Krievijas un Ukrainas miera plāns ar tā 28 punktiem skaudri atgādina situāciju, kāda 1938. gadā bija ar Čehoslovākiju – ir tāds déjà vu. Tramps kā Čemberlens, Putins kā Hitlers – vēsture atkārtojas. Šoreiz gan ir arī spēki, kas šādai fatālai virzībai un iedomai, ka agresoru var pielabināt, cenšas pretoties.
ASV prezidents Donalds Tramps un Krievijas diktators Vladimirs Putins kā kādā vēsturiskas lugas iestudējumā kopā ar savām svītām ir pārģērbušies Nevila Čemberlena un Ādolfa Hitlera kostīmos un atkārto tieši tos pašus gājienus un tās pašas runas, ko 1938. gadā, kad Minhenē Vācija, Lielbritānija, Itālija un Francija aizmuguriski izlēma Čehoslovākijas likteni.
Atgriežoties no Minhenes, Čemberlens jūsmīgajam pūlim lidostā pauda, ka atnesis pasaulei mieru, un demonstrēja divpusēju britu-vācu vienošanos, ka Vācijai tiek atdots Sudetijas apgabals Čehoslovākijā un Vācija apņēmusies vairāk neko neprasīt un nekarot. Kas notika tālāk, ir zināms - Vācija neapmierinājās ar Sudetiju un drīz okupēja visu Čehoslovākiju, bet 1939. gadā uzbruka Polijai.
Par Trampa un Čemberlena līdzībām plašsaziņas līdzekļos un sociālajos tīklos jau pasen ir bijis daudz komentāru un satīrisku memju, un īpaši šīs vēsturiskās paralēles ir aktualizējušās atkal tagad. Daudzi komentētāji norāda, ka 28 punktu plāns ir Ukrainas kapitulācijas plāns un glauda pa spalvai vēl vienam Krievijas iebrukumam ne tikai Ukrainā, bet arī citās Eiropas daļās.
BBC citē Mustafu Najemu, žurnālistu un politiķi, kurš atspoguļoja Ukrainas 2014. gada Maidana revolūciju, Viņš par “miera plānu” sacīja, ka tas rosina paralēles ar Čemberlena bēdīgi slaveno Minhenes vienošanos ar Hitleru. Trampa miera plāns nāk no tā paša "pazīstamā žanra", kur upuris tiek aicināts "formulēt savu sakāvi, lai visiem pārējiem būtu vieglāk dzīvot".
“Facebook” ierakstā Najems pauda sašutumu par plānā iekļauto "pilnīgo" amnestiju Krievijas kara noziegumiem. Viņš teica, ka tas ir apvainojums cilvēkiem, kuri bija slēpušies pagrabos Bučā vai Mariupolē, kur Krievijas karaspēks sodīja ar nāvi simtiem civiliedzīvotāju, un tiem, kuru bērni bija piespiedu kārtā deportēti uz Krieviju. "Diezgan ciniska vienošanās," viņš secināja.
Precīzs plāna teksts nav publiskots, taču plašsaziņā tas ir nopludināts, un ir diezgan ticami, ka visas galvenās domas tajā ir atspoguļotas. ASV piedāvātais 28 punktu miera plāns vismaz tā sākotnējā versijā, ko atstāstīja amerikāņu ziņu vietne “Axios”, izskatās tā, it kā būtu rakstīts Kremlī, nevis Baltajā namā, un ASV to tikai mazliet pielabojušas, lai pēc tam uzdotu par savu.
6.punkts paredz, ka Ukrainas bruņoto spēku lielums tiks ierobežots līdz 600 000 karavīru.
7.punktā Ukrainai jāpiekrīt savā konstitūcijā iekļaut noteikumu, ka tā nepievienosies NATO, un NATO piekrīt savos statūtos iekļaut noteikumu, ka Ukraina nākotnē netiks uzņemta. 8.punktā NATO piekrīt neizvietot karaspēku Ukrainā.
21.punktā Krima, Luhanska un Donecka tiks atzītas par de facto Krievijas teritorijām, tostarp no Amerikas Savienoto Valstu puses. Hersonas un Zaporižjas teritorijas tiks iesaldētas gar pašreizējās abu karaspēku saskares līniju - de faco tiek atzīta Krievijas okupētā teritorija. Krievija atteiksies no citām saskaņotajām teritorijām, kuras tā kontrolē ārpus pieciem reģioniem. Ukrainas spēki atkāpsies no tās Doneckas apgabala daļas, kuru tie pašlaik kontrolē, un šī atkāpšanās zona tiks uzskatīta par neitrālu demilitarizētu buferzonu, kas starptautiski atzīta par Krievijas Federācijai piederošu teritoriju. Krievijas spēki neieies šajā demilitarizētajā zonā.
Proti, Krievija saglabā sev visas okupētās teritorijas, kā arī prāvu apgabalu Donbasā, ko tā nav iekarojusi un kas turpmāk tad būs dīvainā “buferzonas” statusā.
20.punktā sacīts, ka abas valstis apņemas īstenot skolās un sabiedrībā izglītības programmas, kuru mērķis ir veicināt dažādu kultūru izpratni un toleranci, kā arī izskaust rasismu un aizspriedumus: Ukraina pieņems ES noteikumus par reliģisko toleranci un valodu minoritāšu aizsardzību. Abas valstis vienosies atcelt visus diskriminējošos pasākumus un garantēt Ukrainas un Krievijas plašsaziņas līdzekļu un izglītības tiesības.
Tātad izriet, ka Ukrainai jāatkāpjas no ukraiņu valodas prasībām izglītībā, jāatjauno padzītie Maskavas patriahāta ielikteņi Ukrainas Pareizticīgo baznīcas amatos un jāpieļauj atkal savā teritorijā izplatīt drausmīgo Kremļa cilvēknīšanas propagandu.
Arī Ukrainai tiks daži “labumiņi” - 11. punkts tai visžēlīgi atļauj būt tiesīgai kļūt par ES dalībvalsti un saņemt īstermiņa preferenciālu piekļuvi Eiropas tirgum, kamēr šis jautājums tiek izskatīts.
Vēl plāns paredz visādu atbalstu Ukrainai un pakāpenisku sankciju atcelšanu Krievijai, kā arī bargas sankcijas abām pusēm, ja tās atsāks uzbrukumus. Krievija, PSRS un Krievijas impērija visos laikos ir bijusi izcila speciāliste taisīt provokācijas, “pogromus” (slaktiņus), uzbrukumus robežposteņiem ar pārģērbšanos un savas teritorijas apšaudi pašiem, lai uzdotu to par kaimiņvalsts uzbrukumu. Tātad, pat ja Krievija vienošanos parakstītu, tā pie pirmās vajadzības varētu sarīkot “terora aktu” savā teritorijā, kam būtu “Ukrainas pēdas”.
“Axios” ir rakstījis arī, ka Amerikas Savienotās Valstis “NATO slepenības stilā” miera plānam ir izstrādājušas papildu pamatnolīgumu, kas koncentrējas uz drošības garantijām valstij, kurai uzbrūk Krievija. “Axios” publicētajā dokumenta projektā ir iekļautas aizsardzības garantijas, kas veidotas pēc NATO hartas 5. panta parauga, apņemoties Amerikas Savienotajām Valstīm un tās sabiedrotajiem atbildēt agresoram, kas ir uzbrucis Ukrainai, tostarp militāri. Saskaņā ar līguma projektu jebkurš turpmāks Krievijas "plaša mēroga, apzināts un ilgstošs bruņots iebrukums" Ukrainā "tiks uzskatīts par uzbrukumu, kas apdraud transatlantiskās kopienas mieru un drošību".
Dokumentā teikts, ka Amerikas Savienotās Valstis kopā ar saviem Eiropas sabiedrotajiem attiecīgi reaģēs. "Šie atbildes pasākumi var ietvert bruņota spēka izmantošanu, izlūkošanas un loģistikas palīdzību, ekonomiskas un diplomātiskas darbības un citus pasākumus, kas tiek uzskatīti par piemērotiem," teikts projektā.
Saskaņā ar līgumu šīs drošības garantijas būs spēkā pirmos 10 gadus pēc karadarbības beigām un tās var pagarināt pēc savstarpējas vienošanās. Dokuments jāparaksta Ukrainai, Krievijai, Amerikas Savienotajām Valstīm, Eiropas Savienībai un NATO. Līguma ievērošanas uzraudzību paredzēts uzticēt Eiropas partneru vadītai Kopīgajai uzraudzības komisijai, kurā piedalās arī Amerikas Savienotās Valstis.
Miera līguma projekts, ko iepriekš izstrādāja ASV un Krievijas kopīgie spēki un 20. novembrī publicēja Ukrainas parlamenta deputāts Oleksijs Hončarenko, ietvēra klauzulu par Vašingtonas drošības garantijām Kijivai, kā arī par Ukrainas bruņoto spēku skaita samazināšanu un Donbasa faktisku nodošanu Maskavai. Tomēr sīkāka informācija netika atklāta.
Pēc augsta ranga Baltā nama amatpersonas teiktā, jaunais drošības garantiju projekts tiks tālāk apspriests ar Eiropas partneriem un var tikt koriģēts. Trampa administrācija uzskata šo līgumu par "lielu uzvaru" prezidentam Volodimiram Zelenskim un Ukrainas ilgtermiņa drošībai, sacīja avots. Amerikāņu amatpersona arī norādīja, ka Krievijas pusei jau ir iesniegts priekšlikums par drošības garantijām Ukrainai, taču vēl nav skaidrs, vai galu galā būs nepieciešams prezidenta Vladimira Putina paraksts.
ASV valsts sekretārs Marko Rubio ir uzstājis, ka ierosinātais 28 punktu plāns Ukrainas kara izbeigšanai, kas plaši tiek uzskatīts par Krievijai labvēlīgu, ir "autorizēts ASV". Tas notiek pēc tam, kad senatoru grupa paziņoja, ka Rubio viņiem esot teicis, ka projekts, kuru viens no senatoriem raksturoja kā Krievijas "vēlmju sarakstu", neatspoguļo Vašingtonas nostāju, raksta BBS.
Vēlāk Rubio distancējās no šiem apgalvojumiem un sacīja, ka plāns ir no ASV un ir "balstīts uz informāciju" gan no Krievijas, gan Ukrainas. Viņa iejaukšanās diskusijā notika, kad viņš lidoja uz Ženēvu Šveicē, lai sarunātos ar Ukrainas un Eiropas drošības amatpersonām par plānu, kuram ASV prezidents Donalds Tramps ir aicinājis Kijivu ātri piekrist.
Ukrainas sabiedrotie Eiropā ir noraidījuši būtiskus projekta noteikumus, kas nav publiskoti, bet kura detaļas ir plaši nopludinātas. Tajā ietilpst Ukrainas piekrišana izvest karaspēku no austrumu apgabaliem, kurus Krievija nav spējusi ieņemt ar spēku, un ierobežot savu bruņoto spēku lielumu.
Sestdien republikāņu senators Maiks Raundss paziņoja, ka Rubio ir paziņojis gubernatoru grupai, ka plāna projekts nav ASV politika. Viņš Halifaksas drošības forumā sacīja: "Rubio mums teica, ka tas nav amerikāņu priekšlikums." Raundss sacīja, ka viņam ir apliecināts, ka plānu Stīvam Vitkofam, kurš darbojas kā Trampa diplomātiskais sūtnis ārzemēs, iesniedza "kāds... kas pārstāv Krieviju".
Senators turpināja: "Tas nav mūsu ieteikums. Tas nav mūsu miera plāns." Neilgi pēc tam Valsts departamenta pārstāvis Tomijs Pigots sacīja, ka Raundsa stāstījums par viņa sarunu ar Rubio ir "acīmredzami nepatiess". Viņš rakstīja “X”: "Kā valsts sekretārs Rubio un visa administrācija ir pastāvīgi apgalvojusi, šo plānu izstrādāja Amerikas Savienotās Valstis, iesaistot gan krievus, gan ukraiņus."
Pēc tam Rubio pats ievietoja ierakstu sociālajos tīklos, sakot: "Miera priekšlikumu izstrādāja ASV. Tas ir balstīts uz Krievijas puses ieguldījumu. Bet tas ir balstīts arī uz iepriekšējo un pašreizējo Ukrainas ieguldījumu." Sestdien Tramps, kurš par galveno ārpolitikas mērķi otrā prezidentūras termiņa laikā ir pasludinājis vienošanās panākšanu konflikta izbeigšanai, paziņoja, ka plāns nav "galīgais piedāvājums" Ukrainai, lai gan iepriekš Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim tas noteikti būs jāapstiprina.
Vietnē “X” publicētā ierakstā ASV viceprezidents Dž. D. Venss rakstīja, ka ierosinātā miera plāna kritiķi "vai nu pārprot tā ietvaru, vai arī nepareizi atspoguļo kādu svarīgu realitāti tā pamatā". "Pastāv ilūzijas, ka, ja mēs vienkārši piešķirsim vairāk naudas, vairāk ieroču vai vairāk sankciju, uzvara būs klāt," viņš teica, piebilstot, ka mieru nepanāks "politiķi, kas dzīvo fantāziju pasaulē".
Vēlāk viņš vēlreiz nosodīja Eiropas Savienības (ES) “kara kurinātājus”, kuri atsakās pieņemt miera plānu Ukrainai: "Mieru nepanāks nekompetenti diplomāti vai no realitātes atrauti politiķi - to panāks gudri cilvēki, kuri saprot realitāti!"
Kā 28 punktu miera plāna mērķus Venss uzsvēra: 1. asinsizliešanas pārtraukšanu, vienlaikus saglabājot Ukrainas suverenitāti; 2. plānam jābūt tādam, ko akceptē gan Ukraina, gan Krievija; 3. plānam jānovērš iespēja, ka karš varētu atsākties.
ES valstu līderi gan diplomātiski norāda Vensam, ka tieši amerikāņi nesaprot situāciju Ukrainā, nezina, ar kādu meli ir darīšana Putina personā, un, ja nu kāds dzīvo ilūziju zemē, tad tas ir ASV prezidents Tramps.
Zelenskis emocionālā uzrunā Ukrainas tautai 21. novembrī sacīja: “Šis ir viens no grūtākajiem brīžiem mūsu vēsturē. Šobrīd Ukraina atrodas zem smagāka spiediena nekā jebkad agrāk. Šobrīd Ukraina var saskarties ar ļoti grūtu izvēli. Vai nu zaudēt savu cieņu, vai riskēt zaudēt svarīgu partneri. Vai nu pieņemt grūtos 28 punktus, vai arī sagaidīt ārkārtīgi smagu ziemu - smagāko līdz šim - un ar to saistītos draudus. Dzīve bez brīvības, bez cieņas, bez taisnīguma. Un lai mēs uzticamies kādam, kas jau divreiz mums ir uzbrucis.
Viņi gaidīs no mums atbildi. Taču patiesībā es jau esmu šo atbildi devis. 2019.gada 20. maijā, dodot uzticības zvērestu Ukrainai, es īpaši teicu: “Es, Volodimirs Zelenskis, tautas gribas izvēlēts par Ukrainas prezidentu, apņemos ar visām savām darbībām aizstāvēt Ukrainas suverenitāti un neatkarību, ievērot tās pilsoņu tiesības un brīvības, ievērot Ukrainas Konstitūciju un likumus, pildīt savus pienākumus visu savu tautiešu interesēs un stiprināt Ukrainas pozīcijas pasaulē.” Man tā nav protokola formalitāte, kas jāizpilda - tas ir zvērests. Un katru dienu es palieku uzticīgs katram tā vārdam. Un es to nekad nenodošu. Ukrainas nacionālās intereses ir jāciena.
Mēs neizsakām skaļas deklarācijas. Mēs mierīgi sadarbosimies ar Amerikas Savienotajām Valstīm un visiem mūsu partneriem. Mēs konstruktīvi meklēsim risinājumus kopā ar mūsu galveno partneri.”
Runas noslēgumā prezidents savai tautai teica, ka nākamā nedēļa būs ļoti grūta, pilna ar notikumiem. “Jūs esat nobriedusi, gudra, apzināta tauta, kas to ir pierādījusi daudzkārt. Un jūs saprotat, ka šoreiz būs milzīgs spiediens - politisks spiediens, informācijas spiediens, visu veidu spiediens. Tas ir paredzēts, lai mūs vājinātu. Lai radītu plaisu starp mums. Ienaidnieks nekad neguļ - un darīs visu, lai mēs ciestu neveiksmi.
Vai mēs ļausim viņiem to darīt? Mums nav tiesību to darīt. Un mēs to neļausim. Jo tie, kas vēlas mūs iznīcināt, mūs nepazīst. Viņi nesaprot, kas mēs patiesi esam, kas mēs esam, par ko mēs iestājamies, kādi cilvēki mēs esam. Ir iemesls, kāpēc mēs atzīmējam Pašcieņas un brīvības dienu kā valsts svētkus. Tas parāda, kas mēs esam. Tas parāda mūsu vērtības.
Mēs strādāsim diplomātiskajā arēnā, lai panāktu mieru. Mums jārīkojas vienoti savā valstī mūsu miera labad. Mūsu pašcieņas labad.”
“Ir tikai viens miera plāna punkts - Krievijai jāizvācas no Ukrainas teritorijas!” saka Somijas ekspremjere Sanna Marina.
Tāpat arī rakstnieks Valērijs Bočkovs “Facebook” atzīst tikai vienu miera plāna punktu: “Krievija ir vampīru valsts, kurai diplomātija beidzas tur, kur sākas ģeogrāfija. Tai nav draugu, tikai gaļas un naftas rezerves. Tās "miera uzturēšanas iniciatīvas" ir augstprātīga šantāža: vai nu tu esi uz ceļiem, vai arī beigts. Un katru reizi, kad pasaule tai piedāvā vietu pie sarunu galda, tā zem galda paliek apakšā mīnu. Tāpēc miera plānam ir jābūt radikālam. Bez šiem nebeidzamajiem mēģinājumiem "saprast Krieviju".
Cik ļoti var saprast cilvēku, kurš gadiem ilgi nāk uz jūsu mājām, aplaupa jūsu ledusskapi un sit jūsu bērnus? Kāds vēl konteksts, kādas "vēsturiskas traumas" ir nepieciešamas? Miera plāns sastāv no viena punkta: “Krievija - atkāpies!” Ļaujiet tai iet tur, kur neviens to nedzird un neapšauba. Ļaujiet tai runāt ar sevi, kā vecam piedzērušam vecam vīram pie veikala. Lai viņš strīdas ar ģeogrāfiju, apdraud pasauli, pasaka saviem pilsoņiem, ka visa pasaule ir pret viņiem - un pasaule tikmēr koncentrēsies uz to cilvēku lietām, kuri joprojām spēj dzīvot bez impēriskas histērijas.”
Bočkovs savā vēstījumā vairākkārt lieto vārda “atkāpies” vai “ej projām” necenzētās krievu valodas versijas. Publicists Aleksandrs Ņevzorovs savā “Youtube” kanālā saka: “Sen bija jāsaprot, ka nekādas vienošanās ar krievu okupāciju nestrādā, un principā nav iespējams, ka tās varētu strādāt. Jebkura vienošanās ar Putinu ir tas pats, kas dzimumakts ar medūzu - sajūtas apmēram tādas pašas, tikai jēgas daudz mazāk. Krievija vienmēr zvēr un zīmē garantijas, bet tikai ar mērķi tās lauzt pēkšņi un nelietīgi. Dabā nepastāv nekādu norunu, kuras nepārkāptu Krievija. Absurdi un nekaunīgi meli jau sen ir gan Krievijas ārlietu, gan iekšpolitikas paņēmiens.”
Sociālajos tīklos pamanāmi arī Kremļa propagandas “troļļu” vēstījumi dažādās valodās - jo īpaši daudz ir franciski un poliski. Ir arī latviski. Krievijas naratīvus publicē un pavairo ne tikai roboti vai pazīstami apmaksāti propagandisti, bet arī “noderīgie idioti”, kas ir tiem noticējuši un velk dziesmu līdzi.
Ietekmīgas oficiālās amatpersonas neizsakās tēlaini, bet pauž atbalstu Ukrainai gludākā formā.
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena piektdien sacīja: "Kopš pirmās dienas Eiropa ir atbalstījusi Ukrainu Krievijas agresijas priekšā." Viņa teica, ka "mēs esam skaidri norādījuši, ka bez Ukrainas piedalīšanās par Ukrainu nekādas vienošanās nav pieļaujamas", raksta “Euractiv”. Iepriekš Tramps apstiprināja, ka ir devis Kijivai laiku līdz 27. novembrim, lai pieņemtu savas administrācijas priekšlikumu izbeigt karu ar Krieviju, sakot, ka termiņus var pagarināt, "ja viss notiek labi".
"Ceturtdiena, mūsuprāt, ir piemērots laiks," Tramps sacīja intervijā “Fox Radio”, kad viņam jautāja, vai viņš ir devis Ukrainai laiku līdz nākamajai ceturtdienai, lai piekristu 28 punktu ASV plānam konflikta apturēšanai. Saskaņā ar trim “Reuters” citētajiem avotiem, Ukraina izstrādā alternatīvu 28 punktu plānam sadarbībā ar Lielbritāniju, Franciju un Vāciju. Pārējie Eiropas partneri nebija iesaistīti diskusijās par ASV plānu.
Savukārt G 20 samitā, kas notika 22. un 23. novembrī Johannesburgā Dienvidāfrikā, G 20 valstu vadītāji noraidīja ASV miera plānu Ukrainai. Kopīgā paziņojumā līderi atkārtoti apstiprināja savu apņemšanos atbalstīt Ukrainu, kurai draud Amerikas atbalsta zaudēšana, ja tā noraidīs jaunāko priekšlikumu, raksta “The New York Times”.
Zelenskis atkal ir neērtā pozīcijā, jo Tramps jautā par priekšlikumiem viņam, nevis Putinam.
Kremlis piektdien paziņoja, ka Krievija vēl nav saņēmusi nekādu oficiālu informāciju no ASV par miera plānu, vēsta BBC. Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs sacīja: "Mēs redzam dažus jaunus elementus, bet oficiāli mēs neko neesam saņēmuši. Par šiem punktiem nav notikušas nekādas saturīgas diskusijas."
Viņš piebilda, ka Krievija joprojām ir "pilnīgi atvērta miera sarunām". Krievija jau sen ir uzsvērusi, ka jebkuram darījumam būtu jārisina "konflikta pamatcēloņi" - frāze, ko Maskava ir lietojusi kā saīsinājumu virknei maksimālistisku prasību, kas Ukrainai ir līdzvērtīgas ar padošanos.
