņemt apjomīgu atalgojumu, neefektīvi pārvaldīt no valsts budžeta piešķirtos naudas līdzekļus, strādāt bez peļņas un tikt pārapstiprinātam amatā bez konkursa 20 gadus pēc kārtas raisa jautājumus par ministrijas īpašās attieksmes iemesliem pret vienu no tās pārraudzībā esošajām amatpersonām.
Austrālijas varas iestādes aizliedz personām līdz 16 gadiem lietot sociālos medijus. Citas valstis gatavojas rīkoties līdzīgi. Arī Eiropā virzās uz to pusi. Pa to laiku turpina uzpūsties mākslīgā intelekta burbulis – finanšu sektorā tā dēļ manāma spriedze.
Ar milzīgiem tračiem un valdošās koalīcijas šūpošanos pieņemtais likums “Par piesārņojumu” nobruģējis ceļu Transporta enerģijas likumam un Ekonomiskās ilgtspējas likumam, lai tie visi garantētu degvielas cenu celšanu.
Valsts SIA “Latvijas koncerti” vienīgais valdes loceklis Guntars Ķirsis un īpaši izredzētie darbinieki sava īpašnieka paspārnē 20 gadus dzīvojuši uz nebēdu: strādājuši ar zaudējumiem, valdes loceklis bez konkursa pārapstiprināts amatā, vienlaikus gan pats, gan viņa īpaši izredzētie darbinieki un to radinieki cītīgi piepelnījušies citās līdzīgās koncertu nodrošināšanas struktūrās. Vēl kompetentajām iestādēm jāšķetina daudzās neskaidrības ar VSIA “Latvijas koncerti” iepirkumiem.
Ministru prezidente Evika Siliņa, Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks un citas amatpersonas Latvijas Bankas konferencē par kreditēšanu nepieminēja Latvijai uzliktos ierobežojumus apgrozīt lielu naudu, no kuras daļa varētu nobirt kredītos.
Krievijas un Ukrainas miera plāns ar tā 28 punktiem skaudri atgādina situāciju, kāda 1938. gadā bija ar Čehoslovākiju – ir tāds déjà vu. Tramps kā Čemberlens, Putins kā Hitlers – vēsture atkārtojas. Šoreiz gan ir arī spēki, kas šādai fatālai virzībai un iedomai, ka agresoru var pielabināt, cenšas pretoties.
Represiju draudu dēļ Krieviju pametušo žurnālistu pētījums par pārtikas cenām Eiropā un ASV liecina, ka Latvijā cenas vienmēr var būt zemākas, taču par to atbilstības līmeni uz kopējā pasaules cenu fona nav iemesla satraukumam.
Degvielas cenu kari Igaunijā iepriecina autobraucējus, bet skumdina uzņēmumus, kuri karo. Latvijas Valka nonākusi Igaunijas mediju uzmanības lokā. Lietuvā kultūras darbinieki nerimstas protestēt, bet prezidents Gitans Nausēda aicina netaisīt traģēdiju robežas slēgšanas dēļ ar Baltkrieviju. Par šīm aktualitātēm “nra.lv” kaimiņvalstu mediju apskats.
Jaunais Ukrainas – Krievijas kara noregulējuma “28 punktu miera plāns” ir parādījies dienas kārtībā visai negaidīti un jau saņēmis pretrunīgus vērtējumus. Kā raksta “Financial Times”, ASV prezidents Donalds Tramps gribētu, lai Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paraksta šo “miera” plānu līdz Pateicības dienai, kuru ASV svinēs 27. novembrī. Pēc tam to varētu parakstīt arī Putins, un karš līdz Ziemassvētkiem būtu beidzies. Brīnišķīga pasaciņa. Ne mazāk aizkustinoša kā slavenā Ziemassvētku filma ar Trampa piedalīšanos “Viens pats mājās”.
Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības Memoranda padome (MP) šobrīd jūtas iedzīta strupceļā un vēl domā, kā rīkoties saistībā ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekļa amata kandidātu izvirzīšanu, publiski atzinis padomes vadītāja vietnieks Georgs Rubenis.
Vai Latvijai jāizjauc 1 520 mm platuma dzelzceļa sliežu ceļi, pa kuriem šā gada 10 mēnešos pārvadātie 7,63 miljoni tonnu kravu prasa Latvijas valstij piemaksāt 100 miljonus eiro valsts uzņēmuma “Latvijas dzelzceļš” (LDz) uzturēšanai?
Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību padomes – barotnes varas partijām pietuvinātajiem vai tomēr garants labai uzņēmuma pārvaldībai; kādēļ nepietiek ar valdes atbildību, kāda jēga ir maksāt naudu par padomes locekļu uzturēšanu, ja valde tāpat likuma un īpašnieku priekšā atbild par uzņēmuma darbības rezultātiem – par šīm tēmām iztaujājām tautsaimniecības jomā lietpratīgus politiķus.
Brīvības piemineklim ar “Rail Baltica” trīs kopīgas īpašības: milzīgs sadārdzinājums no būves pieteikuma līdz uzcelšanai, tikai simboliska, nevis tautsaimnieciska nozīme (tajā “Rail Baltica” ir milzīgs mīnuss dabas postīšanas dēļ) un sabiedrības pretestība abiem šiem pasākumiem.
Plašu rezonansi sociālajos tīklos raisījusi Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) uzsāktā plašā ārvalstu studentu piesaistes programma. Tā paredz piesaistīt simtiem jaunu studentu gan no Eiropas Savienības, gan no tālākām valstīm. Programma sola gan papildu ienākumus universitātei no studiju maksām, gan Latvijas ekonomikas stimulēšanu, taču tai līdzi nāk arī jautājumi par izmaksu efektivitāti, studentu atlases kvalitāti un saskaņotību ar valsts imigrācijas politiku un to, vai vietējie iedzīvotāji jau tuvākajā nākotnē Rīgā nekļūs par minoritāti.
Ja beigas labas, tad viss labs. Tiklīdz cilvēki 1935. gada 18. novembrī ieraudzīja Brīvība pieminekli visā tā diženumā un krāšņumā, Rīgas ainavā un caur pieminekļa tēliem saskatāmo arhetipu dziļumos, tā Latvija kļuva par citu Latviju un latvieši - par citiem latviešiem attiecībā pret laiku, kad Brīvības pieminekļa vēl nebija.
Rīgas Stradiņa universitātes profesore Anda Rožukalne arī otrās instances tiesu nespēja pārliecināt par sava redzējuma atbilstību likuma normām un piedzīt no “nra.lv” izdevēja naudas kompensāciju. Tā kā celtā prasība ir noraidīta, kā norāda tiesa, no profesores par labu valstij tagad piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.
Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” (RS) un Čehijas ražotājiem “Skoda Transportation a.s.” un “Dako CZ” “mīlas” stāstā iedzīts ķīlis: Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedz RS turpināt iepirkuma procedūru un slēgt iepirkuma līgumu atklātā konkursā “Tramvaju Škoda 15T bremžu bloku atjaunošana un modernizācija”; IUB liek arī atcelt RS izsludinātās konkursa nolikuma prasības.
Uzņēmējs Pāvels Pereverzevs ieradās Latvijā kā tūrists, bet galu galā nolēma palikt. Anna Vjunova pārcēlās no Maskavas uz Rīgu, lai dzīvotu ārzemēs. Latvija kļuva par viņu jaunajām mājām; viņi šeit satikās, izveidoja veiksmīgu ģimenes uzņēmumu, palīdz ukraiņiem un plāno iegūt Latvijas pilsonību. Abus šeit dzīvojošos Krievijas pilsoņus iztaujāja “AbrisMedia” žurnālists Vladislavs Andrējevs.
