Plašu rezonansi sociālajos tīklos raisījusi Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) uzsāktā plašā ārvalstu studentu piesaistes programma. Tā paredz piesaistīt simtiem jaunu studentu gan no Eiropas Savienības, gan no tālākām valstīm. Programma sola gan papildu ienākumus universitātei no studiju maksām, gan Latvijas ekonomikas stimulēšanu, taču tai līdzi nāk arī jautājumi par izmaksu efektivitāti, studentu atlases kvalitāti un saskaņotību ar valsts imigrācijas politiku un to, vai vietējie iedzīvotāji jau tuvākajā nākotnē Rīgā nekļūs par minoritāti.
Skaidrojām, kā tieši RTU plāno tērēt līdz 2,5 miljoniem eiro, lai piesaistītu studentus. Vai šī investīcija var atmaksāties Latvijas tautsaimniecībai, vai ārvalstu studentu pienestā nauda kompensēs iespējamās kardinālās iedzīvotāju etniskā sastāva izmaiņas, kā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) vērtē šādas stratēģijas riskus un ieguvumus.
RTU publiskā iepirkuma mērķis ir sadarbība ar ārvalstu aģentūrām, kas veiks potenciālo studentu atlasi un piesaisti, tādējādi nodrošinot papildu ieņēmumus no studiju maksām. Apmaiņā pret naudu RTU plāno iegūt vismaz 360 jaunu ārvalstu studentu pirmajā un 480 katrā nākamajā līguma gadā. Kopumā četru gadu periodā plānots piesaistīt jaunus studentus no Eiropas Savienības un vēl 11 visai eksotiskām valstīm ārpus tās. To vidū ir, piemēram, Gruzija, Brazīlija, Meksika, Indija, Azerbaidžāna, Šrilanka, Kolumbija un citas.
Jāatzīmē, ka RTU maksās ne vien par to, ka ik gadu uz Latviju tiks sūtīts konkrēts skaits topošo studentu. Papildus tam konkursa kārtībā izvēlētās aģentūras attiecīgajās valstīs reklamēs RTU, atlasīs studentus, palīdzēs viņiem pieteikties, kā arī nodrošinās dažādus atbalsta pasākumus - piemēram, sagatavošanas kursus, izstādes, seminārus, tiešsaistes vebinārus un pat uzturēs RTU informācijas un studiju centrus ārvalstīs. Plānoti ir arī latviešu valodas un kultūras popularizēšanas pasākumi. Katram šādam pasākumam jābūt dokumentētam - jāiesniedz apmeklētāju saraksti, fotofiksācijas, pasākumu programmas un reklāmas materiāli, lai RTU varētu kontrolēt aktivitāšu kvalitāti.
Kad potenciālais students tiks atlasīts un apstiprināts, viņam būs jāreģistrējas RTU tiešsaistes pieteikumu sistēmā. Pēc iestāšanās un visu formalitāšu nokārtošanas jāierodas Latvijā, jāreģistrējas studijām RTU un jāsamaksā par vismaz vienu mācību gadu. Tikai tad tiks uzskatīts, ka piesaiste ir veiksmīga.
Par ko RTU maksās, kad un cik?
Saskaņā ar iepirkuma dokumentiem, RTU noteikusi, ka aģentūru komisijas maksa par vienu studentu pilna laika studiju programmā nepārsniegs 15-20% no pirmā studiju gada maksas. Kopumā dažādās RTU programmās šī komisijas maksa svārstās no 10% līdz 20% atkarībā no nosacījumiem.
Papildu pakalpojumiem ir noteikti cenu griesti. Piemēram, izstādei līdz 3000 eiro, semināram skolā vai tiešsaistē - līdz 500 eiro. Par sagatavošanas kursu organizēšanu - līdz 50% no neklātienes semestra studiju maksas. Savukārt par RTU informācijas centru ārvalstīs maksās ne vairāk kā 20 000 eiro gadā, ar nosacījumu, ka piesaistīti vismaz 30 studenti pirmajā gadā un 40 nākamajos.
RTU definētie iepirkuma noteikumi paredz, ka, papildus atlases procesam mītnes zemē jaunajiem studentiem būs jāierodas Latvijā un jāapmaksā vismaz viena akadēmiskā gada studiju maksa. Tikai tādā gadījumā attiecīgā ārvalstu aģentūra varēs saņemt komisijas maksu.
Tādējādi RTU plāno ārvalstu studentu piesaistei veltīt līdz 2,5 miljoniem eiro četru gadu laikā, paredzot, ka ieguldījumi atmaksāsies, ja katrs piesaistītais students segs studiju izmaksas un radīs papildu ieņēmumus universitātei.
IZM atsaucas uz pētījumiem
Lūdzām atbildīgās ministrijas vērtējumu par šāda iepirkuma rentabilitāti. Citiem vārdiem - vai Latvija no tā finansiāli iegūs? IZM neatsaucās uz biznesa plānu vai aprēķiniem, kas balstīti konkrētā RTU iepirkuma nosacījumos, tā vietā pamatojot ārvalstu studentu finansiālo pienesumu Latvijai ar domnīcas “LaSER” 2025. gadā veikto pētījumu “Ārvalstu studenti Latvijā: izaugsmes avots?” un apjomīgām ārvalstu studentu aptaujām, kurās piedalījās 1800 respondentu. No tā ticis secināts, ka ārvalstu studentu pienesums Latvijas ekonomikā ir 385,2 miljoni eiro gadā, no kuriem 191,6 miljoni eiro gadā ir tiešie izdevumi par studiju maksu, mājokļa un uzturēšanās izmaksām un viesu tēriņiem Latvijā. Savukārt netiešie izdevumi - 191,6 miljoni eiro gadā - aprēķināti, izmantojot OECD multiplikatorus.
IZM uzskata, ka, balstoties uz minētā pētījuma datiem, katrs ārvalstu students gadā rada nozīmīgu tiešo un netiešo ekonomisko pienesumu, kas ilgtermiņā var pārsniegt sākotnējās investīcijas. Pētījumā secināts, ka viens ārvalstu students gada laikā vidēji Latvijā iztērē 15 780 eiro. Tātad, ja pieņemam, ka no RTU iepirkumā plānotajām valstīm ik gadu tiek piesaistīti 480 studentu, attiecīgi gada laikā viņi Latvijā iztērētu 7,5 miljonus eiro. Iepirkuma atdeve jau būtu dubultā nosegta vien gada laikā. Jāņem vēl vērā, ka šie studenti Latvijā studēs trīs vai četrus gadus un ekonomiskais ieguvums tikai palielināsies.
Ārvalstu studenti - Latvijas izaugsmes avots?
No Latvijas Stratēģijas un ekonomikas risinājumu institūta (LaSER) dibinātājiem vismaz astoņi ir tieši saistīti ar uzņēmējdarbību, piemēram, Aigars Rostovskis, Andris Bite, Ģirts Rungainis, Jānis Endziņš u.c. Viņi pārstāv gan rūpniecību, gan tirdzniecību, gan finanšu sektoru. Tas nozīmē, ka organizācijas tonis un prioritātes, visticamāk, sakņojas ekonomikas izaugsmes, uzņēmējdarbības vides uzlabošanas un nodokļu politikas jautājumos. Dibinātāju vidū ir arī profesors Daunis Auers, kurš ir arī valdes priekšsēdētājs, un rektore Zane Driņķe.
Ziņojuma “Ārvalstu studenti Latvijā: izaugsmes avots?” autori ir Daunis Auers, Ivars Kraulis un Uldis Spuriņš, un tas tapis domnīcā LaSER 2025. gadā. Pētījuma mērķis - analizēt starptautisko studentu plūsmas un noteikt ekonomisko pienesumu Latvijas tautsaimniecībai.
Pētījums sniedz visaptverošu vērtējumu par ārvalstu studentu ekonomisko ietekmi Latvijā. Tas balstās uz aptauju datiem no kopumā 1809 respondentiem un izmanto tēriņus, kā arī OECD multiplikatoru pieeju, lai aprēķinātu tiešo un netiešo pienesumu - kopumā aptuveni 385,2 miljonus eiro 2024. gadā jeb 0,92% no Latvijas IKP.
Šādi rezultāti dod spēcīgu argumentu ministrijas nostājai, ka ārvalstu studentu piesaiste var radīt finansiālu atdevi. Tomēr jāuzsver - pētījums nesatur detalizētu analīzi par konkrētiem investīciju un izmaksu modeļiem vienai augstskolai vai programmai un pilnīgi nevērtē ieguvumu kvalitāti, piemēram, palikšanu darbā Latvijā vai integrāciju. Pētījums neapstiprina konkrētu universitāšu vai konkrētā iepirkuma rentabilitāti tieši - tas sniedz rādītājus kopumā. Tātad, kad IZM saka “balstoties uz minētā pētījuma datiem .. investīcijas var pārsniegt sākotnējās izmaksas”, tas ir interpretatīvs pieņēmums. Lai šāda stratēģija būtu veiksmīga, svarīgi ir ne tikai skaitļi, bet arī studentu atlases programmas kvalitāte.
RTU gadījumā kvalitāti noteiks pamatā divi elementi. Pirmkārt, sadarbībā ar ārvalstu aģentūrām tiks organizēti sagatavošanas kursi potenciālajiem studentiem viņu mītnes valstīs. Kursu programmā būs matemātika, fizika, angļu valoda, ekonomika, datormācība, socioloģija un citi priekšmeti. Pēc sekmīgas kursu pabeigšanas studenti varēs turpināt pilna laika studijas Latvijā. Otrkārt, kā jau minēts - uzreiz jāapmaksā vismaz pirmais studiju gads.
Jāatzīmē arī fakts, ka liels ārvalstu studentu skaits Latvijā jau šobrīd nav nekas neierasts. Ziņojumā cita starpā minēts, ka Latvijā 2024./2025. mācību gadā studijas ir uzsākuši 11,6 tūkstoši starptautisko studentu. Vislielākais ārvalstu studentu skaits koncentrējas divās universitātēs - Rīgas Tehniskajā universitātē un Rīgas Stradiņa universitātē (RSU)
IZM atzinīgi vērtē RTU plānus
IZM norāda, ka sadarbība ar aģentūrām ir vispārpieņemta starptautiskā prakse, piesaistot studentus no Āzijas reģiona, un to izmanto arī citas universitātes gan Latvijā, gan ārpus tās. Savukārt Eiropas studentu piesaistē tiek izmantoti šim reģionam raksturīgie kanāli, piemēram, dalība augstākās izglītības izstādēs un reklāmas. Eiropas studentiem bieži vien nav nepieciešama aģentūru piesaiste.
Ministrija rakstiskā atbildē skaidro, ka no politikas viedokļa ir skaidrs uzstādījums universitātēm virzīties uz pasaules augstskolu reitingu pozīciju uzlabošanu. Ārvalstu studentu piesaiste ir viens no kritērijiem, kuru ņem vērā, izvērtējot gan augstākās izglītības, gan zinātniskās vides kvalitāti un starptautiskos standartus. Vienlaikus IZM norāda uz nepieciešamību ievērot pienācīgu rūpību ārvalstu studentu piesaistē:
“No ministrijas puses esam pauduši stingru nostāju attiecībā uz atbildīgu internacionalizāciju - gan no valsts vajadzību un iespēju puses, gan attiecībā uz drošības un kvalitātes standartiem. Augstskolām ir būtiski veidot korektu tēlu un reprezentēt Latvijas augstākās izglītības telpas eiropeisko identitāti, kā arī Eiropas Savienības vērtībām atbilstošu augstākās izglītības kvalitāti, īpaši ņemot vērā mūsu reģiona ģeopolitisko situāciju un valsts nostāju, tādēļ Izglītības un zinātnes ministrija, Ārlietu ministrija un Iekšlietu ministrija 2022. gada septembrī ar virkni augstskolu, tostarp RTU, noslēdza vienošanos par labu praksi ārvalstu studējošo piesaistē un studiju nodrošināšanā, kas nesen tika pagarināta vēl uz gadu, t.i., līdz 2026. gada septembrim. Saskaņā ar vienošanos augstskolas apņemas nodrošināt Latvijas un tās augstākās izglītības starptautiskās reputācijas stiprināšanu un ārvalstu studējošajiem pozitīvu studiju pieredzi Latvijā, kā arī studijām Latvijā piesaistīt tikai tādus potenciālos studējošos, kuri ir motivēti sistemātiskās studijās iegūt augstākās izglītības diplomu.”
Politikas kurss vērsts uz imigrācijas veicināšanu
Lai gan RTU iepirkums ārvalstu studentu piesaistei sabiedrībā radījis jautājumus par šāda modeļa saderību ar valsts imigrācijas politiku un drošības apsvērumiem, IZM uzsver, ka universitāšu starptautiskā sadarbība ir daļa no valdības kopējā stratēģiskā kursa uz atbildīgu internacionalizāciju. Ministrija norāda, ka ārvalstu studentu piesaiste ir būtiska Latvijas augstākās izglītības konkurētspējai.
Kā teikts IZM oficiālajā skaidrojumā: “IZM nostāja migrācijas kontekstā saskan ar kopējo valdības nostāju. Ministrijas stratēģiskais uzstādījums, tajā skaitā augstskolām un zinātniskajiem institūtiem, ir atbildīga internacionalizācija - šī atbildība ir skatāma gan no valsts vajadzību un iespēju puses, gan attiecībā uz drošības un kvalitātes standartiem.
IZM savas kompetences ietvaros un balstoties uz visu augstskolu un valsts iestāžu dialogu un sadarbību ārvalstu studentu piesaistes jautājumos, ko nodrošina “Study in Latvia”, secina, ka augstskolas ārvalstu studentus piesaista kopumā atbildīgi un tendence, salīdzinot ar situāciju pirms 15 vai 10 gadiem, ir pozitīva. Atbildīgās iestādes un dienesti ziņo par mazāku studentu un augstskolu pārkāpumu apjomu.
Papildus ministrija informē, ka, lai mazinātu riskus saistībā ar ārzemju studentiem no trešajām valstīm un stiprinātu izglītības iestāžu atbildību, tiek īstenoti dažādi papildu preventīvi pasākumi. Tie ietver administratīvos sodus par informācijas nesniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu Valsts izglītības informācijas sistēmā, kā arī stingrākus nosacījumus studentu uzņemšanā, tostarp finansiālā nodrošinājuma prasību. Šie pasākumi nodrošina drošību, uzlabo augstākās izglītības kvalitāti un vienlaikus saglabā līdzsvaru starp drošības apsvērumiem un Latvijas augstākās izglītības internacionalizāciju, kas ir būtiska tās konkurētspējai un ilgtspējai.”
No Izglītības un zinātnes ministrijas skaidrojuma var droši secināt, ka, neskatoties uz neviennozīmīgo sabiedrības reakciju un atsevišķu politiķu kritiku, augstākās izglītības sfērā imigrāciju plānots veicināt. Par to liecina fakts, ka 2025. gada 8. septembrī sešpadsmit Latvijas augstskolas kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju, Ārlietu ministriju un Iekšlietu ministriju ir pagarinājušas vienošanos par labu praksi ārvalstu studējošo piesaistē un studiju nodrošināšanā vēl uz gadu, t.i., līdz 2026. gadam.
Turklāt IZM kompetences ietvaros jau ir uzsākusi darbu pie Latvijas augstākās izglītības internacionalizācijas stratēģijas izstrādes sadarbībā ar “Study in Latvia”, kurā tiks uzsvērta stratēģiskā virzība ārvalstu studentu piesaistē, norāda ministrija savā rakstiskajā atbildē “Neatkarīgajai”.
Vienošanās par labo praksi ārvalstnieku piesaistē
“Vienošanās par labu praksi ārvalstu studējošo piesaistē un studiju nodrošināšanā” konsolidētā versija paredz, ka reflektanti, kuru vidējais vērtējums ir zemāks par 60% no maksimālā, netiek virzīti izglītības dokumentu atzīšanai. Savukārt visiem trešo valstu pilsoņiem, kam nepieciešama vīza, jāiziet obligāta videointervija, kuras ieraksts glabājams vismaz gadu. Šāda kārtība ļaus pārbaudīt studenta identitāti un motivāciju. Turklāt augstskolām vismaz divas nedēļas pirms studiju sākuma jāinformē Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments par uzņemto studentu sarakstu.
Augstskolām noteikts pienākums ziņot Valsts robežsardzei un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, ja students neierodas Latvijā, divas nedēļas neapmeklē studijas vai tiek konstatēti maldinoši mērķi. Savukārt Ārlietu ministrija sola prioritāru vīzu izskatīšanu vienošanās dalībnieku studentiem un aktīvu informācijas apmaiņu par negodprātīgiem starpniekiem.
No iepriekš minētā varam secināt, ka ārvalstu studenti var radīt ievērojamu tiešo un netiešo pienesumu Latvijas ekonomikā, tomēr aprēķini sniedz tikai vispārīgu ieskatu, nevis precīzu garantiju konkrētam iepirkumam. IZM uzsver, ka programmas īstenošanai jābūt kvalitatīvai, ievērojot starptautiskās prakses standartus. Kopumā RTU un ministrijas pieeja liecina, ka ārvalstu studentu piesaiste var būt stratēģisks ieguldījums Latvijas augstākās izglītības konkurētspējā un potenciāls ekonomisks ieguvums, ja vien tiks nodrošināta kvalitatīva īstenošana.
Varam jau cerēt, ka ārvalstnieki, kuri studējuši Latvijā, arī vēlāk dzīvojot citur, saglabās labas atmiņas par mūsu valsti, kā arī stāstīs par Latviju saviem draugiem un kolēģiem, popularizējot mūsu kultūru, tādējādi veidojot pozitīvu tēlu ārpus Latvijas.
Bet pāri tam visam nedrīkstam zaudēt modrību, jo daudziem no studējošajiem tā vai citādi pēc studijām izdodas šeit palikt un palēnām pārvilināt savus daudzos radiniekus. Tas notiek nemanot, bet strauji. Kad attapsimies, būs jau par vēlu.
